LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 232

Par Latvijas hipotēku un zemes bankas statūtiem un bankas padomes locekļiem

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Latvijas hipotēku un zemes bankas statūtus.

2. Noteikt, ka par Latvijas hipotēku un zemes bankas padomes locekļiem uz pieciem gadiem tiek iecelti:

U. Bēniķis — finansu ministra pirmais vietnieks

A. Berriāns — Ekonomisko reformu ministrijas Privatizācijas sertifikātu daļas vadītājs

D. Ģēģers — lauksaimniecības ministrs

G. Grūbe — Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors

A. Guļāns — tieslietu ministra vietnieks

J. Janovs — Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktors

A. Kalniņš — Latvijas hipotēku un zemes bankas prezidents

V. Zaremba — Latvijas hipotēku un zemes bankas valdes direktors.

3. Šis lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMAN1S

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V. ZEIKATS

Rīgā 1993. gada 10. maijā

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 10. maija lēmumu Nr. 232

LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKAS STATŪTI

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas hipotēku un zemes banka (tālāk tekstā — «Banka») ir specializēta valsts komercbanka, kuras dibinātājs ir Latvijas Republikas Ministru Padome (tālāk tekstā — «dibinātājs»). Banka dibināta ilgtermiņa hipotekāro aizdevumu izsniegšanai Latvijas zemniekiem, uzņēmējiem un citām juridiskajām un fiziskajām personām (tālāk tekstā — «ieķīlātājs» vai «klients») pret ieķīlātu nekustamo īpašumu pilsētās un lauku apvidos, kā arī lai nodrošinātu ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas.

Bankas nosaukums ir Latvijas hipotēku un zemes banka.

2. Bankas darbību reglamentē Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi un rīkojumi un citi normatīvie akti, Latvijas Bankas norādījumi, kā arī šie statūti, kurus apstiprina, groza un papildina Latvijas Republikas Ministru Padome.

3. Bankas dibināšanas pamatkapitāls ir 100000 (viens simts tūkstoši) latu, ko dibinātājs noteicis ar 1993. gada 19. marta lēmumu Nr. 140. Pamatkapitālu gada laikā no reģistrācijas dienas izveido dibinātājs, pārskaitot Bankas kontā līdz tās reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 25% no pamatkapitāla. Pamatkapitālu pēc vajadzības ar dibinātāja lēmumu var palielināt, ieskaitot tajā arī Bankai nodotā nekustamā īpašuma faktisko vērtību. Bankas pamatkapitālam kopā ar rezerves kapitālu vienmēr jāsastāda ne mazāk ka 10% no apgrozība izlaisto ķīlu zīmju nominālvērtības. Ķīlu zīmju procenti, kā arī pašu zīmju nominālvērtības izmaksa nodrošināta ne tikai ar ieķīlātāja termiņmaksājumiem un ieķīlātiem nekustamajiem īpašumiem, bet arī ar Bankas pamatkapitālu, rezerves kapitālu un visu pārējo Bankas īpašumu.

4. Banka ir juridiska persona, un tai ir patstāvīga bilance. Bankai ir zīmogs, kura vidū atrodas Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un apmalē ir Bankas nosaukums. Banka pārvalda, lieto un rīkojas ar tai piederošo mantu; tā var būt par mantisku un nemantisku tiesību subjektu, veikt darījumus atbilstoši saviem darbības mērķiem, būt par prasītāju un atbildētāju tiesa Latvijas Republikā un ārvalstis. Banka var lietot firmas zīmi un karogu ar firmas zīmes simbolu un nosaukumu.

5. Pamatkapitāla veidošanai Banka var iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, kura vērtība var sasniegt līdz 95% no pamatkapitāla kopsummas. Iegūto īpašumu Banka var pārdot, iznomāt vai ieķīlāt.

6. Banka atrodas Rīgā, Doma laukumā 4, un darbojas visa Latvijas teritorijā. Bankai īr tiesības atvērt nodalās un aģentūras.

7. Banka ir atbildīga par savām saistībām ar visu savu mantu, uz kuru saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem var vērst piedziņu. Valsts ir atbildīga par Bankas saistībām ieguldītā pamatkapitāla apmērā.

8. Banka iesniedz Latvijas Bankai un Finansu ministrijai savas darbības pārskatus atbilstoši Latvijas Bankas un Finansu ministrijas noteiktajām veidlapām un termiņiem.

9. Bankas darbības termiņš nav ierobežots.

II. Bankas pārvalde

10. Bankas darbu vada padome un valde. Padomes sastāvā ir prezidents, viņa vietnieks un septiņi locekļi, to skaitā — valdes direktors.

11. Bankas padomes prezidentu, valdes direktoru un padomes locekļus uz pieciem gadiem ieceļ amatā Latvijas Republikas Ministru Padome. Bankas prezidentam, viņa vietniekam, valdes direktoram un viņa vietniekiem aizliegts ieņemt citu atalgotu amatu.

12. Bankas padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem tās locekļiem, ieskaitot padomes prezidentu vai viņa vietnieku. Padome visus jautājumus izšķir ar klātesošo balsu vairākumu. Balsīm vienlīdzīgi daloties, izšķirošā ir Bankas padomes prezidenta balss.

13. Bankas valdes direktors Bankas padomes sēdēs piedalās ar lēmējtiesībām bet pārējie valdes locekli — ar padomdevēja tiesībām.

Lai noturētu Bankas padomes sēdi bez Bankas valdes locekļu līdzdalības, padomes locekļu vairākumam jānobalso par slēgtu sēdi.

14. Bankas padomei ir tiesības:

14.1. lemt par Bankas pārvaldes struktūrvienību (nodalu un aģentūru) atvēršanu un slēgšanu;

14.2. lemt par Bankas nekustamā īpašuma iegūšanu, pārdošanu un ieķīlāšanu, kā arī par Bankas un klientu saistību nosacījumiem;

14.3. apstiprināt un grozīt hipotekāro un citu Bankas darījumu instrukcijas, noteikumus un nolikumus;

14.4. apstiprināt noslēgtos līgumus par Bankā ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu un atlīdzības izmaksu ugunsgrēka un citos nelaimes gadījumos;

14.5. apstiprināt Bankas taksatorus ieķīlājamā nekustamā īpašuma novērtēšanai;

14.6. noteikt atlīdzību par Bankas ķīlu zīmju un citu vērtspapīru pārdošanu un maksu par Bankas pakalpojumiem;

14.7. apstiprināt Bankas izdevumu un ieņēmumu tāmi, darba plānus un mērķa uzdevumus, kā arī noteikt rezerves kapitāla veidošanas un izmantošanas kārtību;

14.8. apstiprināt Bankas ķīlu zīmju paraugus un noteikt to nominālvērtību;

14.9. lemt par izlaisto ķīlu zīmju pirmstermiņa atpirkšanu;

14.10. pārbaudīt un apstiprināt Bankas valdes sastādītos pārskatus, atskaites, tāmes un darījumu līgumus ar ārvalstu partneriem;

14.11. noteikt Bankas darbinieku amatu sarakstu un skaitlisko sastāvu;

14.12. apstiprināt amatā Bankas valdes direktora vietnieku, valdes locekļus un valdes struktūrvienību vadītājus;

14.13. pārbaudīt un izskatīt sūdzības par Bankas valdes rīcību;

14.14. noteikt Bankas padomes, valdes un darbinieku atalgojuma likmes un darba nosacījumus;

14.15. apstiprināt amatā Bankas nodaļu (aģentūru) vadītājus;

14.16. pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju iecelt Bankas revīzijas komisiju;

14.17. noteikt maksāšanas likmes Bankas operācijām;

14.18. sagatavot Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par Bankas statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, kā arī par Bankas padomes locekļu iecelšanu vai atbrīvošanu;

14.19. lemt jautājumus par ķīlu zīmju un citu vērtspapīru emisiju un konversiju;

14.20. lemt par prasības celšanu tiesā pret Bankas padomes un valdes locekļiem, darbiniekiem un kalpotājiem.

15. Bankas padomes sēdes sasauc prezidents vai tā vietnieks pēc vajadzības, bet ne retāk kā sešas reizes gadā.

16. Bankas valdes darbu organizē valdes direktors, viņa vietnieki un četri līdz seši valdes locekļi.

17. Valde Bankas vārdā rīkojas bez sevišķas pilnvaras Latvijas Republikas likumu un šo statūtu ietvaros. Bankas valde tieši vada tās atsevišķu struktūrvienību darbību, glabā Bankas mantu un kapitālu un atbild par to, kā arī par Bankai uzticētajām materiālajām vērtībām.

18. Bankas valdei ir tiesības un pienākumi:

18.1. slēgt līgumus ar apdrošināšanas iestādēm par Bankā ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu, kā arī citus Bankas darbībai nepieciešamos līgumus;

18.2. izdarīt ieķīlājamā un cita nekustamā īpašuma taksāciju, kā arī noteikt Bankas hipotekāro aizdevumu lielumu un ilgumu un izsniegt šos aizdevumus;

18.3. slēgt līgumus ar Bankas klientiem;

18.4. lemt jautājumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātiem;

18.5. pieņemt maksājumus no klientiem un piedzīt nokavētos hipotekāros aizdevumus un soda naudas;

18.6. pieprasīt, lai klients novērš jebkādas darbības, kuras var izraisīt ieķīlāta īpašuma vērtības samazināšanos;

18.7. veikt Bankas rīcībā pārgājušā īpašuma pārvaldīšanu;

18.8. izstrādāt priekšlikumus Bankas padomei par hipotekāro aizdevumu peļņas un deldēšanas procentiem, kā arī par to nomaksas kārtību;

18.9. dzēst un iznīcināt pirms termiņa atpirktās un izlozētās ķīlu zīmes;

18.10. izmaksāt Bankas ķīlu zīmju īpašniekiem peļņas procentus un izdarīt maksājumus par izlozētajām un atpērkamajām ķīlu zīmēm;

18.11. veikt uzraudzības un kontroles darbu Bankas nodaļās un aģentūrās;

18.12. noteikt lietvedības kārtību Bankā, pārraudzīt Latvijas Republikas likumu, šo statūtu, atsevišķu kreditēšanas noteikumu, nolikumu un instrukciju izpildīšanu;

18.13. izstrādāt priekšlikumus Bankas padomei par nekustamā īpašuma iegūšanu, kā arī par Bankai piederošā īpašuma pārdošanu vai ieķīlāšanu;

18.14. izdarīt finansu operācijas Bankas padomes apstiprinātā finansu plāna (tāmes) ietvaros;

18.15. nodrošināt Bankas grāmatvedības un statistisko uzskaiti, dokumentu mehanizēto apstrādi, kā arī Bankas arhīva darbību;

18.16. lemt par prasības celšanu tiesā pret Bankas klientiem;

18.17. kontrolēt hipotekāro aizdevumu lietderīgu izlietošanu tiem mērķiem, kuriem tie izsniegti.

19. Bankas darbu sadala valde, kura nosaka, kādi pienākumi (jautājumi) un dienesti atrodas atsevišķu valdes locekļu pārziņā un tieša vadība. Bankas vārdā izdodamās saistības un pilnvaras paraksta valdes direktors vai viņa vietnieki un divi valdes locekli.

20. Bankas valde sapulcējas reizi nedēļā. Sēdes sasauc un vada Bankas valdes direktors. Lēmumi ir tiesīgi, ja valdes sēdē piedalās ne mazāk kā trīs tas locekļi, to skaitā valdes direktors vai viņa vietnieks. Valdes lēmumi pieņemami ar absolūtu balsu vairākumu. Balsīm vienādi daloties, izšķirošā ir valdes direktora vai viņa vietnieka balss. Valdes lēmumi ierakstāmi protokolu grāmatā, un tie jāparaksta visiem valdes locekļiem, kuri piedalījušies sēdē.

21. Bankas speciālistus saskaņā ar padomes apstiprināto amatu sarakstu pieņem darbā un atlaiž no darba valdes direktors (vietas izpildītājs).

22. Bankas padomes un valdes locekļi, darbinieki un kalpotāji saņem atalgojumu atbilstoši apstiprinātajam nolikumam un amatu sarakstam.

23. Darba strīdus izšķir Latvijas darba likumu kodeksā paredzētajā kartībā, ka arī pamatojoties uz darba koplīgumu.

24. Visus mantiskos un nemantiskos strīdus starp Banku un padomes vai valdes locekļiem, darbiniekiem un kalpotājiem, kā arī starp Banku un tās klientiem izskata tiesa Latvijas Republikas likumos paredzētajā kārtībā.

III. Bankas tiesības un operācijas

25. Banka savus hipotekāros aizdevumus piešķir ieķīlātājam, ja par nekustamo īpašumu zemesgrāmatās vai dokumentos, kas to aizvieto, ir izdarīts atsevišķs īpašuma uzskaites ieraksts, kas apliecina īpašuma tiesības.

26. Banka, ievērojot Latvijas Republikas likumus un Bankas padomes apstiprinātos noteikumus, izsniedz hipotekāros aizdevumus tikai uz tiem nekustamajiem īpašumiem, par kuriem nav parādu, izņemot parādus Bankai. Bankas noteikumus par hipotekāro aizdevumu piešķiršanu publicē oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā.

27. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma novērtēšanu izdara Bankas padomes iecelti taksatori. Taksatoru noteikto nekustamā īpašuma apmēru Bankas valde nav tiesīga paaugstināt vai samazināt. Banka izsniedz aizdevumus uz laiku līdz 30 gadiem, un aizdevumi atmaksājami Bankas aizdevumu deldēšanas plānā noteiktajos termiņos. Aizdevumi nedrīkst pārsniegt 60% mūra ēkām, 50% jauktā tipa un koka ēkām un 75% zemnieku saimniecībām no ieķīlātā nekustamā īpašuma novērtējuma summas.

28. Hipotekārā aizdevuma saņemšanai ieķīlātājs par aizdevuma summu izdod Bankai uz tās vārda noteikta parauga ieķīlājuma rakstu (parādrakstu). Ieķīlājuma rakstā jābūt noteiktam, ar kādiem nosacījumiem nekustamais īpašums ieķīlāts, kā arī noradītam, ka ieķīlātājs uzņemas par savu pienākumu:

28.1. bez Bankas atļaujas nedalīt un neatsavināt ieķīlāto īpašumu;

28.2. bez Bankas ziņas nesaņemt no atsevišķo dzīvokļu īrniekiem vai arī no visa nekustamā īpašuma nomniekiem maksājumus uz priekšu ilgāk par vienu gadu;

28.3. bez Bankas atļaujas nepārdot un nenojaukt uz ieķīlātās zemes esošās ēkas un celtnes;

28.4. nomaksāt Bankas noteiktajos termiņos hipotekāro aizdevumu procentus, aizdevuma deldēšanas summas un ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumus.

29. Banka ir tiesīga veikt uzraudzību, lai kontrolētu ieķīlātāja rīcību un nepieļautu ieķīlātā nekustamā īpašuma izšķērdēšanu un vērtības mazināšanu. Ja ieķīlātājs savus pienākumus neizpilda vai arī tā darbības rezultātā nekustamā īpašuma vērtība draud samazināties, Bankai ir tiesības pirms termiņa prasīt visa hipotekārā aizdevuma vai tā daļas atmaksu.

30. Ieķīlātais nekustamais īpašums pirms hipotekārā aizdevuma saņemšanas obligāti jāapdrošina pret ugunsgrēku un citiem nelaimes gadījumiem. Ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanas minimālo summu nosaka Bankas valde, samērojot to ar šī īpašuma vērtību un izsniegtā aizdevuma apmēru. Nekustamā īpašuma apdrošināšanu par ieķīlātāja līdzekļiem izdara Banka apdrošināšanas uzņēmumos. Nomaksai nepieciešamās summas Banka iekasē no ieķīlātāja kopā ar kārtējiem termiņa maksājumiem. Apdrošināšanas līgums vai polise izrakstāma (cedējama) uz Bankas vārda un atrodas tās glabāšanā.

31. Ieķīlātājam ir tiesības Bankā ieķīlāto nekustamo īpašumu apdrošināt augstāk par Bankas noteikto apdrošināšanas summu, viņam par to jāziņo Bankai, kā arī tam apdrošinātājam, kurš izdarījis pamatapdrošinājumu.

32. Ja ieķīlātais nekustamais īpašums pirms hipotekārā aizdevuma saņemšanas ir jau apdrošināts, Banka pieņem no klienta attiecīgās apdrošināšanas polises, kuras ir spēkā līdz beidzas to derīguma termiņš.

33. Klienta maksātnespējas gadījumā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārņemšana Bankas pārvaldīšanā izdarāma Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā.

34. Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošana izsolē notiek atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam.

35. Izsolē pārdodamā ieķīlātā nekustamā īpašuma sākuma summa nevar būt mazāka par Bankas prasījumu, t i., atlikušo neatmaksāto hipotekāro aizdevumu, nokavētajiem peļņas procentiem, soda naudām, tiesas un citiem izdevumiem, kam pieskaita valsts nodokļu un pašvaldības nodokļu parādus un nokavētos maksājumus, kuriem ir pirmtiesības pirms Bankas prasījuma. Ja aizdevums nodrošināts ar vairākiem ieķīlājuma rakstiem, Bankai ir tiesības pieteikt par tiem kopīgu prasījumu.

36. Ja ar izsolē pārdotā nekustamā īpašuma ieņemto naudu nevar dzēst parādu Bankai, parāda atlikums sedzams no Bankas peļņas, bet, ja tās nepietiek, — no rezerves kapitāla vai pamatkapitāla.

37. Par izsniegto hipotekāro aizdevumu ieķīlātājs Bankas noteiktajos termiņos maksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu peļņas procentus un aizdevuma deldēšanas maksājumus.

38. Ieķīlātājam ir tiesības ar Bankas piekrišanu pirms termiņa dzēst daļu vai visu hipotekāro aizdevumu.

39. Bankas darījumus ar privatizācijas sertifikātiem regulē atsevišķi normatīvie akti.

40. Banka hipotekāros aizdevumus pret ieķīlāto nekustamo īpašumu ķīlu zīmēs pēc to nominālvērtības izsniedz:

40.1. zemes iegūšanai;

40.2. īpašuma mantošanas tiesību nokārtošanai;

40.3. apbūvēšanai, meliorācijai un ilggadīgajiem stādījumiem;

40.4. uzņēmējdarbības ilgtermiņa un citām vajadzībām.

Ķīlu zīmju paraugus, to nominālvērtību, procentu apmērus un izlaišanas noteikumus apstiprina Bankas padome.

41, Ķīlu zīmju pārdošana un ilgtermiņa hipotekāro aizdevumu resursu izveidošana tiek nodrošināta:

41.1. realizējot ķīlu zīmes vērtspapīru tirgū;

41.2. organizējot ķīlu zīmju izsoles;

41.3. izmantojot fizisko un juridisko personu depozīta noguldījumus Bankā;

41.4. atvēlot daļu no valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas paredzēti kreditēšanai;

41.5. novirzot daļu no ārvalsts kredītiem;

41.6. iedalot līdzekļus no valsts budžeta. 42. Banka ķīlu zīmju apgrozījumu veic šādi:

42.1. apgrozībā izlaisto Bankas ķīlu zīmju kopīgā nominālvērtība ir vienāda ar Bankas piešķirto un ar nekustamo īpašumu nodrošināto aizdevumu summu;

42.2. Bankas ķīlu zīmes tiek laistas apgrozībā uz uzrādītāju, tās var pāriet no rokas rokā bez jebkādām formalitātēm un var tikt brīvi pirktas un pārdotas vērtspapīru biržās. Ķīlu zīmē var būt ierakstīts arī īpašnieka vārds un uzvārds vai firma, kas reģistrējami Bankas grāmatās;

42.3. par Bankas ķīlu zīmju derīguma termiņu uzskatāms laika posms no procentu maksāšanas sākumbrīža līdz sākotnēji noteiktā hipotekārā aizdevuma atmaksas beigu termiņam, kurš noteikts parādrakstā;

42.4. Bankas ķīlu zīmes izņem no apgrozības un dzēš, samaksājot ķīlu zīmes īpašniekam nominālvērtību naudā. Uzpērkamo Bankas ķīlu zīmju daudzumu (summu) nosaka izlozes veidā, ko Banka izdara divas reizes gadā. Bankai ir obligāti jāuzpērk ķīlu zīmes pēc noteiktā derīguma termiņa notecēšanas;

42.5. Bankas ķīlu zīmēm jābūt ar Šādiem rekvizītiem: Bankas nosaukums, ķīlu zīmes nominālvērtība latos, ķīlu zīmes sērija un numurs, ķīlu zīmes turētāja peļņas norma un izmaksas termiņš, ķīlu zīmes derīguma termiņš, Bankas atbildīgo personu paraksts, ECU (ekija) vērtība latos aizdevuma izsniegšanas brīdī. Ķīlu zīmēm var būt arī citi Bankas noteikti rekvizīti.

43. Banka drīkst veikt Šādus darījumus:

43.1. slēgt līgumus ar klientiem un ārzemju partneriem savu uzdevumu veikšanai, vajadzību apmierināšanai un interešu nodrošināšanai, kā arī piesaistīt ārvalstu kapitālu uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem;

43.2. pirkt un pārdot ķīlu zīmes un citus vērtspapīrus savā vārdā un klienta uzdevumā;

43.3. pieņemt noguldījumus no Latvijas Republikas un ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas Republika apgrozībā esošajās naudas vienībās vai citu valstu valūtā, ka arī dažādas vērtība;

43.4. sniegt galvojumus, kas saistīti ar Bankas darbību;

43.5. pilnvarot citas kredītiestādes veikt Bankas funkcijas un uzdevumus par atsevišķu samaksu;

43.6. izdot un diskontēt vekseļus un citus parādrakstus;

43.7. uzglabāt un īpašnieka vārdā pārvaldīt vērtspapīrus;

43.8. pieņemt glabāšanā dārgmetālus un antikvāros priekšmetus;

43.9. veikt un piedalīties uzņēmējdarbībā, kas nodrošina šajos statūtos noteiktā mērķa izpildi;

43.10. izdarīt noguldījumus citās kredītiestādēs;

43.11. rīkot Bankas ķīlu zīmju uzpirkšanu un dzēšanas izlozes.

44. Banka, pildot savu galveno uzdevumu — izsniegt ilgtermiņa hipotekāros aizdevumus pret ieķīlāto nekustamo īpašumu, ir tiesīga veikt šādas operācijas:

44.1. atvērt tekošos kontus klientiem un kārtot to uzdevumā visus norēķinus;

44.2. veikt visu veidu skaidras un bezskaidras naudas norēķinus starp Banku un fiziskajām un juridiskajām personām, ar kuram ir nodibināta hipotēka;

44.3. izsniegt fiziskajām un juridiskajam personām īstermiņa kredītus, kuru izsniegšanas noteikumus un kreditēšanas kārtību nosaka Bankas padome;

44.4. sniegt maksas konsultācijas un lekcijas;

44.5. veikt faktoringa norēķinus un Latvijas Republikas Valdības vai klientu uzdevumā veikt līzinga operāciju norēķinus;

44.6. klientu uzdevumā veikt kapitālieguldījumu finansēšanu;

44.7. pirkt un pārdot ārvalstu valūtu.

Banka garantē saglabāt klientu (korespondentu) kontu, noguldījumu un veikto operāciju noslēpumus atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par bankām» un citiem likumiem.

IV. Budžeta gada pārskats, peļņas sadalīšana un rezerves kapitāls

45. Bankas darbības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. Ja Banka sāk darboties pēc 1. jūlija, par atklāšanas gadu uzskatāms tās darbības nākamais gads.

46. Bankas ieņēmumus veido:

46.1. ieņēmumi par klientiem sniegtajiem Bankas pakalpojumiem;

46.2. procenti par izsniegtajiem Bankas hipotekārajiem aizdevumiem;

46.3. soda naudas par nokavētiem un pagarinātiem termiņa maksājumiem;

46.4. ieņēmumi par ķīlu zīmju pārdošanu ieķīlātāja uzdevumā;

46.5. peļņa, kuru dod uzņēmējdarbībā ieguldītā Bankas manta un kapitāls;

46.6. ieņēmumi no valūtas, ķīlu zīmju un citu vērtspapīru tirdzniecības;

46.7. Bankas ķīlu zīmju turētāju noteiktajā laikā nepieprasītā atlīdzība;

46.8. ieņēmumi no dārgmetālu un antikvāro priekšmetu glabāšanas;

46.9. dažādi citi ieņēmumi.

47. Bankas izdevumus veido: atskaitījumi rezerves kapitālā, hipotēkas dibināšanas, pārvaldes, saimnieciskie un Bankas operāciju izdevumi.

48. Bankas uzraudzību un tās darbības revīziju veic Latvijas Banka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem; nodaļu (aģentūru) revīziju veic Bankas padomes ieceltā revīzijas komisija.

49. Bankas izdevumi sedzami no Bankas ieņēmumiem. Bankas valdes sastādīto bilanci izskata Bankas pieaicinātie auditori un apstiprina Bankas padome. Gada pārskatā (bilancē) jāuzrāda visas ziņas par Bankas mantas stāvokli, darbības attīstības gaitu, peļņu un zaudējumiem.

50. Gada pārskatam, ko Banka iesniedz Finansu ministrijai un Latvijas Bankai, pievienojama arī auditoru atsauksme. Bankas gada pārskata pamatrādītāji publicējami presē.

51. Banka no peļņas maksā Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus. Bankas rezerves kapitālā ik gadu no gada bilances peļņas jāatskaita naudas līdzekli 10% apmērā, līdz tas sasniedz 25°/o no pamatkapitāla. Šie līdzekli paredzami ķīlu zīmju nomaksas nodrošināšanai un varbūtēju zaudējumu segšanai. Atlikušo peļņas dalu Banka izmanto savām vajadzībām.

52. Bankas nekustamā īpašuma nomas un pārdošanas ieņēmumi iekļaujami Bankas pamatkapitālā un izmantojami nekustamā īpašuma atjaunošanai un uzturēšanai dibinātāja noteiktajā kārtībā.

V. Bankas reorganizācija un likvidācija

53. Lēmumu par Latvijas hipotēku un zemes bankas likvidāciju vai tās privatizāciju pieņem Latvijas Republikas Ministru Padome saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V. ZEIKATS