LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par kārtību, kāda reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai

Noteikumi Nr. 17 (prot. Nr. 19, 3. §)

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu
"Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

I. Vispārīgie noteikumi

1. To personu (ģimeņu) uzskaiti, kuras vēlas un ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību savu dzīvokļa jautājumu risināšanai (tālāk tekstā — «palīdzība»), kārto pilsētu un pagastu (Rīgā — rajonu un priekšpilsētu) pašvaldības pēc minēto personu (ģimeņu) dzīvesvietas.

2. Persona (ģimene) iesniedz attiecīgu iesniegumu pašvaldībai, norādot tajā, kādi palīdzības veidi personai (ģimenei) nepieciešami. Ja Šādu iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

3. Personas (ģimenes) tiesības saņemt palīdzību nosaka likums «Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» un šie noteikumi.

Tiesības saņemt palīdzību persona (ģimene) apliecina ar attiecīgiem dokumentiem.

4. Pilsētu un pagastu pašvaldības personu (ģimeņu) uzskaiti palīdzības saņemšanai kārto divās grupās:

1) sociāli mazaizsargātās un trūcīgās personas (ģimenes);

2) pārējās personas (ģimenes).

Grupu ietvaros pašvaldības kārto iesniedzēju sarakstus pa atsevišķiem palīdzības veidiem.

Personu (ģimeni) var reģistrēt vairākos sarakstos atsevišķu palīdzības veidu saņemšanai.

Pirmām kārtām valsts un pašvaldību palīdzība sniedzama sociāli mazaizsargātām un trūcīgām personām (ģimenēm).

5. Lēmumus par personu (ģimeņu) reģistrāciju palīdzības saņemšanai, par palīdzības sniegšanas secības noteikšanu un konkrētas palīdzības sniegšanu, kā arī par personu (ģimeņu) izslēgšanu no uzskaites pieņem pašvaldību valdes.

Šo jautājumu izskatīšanai pašvaldības var izveidot dzīvokļu vai sociālo jautājumu komisijas, kuras dod atzinumus un sagatavo ieteikumus minētajos jautājumos.

Pašvaldības valdes lēmums jāpaziņo iesniedzējam viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

6. Pēc tam, kad pieņemts pašvaldības valdes lēmums par reģistrāciju, šo personu (ģimeni) ieraksta reģistrācijas žurnālā.

II. Dzīvokļa pabalsts

7. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, personai (ģimenei) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpierāda tās atbilstība trūcīgas personas (ģimenes) statusam.

Šo pabalstu persona (ģimene) ir tiesīga saņemt līdz brīdim, kad tā vairs neatbilst trūcīgas personas (ģimenes) statusam.

III. Citi palīdzības veidi

Citu palīdzības veidu saņemšanai personas (ģimenes) reģistrē:

8.1. ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu, kad vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un kuras pierakstītas (reģistrētas) šajā dzīvojamā telpā;

8.2. ja dzīvoklī uz viena īres līguma pamatā dzīvo un ir pierakstītas (reģistrētas) personas, kuras izveidojušas vairākas ģimenes;

8.3. ja persona (ģimene) ne mazāk ka piecus gadus lieto dzīvojamo telpu uz apakšīres līguma pamata;

8.4. ja personas (ģimenes) īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga;

8.5. ja persona (ģimene) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namīpašumā un Šī dzīvojamā telpa nepieciešama nama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai;

8.6. ja personas (ģimenes) — Latvijas Republikas pilsoņi — īrē dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes, vai arī vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām.

9. Palīdzību sniedz tikai pašvaldības uzskaitē esošām personām (ģimenēm), izņemot šādus gadījumus:

9.1. ja dzīvojamā telpa stihiskas nelaimes rezultātā kļuvusi nederīga dzīvošanai vai ja ēkas konstrukcijas ir avārijas stāvoklī;

9.2. ja personas (ģimenes) izliekamas no atsavinātām mājām saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. septembra likumu «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām»;

9.3. ja nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādnības un audzināti bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), kā arī tad, kad viņi beiguši mācības vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanas;

9.4. ja politiski represētām, kā arī nelikumīgi notiesātām un pēc tam reabilitētām personām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un tām nav citas dzīvojamās telpas;

9.5. ja likumā noteiktā kārtībā nav saglabāta agrāk aizņemtā dzīvojamā telpa personām, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas un bijušas pastāvīgi pierakstītas attiecīgās pašvaldības teritorijā.

10. Ja persona (ģimene) pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu uz mazāku vai iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana), kā rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai, tad palīdzības (izņemot dzīvokļa pabalsta) sniegšanu atliek.

11. Ja persona (ģimene) vēlas saņemt citu palīdzības veidu nekā tā lūgusi iepriekš, kā arī ja persona (ģimene) kā palīdzības veidu lūgusi iespēju īrēt dzīvojamo telpu un tā ieguvusi mazaizsargātas un trūcīgas personas (ģimenes) statusu, tad šai personai (ģimenei) jāiesniedz jauns iesniegums, un jaunā uzskaites grupā tā tiek ieskaitīta ar šī iesnieguma iesniegšanas dienu.

Ja persona (ģimene) kā palīdzības veidu lūgusi iespēju īrēt dzīvojamo telpu, bet zaudējusi mazaizsargātas un trūcīgas personas (ģimenes) statusu, tā zaudē pirmās kārtas tiesības dzīvojamās telpas īrēšanai, taču tai tiek saglabātas tiesības būt uzskaitē no sākotnējā iesnieguma iesniegšanas dienas atbilstoši šīs personas (ģimenes) izvēlētajam palīdzības veidam.

12. Palīdzības sniegšanas secību pa atsevišķiem palīdzības veidiem nosaka pašvaldība, ņemot vērā:

1) iesnieguma iesniegšanas laiku;

2) personas (ģimenes) konkrētos dzīves apstākļus.

Palīdzības sniegšanas secību var grozīt ar pašvaldības valdes lēmumu, ja persona (ģimene) neievēro pašlaik lietojamās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.

Izīrējot dzīvojamās telpas valstij un pašvaldībām piederošās mājās, pirmām kārtām ar īres dzīvokļiem jānodrošina mazaizsargātas un trūcīgas personas (ģimenes).

13. Tiesības būt uzskaitē palīdzības saņemšanai saglabājas;

13.1. ja persona (ģimene) ir pagaidu prombūtnē un dzīvojamā telpa ir nodrosēta;

13.2. ja persona (ģimene) īrē dienesta dzīvojamo telpu.

14. Ja personām (ģimenēm) nevar uzreiz sniegt tām nepieciešamo palīdzību, tad šīs personas (ģimenes) katru gadu līdz 1. martam iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka saglabājas tiesības saņemt palīdzību.

15. No uzskaites grupas (grupām) palīdzības saņemšanai persona (ģimene) tiek izslēgta:

15.1. ja tā saņēmusi kādu no palīdzības veidiem (izņemot dzīvokļa pabalstu);

15.2. pēc personas (ģimenes) vēlēšanās;

15.3. ja tā ir zaudējusi tiesības saņemt palīdzību vai bijusi nelikumīgi reģistrēta palīdzības saņemšanai;

15.4. ja tā šo noteikumu 14. punktā noteiktajā termiņā nav atkārtoti iesniegusi apliecinošus dokumentus par tiesībām saņemt palīdzību.

Šo noteikumu 15.3. un 15.4. apakšpunktā minētajos gadījumos pašvaldībai jāpaziņo personai (ģimenei) par izslēgšanu no uzskaites palīdzības saņemšanai.

IV. Pārejas noteikumi

16. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus:

16.1. 1989. gada 6, decembra lēmumu Nr. 254 «Par dzīvojamo telpu piešķiršanas kārtības pilnīgošanu» (Ziņotājs, 1990, 3);

16.2. 1991. gada 28. decembra lēmuma Nr. 377 «Par PSRS militāro resoru dzīvokļu fonda statusa noteikšanu un par dzīvojamo telpu ierādīšanas kārtību no PSRS militārajiem resoriem atvaļinātajiem karavīriem un virsniekiem» 4. punktu;

16.3. 1992. gada 25. februāra lēmuma Nr. 66 «Par namīpašuma denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā» (Ziņotājs, 1992, 15/16) 8.2. apakšpunktu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģ. LŪKINS

Rīgā 1993. gada 23. novembrī