LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas 1937. gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Atjaunot Latvijas Republikas 1937. gada 16. decembra Notāru likuma spēku un izdarīt šajā likumā grozījumus un papildinājumus, izsakot to šādā redakcijā:

Notariāta likums

PIRMĀ NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.

3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts dienesta amatpersonām.

4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.

5. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.

6. Zvērinātu notāru skaitu un to amata vietas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs, lai nodrošinātu pietiekamu notariālo palīdzību un ievērotu zvērinātu notāru vecuma struktūru.

7. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu notāru iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālā laikrakstā.

8. Zvērinātus notārus ieceļ un zvērinātu notāru sarakstu ved tieslietu ministrs.

9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei;

4) prot valsts valodu;

5) darbojušās:

a) vismaz divus gadus par zvērinātā notāra palīgu vai

b) vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus izpildot varējušas iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, vai

c) tikpat ilgi darbojušās par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par tīšu noziegumu;

4) kuras notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu.

11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs ar sludinājumu oficiālā laikrakstā uzaicina pieteikties pretendentus uz šādu vietu.

12. Zvērināta notāra amata pretendentiem jāiesniedz atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām un jāsaņem pozitīva atsauksme no Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu vai pārcelšanu.

14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.—32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

«Es zvēru būt uzticīgs Latvijai un tās valdībai, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, stingri ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu, norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt klientu un darījumu dalībnieku intereses un man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.»

15. Zvērinātam notāram aizliegts ieņemt algotu amatu vai uzņemties atsevišķus atalgojamus pienākumus valsts un pašvaldību institūcijās un uzņēmumos vai privātā dienestā, izņemot mācībspēku pienākumus izglītības iestādēs. Ja lietderība to prasa, izņēmumi no šā noteikuma iespējami ar tieslietu ministra atļauju, kuru katrā laikā var atsaukt.

OTRĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU EKSĀMENI

16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

18. Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms tā.

19. Iesniegumi par atļauju kārtot eksāmenu jāiesniedz tieslietu ministram vismaz desmit dienas pirms tā.

20. Iesniegumam jāpievieno pierādījumi par pilsonību, vecumu, izglītību, praksi, 12. pantā minētās atsauksmes un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

22. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, nosaka eksāmena kārtību, eksāmena naudas apmēru un apliecības derīguma termiņu.

23. Iemaksāto eksāmena naudu izmaksā kā atlīdzību eksāmenu komisijas locekļiem.

TREŠĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU DARBĪBAS RISKA APDROŠINĀŠANA

24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa nepareizu amata darbību.

26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra darbības laiku.

28. Zvērināts notārs, kas līgumā noteiktajā termiņā nav izdarījis pirmo vai kārtējo apdrošināšanas maksājumu, atceļams no amata.

29. Apdrošināšanas līguma minimālo summu un noteikumus nosaka tieslietu ministrs kopā ar finansu ministru, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

30. Apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu uzrauga Latvijas Zvērinātu notāru padome.

31. Apdrošināšanas iestāde ir tiesīga pieprasīt no zvērināta notāra atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

32. Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanas līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta notāra amata darbības.

CETURTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU AMATA PIENĀKUMI

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā.

34. Zvērināts notārs piesūta visiem tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

35. Zvērināta notāra darba laiks pakļauts noteikumiem par darba laiku valsts iestādēs. Tieslietu ministrs saziņā ar pašvaldībām var noteikt arī citādu darba laiku.

Pēc vienošanas ar klientu zvērināts, notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.

36. Darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.

37. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar apgabaltiesas priekšsēdētāju, var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, kur nav zvērināta notāra.

38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts. Darbībai, ko viņš izpildījis citas apgabaltiesas darbības rajonā, nav notariālās darbības spēka.

39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.

40. Zvērināts notārs nedrīkst taisīt vai apliecināt aktus, kuri aizliegti ar likumu, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem vai kuri aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personu godu.

41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus vai apliecinājumus sev pašam, savam laulātajam, saviem un laulātā radiniekiem taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainiešiem — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta notāra vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām vai zvērināta notāra vai viņa laulātā adoptētājiem vai adoptētiem.

42. Atsevišķie rīkojumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai citu iepriekšējā (41.) pantā minēto personu labā, nav spēkā, bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā.

43. Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi, kuras veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto valsts mazo ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

Otrā apakšnodaļa

Zvērinātu notāru grāmatas

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) aktu grāmata notariālā kārtībā taisīto aktu un 128. pantā minēto dokumentu ierakstīšanai;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā.

47. Reģistrus un glabājumu grāmatas caurauklo un nogādā apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktam tiesnesim.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktais tiesnesis un viņa sekretārs pārbauda grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju, kā arī grāmatas pēdējā lappusē taisa apliecinājuma uzrakstu, ko paraksta tiesnesis un sekretārs, norādot datumu.

Grāmatu auklu galus piestiprina pēdējā lappusē ar tiesas zīmogu.

48. Reģistra lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju;

2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;

3) īsu akta saturu;

4) aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai

tādu var noteikt;

5) par aktu samaksātās valsts nodevas summu;

6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;

7) to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā;

8) dokumentu saņēmēju parakstus vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti nosūtīti.

49. Iepriekšējā (48.) panta 4.—6. punktā paredzētās summas saskaita par katru mēnesi atsevišķi, bet gada beigās — par visu gadu.

50. Reģistru var sadalīt divos sējumos tā:

l) lai abiem sējumiem būtu kopīga numerācija, ierakstot vienā sējumā pāru, bet otrā — nepāru numurus un

2) lai rakstu skaits vienā sējumā nepārsniegtu vairāk par vienu numuru ierakstu skaitu otrajā sējumā.

51. Neaprakstītās vietas reģistra 3. un 7. ailē pārsvītro. Kļūdas reģistra ierakstos atrunā 8. ailē ar zvērināta notāra parakstu.

52. Aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem;

2) 128. pantā minēto dokumentu norakstiem. Šos dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.

53. Aktu grāmata tieslietu ministra noteiktajos termiņos un kārtībā iesienama un apliecināma 47. panta paredzētajā kārtībā. Apliecinājuma uzrakstā jānorāda arī lapu, aktu un 128. pantā minēto dokumentu skaits.

Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.

54. Glabājumu grāmatas lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru;

2) gadu, mēnesi un dienu, kad glabājuma priekšmets saņemts;

3) glabājuma devēja uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu;

4) glabājumā nodotā priekšmeta apzīmējumu;

5) summu vārdiem un tās atkārtojumu cipariem, ja glabājumā nodota nauda;

6) kam un ar kādiem nosacījumiem jāizsniedz glabājuma priekšmets;

7) glabājuma devēja parakstu;

8) tās personas parakstu, kam zvērināts notārs izsniedzis glabājuma priekšmetu, vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad glabājuma priekšmets izsniegts, norādot dokumentu, kas aizstāj saņēmēja parakstu,

55. Neaprakstītas vietas glabājumu grāmatas 3., 4. un 6. ailē pārsvītro. Kļūdas glabājumu grāmatas 1.—6. ailes ierakstos atrunā 7. ailē ar glabājuma devēja parakstu, bet kļūdas 8. ailē — ar šajā ailē minēto personu parakstu. Acīm redzamas pārrakstīšanās kļūdas zvērināts notārs atrunā ar savu parakstu.

56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no zvērināta notāra parakstītiem protesta aktu otrajiem eksemplāriem, par kuriem valsts nodevu nemaksā.

Vekseļu protesta aktu grāmatu iesien par katru gadu atsevišķi, numurē pa lapām, caurauklo un apliecina ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

57. 45. panta 6. punktā paredzētajā alfabētiskajā rādītājā jāatzīmē: rīcības nespējīgas personas uzvārds un vārds, rīcības nespējas raksturs, pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, tiesa vai zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par rīcībspējas atņemšanu vai atjaunošanu un pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru.

Piezīme. Iekams zvērināts notārs stājas amatā, viņam ir jāizgatavo šajā pantā paredzētais rādītājs par pagājušo laiku. Šim nolūkam zvērināts notārs var saņemt sava priekšgājēja rādītāju.

58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā.

59. Reģistri, aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto.

Slēguma uzrakstā jānorāda ierakstu, kā arī aktu un dokumentu skaits.

60. Pēc iepriekšējā (59.) pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā.

61. Ja zvērināts notārs ir miris, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, apgabaltiesas priekšsēdētājs dod rīkojumu kādam no tiesnešiem pārņemt zvērināta notāra zīmogus, grāmatas, lietas, aktus un viņam uzticētās vērtības, sastādot par pārņemto sīku sarakstu.

62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tiesnesis un viņa sekretārs tās noslēdz, apliecina atbilstoši 53. un 59_. panta noteikumiem un to pēdējā lappusē taisa uzrakstu pēc pēdējiem ierakstiem grāmatās vai lietās, atzīmējot, kādā stāvoklī grāmatas vai lietas atrastas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi.

63. Jaunieceltam zvērinātam notāram tiesnesis pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma nodod 62. pantā minētās grāmatas, lietas un aktus, kā arī glabājamās vērtības, izdarot par to atzīmi glabājumu grāmatā.

Ja zvērināts notārs ir miris, atbrīvots vai atcelts no amata, viņa zīmogus ievīlē un nodod tieslietu ministram.

Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā, tad pārņemto viņam atdod atpakaļ.

64. Zvērinātu notāru reģistrē un grāmatu formu un to vešanas kārtību tuvāk noteic tieslietu ministrs.

 Trešā apakšnodaļa

Zvērinātu notāru darbība

I. Vispārīgie noteikumi

65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt aktus;

2) taisīt apliecinājumus;

3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;

4) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;

5) veikt citas likumos paredzētās darbības. Pildot šajā pantā minētos pienākumus, zvērinātam notāram jānoskaidro darījuma dalībnieku griba un darījuma noteikumi, skaidri un viennozīmīgi jāfiksē personu paziņojumi, jāiepazīstina dalībnieki ar iespējamām darījuma sekām, lai likumu nezināšana netiktu izmantota tiem par ļaunu un tiem netiktu nodarīti zaudējumi.

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;

2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;

3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

4) sniegt citu juridisko palīdzību.

67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.

68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari —atbilstoši metriskajai sistēmai.

69. Taisot notariālos aktus un apliecinājumus valodā, kuru zvērināts notārs neprot, pieaicinātais tulks dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu. Taisot vai apliecinot aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, jāpieaicina tulks, kas var būt arī liecinieks. Aktu paraksta arī tulks.

70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.

71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs un personas, kas tajos piedalās, to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.

72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam.

Uz izdodamiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

Atsevišķas lapas var salīmēt, uzspiežot savienojumā zīmogu.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ja dzimšanas laiku un vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Ja minētā persona nevar pasi uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc personības dokumentiem, ko valsts vai pašvaldības dienestā esošai personai izsniegusi tās priekšniecība, vai pēc citiem ticamiem dokumentiem, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.

78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.

79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām sniegt ziņas par notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu. Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas atļauju.

Piezīme. Par protestētiem vekseļiem zvērinātam notāram jāsniedz ziņas Latvijas Bankai.

81. Akti, kurus taisa (82. pants) zvērināts notārs, izņemot 115. pantā minētos aktus, ir publiski akti.

II. Notariālie akti

82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.

83. Zvērināts notārs pārbauda ne vien akta dalībnieku un viņu pārstāvju identitāti, bet arī rīcībspēju.

84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem (Civillikuma 1474. pants).

Taisot vai nododot glabājumā testamentu, kā arī izpildot notariālās darbības 72. un 94. pantā norādītajos gadījumos, nepieciešama divu liecinieku klātbūtne; šie liecinieki var apliecināt arī akta dalībnieku identitāti (76. pants).

85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) tie, kuri norādīti Civillikuma 448. panta 2. punktā. Liecinieks dod zvērinātam notāram parakstu par to, ka viņš nav zaudējis tiesību būt par liecinieku.

87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda.

88. Zvērināts notārs projektu nolasa akta dalībniekiem un jautā, vai viņi saprot tā saturu un nozīmi un vai viņi aktu taisa labprātīgi. Ja akta dalībnieki to apstiprina, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.

89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klātesot. Šādā gadījumā aktu paraksta arī liecinieki.

90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un pēc pašu vēlēšanās izlasījuši vai noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klātneesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to lasījuši vai noklausījušies. Tas jānorāda arī aktā.

91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.

92. Dzēsumi aktos nav pieļaujami; tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro.

93. Ja nav ievēroti 78. un 92. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.

94. Taisot aktus, kuros piedalās kurli, mēmi vai akli, nepieciešama vismaz divu liecinieku klātbūtne.

90. panta noteikumus šiem aktiem nevar piemērot.

95. Lasīt pratējam kurlajam pašam jāizlasa akts un jāpasaka, vai tas izteic viņa gribu. Tas jānorāda arī aktā.

96. Taisot aktu, rakstīt un lasīt nepratējam kurlajam līdztekus parastajiem lieciniekiem jāpieaicina vēl persona, kurai viņš uzticas un kura prot ar viņu izskaidroties. Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar kurlo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

97. Zvērinātam notāram jāpārliecinās, vai rakstīt un lasīt nepratējs kurlais saprot viņam rādāmās zīmes.

98. Rakstīt un lasīt pratējam mēmajam vai kurlmēmajam akts pašam jāizlasa un pašrocīgi jāuzraksta, ka viņš to lasījis un ka tas izteic viņa gribu.

99. Taisot aktu rakstīt un lasīt nepratējam mēmajam vai kurlmēmajam, līdztekus personai, kas prot ar viņu izskaidroties zīmēm, jāpieaicina vēl otra persona, kurai šīs zīmes ir saprotamas (tulks).

Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar mēmo vai kurlmēmo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un apliecināto aktu ievietošana aktu grāmatā.

101. Pēc oriģināla parakstīšanas akta dalībniekiem izdod apliecinātus aktu grāmatas izrakstus.

102. Šiem izrakstiem ir tāds pats spēks kā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams akta oriģināls.

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro 73., 75., 78., 91. un 92. panta noteikumi.

104. Aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai viņu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi uz tiesas lēmuma pamata.

Aktu grāmatas izrakstā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību to saņemt.

105. Personām, kam aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo akta dalībnieku piekrišanu vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot akta dalībniekiem un tiesību pēcniekiem.

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

III. Apliecinājumi

1. Vispārīgie noteikumi

108. Zvērināti notāri apliecina:

1) notariālo aktu izrakstus un norakstus;

2) aktus uzrādījuma kārtībā;

3) parakstu īstumu;

4) to, ka persona ir dzīva;

5) norakstus un tulkojumus;

6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai;

7) seifu un citu glabātavu saturu;

8) dokumentu uzrādīšanas laiku;

9) valsts nodevas samaksu;

10) protestus;

11) pilnvarojumu atsaukšanu;

12) paziņojumu nodošanu;

13) citus likumos paredzētos dokumentus.

109. Apliecinājumi jāieraksta reģistrā (48. pants).

2. Aktu apliecināšana uzrādījuma kārtībā

110. Zvērināts notārs pārbauda akta uzrādītāja un viņa pārstāvju identitāti un rīcībspēju.

111. Zvērināts notārs jautā akta uzrādītājam, vai viņam ir zināms akta saturs. Ja uzrādītājs paskaidro, ka viņš zina akta saturu, tad, zvērinātam notāram klātesot, aktu paraksta vai atzīst par pašrocīgi parakstītu.

112. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klātesot.

3. Parakstu īstuma apliecināšana

113. Apliecinot parakstu īstumu, zvērināts notārs pārbauda parakstītāja identitāti.

114. Parakstu dod vai atzīst par savu, zvērinātam notāram klātesot.

115. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klātesot.

116. Akti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem aktiem.

4. Apliecinājumi, ka persona ir dzīva

117. Apliecinot, ka persona ir dzīva, zvērinātam notāram jāpārliecinās, ka persona, par kuru vajadzīgs apliecinājums, tiešām ir dzīva. Ja zvērināts notārs šo personu nepazīst, tās identitāte jāpārbauda 76. pantā noteiktajā kārtībā.

118. Apliecinājumā jānorāda laiks (gads, diena, mēnesis, stunda un minūte), kad zvērināts notārs pārliecinājies, ka persona ir dzīva.

5. Norakstu un tulkojumu apliecināšana

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērinātam notāram tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji.

120. Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.

121. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam 74. pantā noteiktajā kārtībā.

6. Apliecinājumi par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai

122. Apliecinājumos par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai jānorāda:

1) laiks, kad šīs personas bija vai nebija ieradušās zvērināta notāra prakses vietā;

2) šo personu vārds un uzvārds, bet personām, kas ieradušās, — arī dzīvesvieta un dzimšanas laiks un vieta;

3) ieradušos personu paskaidrojumi.

Šajā (122.) un 139. pantā norādītos apliecinājumus var apvienot.

123. Zvērinātam notāram jāpārbauda ieradušos personu identitāte.

7. Apliecinājumi par seifu un citu glabātavu saturu

124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda:

1) personu, kas aicinājusi zvērinātu notāru apliecināt seifa vai glabātavas saturu;

2) apliecinājuma laiku;

3) seifa vai glabātavas atrašanās vietu;

4) seifa vai glabātavas saturu.

Protokolu paraksta 125. pantā norādītās personas un zvērināts notārs.

125. Seifa vai glabātavas saturu zvērināts notārs noskaidro, klātesot tai personai, kas viņu aicinājusi, un kredītiestādes pārstāvim, ja seifs vai glabātava atrodas kredītiestādē.

126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.

8. Apliecinājumi par dokumentu uzrādīšanas laiku

127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.

128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī aktu grāmatā. Dokumentus ar 40. pantā norādīto saturu nedrīkst ierakstīt aktu grāmatā.

129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts aktu grāmatā.

9. Apliecinājumi par valsts nodevas samaksu

130. Apliecinot valsts nodevas samaksu, notārs rīkojas atbilstoši likumam par valsts nodevu.

10. Protesti

131. Protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā.

11. Pilnvarojumu atsaukšana

132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu izteic rakstveidā. Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālā laikrakstā.

133. Par pilnvarojuma atsaukšanu, ievērojot 135.—139. panta noteikumus, jāpaziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.

12. Paziņojumi

134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi ar 40. pantā norādīto saturu.

Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā.

135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var izdot viņa darbinieks.

136. Ja paziņojums jānodod ārpus tās pilsētas, kur atrodas zvērināta notāra prakses vieta, to var nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

137. Ja adresāta nav mājās, paziņojumu atstāj viņa mājniekiem, nama pārvaldniekam, sētniekam vai tam kaimiņam, kas ir ar mieru paziņojumu nodot adresātam.

138. Paziņojums uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts atteicies to saņemt.

139. Par paziņojuma nodošanu zvērināts notārs pēc iesniedzēja vai adresāta lūguma izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu, laiku, kad paziņojums nodots, un adresāta atbildi, ja tāda ir dota.

IV. Naudas, vērtspapīru un dokumentu glabājumi

140. Zvērinātam notāram jāpārbauda glabājuma devēja identitāte un par katru glabājumā saņemto priekšmetu jāizdara ieraksta glabājumu grāmatā.

141. Ja glabājumā nodod slēgtu aploksni, jāapraksta tās ārējais izskats. Aploksne jāapzīmogo ar zvērināta notāra zīmogu, un uz tās jāparakstās glabājuma devējam un zvērinātam notāram.

142. Par glabājuma priekšmeta saņemšanu zvērināts notārs izdod glabājuma devējam kvitējumu.

Par testamenta pieņemšanu glabājumā (Civillikuma 439, panta 4. punkts) taisa notariālu aktu.

143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā valsts "kredītiestādē vai tieslietu ministra noteiktā citā kredītiestādē.

144. Valsts neatbild par zvērināta notāra darbību, kas saistīta ar viņam uzticēto naudu un vērtspapīriem.

145. Zvērināts notārs glabājuma priekšmetu izsniedz glabājuma devējam vai norādītajai trešajai personai pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu.

PIEKTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU PALĪGI

146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu;

3) prot valsts valodu;

4) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra vai divus gadus kā zvērināta notāra kandidāti.

148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.—7. punktā norādītās personas.

149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

150. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma un slimības laikā, kā arī gadījumos, kad darba laikā steidzami jāizdara notariāla darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas, un 37. pantā paredzētajā gadījumā.

152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts notārs.

153. Tieslietu ministrs var atņemt palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot notāru, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.

154. Tieslietu ministrs, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc 11. pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.

SESTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU KANDIDĀTI

155. Lai sagatavotos zvērināta notāra amatam, pastāv zvērināta notāra kandidāti.

156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt persona, kas atbilst 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.

157. Par zvērināta notāra kandidātu nevar būt 10. panta 2.— 7. punktā norādītās personas.

158. Zvērinātu notāru kandidātu skaitam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu nepieciešamībai nākotnē nodrošināt pietiekamu zvērinātu notāru skaitu.

159. Zvērinātu notāru kandidātu pieņemšanas termiņu nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padome, to saskaņojot ar tieslietu ministru.

160. Pretendentus uz zvērinātu notāru kandidātu vietu Latvijas Zvērinātu notāru padome pieteikties uzaicina ar sludinājumu oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms to pieņemšanas.

161. Zvērināta notāra kandidātu pieņem darbā Latvijas Zvērinātu notāru padome. Tā nosaka zvērināta notāra kandidāta pienākumus un atalgojumu no saviem līdzekļiem.

162. Zvērināta notāra kandidātam pēc diviem gadiem ir priekšrocības tikt apstiprinātam zvērināta notāra palīga amatā.

SEPTĪTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU DARBA ATLĪDZĪBA

163. Par katru amata darbību (65. pants), ko izpilda zvērināti notāri, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (66. pants) viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību. Zvērināti notāri par atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka atbilstoši taksei (165. pants).

164. Pasta, telefona, ceļa, sludinājumu izdevumi un citi faktiskie izdevumi zvērinātiem notāriem atlīdzināmi atsevišķi — papildus taksē paredzētajai atlīdzībai.

165. Tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru atlīdzības taksi, kas izsludināma vispārējai zināšanai.

166. Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163. pantā paredzētās atlīdzības.

167. Zvērinātam notāram atlīdzību par darbu savā amatā aizliegts dalīt ar trešajām personām.

168. Zvērināts notārs var prasīt atlīdzību arī avansā.

Ja zvērināta notāra glabājumā atrodas nauda un ja par tās glabāšanu viņš atlīdzību nav saņēmis, viņš var to ieturēt no glabājamās naudas par visu pagājušo laiku.

169. Tie, kas zvērinātam notāram uzdevuši darbu, atbild par atlīdzību solidāri neatkarīgi no darījumā paredzētajiem zvērinātam notāram izmaksājamās atlīdzības sadalīšanas noteikumiem.

170. Ja zvērināta notāra taisītais akts vai apliecinājums nav ieguvis spēku no zvērināta notāra neatkarīgu iemeslu dēļ, viņam tomēr ir tiesība uz pilnu atlīdzību.

171. Par tādiem aktiem vai apliecinājumiem, kuri zvērināta notāra vainas dēļ nav ieguvuši spēku, zvērinātam notāram pēc maksātāju pieprasījuma jāatdod atpakaļ saņemtā atlīdzība.

172. Visus strīdus attiecībā uz atlīdzību par darbu zvērināta notāra amatā izšķir tiesa.

Strīdu izšķir pēc tam, kad saņemts Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums.

ASTOTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU ATVAĻINĀJUMI

173. Zvērinātam notāram ir tiesība uz četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu. Slimības vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, bet ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā.

174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir tieslietu ministrs.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs.

175. Atvaļinājumu zvērinātam notāram var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam notāram ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta notāra pienākumus viņa atvaļinājuma laikā.

176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.

177. Iesniegumā par atvaļinājuma piešķiršanu zvērinātam notāram jānorāda persona, kas izpildīs viņa pienākumus atvaļinājuma laikā. Ja šos pienākumus uzņemas cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, iesniegumam pievienojams viņa paraksts par to, ka viņš ir ar mieru izpildīt atvaļinājumā ejošā zvērināta notāra pienākumus.

178. Zvērināta notāra aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu — aizstājot zvērinātu notāru, kā arī zvērināta notāra atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar 152. pantu.

DEVĪTĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU ATBILDĪBA

179. Zvērināti notāri šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību materiāli, disciplināri un krimināli atbildīgi

180. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par Latvijas Zvērinātu notāru koleras statūtu un zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem Latvijas Zvērinātu notāru padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas.

181. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju pārkāpumiem un par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai ārpus dienesta atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā prakses vietā, tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas.

182. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu notāru no pienākumu pildīšanas.

183. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātiem notāriem viņu rīcības nepareizību, kā arī par 180. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, uzlikt šādus sodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

184. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumi par soda uzlikšanu jānosūta tieslietu ministram.

185. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmums par soda uzlikšanu stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo:

1) ka par to pašu nodarījumu pret zvērinātu notāru ierosinātajā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;

2) ka pret zvērinātu notāru ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

186. Latvijas Zvērinātu notāru padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus disciplinārlietas materiālus.

187. Ja Latvijas Zvērinātu notāru padome, izskatot lietu par zvērināta notāra pārkāpumu, atrod, ka zvērinātam notāram jāuzliek bargāks sods, nekā to paredz 183. pants, tā lietu līdz ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, kā arī piesūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto galīgo spriedumu norakstus.

189. Tieslietu ministram disciplinārlietā ir tiesības piemērot 183. pantā noteiktos sodus, kā arī tiesības sodīt zvērinātu notāru ar šādiem disciplinārsodiem:

1) pārcelt citā prakses vietā uz laiku līdz gadam;

2} atcelt no amata.

190. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

191. Tieslietu ministram pirms disciplinārlietas izlemšanas tā jāiesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta notāra turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu prakses vietu.

192. Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti notāri disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas.

193. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam notāram nevienu no šā likuma 183. un 189. pantā paredzētajiem sodiem, kā arī nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no zvērināta notāra rakstveida paskaidrojumus.

194. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos sodīt viņu ar šā likuma 183. pantā paredzētajiem disciplinārsodiem.

195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.

196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

197. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās, izņemot tos lēmumus, kas izskaidro zvērināta notāra rīcības nepareizību, disciplināri sodītais var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

198. Ja zvērināts notārs, izpildot amata pienākumus, ar nepareizu vai pretlikumīgu darbību vai bezdarbību ir nodarījis kādam zaudējumus, tad neatkarīgi no atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā tos sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības, vai, ja tās nepietiek, no jebkuras zvērināta notāra mantas.

199. Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies no zvērināta notāra amata darbības, iesniedzamas tai tiesai, kuras uzraudzībai notārs pakļauts.

DESMITĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU DARBĪBAS UZRAUDZĪBA

200. Zvērinātu notāru darbības tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras apgabalā atrodas viņu amata vieta.

201. Zvērinātu notāru darbību, grāmatas un lietas jebkurā laikā var pārbaudīt apgabaltiesas sūtīts tiesnesis.

202. Apgabaltiesas priekšsēdētājam jāraugās, lai katra pie attiecīgas apgabaltiesas pastāvoša zvērināta notāra darbība, grāmatas un lietas vismaz reizi gadā tiktu pārbaudītas.

203. Par zvērinātu notāru darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, dodot zvērinātiem notāriem norādījumus un rīkojumus un vajadzības gadījumā ierosinot saukt pie disciplinārās vai kriminālās atbildības.

204. Tiklīdz atklājas, ka zvērināts notārs piesavinājies viņam sakarā ar amatu uzticētu mantu, kuras vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, apgabaltiesas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu piesavinātā piedzīšanu, nekavējoties dod rīkojumu apķīlāt zvērināta notāra kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta notāra nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz kādai sniedzas nodrošinājums.

VIENPADSMITĀ NODAĻA

SŪDZĪBAS PAR NOTĀRU DARBĪBU

205. Sūdzības par zvērināta notāra nepareizu rīcību, izpildot amata pienākumus, kā arī sūdzības par atteikšanos izpildīt šos pienākumus, iesniedzamas apgabaltiesai, kuras uzraudzībai pakļauta zvērināta notāra darbība, mēneša laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzību, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību.

206. Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs neatzīst par iespējamu sūdzībā norādītās nepareizības zvērināta notāra rīcībā novērst, dodot viņam norādījumus uzraudzības kārtībā, tad sūdzību izskata tiesa.

Ja tiesa atzīst par vajadzīgu, tā paziņo par sūdzības iesniegšanu gan pārējām ieinteresētajām personām, gan pašam zvērinātam notāram, informējot par sūdzības izskatīšanas dienu.

207. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt civilprocesuālajā likumdošanā noteiktajā termiņā un kārtībā.

208. Ja tiesa sūdzību par zvērināta notāra rīcību noraida, akta vai apliecinājuma spēku var apstrīdēt vienīgi prasības ceļā.

DIVPADSMITĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU ATBRĪVOŠANA, ATCELŠANA, PĀRCELŠANA UN ATSTĀDINĀŠANA

209. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu notāru no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo divpadsmit mēnešu

laikā zvērināts notārs slimības dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus (173. pants) nav pildījis savus amata pienākumus.

210. Zvērinātu notāru var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13. pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15. pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziegumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziegumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība.

212. Tieslietu ministrs var atcelt zvērinātu notāru no amata vai pārcelt uz citu prakses vietu 181. pantā paredzētajos gadījumos.

213. Zvērinātu notāru atstādina no amata:

1) saskaņā ar tiesas lēmumu, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, — līdz tiesas lēmumam par lietas izbeigšanu vai līdz sprieduma taisīšanai;

2) pēc tieslietu ministra rīkojuma saskaņā ar 182. pantu.

TRĪSPADSMITĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU KORPORATĪVĀ DARBĪBA

Pirmā sadaļa

Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija

214. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu notāru profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus notārus. Tikai Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

215. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti zvērināti notāri, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.

216. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

217. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas institūcijas ir zvērinātu notāru kopsapulce, Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

218. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas no ieņēmumiem par zvērinātu notāru amata pienākumu pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību.

219. Lai sniegtu zvērinātiem notāriem materiālu atbalstu, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija var izveidot speciālus fondus no zvērinātu notāru iemaksām, kā arī no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

Otrā sadaļa

Zvērinātu notāru kopsapulce

220. Zvērinātu notāru kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu notāru padome.

221. Tikai zvērinātu notāru kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtus, notāru ētikas kodeksu, zvērinātu notāru darbības metodiku un citus ar notariāta iekšējo darbību saistītus aktus;

6) nosaka kārtību un apmērus, kādos zvērinātiem notāriem un zvērinātu notāru palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta notāra amata pienākumu pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību;

7) apspriež notariāta prakses jautājumus.

222. Ir gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.

223. Kopsapulce nav tiesīga izlemt šā likuma 221. panta 1., 2., 5. un 6. punktā norādītos jautājumus, ja uz to ieradusies mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.

224. Ja zvērinātu notāru kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk nekā viena trešdaļa no visiem zvērinātiem notāriem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

225. Zvērinātu notāru kopsapulci prezidē personas, kuras šim nolūkam ievēlē sanākušie zvērināti notāri no sava vidus. Protokolu paraksta zvērināti notāri, kuriem to uzdod kopsapulce.

226. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas zvērinātu notāru kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļu skaitu.

227. Latvijas Zvērinātu notāru padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju ievēlē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

228. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu notāru padome sāk pildīt savus pienākumus pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā sadaļa

Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija

229. Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija,

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu un zvērinātu notāru kandidātu sagatavošanu;

6) uzrauga zvērinātu notāru, zvērinātu notāru palīgu un zvērinātu notāru kandidātu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) veic citus pienākumus, kas noteikti likumdošanas aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

231. Latvijas Zvērinātu notāru padomes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

232. Latvijas Zvērinātu notāru padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

233. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas likumā noteiktajos gadījumos.

234. Latvijas Zvērinātu notāru padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no notāra amata vai padomes locekļa amata.

236. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni un Latvijas Zvērinātu notāru padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu notāru padome atrodas Rīgā.

237. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļi izpilda savus pienākumus kā goda amatu, bez atlīdzības. Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt atlīdzību par ceļa un citiem tiešajiem izdevumiem, ja šie izdevumi radušies, izpildot padomes locekļa amata pienākumus.

ČETRPADSMITĀ NODAĻA

ZVĒRINĀTU NOTĀRU FINANSIĀLĀ DARBĪBA

238. Zvērināti notāri piekopj brīvo profesiju.

239. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

240. Zvērinātu notāru prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.

241. Zvērināti notāri praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu notāru sarakstā. Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai valsts finansu inspekcijai. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam notāram jāziņo attiecīgajai valsts finansu inspekcijai.

242. Ja zvērināts notārs pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta notāra, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot. 243. Piedāvāt notāra palīdzību un juridisko palīdzību lietu vešanai zemesgrāmatu nodaļās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti notāri.

Latvijas zvērinātu notāru reklāmas noteikumus nosaka Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūti.

244. Savā profesionālajā darbībā zvērināti notāri ir finansiāli patstāvīgi.

245. Zvērināti notāri praktizē vienīgi individuāli, bet sadarbība ar citiem zvērinātiem notāriem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

246. Zvērināti notāri praktizē tieši un personiski.

247. Zvērināti notāri uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi atbild un kuram ir aizliegts nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Apliekamais ienākums ir starpība starp zvērināta notāra ieņēmumiem un pierādītiem izdevumiem, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

249. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā maksā sociālo nodokli. Zvērinātiem notāriem likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensiju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 1. jūnijā