ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.03.2002., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60017
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma:
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Turpinām debates par 1. — Annas Seiles priekšlikumu. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt? Nevēlas. Debates slēgtas. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (TP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 3, atturas — 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Razminovičs. 2. priekšlikums saņemts no deputāta Leona Bojāra. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 3. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 4. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi un izteikusi kā 29. un 30.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 5.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 6.priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 7. priekšlikums — deputāts Bojārs. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 5, atturas — 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Razminovičs. 8.priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija to vienprātīgi ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 10. priekšlikumu atbildīgā komisija pati ir izstrādājusi un, loģiski, atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 11. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 12. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 13. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tas ir atbalstīts 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 15. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un komisija pati, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 16. priekšlikums ir saņemts no deputāta Leona Bojāra. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu, neatbalstot 7.priekšlikumu, varēs strādāt bez standartiem, bet tas, kas attiecas uz 16., tad pārzināt — tā ir vispārēja norma, kura neko nenoteic. Bet kontrolēt — tas noteic. Un celtniecībā, viss, kas saistīts ar celtniecību, tur nevajag pārzināt. Pārzināt var kādu nenoteiktu darbību, kura neko neprasa. Bet par cik būvniecība ir ļoti nopietna lieta, vai tās ir celtnes, vai tās ir hidrotehniskās celtnes vai kādas, tur ir saistīts ar cilvēku dzīvību, ar bīstamības koeficientu, tāpēc to vajag kontrolēt. Un attiecīgi arī, ka, veicot visdažādāko celtniecību, pašvaldībām tā pārzināšana neko nedos. Bet, ja tā ir kontrole, tad tā dod noteiktu darbību, un tā ir jāatbalsta. Tas priekšlikums ir jāatbalsta. Jo pārzināt to, ko nepārzina, to varētu pateikt tā. Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
A.Razminovičs. Aicinu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 2, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Razminovičs. 17. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 18. priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 19. priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kā deputāts esmu sagatavojis divus priekšlikumus šajā likumprojektā — 19. un 21. Uz ko vērsti šie divi priekšlikumi, un ko tie jaunu šobrīd pasaka?
Pirmkārt, tie, kas piedāvā noraidīt šo priekšlikumu, var teikt, ka jā, šobrīd tāda kārtība pastāv, šobrīd Ministru kabinets ir noteicis tādu kārtību, un it kā mums nebūtu ko satraukties, jo attiecīgi Būvinženieru savienība noteiktajā kārtībā sertificē šos savus būvinženierus, ved sertificēto būvinženieru reģistru, kā arī piešķir un anulē šos būvprakses sertifikātus.
Bet tajā pašā laikā zemāka līmeņa aktā, tātad Ministru kabineta noteikumos, ir pamatvilcienos nostiprināta šī kārtība. Tajā pašā laikā, protams, neapšaubāmi mans priekšlikums saistās ar 21.priekšlikumu, ka tāda pati kārtība ir jānosaka sertificētiem arhitektiem. Un tik tiešām, arī sertificēto arhitektu reģistru šobrīd tātad uzskaita un ved Latvijas Arhitektu savienība, to kārtību viņi nosaka, prasības iekļaušanai un izslēgšanai no šī reģistra nosaka Arhitektu savienība.
Kāda tad ir šo priekšlikumu būtība? Šo priekšlikumu būtība, pirmām kārtām, ir atgādināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likumprojektu, kas ar vienprātīgu Ministru kabineta atbalstu šeit toreiz atnāca. Šis likumprojekts bija absolūti nedemokrātisks un piedāvāja to kārtību, kāda tobrīd eksistēja, — faktiski noņemt un noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kārto visus šos jautājumu, tātad nodod šos jautājumus izpildvarai, vienai no izpildvaras iestādēm, ministrijai, kura, kā sacīt, no administratīvā un ierēdņu viedokļa risinās šos jautājumus.
Mēs izteicām otrajā lasījumā un arī tālāk attīstām trešajā lasījumā domu, ka tāds likumprojekts savā būtībā nav atbalstāms, šajā likumā parādījās citi priekšlikumi, un mēs to uzlabojām un sakārtojām, un šeit, man liekas, ir ieguldīts liels darbs, bet atcerēsimies šā likumprojekta sākumu, tas bija neliels grozījums šajā likumā, un otrajā lasījumā šādu nedemokrātisku pieeju, ka atdot kaut ko vienai ministrijai saistībā ar brīvām profesijām, viennozīmīgi noraidīt. Bet tad attīstīsim tālāk to domu. Ne tikai atstāsim Ministru kabinetam, kurš pēkšņi varbūt arī ierakstīs savos noteikumos, ka tagad mēs nododam kādai ministrijai šos jautājumus risināt, man vienalga, Kultūras ministrijai par arhitektiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par būvinženieriem, bet nostiprinām likumā šo principu, šo demokrātisko principu, ka šīs brīvo profesiju savienības pašas valsts uzdotajās robežās, valsts uzdotajos rāmjos kārto un demokrātiski risina savus iekšējās pašpārvaldes jautājumus.
Mani brīžiem izbrīna mūsu pēdējo gadu tendence, ka valdība, ministrijas, nevienu no savām funkcijām nevēlas laist ārā sev no rokām. Mūžīgie strīdi ar pašvaldībām, kas arī faktiski ir pašpārvaldošas personu apvienības un risina vietējo iedzīvotāju jautājumus konkrētajā teritorijā, šeit ir konflikts. Tāpat nenotiek nekāda attīstība par dažādām profesiju apvienībām, par lauksaimnieku pašpārvaldi mēs varam tikai sapņot. Komersantu komerc— un tirdzniecības kameras mums ir sabiedriskas organizācijas, nav sakārtots tā kā pārējās Eiropas valstīs. Šajā pašā jomā, kas attiecas uz brīvajām profesijām, arī mēs neko negribam darīt. Mēs gribam sēdēt virsū, ministrijas pašas to kvalitatīvi, protams, nespēj veikt, tad ir, protams, sūdzības, ka, redziet, mēs ierēdņiem nevaram samaksāt lielas algas, un, protams, ierēdņu algas nekad nevar sacensties ar izpeļņām brīvajās profesijās. Tad uzliksim viņiem kā publisko tiesību uzdevumu pašiem risināt un pašiem kārtot šos jautājumus tālāk organizācijās, kuras vēlāk var pāraugt un pārveidot par publisko tiesību subjektiem. Jo mēs redzam, teiksim, ka no 90.gadu sākuma Latvijas Arhitektu savienība pilnā mērā tiek galā ar šo funkciju, nekādu problēmu nav. Tāpat Būvinženieru savienība risina šos jautājumus. Es neredzu šeit nekādu problēmu. Un pēc tam, protams, mēs viņiem nosakām šos rāmjus un uzdevumus, kādā viņi šos jautājumus risina.
Es aicinu jūs demokrātijas aizstāvības dēļ padomāt par 19. un 21.priekšlikumu, jo atbildīgā komisija, man liekas, ir piegājuši šauri utilitāri. Jā, Kabinets šo jautājumu risina, bet tas neko neatrisina. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (TP). Gribētu tomēr norādīt, ka atbildīgā komisija ļoti atbildīgi piegāja šiem te priekšlikumiem un pietiekami garās debatēs izvērtēja, un tomēr izšķīrās par to, ka neatbalstīt šos te abus Muciņa kunga iesniegtos priekšlikumus, jo pašreiz noteiktā kārtība, ko nosaka Ministru kabinets, ar to ir apmierināti gan Būvinženieru savienība, gan arī Arhitektu savienība. Un nav arī nekādas indikācijas no izpildvaras puses, ka būtu vēlme šīs te funkcijas pārņemt izpildvarai. Tāpēc atbildīgā komisija izšķīrās neatbalstīt šos te priekšlikumus. Aicinu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Razminovičs. 20. priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 21. priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa, komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 22. priekšlikums. Deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 23. priekšlikums saņemts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa kunga puses. Komisija to nav atbalstījusi diemžēl.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 24. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 26. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 28. — deputāta Muciņa priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un ietverts 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 30. — deputāta Muciņa priekšlikums — tika balsots komisijā pa daļām. Pirmā daļa nav atbalstīta, otrā daļa tika atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 30.priekšlikumu.
A.Razminovičs. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. Līdzīgi 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 34. — deputāta Muciņa priekšlikums — ir atbalstīts un ietverts 35. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 36. — deputāta Muciņa priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 37. — deputāta Razminoviča priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu, un tas ir ticis atbalstīts 39. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 40.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 41. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 42. — deputāta Damberga priekšlikums — ir atbalstīts daļēji 44.priekšlikumā. Līdzīgi 43. — deputāta Ābiķa priekšlikums ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 45.priekšlikums saņemts no deputāta Damberga, un komisija to ir atbalstījusi daļēji. Un atbalstu pilnībā ir guvis 46. — atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 47.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 48.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 49. priekšlikums tika balsots komisijā pa daļām, kas tika izdalītas trīs daļās. Pirmā daļa tika komisijā atbalstīta, otrā daļa neguva komisijas atbalstu, un trešā daļa no komisijas šim priekšlikumam tika atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 49.priekšlikumu.
A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Pirms izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi”, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas 7.marta Saeimas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību” un iekļaut minēto lēmuma projektu 14.marta Saeimas sēdes darba kārtībā, lai tajā varētu izskatīt to pirmajā un otrajā lasījumā. Iebildumu nav.
Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” un pagarināt minētā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 22.martam. Deputāti piekrīt.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem mežu zemes gabaliem”. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.
Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Jūs runāsiet par vai pret?
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, par tādu likumu ir jārunā par. Izmaiņas, ko ierosina Ministru kabinets un ir atbalstījusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ar savu piezīmi. Pēc teicamības ir ārkārtīgi vajadzīgs šis. Šā gada 6.marta ārkārtējā sēdē ekonomikas ministrs Kalvīša kungs pateica, ka pie tiesas prāvas “Lattelekom” lietā ir vainīgi visi 7.Saeimas deputāti, kuri nobalsoja par pievienošanos PTO līgumam. Cienījamie kolēģi! Tā ir pļauka sejā visiem deputātiem, jo tik tiešām mēs nezinājām visas tās nianses, kas bija pielikumos šim likumam. Un par cik tas arī bija steidzamības kārtā dzīts cauri, tālāk to nevar pieļaut! Un vienīgi var pateikt par valdības darbību, kura no 1993.gada visdažādākajā veidā slēpa informāciju par “Tilts Communications” un Latvijas valdības attiecībām un visu to likumu, kas saistīts ar neizdevību, kurš bija noslēgts steigā, neparakstot. Un tagad mēs vakar noklausāmies tādu izteicienu. Tāpēc ne par vienu likumu, kurš netiks izskatīts trijos lasījumos un bez steidzamības, es nekad par to nebalsošu! Jo tā ir klaja deputātu ignorēšana viņu tiesībās. Un, noklausoties to, ko Kalvīša kungs pateica, tad ir arī iebildums Ārlietu ministrijai. Kāpēc pielikums, kurš bija pie “Tilts Communications”, patiesībā pielikums pie PTO līguma, 1146.lappusē nebija mums iztulkots un nodots, ka tas skar 20 gadu samazināšanu līgumam uz 10 un ka tam būs sankcijas. Diemžēl to ļoti labi zināja valdība, zināja Ārlietu ministrija, bet Saeimas deputāti par to netika informēti. Un reizē ar to, ka nav pilnīgas informācijas par likumiem, kas attiecas uz “Lattelekom”, Latvija ir iekritusi ļoti lielās nepatikšanās un zaudējusi kontrolpaketi 54% no “Lattelekom” ar 24 miljonu peļņu gadā. Lūk, ko nozīmē steidzīgi sagatavoti dokumenti, kurus mēs te pārlaižam cauri. Un “Latvijas Mobilā telefona” kontrolpaketes zaudēšana 52,5% apmērā ar gada peļņu 25 miljoni latu. Un ar katru gadu tas pieaug. Un vēl, cienījamie kolēģi! Mums paliek arī nezināms, cik tad mēs esam samaksājuši tiem advokātiem, kas gatavo šos likumus.
Un pēdējais — 7 vai vairāk miljoni, kur esam nomaksājuši par “Lattelekom” lietu ārvalstu advokātu firmām. Arī tās naudas izcelsmes avots nav zināms. Un tāpēc es aicinu šo atbalstīt, bet turpmāk strikti skatīties, lai maratons steidzamībā nebūtu ieviests un lai tas nevērstos pretī Saeimai un Latvijas tautas interesēm. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas kopienas vārdā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ikgadējais finansu līgums ir nopietnas darbības dokuments. Par cik ārkārtas plenārsēdē Gorbunova kungs vienīgais pateica, ka noslēgtie līgumi ar citām valstīm Latvijai ir nodarījuši diezgan daudz zaudējumu, jo Latvijai nostājas pretī haizivis, kuras 10 gadu praksē ir iestrādājušas visdažādākās nianses, tāpēc tam var piekrist, un ir loģika, ka līgumam vienmēr ir jābūt pilnam, konkrētam, izsvērtam. Tajā nav pieļaujamas kļūdas, priekšroka kādai no pusēm. Un līgumi nevar būt slepeni priekš Saeimas vai priekš Latvijas iedzīvotājiem. Tas attiecas tikai uz nedaudziem, kas ir valsts noslēpums.
Ļoti svarīgs likums. Ļoti svarīgi likumi ir jānodod Latvijas zinātniekiem un speciālistiem ekspertīzei, kas Latvijā netiek darīts. Ir jāparedz reālās sekas, kuras ar juridiskām niansēm, kas var būt iestrādātas līgumos. Un tik tiešām ļoti daudzos līgumos, ko ir parakstījusi Latvijas valsts, arī “Lattelekom” lietā, tika iestrādātas rūpīgi izsvērtas juridiskās sekas, kuras noveda pie tā stāvokļa, kādā mēs esam. Un jebkura kļūda Latvijas Republikai veido negatīvu imidžu, grauj tās reputāciju un rada ļoti smagas ekonomiskās sekas. To mēs arī sākam izjust. Un 1993., 1994.gadā sagatavotais, steigā, bez lasīšanas parakstītais Latvijas Republikas un “Tilts communications” līgums par “Lattelekom” 49% akciju nodošanu nezināmai jaunradītai firmai noveda pie tām smagām sekām, kurās mēs esam iekrituši. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu visus līgumus, kurus noslēdz Latvijas valsts ar ārvalstu partneriem un kuri tiek akceptēti Saeimā, izskatīt ļoti rūpīgi, bez steigas, un, ja mums kaut kas nav saprotams, Latvijā ir pietiekami speciālistu, kuri var tos analizēt. Šo līgumu es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai deputāts Laiškalns vēlas runāt pret? Iebildumu nav. Nodots komisijām likumprojekts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Grīga, Freimaņa, Arņa Kalniņa, Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.
V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Mēs jums piedāvājam likumprojektu, kurā pirmās nepieciešamības preces, tādas kā medikamenti, grāmatas, komunālie maksājumi, siltā un aukstā ūdens piegāde, kanalizācija, apkure, atkritumu izvešana, ar nākamā gada 1.janvāri netiktu apliktas ar pievienotās vērtības nodokli.
Kāpēc mēs jums to piedāvājam? Mēs jums piedāvājam šodien izskatīt šo jautājumu, jo apzināmies, ka, veicot pārstrukturizāciju lauksaimniecībā, zemkopībā, kopumā tautsaimniecībā, ļoti daudzi cilvēki nespēj sakārtot savu labklājības līmeni, ir zaudētas daudzas darbavietas, līdz ar to arī cilvēku ienākumi ir mazi.
Ja paskatāmies vienkārši statistiku, skaidrs, ka visvairāk ir cietuši reģioni, Latgale — nabadzīgākais reģions Eiropas Savienībā, diemžēl nedaudz tālāk tikusi arī Vidzeme, biju arī Kurzemē Liepājas rajonā, tika savākti zemkopji, viņi pateica, ka arī faktiski 70% zemkopju ved naturālās saimniecības dzīvesveidu.
Paliek Zemgale. Pie Zemgales, jā, ir auglīga zeme, jā, zemkopību var šajā reģionā vismaz kaut kādā līmenī uzturēt, bet, ja paņemam pilsētas, ražošanu, tad arī tur gan uz Jelgavu, gan uz Jēkabpili attiecas šie jautājumi, kur cilvēkiem nekā spoža pagaidām nav.
Diemžēl, runājot arī par lauksaimniecību, mēs pagājušoreiz jums piedāvājām lauksaimnieciskajai produkcijai samazināt pievienotās vērtības nodokli, uzskatījām, ka tādā veidā varbūt ātrāk atsevišķi lauksaimnieki varēs sākt ražot vairāk, viņu produkciju vairāk pirks, viņi varēs attiecīgi savu dzīves līmeni palielināt.
Diemžēl pagājušoreiz mums balsis praktiski dalījās uz pusēm, vieni pārdomāja, līdz ar to šis likumprojekts pagājušoreiz netika pieņemts.
Tagad mēs runājam par pirmās nepieciešamības precēm. Mēs runājam par medicīnas pakalpojumiem, medikamentiem un medicīnas preču piegādi iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar finansu ministru saskaņota saraksta, kā arī par veterinārmedicīnas pakalpojumiem, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādi iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar finansu ministru saskaņota saraksta. Mēs runājam par iedzīvotāju maksājumiem par silto ūdeni, aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu. Mēs šajā likumprojektā runājam par specializētiem produktiem zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta.
Mēs šajā likumprojektā runājam par mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūru, darbu pirmizdevumiem latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī mēs runājam šeit par tipogrāfijas pakalpojumiem un šīs literatūras ražošanu.
Mēs saskārāmies ar šiem jautājumiem, ar pirmās nepieciešamības preču apgādi iedzīvotājiem, konsultējoties ar Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrības uzskata, ka, strādājot ikdienā ar cilvēkiem, tā lieta, par ko mēs šodien runājam, ir būtiska.
Mēs piedāvājam šodien jums šo jautājumu skatīt, jo uzskatām, ka šodien šis jautājums ir skatāms, saistībā ar budžetu tas var būt nākamgad 1.janvārī, ir pietiekami ilgs laika periods, faktiski 10 mēneši, lai 10 mēnešu laikā mēs sakārtotu un iestrādātu, kā labāk šo mūsu priekšlikumu sakārtot ar nākamā gada budžetu.
Es piedāvāju jums vēlreiz izvērtēt iespēju šodien, kad patiešām šī pārstrukturizēšana tautsaimniecībā daudziem cilvēkiem ir tik sāpīga, nākt viņiem pretī un palīdzēt varbūt tieši ar pirmās nepieciešamības precēm, lai tās būtu daudz vairāk pieejamas. Paldies! Visu labu!
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 51. Likumprojekts nav nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mobilizācijas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Sproģa, Baldzēna, Labanovska, Leiškalna un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā pamatā ir saistīti ar dažām nepilnībām vai pārspīlējumiem, kas iepriekš parlamentā tika nobalsoti šajā likumā.
Pirmkārt, jāsaka, ka Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka atzīti tiek tikai pārstrādes apritē iesaistītie pārstrādes, apstrādes un iesaiņošanas uzņēmumi. Mums ir iznācis tā, ka, varbūt labu gribot, mēs esam paplašinājuši šo atzīšanas procedūru arī uz tiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar apstrādi, iesaiņošanu, pārstrādi. Tie ir apmēram desmit tūkstoši dažāda veida veikali un bāzes. Tīri tehniski šo procedūru ir tagad jāveic 15 000 dažāda veida uzņēmumiem un to filiālēm, un Eiropas Savienības likumdošana to nav paredzējusi. Eiropas Savienības likumdošana paredzēja, ka tikai tiem, kas veic šīs trīs lietas, ir jābūt atzīšanas procedūrām. Visiem pārējiem, tai skaitā arī tiem, kas veic pārstrādi, visiem 15 000 uzņēmumiem ir jābūt reģistrētiem attiecīgajā institūcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ir nepieciešami grozījumi, jo tehniski šāds milzīgs darba apjoms ir grūti veicams, un, otrkārt, šis darbs gulsies uz uzņēmējiem, savukārt uzņēmēji to ieliks pakalpojumu cenā, pērkot preci veikalā vai kā citādi.
Otra lieta, kas ir diezgan diskutējama, un noteikti varētu būt diskusijas arī, iesniedzot priekšlikumus un grozījumus šim likumam, ir tas, vai šī atzīšanas, reģistrācijas un novērtēšanas procedūra ir jāveic vienai institūcijai, kā bija līdz šim, līdz likuma grozījumiem, vai vairākām institūcijām. Katrā gadījumā noteikti varētu būt runa par vairākām institūcijām, kā arī šis likums paredz, taču no šā likuma tiek izslēgtas šajā procesā piedalīšanās iespējas valsts institūcijai — Pārtikas un veterinārajam dienestam, un jāsaka, ka likums paredz, ka pārtikas uzņēmumu atzīšanas institūcija novērtēšanas cenrādi apstiprina pati. Tādējādi, pēc uzņēmēju aprēķiniem, šī procedūra maksā apmēram no 800 līdz 1000 latiem. Tie ir papildu izdevumi, kas ir uzlikti uzņēmējiem, lai izietu šo procedūru. Katrā gadījumā, ja šajā pārtikas procesa atzīšanas procedūrā būtu iesaistīta arī valsts institūcija, tad valsts nevis tiešā veidā ar normatīvajiem aktiem, bet ar godīgu konkurenci tirgū varētu mazliet šo cenu, es domāju, nosist uz leju. Tādējādi uzņēmējam nebūtu jāmaksā tik milzīgas summas bieži vien par ļoti formālām lietām, kas līdz šim ir pierādījušās citās atzīšanas procedūrās, kas mūsu valstī pastāv, kuras veic privātfirmas.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. (No zāles: “Ir!”).
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 26. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Lībanes, Grīnblata, Baldzēna un Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Dažādas pasaules tautas domā par savu pastāvēšanu un paņēmieniem, kā to nodrošināt. Latviski tas skanētu apmēram tā: “Kas pats sevi sargā, to arī Dievs sargā!” Mums, latviešiem, ir sava vēsturiski izveidojusies dzimtā zeme Latvija, kurā, dzīvojot gadu simtiem, izdevies, cīnoties ar visādiem glūniķiem un rīkļurāvējiem dažādās debespusēs, tomēr saglabāt pašiem savu latvisko es, tātad: valodu, kultūru, pagātnes mantojumu.
Arī šobaltdien, kad Latvijā latviešiem vēlreiz šķiet, ka paspīdējusi kāda valsts un tautas drošības liesmiņa, atkal nākas domāt, kā rīkoties, lai šī niecīgā gaismiņa nepazustu. Redziet, nepatīk tas, ka latviešu valoda — viena no vissenākajām indoeiropiešu saimes valodām, senāka gan par krievu, gan par angļu — vēlas nostiprināt ietekmi savā valstī. Tieši tāpēc neatliek nekas cits, kā rīkoties, lai ar visiem iespējamajiem paņēmieniem šo ietekmi attīstītu.
6.Saeimā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ieteica Satversmes 4.pantā iestrādāt latviešu valodai cienīgu teikumu “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Vienlaicīgi atzīt, ka 4.panta saturu var mainīt tikai ar tautas nobalsošanu. Tautas kalpi šo priekšlikumu atbalstīja. Diemžēl ne visur Latvijā to ievēro. It īpaši vairākās pašvaldībās, kur latviešu valodu bieži dzird gaužām maz. Nācās piedāvāt citus Satversmes grozījumus, kas skar arī latviešu valodas lietošanu pašvaldībās. Un vienlaicīgi skaidri pasaka to vienkāršo patiesību, ka Latvijas Republikā pašvaldības vēlē tikai mūsu pilsoņi, nepiedaloties dažādiem viendienīšiem un laimes lāča meklētājiem.
Šobrīd svarīgākais būtu rūpīgi ieskatīties esošajā Satversmes saturā, salīdzinot to ar iesniegtajiem priekšlikumiem, un pārdomāt tālāko Satversmes apspriešanas gaitu. Atcerēsimies, piemēram, to, ka svinīgus vārdus, stājoties amatā, saka arī Valsts prezidente. Kas attiecas uz citiem latviešu valodu skarošiem likumiem, iesaku tiem pagaidām likt svētu mieru. Savas domas par to pagūsim izteikt. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Tāpēc vispirms pārskatīsim šo mūsu senču rūpīgi veidoto mantojumu. Vienlaicīgi varētu ierosināt visiem patiesiem latviskā gara aizstāvjiem rūpīgi pētīt un sniegt Latvijas un pasaules sabiedrībai visu to, kas saistīts ar latviešu gadusimtu smagajām cīņām par tiesībām uz savas valsts pilnīgu patstāvību. Neļaujot vīzdegunīgi iejaukties mūsu valsts iekšējās lietās tiem, kas īsti nesaprot vai nevēlas saprast, kas ir Latvija un kas ir latvieši. Mēs te nesen Saeimā dzirdējām no augsta līmeņa ārvalstu amatvīra mutes, ka viss attīstoties un mainoties. To gan krietni agrāk teikuši arī citi, piemēram, slavenais domātājs Hēgelis. Amatvīrs teica, ka arī dažādās prasības varot attīstīties un mainīties. Jauki! Tad jau vajadzētu pierādīt to, ka daža laba prasība var ne tikai parādīties no jauna, bet kāda varētu arī atmirt kā novecojusi. Tieši tāda novecojusi prasība varētu būt norādījumi kādai tautai, kā rīkoties ar savu valsts valodu savā zemē. Mugurkaulu ir veselīgi vingrināt, bet nav veselīgi ilgi palikt pazemīgi salīkušā stāvoklī. Esmu runājis. Pateicos par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL). Saeimas frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” paziņojums: “Vairāku starptautisko organizāciju un ārvalstu valdību pārstāvju ieteikums grozīt Saeimas un pašvaldību Vēlēšanu likumu valdošās nacionāli domājošās partijas ir radījis nepārvaramu vēlmi ķerties pie plašas Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas. Šo, pēc būtības formālu, Vēlēšanu likuma grozījumu dēļ, lai gūtu īslaicīgu politisku labumu, valdošās partijas ir gatavas izkropļot Satversmi, upurēt sabiedrības integrāciju un kārtējo reizi neievērot Latvijas mazākumtautību tiesības. Iekļaujot Saeimas deputāta svinīgajā solījumā dažas Satversmes normas, valdošās partijas aizmirst pieminēt un padara it kā otršķirīgas citas, ne mazāk svarīgas normas, piemēram, cieņa pret cilvēka pamattiesībām un valsts karogu, valsts teritoriālā integritāte, tādējādi izjaucot Satversmes iekšējo līdzsvaru. Valsts pamatlikums nav vieta likumdošanas eksperimentiem un priekšvēlēšanu populisma izpausmēm. Ja ir nepieciešams deputāta svinīgs solījums, tas jādod uzticībai Satversmei kopumā, bet ne atsevišķiem tās pantiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiesības vēlēt Latvijas pašvaldības iegūs šeit pastāvīgi dzīvojoši Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Izstrādājot Satversmē Latvijas nepilsoņus diskriminējošu normu, ka pašvaldības varēs vēlēt tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi, pretēji Igaunijai un Lietuvai, mūsu valdošās partijas atklāti paziņo, ka tās vai nu nemaz nedomā iestāties Eiropas Savienībā, vai arī plāno grozīt vienas un tās pašas Satversmes normas katru otro gadu, kā to varbūt prasīs īslaicīgas politiskas intereses. Šāda politika nav Latvijas valsts un sabiedrības integrācijas interesēs un parāda šo politiķu necieņu pret valsts pamatlikumu, sadalot Latvijas tautu pēc valodas principa: vieniem — latviešiem — Satversmē garantējot tiesības sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm dzimtajā valodā, bet citiem šīs tiesības liedzot, valdošās partijas faktiski paziņo, ka elementārās cilvēktiesības Latvijā tiek nodrošinātas tikai latviešu valodā runājošajiem. Šī tautību nošķiršana vienas Satversmes pantā pati par sevi ir cita Satversmes panta pārkāpums.
Pirmo reizi cilvēka pamattiesības Satversmē tiek garantētas pēc dzimtās valodas principa, kas ir bīstams un Latvijas starptautiskajām saistībām neatbilstošs precedents.
Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” kategoriski iebilst pret sasteigtiem, nepārdomātiem un kroplīgiem eksperimentiem ar Latvijas Republikas Satversmi. Un aicina visus Latvijas iedzīvotājus pievienoties mūsu protestam.
Neļausim priekšvēlēšanu reibumā kropļot Latvijas Republikas Satversmi! Mēs esam pārliecināti, ka valdošo politisko partiju uzsāktā priekšvēlēšanu kampaņa valsts valodas aizstāvībai, kura nereti iegūst visai dīvainas izpausmes, piemēram, cilvēku baidīšana ar 1940. gada notikumu atkārtošanos Latvijā, ir nepārprotami kaitīga Latvijas sabiedrības integrācijai un mūsu virzībai uz Eiropas Savienību un starptautiskajām drošības struktūrām.” (Starpsauciens: “Ak, Dievs! Ko teiks Putins par šo?”)
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 15, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Izskatām deputāta Māra Vītola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 7.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pētera Apiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.martā. Priekšlikums to izskatīt tūlīt. Iebildumu nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 7.martā deputātam Pēterim Apinim. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.
Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona, Aijas Barčas, Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Valda Lauska un Violas Lāzo pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi.”
Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.
I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona un pārējo deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi”.
Pieprasījumā ir norādīts, ka saskaņā ar likuma 28. un 31.panta prasībām valdībai ne retāk kā divas reizes gadā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir jāsniedz izsmeļoša informācija par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemēm.
Tiek arī norādīts, ka kopš 1997. gada 3.janvāra tas nav darīts un ka tādējādi likums tiek pārkāpts. Komisijas sēdē deputāti, uzklausot Tieslietu ministrijas pārstāvi, pārliecinājās, ka likums nav ticis pārkāpts.
Tieslietu ministrija regulāri, kā tas ir noteikts likumā, “Latvijas Vēstnesī” ir publicējusi nepieciešamo informāciju, sākot ar 1997. gadu. Komisija minēto pieprasījumu noraidīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.
G.Freimanis (LSDSP). Labrīt! Cienītie kolēģi! Mūsu pieprasījuma saturs bija ļoti konkrēts — tātad likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 31.panta prasības neizpilde. Šajā pantā ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju, kurā norāda šāda īpašuma lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus. Kas attiecas uz Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām statūtsabiedrībām, tām vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisko līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Izskatot pieprasījumu komisijā, tie cilvēki, kas bija ieradušies, tātad zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta pārstāvji, juceklīgi mums skaidroja, ka viņiem nav iespēju faktiski šobrīd šādus datus dabūt, jo nav izstrādāta metodika šo datu fiksēšanai. Jo jāuzsver, ka šie dati nav vajadzīgi par to, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā, bet par datiem, kādi darījumi ir notikuši, tātad par pirkšanas faktiem. Tālāk arī paskaidrojumos ierēdņi, kas bija ieradušies, jauca kopā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ar pilsētu zemi, ar nekustamiem īpašumiem, un tomēr apgalvoja, ka likuma prasības ir izpildītas un “Latvijas Vēstnesī” minētā informācija ir publicēta.
Protams, tas radīja manī zināmu samulsumu: kā mēs varējām palaist garām šo publikāciju? Bet tajā pašā laikā radīja aizdomas, vai tiešām dotā informācija ir pareiza. Un, pārbaudot doto informāciju par publikāciju “Latvijas Vēstnesī”, jāsaka, ka mūsu aizdomas apstiprinājās, jo ne tikai nav izpildītas likuma prasības, bet pieprasītājiem ir dota pat vai nu tīši, vai netīši maldīga informācija. Tā, piemēram, pārbaudot 2001.gadā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” norādītos numurus, tātad numurs 28, kurā vajadzētu būt datiem par lauksaimniecībā pārdotām zemēm atbilstoši 31.panta prasībām, mēs konstatējām, ka tur ir runa par trijiem zemes gabaliem Rīgas pilsētā un nav nekāda saistība ar minēto prasību par lauksaimniecības zemēm. Numur 33 ir sludinājums par diviem zemes gabaliem un trijām ēkām, numur 37 ir desmit zemes gabali, bet tiem nav nekāda sakara ar lauksaimniecības zemēm. Numur 41, tur ir Privatizācijas aģentūras paziņojums par nodošanu privatizācijai. Numur 46 ir Jūrmalas pilsētas domes paziņojums par saistību... par īpašuma pārdošanu, nav nekādas saistības ar lauksaimniecības zemēm. Numur 50 — Rīgas domes paziņojums. Numurus 128, 132 un 144 vispār nav nekādas informācijas par darījumiem ar zemi. Numur 136 ir Rīgas domes paziņojums par trijiem nomaksas pirkuma līgumiem un Kokneses pagasta paziņojums par diviem nekustamiem īpašumiem.
Tā ka, cienītie kolēģi, par cik Pieprasījumu komisija savā noraidījumā ir balstījusies uz šo informāciju, kas mums tika dota komisijā, un tā ir nepatiesa, pat dezinformējoša, tādēļ uzskatām, ka Pieprasījumu komisijas lēmums ir pamatots uz nepatiesiem faktiem, un līdz ar to lūgums ir to noraidīt un dot pieprasījumam turpmāko virzību, kāda paredzēta Saeimas Kārtības rullī. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.pantu, 31.pantu informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem ir obligāta, un valdībai tas jāpilda divas reizes gadā. “Latvijas Vēstnesī” jāpublicē pilnīga informācija. Diemžēl tas, kas tiek pa daļām publicēts, tas nav pilnīgs. Par darījumiem, pirkums, pārdošana, kas notiek ar lauksaimniecības zemi un ar meža zemi. Diemžēl no 1997.gada 3.janvāra likuma prasības valdība nepilda vai pilda tās neregulāri un nepilnīgi.
Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Tā tiek radīta kārtējā slepenība, bet tas jau attiecas uz mūsu tēvu un vectēvu zemi. Un slepenības ir daudz bijis un daudz vēl droši vien būs, bet tas nedara labu prestižu Latvijai, bet šo prestižu grauj, jo slepenība, kura notiek Latvijā, to ļoti labi uzķer ārzemnieki, viņi to izmanto. Tas arī notika darījumā ar “Lattelekom”.
Vēl viens piemērs no valdības rīcības. 6. janvārī 1998.gadā Ministru kabinets izdod rīkojumu nr.4 “Par “Lattelekom” tarifu paaugstināšanu”. Šajā liktenīgajā momentā, no kura cieta visvairāk mūsu zemnieki, jo viņiem ir atpalikusī vecā, analogā telefonu sistēma, un TCP padome, neesot pilnā sastāvā, parakstīja šo līgumu un akceptēja, kuru tai nebija tiesību parakstīt. Un tā notika kārtējais mūsu likumu pārkāpums. Lauksaimniecība un mežu zeme intensīvi tiek izpārdota ārzemniekiem, un jau daudzās vietās latvieši no ārzemniekiem iznomā zemi.
Vēl viena tāda nepatīkama lieta, ka notiek intensīva zemes izpirkšana Latgalē gar robežu, tieši gar robežu. Nu te ir ieinteresēti tāpēc, lai varētu izmantot Eiropas Savienības naudu, un sevišķi tās personas, kuras ir tuvāk pie tā. Tāpēc latgalieši arī kārtējo reizi tiek atbīdīti no ienākumiem, kurus viņi varētu saņemt. Priekš dažādiem laimes meklētājiem uz valsts iedzīvotāju nabadzības rēķina tā ir laba iedzīvošanās. Tas attiecas uz zemes pirkšanu un pārdošanu. Vienīgi nav saprotama valdību sastādošo partiju darbība, kurus neinteresē, vai turpmāk latvietis būs uz savas vecvectēvu zemes saimnieks, vai tiks fiziski pārvērsts par kalpu savā zemē? Es vēlreiz atkārtoju: par kalpu savā zemē! Un tas jau notiek. It sevišķi laukos. Arī citās vietās.
Cienījamie kolēģi! Var visādi darboties, bet ir jāatceras, ka mums ir Māras zeme un to nevar pieļaut ekonomiski kolonizēt, kas notiek.
Cienījamais Geiges kungs! Jūs esat kolēģis. Jūs esat lībietis. Un lībieši tāpat kā latgaļi ir, Latvijas pamatnācija, kā jūs varat parakstīt dokumentu par atteikumu, kur jums ir dreboša roka, un jūs šo dokumentu ar nr. 91177 no 27.februāra mierīgi parakstījāt. Jūs parakstījāt dokumentu, kur jūs akceptējat un nedodat izskatīšanai mūsu valdības rīcību, kura neatbilst likumdošanai. Un likumi tiek ignorēti. Un tāds akcepts, tas nav patīkams, un tas nav atbalstāms. Un tad kāda jēga parādās tiem likumiem, kurus mēs te akceptējam. Ja to neievēro valdība, tad ko mēs varam prasīt no mūsu pilsoņiem?
Es no jums, Geiges kungs, to, protams, negaidīju, bet nav jau arī nekāds brīnums, jo, esot ekonomikas ministram, Kalvīša kungs savā laikā arī mierīgi parakstīja nodomu protokolu par gigantiskā celulozes kombināta celtniecību uz Daugavas, un tur arī Latvija bija nolikta neizdevīgā pozīcijā — 33% Latvijai, Somijai 34% un Zviedrijai 33%. Latvija tika nolikta pēdējā vietā kā pēc vadības, tā arī pēc ekonomikas. Toties nekas netraucēja Kalvīša kungam nodomu protokolā iestrādāt, ka Latvija var pārdot vai iznomāt 500 000 hektāru laba meža. Un ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai? Tas nozīmē, ka pēc kāda laika mēs arī tos mežus pazaudēsim, ja mēs atbalstām tādus neapdomātus līgumus, kurus akceptē diemžēl valdības vīri, kuriem ir dotas pilnvaras. Bet tas vēl nenozīmē, ka viņi Latvijā var izrīkoties kā savā personīgajā mājā vai savā īpašumā.
Tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt tādu lēmumu, kādu ir pieņēmusi Pieprasījumu komisija. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige. Runās kā deputāts.
I.Geige (LC). Godātais Leon Bojār! Es negribu aizkavēt citus deputātus. Bet es jūs uzaicinu pie sevis, brīvajā laikā es jums paskaidrošu, kādā veidā tiek pieņemti pieprasījumi. Ja jūs neesat iepazinies ar Kārtības rulli, tas ir ļoti žēl. Un man kā komisijas priekšsēdētājam pieprasījums ir jāparaksta. Ar kādu roku, es tādus apvainojumus no jūsu puses nebiju gaidījis, un es galīgi nepieņemu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 30, atturas — 18. Pieprasījums noraidīts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.
J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4050 — “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Minētos grozījumus sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un likumprojekta grozījumi nepieciešami sakarā ar Sanitārās robežinspekcijas reorganizāciju, iekļaušanu Pārtikas un veterinārā dienesta sastāvā, kā jūs zināt, no 2002.gada 1.janvāra. Tautsaimniecības komisija izskatīja un atbalstīja minētos grozījumus likumprojektā un iesaka virzīt likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 9. Steidzamība tiek atbalstīta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 5.marts un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā — 14.... Atvainojiet, 11.marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā — 14.martā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums. (Starpsauciens: “Kārli, Kārli!”)
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu nr.4086. Tas ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajam lasījumam. Un, tā kā jūs visi esat iepazinušies ar anotāciju un Ministru kabineta izteikto nepieciešamību šo likumprojektu virzīt tālāk parlamentā, aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K.Leiškalns. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14.martam šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 19.februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, un nolēma iesniegt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu. Un Kabineta iesniegto noraidīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā ar reģistrācijas numuru 1167. Ministru kabineta iesniegts.
Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 3, atturas — 61. Likumprojekts noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
P.Salkazanovs. 15.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija sēdē izskatīja “Grozījumu Nacionālās drošības likumā” otrajam lasījumam.
Nebijām saņēmuši nevienu priekšlikumu. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12. februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” otrajā lasījumā.
Lūdzu, kolēģi, tagad skatīsim tabulu!
1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Arī 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 5. — Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums ir pieņemts ar redakcionālām izmaiņām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 7. un 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 10. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 11. ir Saeimas deputāta Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Atbalstīts 12. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 13. — Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums. Komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.
Dz.Kudums. 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstu šim priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Arī atbalstīt 15. — komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 16. — Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Kudums. 17. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstīt Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikumu nr.18.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 19. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Saeimas deputāta Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikumu nr.20.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21., 22., 23. un 24.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī komisijas 25.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 26. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Dz.Kudums. 27. — Saeimas deputātu Jurkāna kunga, Urbanoviča kunga, Rastopirkina kunga un Bekasova kunga priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 7, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 28. un 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 30. — Saeimas deputātu Jurkāna kunga, Urbanoviča kunga, Rastopirkina kunga un Bekasova kunga priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 9, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 31. — Emsiņa un Kiršteina kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Kudums. 32. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Arī 33. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 34.priekšlikums — Saeimas deputātu Emsiņa kunga un Kiršteina kunga pieņemts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā 35.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 34.priekšlikumu?
Dz.Kudums. Par 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — deputāta Emsiņa un deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Par 35. iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. Jā, paldies! Kolēģi! 36. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
J.Lagzdiņš. 37. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Tā, tālāk 38. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Lūdzam atbalstu arī atbildīgās komisijas 39.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Lūdzam atbalstīt arī 40. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
J.Lagzdiņš. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Lagzdiņš. 14.februāris.
Sēdes vadītājs. 14. februāris...
J.Lagzdiņš. Oi, es atvainojos, — marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Projektam ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja: viens redakcionāls, otrs — konceptuāls.
Otrais priekšlikums... Pirmais, starp citu, pirmais priekšlikums arī redakcionāls, nu, pēc kārtas tad. Lūdzam atbalstīt pirmo.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. Paldies! Juridiskā biroja otrais priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! Un Juridiskā biroja konceptuālais trešais priekšlikums — piebilde “ja nav saņemta Bērnu tiesības aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana”. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Seiksts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Seiksts. Lūdzam 15.martu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz Latvijas Republikas valdībai noslēgt līgumu ar Eiropas Padomi par Eiropas Padomes Informācijas biroja izveidošanu Rīgā un šā biroja statusu. Noslēdzot šo līgumu, Eiropas Padomes Informācijas birojs tiek atzīts par juridisku personu, kam ir tiesības slēgt līgumus. Vēl tiks formulētas arī šajā birojā strādājošo personu, amatpersonu tiesības un atbildība. Uz Eiropas Padomes Informācijas biroja telpām un amatpersonām tiek attiecināts 1949.gada 2.septembra Parīzes Vispārējā līguma “Par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm” normas.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Krasts. 14.marts.
Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.
Nākamais — likumprojekts “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Faktiski šā likumprojekta nosaukums arī izsaka šā likumprojekta būtību un jēgu. Tātad šis likumprojekts nodrošinās sabiedrībai kopumā un katram iedzīvotājam iespēju piekļūt vides informācijai, pieprasīt šo informāciju no attiecīgajām valsts, pašvaldību institūcijām, un šīs tiesības tiks nodrošinātas tātad likumiski ar iespēju vērsties tiesu iestādēs par šiem jautājumiem.
Konvencijas iedzīvināšanu Latvijas parlamentā mēs esam sākuši jau kopš 1999.gada, ir veiktas vairākas izmaiņas dažādos likumprojektos un esam šobrīd gatavi šīs konvencijas iedzīvināšanai mūsu valstī. Konvencija ir stājusies spēkā jau 2001.gada 13.oktobrī, un paredzams, ka 2002.gada beigās notiks konvenciju ratificējošo valstu 1.konference.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Krasts. 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izvērtēja valdības izstrādāto jauno likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, jo tas aizstāj sešus gadus darbojošos Korupcijas novēršanas likumu.
Nedaudz es gribētu jūs informēt par tiem būtiskajiem vai mazāk būtiskajiem precizējumiem, kas šajā likumā ir ielikti, salīdzinot ar spēkā esošo Korupcijas novēršanas likumu. Tātad šajā likumā ir doti terminu skaidrojumi. Otrkārt, ir nedaudz precizēts valsts amatpersonu loks, uz kurām attiecas likuma noteikumi. Ir nedaudz precizēti ierobežojumi, bet komisija, izvērtējot ierobežojumu apjomu, kas ir noteikts šajā interešu konflikta novēršanas likumā, konstatēja kādu interesantu lietu. Nez kādēļ Tieslietu ministrija, kas ir šā likuma autore, nav iekļāvusi šajā likumprojektā divus pantus, kas ir spēkā esošajā likumā, un, proti, tie ir panti, kas nosaka ierobežojumus valsts amatpersonai izmantot savu vārdu reklamēšanai, nodarboties ar reklamēšanu, un, otrkārt, nez kādēļ nav vēl viens svarīgāks pants šajā likumā, kas ir vecajā spēkā esošajā Korupcijas novēršanas likumā, un proti, ka valsts amatpersonai ir aizliegts lietot savām vajadzībām valsts un pašvaldības mantu, izņemot tos gadījumus, kur paredz likums vai Kabineta noteikumi.
Ir kādi divi ļoti būtiski grozījumi šajā likumā, par kuriem es gribētu jūs nedaudz informēt. Proti, spēkā esošais Korupcijas novēršanas likums nosaka to, ka uzraudzību pār Korupcijas novēršanas likuma normu izpildi veic Valsts ieņēmumu dienests. Likumprojekts paredz to, ka šo funkciju turpmāk likuma pieņemšanas gadījumā veiks Korupcijas novēršanas, apkarošanas birojs.
Un otra būtiskā iezīme šim likumprojektam ir tā, ka ir ielikts beidzot legālās prezumpcijas princips atsevišķā pantā. Tomēr komisija uzskata, ka šis legālās prezumpcijas princips ir nepilnīgs un būtu precizējams, sagatavojot likumprojektu tālākajiem lasījumiem.
Komisija izvērtēja arī nepieciešamību likumprojektu virzīt izskatīšanai steidzamības kārtā, lai pieņemtu šo svarīgo lēmumu. Komisija uzklausīja tieslietu ministres viedokli. Un tieslietu ministre apgalvoja, ka likums ir sagatavots tik profesionāli, kompetenti un precīzi, ka arī Tieslietu ministrija un tās pārraudzībā esošās struktūras ir gatavas šī likuma nekavējošai ieviešanai un ka tieslietu ministre pilnībā uzņemas atbildību par šā likuma ieviešanu, un, saņemot šādu tieslietu ministres ļoti noteiktu, precīzu apgalvojumu un solījumu, komisija pieņēma lēmumu atbalstīt šī likuma izskatīšanu steidzamības kārtā, divos lasījumos. Es aicinātu vispirms balsot par steidzamību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 10, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 25.martu.
Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?
J.Lagzdiņš. Izskatīšanas datums. Tātad pirmā sēde pavasara sesijā.
Sēdes vadītājs. 11.marts izskatīšana. Paldies! Aprīlis. Jā, paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 25.marts. Izskatīšana 11.aprīlī. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar nule mūsu pieņemto pirmajā lasījumā. Es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus Civildienesta likumā un pieņemt arī kā steidzamus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 5, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.martu un izskatīšanu 11.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.
L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Jānis Gailis, Valdis Birkavs, Dainis Stalts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Egīla Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas” un “Par deputāta Egīla Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. Iebildumu nav. Iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtības beigās.
Izskatām likumprojektu “Valsts informācijas sistēmu likums”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4169.
1.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 2.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna puses. Komisija to ir daļēji atbalstījusi komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 3.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Razminovičs. Līdzīgi nav atbalstīts 4. — tieslietu ministres priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 5.priekšlikums, kas saņemts no Labuckas kundzes, arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. Savukārt 6. — tieslietu ministres priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Razminovičs. 7.priekšlikums ir no pašas atbildīgās komisijas, un loģiski, ka atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. Līdzīgi arī 8.priekšlikums atbalstīts no atbildīgās komisijas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 9.priekšlikums ir saņemts no Tieslietu ministrijas puses. Nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu! Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl tieslietu ministre Labuckas kundze ir jāatbalsta. Redziet, es, protams, saprotu, ka ļoti gribas iegūt kaut kādu valsts atmaksājamu darbu. Tā ir informācijas sistēma, te ir piekļūšana pie datiem, tos pēc tam varēs tirgot visdažādākā veidā. Un tad izrādās, ka valsts funkcijas grib pildīt juridiskas personas, un tur jau parādās arī fiziskas personas. Tas nav pieļaujams. Valsts datu sistēmai ir jābūt valsts rīcībā, un, protams, šo funkciju var izpildīt tikai valsts iestāde, kur nav nekādas dalības tām juridiskām personām, kuras izveidojas, un pēc tam mums notiek visdažādākie brīnumi. Un, protams, nav runa arī par fiziskām personām. Un tāpēc Labuckas kundzei ir pilnīgas tiesības... Šī āža kāja, kas parādās, ka vēlāk tur varēs kaut ko pārstrukturizēt un atkal izmantot savām vajadzībām, tā nav vajadzīga. Mēs tā te pieņēmām Farmācijas likumu, un tagad visa farmācija pārgāja ārzemnieku rokās. Jā, cienījamais kungs, es to ļoti labi zinu, ko jūs aizstāvat! Tas jau Bibliotēku likumā arī tur parādās... Latvijas Nacionālo bibliotēku, tur arī visu informāciju vajadzēja apkopot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kuru cels, un tad visi tirgos. Tāpēc Labuckas priekšlikums ir atbalstāms, un es aicinu balsot par!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Razminovičs.
A.Razminovičs (TP). Godātais Bojāra kungs, es jums ieteiktu izlasīt atbildīgās komisijas 11.priekšlikumu un pēc tam nākt runāt par tieslietu ministres priekšlikumu! Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — tieslietu ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
A.Razminovičs. 9.priekšlikums, neatbalstām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 1, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Razminovičs. 10.priekšlikums saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija vienbalsīgi to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija arī, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 12. ir tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Razminovičs. 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir atbalstīts no komisijas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Savukārt 14.priekšlikums, kurš ir saņemts gan no deputāta Leiškalna, gan no tieslietu ministres Labuckas kundzes puses, nav guvis komisijas atbalstu. Bet komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu redakcionāli precizēt pašreizējo redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Razminovičs. 15.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jāteic, varbūt kārtējo reizi jāteic, ka iesniedzēji ir iesnieguši, Ministru kabinets ir iesniedzis, nu, diezgan nesagatavotu likumu, kas reglamentētu valsts informācijas sistēmu darbu. Un vairāki tieslietu ministres priekšlikumi, kā arī mani priekšlikumi, kā 15. vai 16.priekšlikumā; ir vērsti uz valsts reģistra noteikšanu informācijas sistēmās, kas būtu ārkārtīgi svarīgs darbības subjekts. Tāpēc, ka darba grupa Razminoviča kunga vadībā ir daudz darījusi, lai uzlabotu šo likumu, un attiecībā uz veselu virkni manu priekšlikumu, ir... neizteic viedokli, un komisija, lai nesamezglotu likumprojekta izskatīšanu, nolēma neatbalstīt šos likumus, pat konceptuāli tos neskatot. Tāpēc es aicinu likumprojekta kuratoru vai atbildīgo ziņotāju ziņot, ka deputāts Leiškalns ir atsaucis visus savus priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi, nolūkā tos iesniegt uz trešo lasījumu. Es domāju, ka par šo tēmu “Valsts reģistrs” mums vēl ir jārunā. Diemžēl kā vienmēr, šajā parlamentā pie trešā lasījuma. Tā ka es šobrīd atsaucu savu priekšlikumu ar nr. 15 un aicinu atsaukt visus, es šobrīd nespēju uzskaitīt visus priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. 15., 16., 17. un 18. priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!
A.Razminovičs. 19. priekšlikums, kurš saņemts no deputāta Leiškalna puses, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Razminovičs. 20. un 21.priekšlikums ir atsaukti, ja es pareizi saprotu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Razminovičs. Savukārt 22.priekšlikums ir izstrādāts no atbildīgās komisijas puses. Tas ir atbalstīts, bet tas ir saistīts kopā arī ar 25. — Leiškalna kunga priekšlikumu, un 24., jo tie ir daļēji atbalstīti šajā 22. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22. priekšlikumu. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl informācijas sistēmā būs uzkrāta visdažādākā informācija par jebkuru Latvijas pilsoni vai uzņēmumu, vai kādu iestādi, par darbiniekiem un viss tas pārējais. Tad, protams, ka tas pēc pieciem gadiem būs ļoti piesātināts ar visdažādāko informāciju. Un man rada brīnumus, ka to ierosina atstāt Satiksmes ministrijas rīcībā. Tas var būt tikai Tieslietu ministrijas rīcībā, bet nekādā ziņā Satiksmes ministrijas. Kāda ir attiecība par pilsoņu informācijas uzkrāšanu Satiksmes ministrijai? Lai viņi nodarbojas ar saviem ceļiem un ar citām sistēmām, kas viņiem ir jāsaved kārtībā. Bet, kas attiecas uz personīgo datu uzkrāšanu, uz datu bāzi par visdažādākajām iestādēm, organizācijām, par viņu darbību, tas var būt tikai Tieslietu ministrijas rīcībā. Diemžēl! Un tāpēc 22.priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?
A.Razminovičs. Gribētu norādīt Bojāra kungam, ka, paskatoties pašreizējo redakciju, kas ir iesniegta no Ministru kabineta puses, nekādas izmaiņas nebūtu, ja nebūtu atbalstīts šis priekšlikums. Tāpēc es neredzu pilnībā nekādu jēgu, kāpēc šo priekšlikumu nevarētu atbalstīt.
Bez tam es Bojāra kungam ieteiktu izlasīt terminu, ko nozīmē “Valsts informācijas sistēma”. Tad, kad viņš to būs izlasījis, es domāju, tad arī viņš varēs pārdomāt un nākt un debatēt.
Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret —3, atturas — 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Razminovičs. 23.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna puses. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 24. un 25.priekšlikums jau ir iestrādāts 22.priekšlikumā. Un tas jau ir guvis parlamenta atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts, protams, no komisijas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 28.priekšlikums ir atsaukts. Tātad mēs skatāmies 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 31. — deputāta Leiškalna priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Par kuru priekšlikumu jūs vēlaties debatēt?
A.Razminovičs. Par 29. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Labi. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Bet es lūdzu tomēr kolēģus savlaicīgi pieteikties debatēs.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Un šeit ir rakstīts, ka tas ir iestrādāts daļēji nākamajā priekšlikumā. Tā tas īsti nav. Kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija šādu priekšlikumu sniedza — izslēgt 6.panta otro daļu? Otrajā daļā ir rakstīts: “Valsts informācijas sistēmas organizācija var deleģēt valsts informācijas sistēmas turētāju funkcijas juridiskajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.” Ņemot vērā to, ka informācija ir viena no dārgākām lietām un viena no svarīgākām lietām mūsu valstī, tās, teiksim, arī konfidencialitāte vai saglabāšana, ko arī pagājušajā ārkārtas sēdē Kalvīša kungs minēja, ka nevar visu informāciju daudzās vietās izpaust, ka tas valstij var nodarīt lielu kaitējumu.
Mēs, komisija, uzskatām, ka juridiskām personām nevajadzētu deleģēt šīs te tiesības. Priekš tam ir valsts institūcijas. Var nodibināt valsts aģentūras, vienalga, vai pie kādas ministrijas nozīmēt šīs informācijas sistēmas. Un vēl, ja mēs stājamies NATO, mums ir ļoti jārūpējas, par šīs informācijas aizsardzību. Nesen komisijā mēs tikāmies ar NATO atbildīgo pārstāvi, kas tieši atbild par šīm drošības sistēmām, par informācijas saglabāšanu. Un tika vērsta arī mūsu komisijas uzmanība, ka it sevišķi ļoti uzmanīgi ir jāstrādā, lai informācijas aprite būtu droša un informācija nenonāktu to cilvēku rokās, kuru rokās tai nevajadzētu nonākt. Tāpēc mūsu priekšlikums ir izslēgt šo otro daļu un neļaut šobrīd, kamēr nav visa lieta sakārtota, nodot fiziskajām personām informācijas sistēmas.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamais Razminoviča kungs! Es arī atbalstu to, ka otro daļu 6.panta ir jāizslēdz. Jo kāpēc valsts funkcijas vēlas nodot juridiskajai vai fiziskajai personai? Datu uzkrāšana — tas ir viens no galvenajiem, izmantojot elektroniskās sistēmas, tas rada ļoti lielu daudzumu datu uzkrāšanu, un tagad tos, kas ir valsts nozīmīgi, mēs tos gribam atdot juridiskajai personai vai pat fiziskai personai. Un to Razminoviča kungs, kā saka, atbalsta. Kāpēc valsts funkcijas mēs vēlamies nodot juridiskām personām? To nevar darīt, jo diemžēl Latvijā noplūde ir ļoti liela, spekulācija ir vēl lielāka, un to jums pierāda korupcija, kas tagad notiek. Tur ir pilnīga datu noplūde uz visiem 100%, un viss tas notiek, un ir nonākuši tādā situācijā, ka ģenerālprokurors pus avīzi pieraksta ar visiem tiem jautājumiem, kuri it kā tiek darīti. Bet nekas netiek darīts. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs kārtējo reizi gribam valsts funkcijas nodot privātām personām. Un tad viņi izrīkojas valstī kā savā mājā. Diemžēl. Es atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es ļoti labprāt atbalstītu atbildīgās komisijas viedokli, ka kaut kādas pakalpojumu funkcijas mēs deleģējam privātām struktūrām, kuras konkursa kārtībā izcīna šīs tiesības un pēc tam strādā maksimāli izdevīgi valstij.
Taču ir divas lietas, kuru dēļ es nevaru piekrist atbildīgās komisijas viedoklim.
Pirmā lieta ir tāda, ka šādi konkursi pārsvarā gadījumu notiek negodīgi un šādu konkursu rezultātā tiek monopolizēta informācijas sistēma. Tas ir viens.
Un otrs ir tas, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums un mūsu starptautiskās saistības fizisko personu datu aizsardzības jomā ne tuvu, es atkārtoju, ne tuvu nav tam līmenim, kādu mums prasa mūsu iekļaušanās Eiropas tiesiskajā telpā.
Līdz ar to šobrīd iekļaut tādu normu likumā — tas nozīmē monopolizēt konkrētam politiskajam spēkam informāciju, kas ir Latvijā, informācijas sistēmas, un izmantot to tikai un vienīgi savās, nevis valsts un sabiedrības interesēs.
Mans lūgums un aicinājums ir atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, tātad balsot par 29., un, lai nebūtu vēlreiz jākāpj šajā tribīnē — 30. priekšlikumu man ir aicinājums balsot pa daļām un noraidīt 4.daļu, respektīvi, nebalsot par 4. daļu.
Protams, pienāks laiks, kad mēs varēsim deleģēt šīs tiesības, bet šobrīd es aicinātu balsot šādi.
Būsim atbildīgi pret saviem vēlētājiem un pret savu valsti. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Es vienkārši gribēju informēt Kuduma kungu. Protams, iespraust teikumus, nezinot, cik godīgi un negodīgi ir konkursi, jo konkursi var būt tik godīgi vai negodīgi, kādi ir šo konkursi rīkotāji. Un no tā neizbēgt.
Varbūt šajā valstī ir jāpāriet uz pilnīgi citu sistēmu, ka nerīko konkursus, bet atbildīga amatpersona nosaka, kas ir pasūtījums šajā gadījumā, informācijas izmantošanas saņēmējs. Mēs varam atgriezties pie tā, kas ir bijis.
Bet, ja mēs runājam attiecīgi par 6.panta 2.daļu, tad trešais pants saka, ka likums ... kas runā par likuma darbības jomu, 6. ... 3. pants saka... 3. panta 3. daļa saka, ka likuma 6. panta 2. daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu. Līdz ar to visas lietas, kas skar Ziemeļatlantijas aliansi un citus aizsardzības jautājumus... uz to netiek attiecināta 6. panta 2. daļa, kā arī informācijas aprite saskaņā ar Operatīvās darbības likumu. Tā ka es domāju, ka, Kuduma kungs, atbildīgā komisija ir novērsusi tās pretrunas, kuras jūs saskatāt 6.panta 2. daļā, kuru ir atbalstījusi savukārt atbildīgā komisija. Paldies!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija). Godājamie kolēģi! Protams, ir jāatbalsta šis priekšlikums — izslēgt šo 2. daļu no šī panta. Es gribētu atgādināt pavisam vienkārši, ka šeit runa ir par to, ka informācijas tehnoloģijas un pārraides līdzekļi, kas nodrošina informācijas sistēmu darbību, var būt publiskais vai privātais īpašums.
Ja mēs atcerēsimies nesenos notikumus 1995. gadā, tad daudzu laikrakstu slejās mēs redzējām tādus treknus virsrakstus — skandāls Uzņēmumu reģistrā. Tad tobrīd bija situācija tāda, ka SIA “Lursoft”, kura līdz tam bija apkalpojusi Uzņēmumu reģistra datu bāzi, pēc Tieslietu ministrijas brīdinājuma par darba attiecību pārtraukšanu veselu gadu neatdeva valstij piederošu datu bāzi un faktiski paralizēja daudzu valsts institūciju darbību.
Un bija jau arī, par ko cīnīties, ja par valstij piederošas informācijas vienas lapiņas izdrukāšanu privātfirma varēja saņemt 4 latus. Un jautājums ir ļoti vienkāršs: kur šiem latiem vajadzēja nonākt — valsts kasē vai bija jānonāk attiecīgi privātfirmas budžetā? Rezultātā attiecīgie ierēdņi, kas toreiz bija uzdrošinājušies zināmu, teiksim, pretdarbību, tika atbrīvoti no šiem amatiem, un šīs firmas atkal nešķīrās no šī dāsnā ienākumu avota, jo savu datu bāzi atdeva tikai tajā gadījumā, ja arī pašas tika ņemtas atpakaļ, un viss tā arī notika.
Tā kā ir iespējamas diezgan interesantas šantāžas iespējas, un es domāju, ka mums jārūpējas par šo valstij piederošo informāciju gan no šīs finansiālās puses, kas mums... valsts kase, kā mēs zinām, nav pārbagāta un finansu ministrs te mums jau izstāstījis un opozīcijas deputāti, kur tikai naudiņu vajag. Un tajā pašā laikā mums ir jāatceras arī tas, ka galu galā vienīgi valsts var garantēt šīs informācijas pietiekamu drošību. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs. Es aicinātu kolēģus, kas runāja par informācijas īpašumtiesībām, pievērsties 39.priekšlikumam. Viens. Un otrs, kas runāja par informācijas pakalpojumiem, tad aicinātu pievērsties 30.priekšlikumam... tas ir, 6.pants, 6.sadaļa, kas pasaka, ka “informatīvos pakalpojumus sniedz saskaņā ar normatīviem aktiem, ievērojot principu — vienāda cena par vienādiem pakalpojumiem”. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas 30.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Razminovičs. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Mums vispirms jālemj par deputāta Rasnača priekšlikumu balsot šo 30.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu izskatītu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 4, atturas — 36. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 22. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
A.Razminovičs. 31.priekšlikums saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna puses. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Inkēns vēlas debatēt? Nevēlas. Iebildumu nav.
A.Razminovičs. 32., 33., 34., 35.priekšlikums ir atsaukts. 36.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Razminovičs. 37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to, protams, pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Razminovičs. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Razminovičs. 39. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir guvis, protams, komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu! Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šis priekšlikums bija saistīts ar asas debates izsaukušo 29.priekšlikumu, un šeit, es domāju, atbildīgā komisija ir pieņēmusi pareizu lēmumu un uzturējusi šo te līmeni tādā īpašumtiesiskā sistēmā, kā šeit ir ierakstīts. Tātad “valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums”. Ko mēs no šī jautājuma izprotam, jo arī citos likumos ir šādi te ieraksti par valsts īpašumu? Mēs saprotam, vismaz juridiski, to, ka neviens, arī datu bāzes apkalpotājs, nevar izdarīt nekādus juridiski saistošus grozījumus šajās datu bāzēs. Un to arī tā vajag saprast.
Vienīgais, kas faktiski var maldināt cilvēkus, un to es aicinātu atbildīgo komisiju uz trešo lasījumu padomāt, uzrakstīt, ka, lai skaidri un gaiši ir redzams, ka, ja arī šo informāciju izsniedz šis datu bāzes apkalpotājs, tad viņš to nevar darīt un pasniegt kā savu informāciju, Viņš var tikai apkalpot šo informāciju, ņemt līgumā vai likumā noteiktos maksājumus vai arī valsts vārdā pieņemt maksājumu, valsts nodevu, ko viņš tālāk kontrolē un iemaksā valsts budžetā un par šo te valsts nodevu vai tehnisko pakalpojumu izsniedz personai informāciju no valstij piederošās datu bāzes. Bet šeit ir radies tāds zināms maldinošs priekšstats. Vienai otrai firmai vajadzētu padomāt, ka skaidri un gaiši ir jāuzrāda, ka tas ir valsts īpašums, ka tā ir valsts datu bāzes, nevis savas datu bāzes informācija, un būtu jānoorganizē, kādā veidā šī datu izsniedzošā institūcija, apkalpojošā institūcija, kas apkalpo šo valsts informācijas datu bāzi, datu izsniegšanu — saņem datus no valstij piederošās datu bāzes un valsts vārdā tos izsniedz ar valsts zīmogu, noorganizē, nu, mums, juristiem, ir bieži vajadzīgs, lai būtu tomēr zīmogs no šīs te valsts institūcijas, šo datu bāzi veidojošās institūcijas, konkrēti, tātad vai tā ir zemesgrāmata, vai šis ir Uzņēmumu reģistrs, nevis “Lursoft” to dod, bet ka tur ir attiecīgs zīmogs un paraksts. Un, ja jau reiz šī datu bāzes apkalpojošā institūcija sniedz šo pakalpojumu, tad pats par sevi saprotams, ka šeit ir ierakstīts, ka tas ir valsts īpašums. Tātad arī būtu jābūt valsts institūcijas zīmogam un parakstam. Un kas to piegādā, tā jau ir tālāk tehniska lieta. Vai šis paraksts būs, kā saka, zilā krāsā, apaļš ar parakstu vai nākotnē digitālais paraksts, tā jau arī ir tehniska lieta.
Bet es aicinātu, Leiškalna kungs, atbildīgo komisiju uz trešo lasījumu vēl papildus precizēt, lai sabiedrībai nerodas un arī juristiem nerodas zināmi iebildumi, jo šobrīd iznāk tā, ka, ja tev vajag saņemt attiecīgas institūcijas parakstītu apliecinājumu, tad faktiski tu esi spiests apiet šo apkalpojošo institūciju, griezties pa tiešo pie šīs valsts iestādes, kura ir datu bāzes īpašniece un kura var izdarīt juridiskus grozījumus šajā datu bāzē un saņemt šo apliecinājumu. Es domāju, ja valsts datu bāze tiek nodota apkalpošanai privātai firmai, tad tā tiek nodota visā pilnībā, un tad arī ir jānodrošina, ka firma it kā valsts vārdā izsniedz šos apliecinājumus un izrakstus no šīm datu bāzēm. Un tajā pašā laikā uzņemas garantiju, ka tā ir tāda, kāda tā ir. Bet nu tādi skandāli mūsu sabiedrībā vēl nav notikuši šobrīd, jo datu bāze ir viena, taču juridiski tas ir jāsakārto.
Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas nostāju šajā jautājumā! Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Interesanti iznāk, ka šajā valstī nav privatizēts vēl “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš” un vēl daži objekti, kas ir palikuši 100% valsts īpašumā. Bet tie ir stratēģiski svarīgi objekti. Šinī gadījumā atbildīgā komisija piedāvā vēl vienu stratēģiski svarīgu lietu Latvijai kā valstij — informāciju — privatizēt. Un tas notiek ļoti viegli, bez asām diskusijām šeit. Pārsteidzoši viegli tas ir manā skatījumā gājis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ja viņi varēja atļauties ierakstīt, ka valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums, ja citos likumos nav noteikts citādi. Tātad citos likumos var noteikt citādi un šo valsts stratēģiski svarīgo objektu privatizēt.
Ne par velti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kuduma kungs tā uztraucas, jo tā ir nacionālā bagātība, kura maksā ļoti dārgi un ar katru dienu tā paliek arvien dārgāka. Šajā likumā mēs mēģinām jau pavērt ceļu slēptai, klusai privatizācijai ar Saeimas vairākuma balsojumu.
Aicinu šo atbildīgās komisijas redakciju balsot pa daļām. Kategoriski iebilstot par pirmo daļu, ka citos likumos var noteikt citādi un slēpti privatizēt valsts bagātības.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka visi grib tikt pie tās informācijas un pie valsts īpašuma un ar to izrīkoties kā ar sava SIA īpašumu. Šis pants ir... Šis priekšlikums ir jābalso pa daļām. Pirmā, tā ir pieņemama, un tas, ja citos likumos nav noteikts citādi valsts īpašums, ja? Nu, protams, ka mēs to sadalām, skaldām un pēc tam galu galā tas nonāk ārvalstu firmu vai citu ārvalstu personu rīcībā. Tā tas ir noticis, un varat stāstīt, ko gribat, bet vajag paskatīties dzīvē, kas notiek, cienījamais kungs!
Un, kas attiecas uz otro daļu un trešo, te jau parādās privātais, te parādās valsts, privātais, un kādi tikai īpašumi neparādās. Ir vienu reizi jānodala. Ja tas ir valsts īpašums un ja tas attiecas uz valstiski nozīmīgiem objektiem, tad tam ir jābūt valsts īpašumam. Bet ne privātam, un tur privātam valsts, valsts privātam un visdažādākie sajaukumi. Tas rada haosu, tas rada valsts budžeta līdzekļu izmantošanu personīgām vajadzībām. Un, kad nonāk risināšanā kāda problēma, tad neviena vainīgā nav bijis un nav. Un cieš valsts prestižs, cieš Latvijas pilsoņi, un galu galā valsts līdzekļi ir izlietoti nevietā, un pelnījis, kā vienmēr, ir kaut kas cits. Tāpat kā notiek ar raidlaiku. Televīzijas raidlaiku pārdod pa 10 santīmiem sekundi, un, ja no tās starpfirmas grib kaut kas nopirkt to pašu sekundi, tā maksā 1,5—2 lati. Tad jūs man pasakiet, kas ir devis tiesības kādai organizācijai nodot valsts īpašumu pārvaldīšanā spekulatīvā nolūkā un gūt peļņu. Ne valsts gūst peļņu, bet kaut kādas firmas. Tāpēc es aicinu dalīt, šo 12.pantu balsot pa daļām, un atbalstāms ir tikai pirmais. Otrais, trešais, tas ir jāpārstrādā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es domāju, ka šī diskusija ir saistīta ar zināmu neizpratni par to, cik plaši vai šauri šajā likumā tiek lietoti vārdi “valsts informācijas sistēma”. Neapšaubāmi, ja ar valsts informācijas sistēmu saprastu, kā šeit reizēm tika teikts, pašus nozīmīgākos un pašus svarīgākos vai pašus slepenākos, vai pašus konfidenciālākos valsts datus, tad neapšaubāmi neviens saprātīgs likumdevējs nekādā variantā nenodos šādus datus privātā īpašumā. Tomēr jāsaka, ka šajā likumā un pašā likuma koncepcijā no paša sākuma ar jēdzienu “valsts informācijas sistēma” tiek saprasts daudz plašāk, un tiek saprasts nevis pagājušā gadsimta izpratnē, kad kaut kādus slepenus datus ierakstīja kaut kādās annālēs, bet šī — 21.gadsimta izpratnē. Un 21.gadsimtā valsts informācijas sistēma ir viens no dalībniekiem vai varbūt pats galvenais dalībnieks ļoti svarīgā procesā. Tas ir procesā starp cilvēkiem, starp sabiedrību un valsti. Patiesībā valsts informācijas sistēma ir tās pašas e–valdības, e–pašvaldības un dažādu citu pasākumu nodrošinātājs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts informācijas sastāvdaļa būs ne tikai reģistri, kur katram reģistra ierakstam būs tiesisks statuss, un bezmaz vai tiesnesi vajadzēs, lai atceltu vai pieņemtu šādu reģistru. Bet valsts informācijas sistēmā būs visdažādākā veida informācija, kura ietilpst komunikācijas procesā starp personu un publisko varu. Tas nozīmē, ka cilvēks pašvaldībā vai jebkurā valsts iestādē varēs stāties kontaktos, varēs uzsākt saraksti, varēs saņemt dažādus dokumentus. Tas nozīmē, ka valsts informācijas sistēmā ietilpst arī dažādi likumprojekti vai to tulkojumi, vai to skaidrojumi, kuriem ne vienmēr ir pilnīgi oficiāli un pilnīgi nepieciešami tiesneša paraksts, ka šāda daļa arī ir valsts informācijas sastāvā. Bet, lai šī informācijas sistēma būtu lēta, efektīva, vienota un pieejama cilvēkam, lai nākotnē katrs cilvēks no savas mājas caur internetu varētu kārtot visas attiecības ar valsti un pašvaldību, mums ir jāveido nevis pagājušā gadsimta likumdošana, bet šī gadsimta likumdošana. Un publiskais pasūtījums vai atsevišķi pasākumi — pirkšana no privātām struktūrām — ir viens no modernās valsts pārvaldes stūrakmeņiem. Tas, ka šeit ir ierakstīts, ja citos likumos nav noteikts citādi, tas arī nozīmē to, ka neviens cits, bet tikai Saeimas deputāti varēs spriest par to, vai kāda atsevišķa informācijas, kas nav tik formalizēta un tik slepena, daļa ir arī kaut kādā veidā citādi nododama privātām struktūrām.
Tā ka šis formulējums ir daudz elastīgāks un derēs visu gadsimtu. Es ierosinu par to balsot.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Man jāatbalsta Pēteris Salkazanovs un arī deputāts Kudums, un es šeit gribētu uzsvērt to, ka obligāti šis likuma pants ir jābalso pa daļām. Un, ja mēs lasām uzmanīgi pirmā lasījuma redakciju, tad ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums. Tas ir arī iesniedzēju galvenais, teiksim, priekšlikums, un, ja mēs uzmanīgi izlasīsim arī likuma nosaukumu, tas ir Valsts informācijas sistēmas likums. Valsts... Un te mums piedāvā variantu, ka ar laiku šī informācijas datu bāze var nebūt valsts informācijas sistēmas datu bāze. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums.
Kategoriski Sociāldemokrātu savienības frakcija iebilst, un tāpēc mēs pieprasām balsot pa daļām.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Jā, ļoti interesanti bija Pūķa kungu noklausīties, bet diemžēl pēc viņa teiktā valsts informācijas sistēmas nozīme tiek devalvēta. Un tas tiek veikts speciāli, lai samazinātu tās nozīmi un lai pēc tam viņu varētu atdot privātpersonu vai firmu rīcībā.
Un kas attiecas par lētu un efektīvu pieejamību... Latvijā nekas nav lēts un pieejams parastam cilvēkam. Jūs, Pūķa kungs, paskatieties: internets — 20 stundas Latvijā maksā 70 dolārus, Igaunijā tas maksā 17 dolārus. Tad kā var runāt par lētu, efektīvu un pieejamu? Un arī paskatieties citas cenas, kādas ir Latvijā. Latvijā nekas nav lēts. Jo jebkura firma, izmantojot valsts sistēmas un valsts visdažādāko mantu, no tā vēlas nopelnīt. Un pelna ne tikai veiklākie cilvēki Latvijā, bet pelna arī ārzemnieki, un to jūs redzat “Lattelekom” lietā. 24 miljoni nopelna gadā, un Latvijai, kura tur 51% akcijas, saņem nulli latu budžetā. Tāpēc tas ir jābalso un patiesībā jāatstāj tā, kā tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bojāra kungs, ja mēs runājam par 1. daļu, tad Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums. Un rakstiet šeit vai nerakstiet, ja citos, sevišķi speciālajos likumos būs noteikts citādi, tad tas arī tā būs.
Otrs, ko es gribētu teikt. Informācijas tehnoloģija, kas jau ir otrā daļa un pārraides līdzekļi. Un ja vēl padomājiet par šī panta... par šajā pantā rakstīto. Var būt kā valsts, tā arī privātīpašumā. Pie kam, es jūs tomēr, Bojāra kungs, aicinātu novērtēt valsti divos, kā lai teikt... divus subjektus... kā privāttiesību subjektu, kur ar visiem pārējiem privātīpašniekiem ir pilnīgi vienāds. Valstij nav prioritātes. Un kā varas nesēju jeb kā publisko tiesību subjektu, kur valsts izdod likumus un ar sodu sistēmu panāk šo likumu ievērošanu. Tā ka nejauksim šīs abas lietas kopā, jo mēs nonākam tādās absurdās diskusijās par abstraktām tēmām. Un ir pilnīgi skaidrs, ka gan tehnoloģijas, gan informācijas pārraides līdzekļi var piekrist valstij, kā šodien ir, vai var būt privāts, un pret to jūs nekad nevarēsit cīnīties, jo vesela virkne tehnoloģijas šobrīd pasaulē jau pieder privātīpašniekiem, un valsts tās pērk, izmanto, nomā, maksā autortiesības un tamlīdzīgi.
Tā ka uzticieties nu šobrīd atbildīgajai komisijai. Un šeit Salkazanova kungam es gribu teikt, ka nav nekādu nolūku privatizēt sabiedrības un valsts rīcībā esošo publiski pieejamo informāciju. Jo šī valsts jau vairāk par visu pasaka, ka valstij ir jābūt caurspīdīgai un informācijai ir jābūt maksimāli pieejamai jebkuram šīs sabiedrības loceklim. Izņemot, protams, to informāciju, par kuru ir noteikts zināms slepenības režīms vai aprobežojums, par ko tiek runāts arī šajā likumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augti godātie kolēģi! Es atļāvos... otrreiz un acīmredzot pēdējo reizi par šo likumprojektu runāt. Zināmā veidā ar šā likumprojekta šobrīdējo pieņemšanu VITA pastāvēšana ir apdraudēta. Jau šobrīd saka, ka VITA izmaksā dārgi, teiksim, vai nu mūsu telefoniem valdības pieslēgums... un tā tālāk, un tā tālāk. Pilnīgi pareizi! Jo mazāk pasūtījumu, jo mazākas deleģētās tiesības, jo mazāk valsts deleģē arī VITA, teiksim, pelnīt uz šīm datu bāzēm, un tā mēs dodam faktiski privātiem pelnīt. Viņa ar laiku... un tuvākajā laikā būs ļoti neefektīva. Neefektīva. Bet tā ir šobrīd vienīgā neatkarīgā sistēma, kura nav nonākusi privātajās rokās. Faktiski nākamais solis — gribam vai negribam — būs VITA jāprivatizē. Nu kur tad mēs paliksim! Nu nevar uzturēt organizāciju un iestādi, kura maksā fantastisku naudu un valstij nav izdevīga. Bet mēs paši faktiski šodien nocērtam šo te iespēju vispār viņiem dzīvot. Valstij neatkarīgai sistēmai dzīvot. Gribam to — lūdzu, darām! Uz priekšu, kungi! Vai tas ir valstij izdevīgi? Galarezultātā mēs tiešām pirksim par bargu naudu, ļoti bargu naudu! Paldies!
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atļaušos atgādināt to, kas kādreiz jau ir skanējis sen, sen: “Muļķība tikai tad patiešām ir muļķība, kad tiek atkārtota vairākas reizes pēc kārtas.” Pašlaik Kārlis aizskar to atvērtumu — nevajag baidīties, nevajag baidīties no atvērtuma, viss ir kārtībā! Bet varbūt atcerēsimies 1995.gadu — “Lursoft” skandālu, kad “Lursoft” kā privāta firma, apkalpojot Valsts uzņēmumu reģistru, savākto informāciju vairs neuzskatīja par valsts īpašumu, bet par savas firmas īpašumu. Rezultātā tika šantažēts pat Valsts uzņēmumu reģistrs, visi tie skandāli, nomainīja attiecīgos ierēdņus. Ar ko tas beidzās? Līdz šai baltai dienai “Lursoft” pelna naudu, atļaušos atgādināt cienījamiem kolēģiem — jūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju naudu! Privāta firma pelna par valsts informāciju. Tā ir valsts informācija. Ja kaut kas nepatīk no sistēmas viedokļa, es atgādināšu to, kas pašreiz notiek Rīgas pilsētā. Ar vieglu roku izdalot pasažieru pārvadājumus privātām firmām, nogremdēja pašvaldības institūcijas, kas strādāja tieši ar pasažieru pārvadājumiem. Pašlaik šis darbs tiek vērsts pretējā virzienā — tikai tāpēc, ka izrādījās, privātie, jā, grib pelnīt naudu, bet negrib sniegt šos pakalpojumus. Tā būs arī ar informāciju. Kārli, cilvēki pelnīs naudu, nevis apkalpos cilvēkus, kuri maksās par to!
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.
P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Tas laikam, ka piedāvājums bija balsot pa daļām — 1., 2., 3.daļa — varētu būt par maz, un, apspriežoties šeit ar Kusiņa kungu, nenoliedzami, tā redakcija, kas bija esošajā likumā, ir nepilnīga, tā varētu kļūt pilnīga... pilnīgāka, pieņemot to redakciju, kas ir atbildīgās komisijas redakcijā, ja pirmo daļu balsotu pa daļām — teikuma sākumu un palīgteikumu atsevišķi. Šeit jāsaka tā, ka, jā, var runāt, ka dažās lietās jau mums eksistē tas, ka datu bāze ir nodota privātfirmai — vai tā ir “Lursoft” datu bāze... Bet mēs paši pieņēmām jauno Komerclikumu, jaunais Komerclikums nosaka, ka Komercreģistra dati ir valsts dati, un Uzņēmumu reģistra dati pakāpeniski izies no aprites līdz 2005.gadam. Tādējādi šī pretruna vismaz šajā vietā tiks atrisināta. To var atrisināt arī likumā ar pārejas noteikumiem. Līdzīgi varētu būt arī varbūt vēl kādā citā likumā. Bet jāsaka, ka esošā 12.panta pirmā daļa runāja, ka valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums, nu, nebija runas īsti precīzi par datu bāzi, bet tomēr bija runa, ka šī informācija kā tāda ir valsts īpašums. Tad tie likumi, kas ir līdz šim pieņemti, ja ir atkāpes no šīs normas, es domāju, ka lielas pretrunas nebūtu, ja šos likumus atgrieztu un sakārtotu šīs datu bāzes atbilstoši jaunai redakcijai — “Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums”.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Īstenībā mēs tā drusciņ maldāmies trijās priedēs. Ja pirmajā lasījumā ir rakstīts, ka valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentālā informācija ir valsts īpašums, tad tas nav īsti pareizi. Ja mēs rakstījām, ka valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums, tas ir pareizi. Mēs varam no palīgteikuma atteikties, tas nemainīs lietas būtību, ja būs speciālais likums vai vēlāk pieņemts likums, tad varēs šo datu bāzi nodot kādam, teiksim, atsevišķos gadījumos un tikai ar likuma tiesībām.
Ja mēs runājam par otro daļu un par VITA vispār, tad man liekas, ka VITA jau bija mēģinājums radīt privatizējamu valsts sabiedrību, kas, atveroties komunikāciju tirgum, varētu kļūt, Kuduma kungs, par privatizējamu konkurentu esošajam telekomunikāciju monopolistam un nekas vairāk, manuprāt, VITA jau šobrīd ir bankrotējusi vai drīz to izdarīs. Un nav vērts ielikt sabiedrības jeb nodokļu maksātāju līdzekļus ārkārtīgi dārgas un neefektīvas sistēmas uzturēšanā. Tā ka, ja jau mēs gribam balsot pa daļām, tad diez vai, es neticu, ka mēs varam pirmajā daļā noņemt palīgteikumu, kas ir aiz komata un sākas ar “ja”. Pārējais atbildīgās komisijas priekšlikums ir ārkārtīgi precīzs. Ja runā par tehnoloģijām un informācijas pārraides līdzekļiem. Tik tiešām var piekrist kā vienam, tā otram, jo interneta tīkls galarezultātā nepieder nevienam, un šajā tīklā tiek noraidīta pasaulē lielākā daļa šobrīd jau esošās informācijas.
Un trešā daļa arī ir akurāti labojama. Ja jācīnās ar palīgteikumu, tad varbūt nobalsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu, un es tiešām apsolu jums iesniegt uz trešo lasījumu, darīt visu iespējamo, lai komisija atbalstītu šā palīgteikuma svītrošanu, kas pēc būtības izmaiņas neradītu. Bet pirmā lasījuma redakcija ir daudzkārt neprecīzāka, dāmas un kungi! Un nevajadzētu mums atbalstīt nākamajā lasījumā sliktāku!
Sēdes vadītājs. Laiks!
K.Leiškalns. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam.
Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs. Papildus visam teiktajam gribētu piezīmēt par pirmo daļu, kur notika vislielākās debates, ka principā tam palīgteikumam tiešām nav nekādas jēgas, to var izņemt ārā un to var arī neizņemt ārā, jo neatkarīgi no tā, vai šis palīgteikums būs vai nebūs, ja citos likumos būs noteikts savādāk, tad tā arī būs. Tā ka šim palīgteikumam principā nav nekādas nozīmes. Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs. Paldies! Vispirms lemsim par to, vai izskatīt 12.pantu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 6, atturas — 3. Priekšlikums atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Razminovičs. 40. priekšlikums ir atsaukts. Savukārt 41.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 42. priekšlikums ir atsaukts. 43. priekšlikums ir saņemts no Tieslietu ministrijas puses. Un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Razminovičs. Savukārt 44. — atbildīgās komisijas priekšlikums — loģiski, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. 45. priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes puses. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir iesniedzis 46. priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Razminovičs. 47.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr uzskatīja par nepieciešamu redakcionāli precizēt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tas ir atbalstīts 49. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts informācijas sistēmu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Razminovičs. 25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Patvēruma likums”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt pa punktiem, pa priekšlikumiem, es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka trešajam lasījumam ir neraksturīgi daudz priekšlikumu. Gribu komentēt, ka kopējiem pūliņiem atbildīgā komisija, draudzīgi un konstruktīvi strādājot kopā ar Iekšlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju, mēs strukturāli esam pārkārtojuši projektu, absolūti nemainot to koncepciju, ko deputāti nobalsoja pirmajā un laboja otrajā lasījumā. Lūdzu, sāksim pa priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Seiksts. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Seiksts. 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 3. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 4.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 5. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 6.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 7.priekšlikums — Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 8.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 9.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 10.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 11.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 12.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 13.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seiksts. 14.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 15.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 16.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 17.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 18.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 19.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 20.priekšlikums — atbildīgā komisija. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Seiksts. 21.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 22.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 23.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! 24.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies!
25.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 26.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 27.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 28.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 29.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 30.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 31.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 32.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 33.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seiksts. Paldies! 34.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seiksts. 35.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 36.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 37.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 38.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies!
39.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies.
40.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies!
41.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. 42.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 43.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 44.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 45.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 46.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. Paldies! 47.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Paldies! 48.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. 49. un 50.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 51.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Tāpat 52.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. Paldies! 26.pantā 53.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 28.pants — 54.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt. Pie šī panta 55.priekšlikums — atbildīgās komisijas...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Par 54.priekšlikumu nevēlaties debatēt? Par 55.?
A.Seiksts. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! 56.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! 57. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 58. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 58.priekšlikumu. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Varbūt šis jautājums patiešām nav principiāli svarīgs, jo kopumā šis likumprojekts patiešām atbilst modernajiem standartiem. Bet tas ir jautājums, ar ko mēs līdz šim ļoti maz esam sastapušies un acīmredzot sastapsimies nākotnē daudz biežāk. Līdz ar integrāciju Eiropas Savienībā.
Šeit problēma ir tāda: bērnu tiesības ir fundamentālās cilvēktiesības, kas jānodrošina visiem, neatkarīgi no pilsonības vai izcelsmes un tā tālāk. Un šeit konkrēti ir runa par to, kā nodrošināt bērnu tiesības attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
Proti, kādā brīdī iestājas pilngadība. Protams, ka attiecībā uz personām, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, šo momentu nosaka Civillikums. Bet, protams, starp bēgļiem un patvēruma meklētājiem būs ļoti daudz tādu bērnu, kas ierodas no valstīm, kur pilngadības vecums būtiski atšķiras.
Par ko šeit ir runa un kur ir domstarpības, par ko diezgan ilgi sprieda komisija? Faktiski, ja bērni, kas tiek uzskatīti par nepilngadīgiem mūsu likumdošanā, apprecās un tad kaut kādu iemeslu dēļ šī laulība tiek pārtraukta, jo tajā variantā, par ko nobalsoja komisija un ko atbalstīja komisija, faktiski ir runa par to, ka līdz ar precībām uzreiz bērni vairs netiek uzskatīti par bērniem un līdz ar to zaudē visas bērnu tiesības.
Mūsu priekšlikums... mūsu priekšlikuma būtība ir šāda: ja laulība tika noslēgta, bet pēc tam nepilngadīgie bērni vairs nav laulībā, pirmām kārtām šeit ir runa par atraitnēm, jo mēs zinām, ka ļoti daudzās valstīs, no kurām brauc tie patvēruma meklētāji un bēgļi, patiešām ļoti daudz nepilngadīgo bērnu ir iesaistīti militārajos konfliktos. Un līdz ar to, piemēram, ja Latvijā ierodas 16 vai 15 gadus veca atraitne, mēs vairs neuzskatām viņu par nepilngadīgu personu un bērnu tiesības šādām personām netiek garantētas.
Mēs ierosinām vadīties tomēr pirmām kārtām no Civillikuma normām un uzskatīt arī šādas atraitnes par bērniem ar visām no tā izrietošajām sekām.
Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ar līdzīgiem jautājumiem mums ļoti bieži būs jāsastopas nākotnē. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas faktiski neuzliek nekādas nopietnas papildu saistības Latvijai, bet tas ir labs veids, kā mēs tomēr varētu saskaņot likuma, Civillikuma prasības ar esošo praksi un ar tām parādībām, kas notiek starptautiskajā arēnā, un tātad būs labs veids, kā tomēr risināt šādas problēmas arī turpmāk. Paldies!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Man te ir saprotams, kāpēc šī frakcija tik sirsnīgi bija pret grozījumiem Satversmē valsts valodas sakarā.
Man ir aicinājums, godātie kolēģi no Jurkāna un Rubika bloka... Nu turpmāk, ja jūs iesniedzat priekšlikumus, tad tomēr iesniedziet tos latviešu valodā, nevis tādā valodā, kādā tas ir šobrīd.
Man nav saprotams, ko nozīmē sastāvēt laulībā vai nesastāvēt laulībā... Piestāvēt laulībā, uzstāvēt laulībā, izstāvēt laulībā ... Kolēģi, nu, cieniet latviešu valodu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (PCTVL). Jā, es, protams, ļoti augstu vērtēju Rasnača kunga zināšanas latviešu valodā un nemaz nepretendēju uz to, ka es esmu tik liels eksperts šajā jautājumā, bet, cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo jautājumu es vienkārši varu teikt. Ja jūs patiešām uzstājat uz to, ka Latvijā šī valoda tiek oficiāli lietota sabiedrībā, kur lielai sabiedrības daļai tā nav dzimtā valoda, tad jums būs jārēķinās ar to, ka acīmredzot būs kaut kādi trūkumi, tāpat kā tas notiek ar angļu valodu, kad veidojas tās pidgin English, tā ka, protams, tas nav labi, bet es domāju, ka tomēr priekšlikuma būtība ir pilnīga skaidra. Un es aicinu vērtēt to nevis no lingvistiskā viedokļa, un ļoti ceru, ka Rasnača kungs ir vienīgais, kam rodas kaut kādas problēmas saprast šī priekšlikuma būtību. Vismaz es centos to izskaidrot. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties...
Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 8, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 59.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. 5.nodaļa. 30.pants. 60. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes
A.Seiksts. 31.pants — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Tāpat 62.priekšlikums — atbildīgās komisijas.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 32.pants, 63.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 33.pants, 64.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. 65.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! 66.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 67.priekšlikums — Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 68.piekšlikums — Juridiskais birojs, tāpat lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. Paldies! 69. un 70.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 71.priekšlikums — atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! Tā, pie 36.panta 72., 73.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Juridiskā biroja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 74.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. Paldies! Pie 38.panta 75. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. 39.pants 76. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
A.Seiksts. Paldies! Pie 40.panta 77.priekšlikums — atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Pie 41. panta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Juridiskā biroja 78. un 79.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 80. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! 81., 82.priekšlikums pie 43.panta, lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Paldies! Pie 44.panta divi atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
A.Seiksts. Paldies! Pie 45.panta 85.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seiksts. Pie 46.panta 86.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Pie pārejas noteikumiem — uzmanību! — ir 87. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kur tiek mainīts datums saskaņā ar mūsu darba grafiku. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seiksts. Paldies! 88. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums pie pārejas noteikumiem. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seiksts. Paldies! Lūdzu balsot kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam saņemti divi deputāta Burvja priekšlikumi.
1.priekšlikums Ārlietu komisijā noraidīts. Būtu vajadzīgi komentāri no iesniedzēja, jo nav skaidrs, par ko īsti šajā priekšlikumā tiek runāts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Krasts. Otrs priekšlikums arī nav guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi no deputāta Burvja, kuru saturs nebija Ārlietu komisijai saprotams, un abi šie priekšlikumi nav guvuši atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Otrajam lasījumam ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, kas redakcionāli precizē 2., 3. un 4.pantu. Visi šie trīs priekšlikumi guvuši Ārlietu komisijas atbalstu. Aicinu arī jūs atbalstīt šos grozījumus!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Darba strīdu likums”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Sociālo un daba lietu komisija, saņemot valdības sagatavotu likumprojektu “Darba strīdu likums”, cītīgi izskatīja šo likumprojektu. Patlaban spēkā esošais darba strīdu izšķiršanas tiesiskais regulējums nenodrošina darbiniekiem un darba devējiem, kā arī arodbiedrībām un darba devēju organizācijām iespēju ātri un efektīvi aizsargāt savas aizskartās tiesības un intereses. Šajā sakarā Sociālo un darba lietu komisija lūdz pieņemt likumprojektu “Darba strīdu likums” pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Darba strīdu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Bērziņš. 28.marts.
Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Šie grozījumi likumā, Streiku likumā, ir ļoti saistīti savstarpēji ar likumprojektu Darba strīdu likums”, un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija, rūpīgi izskatot šo jautājumu, lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Bērziņš. 28.marts.
Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies!
A.Bērziņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (TP). Godātie kolēģi! Likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums” ir izstrādāts, lai izveidotu virszemes un pazemes ūdeņu vienotas aizsardzības sistēmu. Patlaban Latvijā nav jumta likuma, kas kopumā reglamentētu ūdeņu aizsardzību un lietošanu. Tāpēc no Ministru kabineta puses tiek piedāvāts šis te likums, kurš noteiks to, kas, kurā vietā un kādā veidā sekos līdzi ūdeņu apsaimniekošanai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts šis likums un tika atbalstīts.
Aicinu arī parlamentu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
A. Razminovičs. 25.marts.
Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4116. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir iesniegts, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus, sakārtojot terminoloģiju un saskaņot ar tām normām, kas ir minētas iepriekš izskatītajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.marts.
Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šis valdības izstrādātais likumprojekts ir saistīts ar šodien pieņemto Interešu konfliktu novēršanas likumu. Es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un vispirms atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.martu. Un izskatīšanas datumu 11.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.
J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kas paredzēja kā obligātu funkciju pašvaldībām uzlikt pienākumu sniegt galvojumus studentiem, ja viņi vēlas saņemt studiju vai studējošā kredītu. Atbildīgā komisija šādu obligātu pienākumu neatbalstīja. Līdz ar to neatbalstīja pašu likumprojektu, jo likums “Par pašvaldībām” paredz, ka pašvaldības var veikt brīvprātīgi funkcijas, ja vien tas nav aizliegts ar citiem likumiem vai normatīviem aktiem. Un tā kā arī šodienas darba kārtībā mēs esam skatījušies grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kas noņem šādu aizliegumu pašvaldībām brīvprātīgi sniegt galvojumus, kā arī 38.punkts darba kārtībā paredz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” izskatīšanu, kas arī savukārt pašlaik esošos aizliegumus pašvaldībām noņem, tad grozījumi likumā “Par pašvaldībām” saistībā ar studiju vai studējošā kredītu galvojumiem nav nepieciešami. Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 50. Likumprojekts noraidīts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals.
J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Skatāmies likumprojektu, un reģistra nr.1143. Tātad “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Lieta tāda, ka likumā “Par pašvaldību budžetiem” neparedz iespēju pašvaldībām sniegt galvojumus fiziskām personām, šinī gadījumā studējošajiem no trūcīgām ģimenēm studiju vai studējošā kredīta saņemšanai.
Likumprojekts nosaka, ka pašvaldības var, ja uzskata par nepieciešamu, sniegt galvojumus studējošajiem, un es domāju, ka pašreizējā situācijā šāda iespēja būtu jādod, un tas vismaz daļēji atrisinātu to problēmu loku, kas saistīts ar studējošā un studiju kredītu izsniegšanu studēt gribošajiem.
Lūgums atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Gaigalam. Ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
J.Gaigals. Nedēļas laikā. Kurš tas datums ir... 14.martu lūdzu...
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu paketi, kas saistīta ar korupcijas apkarošanu.
Viens no šīs paketes likumiem — likums, kas saucas “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” — kā atbildīgajai komisijai tika nodots Saeimas Juridiskajai komisijai. Likumprojekta reģistrs ir 1168, dokuments nr. 4095.
Juridiskā komisija, protams, izskatīja arī visus citus paketes likumus. Taču ņemot vērā, ka mūsu komisija bija atbildīgā par šo likumprojektu, tad mēs ļoti rūpīgi un detalizēti, pirmajam lasījumam gatavojot šo likumprojektu, izskatījām divās... divās, pasvītroju, komisijas sēdēs, un mēs kategoriski noraidām kaut kādas insinuācijas, ka kaut kādi deputāti vai komisija būtu kaut ko vilcinājusi vai kaut ko stiepusi garumā, vai kaut kā citādāk. Viena komisijas sēde bija otrdienā, pagājušajā nedēļā, un otra komisijas sēde — nākamajā rītā, trešdien turpinājās, un mēs ļoti rūpīgi un detalizēti izskatījām šo likumprojektu.
Bez tam mēs aktīvi piedalījāmies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, mūsu vadošās korupcijas apkarošanas komisijas, sēdē, kurā tika šie jautājumi izskatīti un ierosināts šo likumu kopā ar citiem paketes likumiem virzīt kā steidzamu un dot būtisku ieguldījumu cīņā ar korupciju mūsu valstī.
Ko tad piedāvā valdības izstrādātais likumprojekts — Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kādi bija diskutējamie jautājumi komisijai, un kāds tika izteikts referentu viedoklis komisijā, un kāds tad bija komisijas viedoklis šajā jautājumā?
Pirmām kārtām par likumprojekta pamatprincipiem. Tātad likumprojekts nosaka, ka korupcijas novēršanai un apkarošanai tiek izveidots speciāls birojs, birojs ir valsts pārvaldes iestāde, atrodas izpildvaras pārziņā un jomā un ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
Bez tam likumā ir noteikts, ka birojam ir centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Birojam ir priekšnieks, ko ieceļ attiecīgajā likumā noteiktā kārtībā Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Birojam ir arī padome, kurā var apspriest svarīgus jautājumus, un birojam ir savi materiāli tehniskie, finansiālie un attiecīgi personāla līdzekļi.
Kāda ir biroja kompetence? Biroja kompetence, jāsaka, ir diezgan plaša. Arī Juridiskā komisija ļoti rūpīgi diskutēja par biroja kompetenci. Biroja kompetence pamatvirzienos ir vērsta uz trim jautājumiem. Viens ir apzināt visas problēmas, kas saistās ar korupciju visās valsts jomās, it sevišķi publiskajā pārvaldē par šīs korupcijas apzināšanu un izpēti, un dažādu šīs izpētes rezultātu ieviešanu un apzināšanu, un attiecīgi normatīvo aktu un citu dokumentu gatavošanu vai citu aktivitāšu veikšanu korupcijas apkarošanas jomā.
Otrs būtisks jautājums, kas saistās ar kompetenci, ir tas, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārņems amatpersonu deklarāciju pārbaudi, rūpīgu to studēšanu, salīdzināšanu ar faktisko dažādu amatpersonu īpašumu stāvokli, un attiecīgi veiks šādu pārbaudi, tādu, ko šobrīd izdara Valsts ieņēmumu dienests. Kā mēs sapratām no iesniedzējiem, tātad šādām vajadzībām šai birojā tiks nodotas tās finansiālie un personālresursi, kuri šobrīd nodarbojas ar šiem jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestā.
Bez tam ir paredzēts, ka birojs arī nodarbosies ar izziņu un operatīvo darbu, lai konkrēti izmeklētu kriminālnoziegumus un citus noziedzīgus nodarījumus šajā jomā, un tātad faktiski to var uzskatīt kā zināmā mērā vienu no policejiska tipa institūcijām. No vienas puses, tātad Juridiskā komisija, atbalstot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, uzskata, ka ir ļoti labi, ka vienā institūcijā, kā to valdība ir iecerējusi, ir apvienoti dažādi virzieni, dažādas aktivitātes, kuras ir saistītas ar jautājumiem, kādā veidā aktīvi un visaptveroši apkarot korupciju. No otras puses, protams, deputātiem bija daudz jautājumu, un līdz ar to tika izteiktas tādas šaubas, ko gan referenti mums komisijā klīdināja, kad varbūt šī visaptverošā pārbaude, ko veiks attiecīgās biroja amatpersonas, traucēs aktīvi vērsties pret konkrētiem noziegumiem šajā jomā un traucēs konkrētu izziņas izdarīšanu šajā jomā un operatīvo darbību. Taču ziņotāji mums komisijas sēdē pārliecināja, ka faktiski, nododot visas štatu vietas un personālu, kas šobrīd nodarbojas Valsts ieņēmumu dienestā ar šiem jautājumiem, tātad viņi turpinās nodarboties ar šo jautājumu arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un tādā veidā varēs nodrošināt tā paša darba veikšanu plus vēl vairāk koncentrēties uz šiem jautājumiem.
Viens no svarīgākiem jautājumiem, ko arī ļoti aktīvi apsprieda prese, un es saprotu, ka ļoti asas debates izvērtīsies par šo jautājumu, ir jautājums, kā mūsu valsts institucionālajā sistēmā ir jāveido šī institūcija, šis birojs. Mēs pieaicinājām arī dažādas amatpersonas, kuras pirmajā stadijā tika šo likumprojektu un šo te koncepciju izstrādājušas, kuras, protams, pauda šeit mūsu komisijas sēdē dažādus viedokļus par šo jautājumu, bet, nu, protams, mums ir likumprojekts, ko iesniegusi valdība, tātad mēs prezumējam, ka tā ir valdības kolektīvā griba un kompromiss vai konkrēts viedoklis, ka šī institūcija atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Un, ja mēs, protams, to Juridiskajā komisijā analizējam no juridiskā viedokļa, un mēs cenšamies Juridiskajā komisijā to darīt ļoti rūpīgi, un man žēl, kad citās komisijās varbūt es varu tikai aicināt darīt tāpat — analizēt ļoti rūpīgi, tātad mēs konstatējām, ka pamatā visas funkcijas, ko veiks šis birojs, tās ir valsts pārvaldes funkcijas. Tātad — kontrole, uzraudzība, izmeklēšana, operatīvā darbība un tā tālāk. Tās ir valsts pārvaldes funkcijas. Tās nav ne likumdevēja funkcijas, ne tiesu varas funkcijas, tātad viennozīmīgi tās ir valsts pārvaldes funkcijas. No organizatoriskā viedokļa, ja reiz valdība mums ir piedāvājusi veidot šo institūciju ne tikai kā valsts pārvaldes funkciju veicošu, bet arī nosaukt par valsts pārvaldes iestādi... neceriet, neceriet, mēs turpināsim pēc pārtraukuma... tātad, ja ir iecerējusi nosaukt par valsts pārvaldes iestādi, tad, attiecīgi iepazīstoties ar mūsu Satversmes 58.pantu, mēs varam konstatēt, ka tur ir teikts, ka Ministru kabinetam ir padotas visas valsts pārvaldes iestādes. Un līdz ar to Juridiskā komisija nu... palika pie tādas pārliecības, ka tā kā tas ir iesniegts šajā likumprojektā, ka šai institūcijai ir jābūt ministrijas pārraudzībā vai nu vismaz Ministru kabineta padotībā, šis princips ir saglabājams, jo mūsu valstij nav citu paņēmienu, kādā veidā atrisināt šādus jautājumus, un žurnālistu vai kādu ārvalstu padomi, ko mēs saistām ar dažādiem priekšlikumiem, kuri nav balstīti mūsu tiesību sistēmā un to izpratnē faktiski ir tikai vēlējums, lai tiktu šai institūcijai piedota pietiekama neatkarība, lai viņi neatkarīgi varētu risināt visas lietas, kas saistītas ar amatpersonu korupciju. Līdz ar to Juridiskā komisija, ja šeit paceļas diskusijas, un tajā pašā laikā es saņemu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēstuli, ka šī komisija ir noraidījusi šo likumprojektu, tātad šinī jautājumā, nu motivācija nekāda vēstulē nebija izlasāma, es pieņemu, ka viens no jautājumiem bija, ka varbūt arī jārisina jautājums par tās statusu un vietu Latvijas valsts tiesību iestāžu... dažādu valsts pārvaldes vai citu iestāžu sistēmā, tad Juridiskās komisijas viedoklis šobrīd ir, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde un tai jāatrodas Ministru kabineta pārziņas lokā, kas arī ir mūsu leģitīmi izveidota institūcija, bauda mūsu politisko uzticību un tātad nes attiecīgu atbildību par sev pakļautas iestādes darbību un tās rezultātiem.
Tātad jautājums mums bija diskutabls, tātad par šo te pakļautību un arī, protams, par funkcijām, vai viņi spēs veikt visas tās funkcijas un vai finanses un štati būs pietiekami. (Starpsauciens: “Pietiek!”)
Taču mums likās Juridiskajā komisijā, ka mēs pietiekami dziļi izdiskutējām šos jautājumus, un mums radās pārliecība, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir atbalstāms, un komisija arī balsoja vienbalsīgi. Es pasvītroju: vienbalsīgi pieņēma šādu lēmumu. Es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Pirms mēs lemjam par steidzamību, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums — šīsdienas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 39. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Atgādinu, ka tūlīt pēc pārtraukuma būs balsojums par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Bet tagad vārds paziņojumam Imantam Burvim.
I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka pulksten 15.00 satiekamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās! Paldies!
Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem 5 minūtes pēc pārtraukuma sākuma pulksten 12.35 Sarkanajā zālē! Pabeigsim darbu ar likumu “Par reģionālo plānošanu”. Ministrs būs klāt.
Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Palmira Lāce un Dainis Stalts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Deputāts Leons Bojārs runās par steidzamību acīmredzot.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es runāju pret steidzamību. Steidzamība ir noraidāma. Un kāpēc? Ļoti nopietna likuma izstrādāšanā atkal kārtējo reizi mēs steidzamies. Kāpēc tas notiek? Protams, ka ir saprotams, ka ļoti daudzi vēlas sajaukt daudzas izmeklēšanas lietas, lai tās likvidētu, norakstītu vai vēl kaut ko izdarīt. Un galvenais ir atbrīvoties no spēcīgiem, zinošiem darbiniekiem, un patiesībā tas jau notiek Iekšlietu ministrijā. Jo pēdējo divu gadu laikā ir atbrīvoti vismaz 2,5 tūkstoši darbinieku, kuriem stāžs ir 10, 15, 18 gadu. Viņi ir darba spējīgi, bet diemžēl viņi nav vajadzīgi sistēmā, jo diezgan daudz viņi zina. Un tādi cilvēki tiek, protams, atbrīvoti. Un, ja mēs tagad paskatāmies — slikti vai labi, bet tomēr tās sešas organizācijas, kas te ir, papildus prokuratūra un privātie detektīvi veic to darbību. Un, ja mēs sagraujam šo visu sistēmu, lai izveidotu jaunu, ir vajadzīgi vismaz četri pieci gadi. Tātad visā šajā laikā zels un plauks mūsu nelegālā biznesa aprite un ēnu ekonomika. Un vēl viena lieta. Nevienā valstī tāda lieta nav sakoncentrēta vienās rokās. Kāpēc? Tāpēc, ka vieglāk ir uzpirkt vienu, informāciju slēps tikai viens. Izrīkosies arī tikai viens. Un tāpēc Latvijai ir jārada, patiesībā jāatbalsta vismaz trīs sistēmas, kas nodarbojas ar šo jautājumu. Jo vienās rokās to atdot nevar, un zinot vēl, ka Latvija ir pārdotā valsts, kā par to izteicās Pasaules bankas speciālisti, tad, protams, vienai organizācijai nodot visu šo lielo spektru un šo ārkārtīgi smago, delikāto jautājumu un citu izskatīšanu nevar.
Un vēl viena lieta. Par cik Latvijā vienmēr kāda no partijām uzņemas kūrēt to vai citu organizāciju, tad, nedod Dievs, ja nonāks kādas partijas paspārnē, kura regulēs, ko tad šī organizācija var darīt un ko nevar, ko tā var izmeklēt, ko nevar. Un tad mēs nonāksim vēl trakākā situācijā, nekā esam arī tagad. Un jūs redzat, kas tagad notiek ar narkotikām, ar alkohola apriti, kas notiek gaļas jautājumos un kas notiek ēnu ekonomikas jautājumos. Un pēc ārzemju ekspertu aprēķina Latvijai mūsu budžetam vismaz aiziet garām pie 400 miljoniem latu. Tā ir drausmīgi liela naudas summa, kura Latvijas tautsaimniecībā ir vajadzīga. Un tad mēs atrisināsim visus tos jautājumus un nestaigāsim Eiropā ar izstieptu roku. Tāpēc es aicinu jūs noņemt steidzamību šim ārkārtīgi vajadzīgam, bet sakārtojamam likumam, un arī, ja tā, atklāti sakot, tad to tādā tekstā, kā tas ir izlikts, atbalstīt arī nevar. Bet par steidzamību noteikti jābalso pret.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs runās par steidzamību.
P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bojāra kungs! Šoreiz atļausiet nepiekrist. Likumprojekti vairāki, tajā skaitā interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā, Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums un vēl pārējie iet vienā paketē saistībā ar Korupcijas novēršanas koncepciju, kas ir apstiprināta valdībā. Var strīdēties, dažādi var būt viedokļi cilvēkiem par to, vai šī institūcija atrodas pareizā vai nepareizā pakļautībā, autonoma vai mazāk autonoma, bet nevar strīdēties par to, ka šī institūcija, šis birojs ir vajadzīgs. Ja abiem iepriekšminētiem likumprojektiem akceptē, tad steidzamam ir jābūt arī šim. Tā kā minētie likumprojekti paredz, ka Korupcijas apkarošanas birojs ir tā institūcija, kas kontrolēs iepriekš minēto likumu izpildi, tādā gadījumā var izveidoties tāda situācija, ka vienkārši Valsts ieņēmumu dienests vairs nekontrolē amatpersonu deklarācijas un arī nekontrolē tās deklarācijas, ko ir iesnieguši vispār Latvijas iedzīvotāji, kā nosaka pašlaik likums, un tajā pašā laikā nav arī izveidota institūcija, kuras kompetencē šī darbība ir.
Vispār, godīgi sakot, korupcijas jautājumos mani šodien pārsteidza arī desmit deputātu iesniegtais priekšlikums par Korupcijas novēršanas likuma grozījumiem, par to, ka ir jāpagarina iesniegumu iesniegšanas termiņš, jo pašlaik šie grozījumi nosaka, ka esošajās deklarācijas, kuras jūs un mēs kopā iesniegsim un arī pārējās amatpersonas iesniegs, kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs griezties ne tikai pārbaudīt manu kā amatpersonas deklarāciju, bet arī manu ģimenes locekļu. Un šāda norma ir steidzami vajadzīga. To mēs redzam jautājumā par Ekonomiskās policijas priekšnieku Briedi, kur ir jāpārbauda, steidzami jāpārbauda, un likumīgam pamatam ir jābūt pārbaudīt gan viņa sievas, gan viņa mātes deklarāciju vai ieņēmumu avotu likumību. Mēs mēģinām bremzēt šo valsts izzagšanas procedūru tādējādi, ka mēs nelaižam šos likumus kā steidzamus, gan to, ko es pieminēju, gan to, par ko pašlaik ir diskusijas.
Tā ir pārsteidzoša nostāja no deputātu puses un piedevām vēl no opozīcijas puses, kam būtu nevis jācīnās pret korupciju... jācīnās nevis par korupciju, bet jācīnās pret korupciju, kas šajā valstī ir valdījusi.
Tāpēc tomēr aicinu kolēģus atbalstīt šī likumprojekta virzīšanu kā steidzamu!
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 17. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 12. Pirmajā lasījuma likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
Lūdzu, Muciņa kungs!
L.Muciņš. 13. marts.
Sēdes vadītājs. 13.marts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana?
L.Muciņš. Pirmajā plenārsēdē pēc...
Sēdes vadītājs. 11. aprīlī.
L.Muciņš. Jā. 11. aprīlī.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.
J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” .
Tie ir nelieli grozījumi, kuri precizē pamanītās nepilnības dzīvojamo māju nodošanas apsaimniekošanai procedūrā, kā arī dažus citus atsevišķus jautājumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Bunkšam.
J.Bunkšs. Otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 14.martam.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 27.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Tātad par priekšlikumiem.
1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 2.priekšlikums — izslēgt 15. un 15.prim pantu. Komisija ļoti ilgi debatēja, nolēma šobrīd neatbalstīt, jo arī komisija vērš uzmanību uz to, ka tikai 2000.gada jūnijā ir pieņemtas izmaiņas Krimināllikumā, kur faktiski nāvessodu var piemērot, ja noziegums ir izdarīts kara laikā. Ja mūsu valsts politika būs savādāka un mēs, pievienojoties konvencijai, pateiksim, ka mums nekādas atrunas nav, tad, protams, to var darīt. Bet šobrīd, kamēr nav šādas vienošanās, mūsuprāt, vēl šo pantu ir pāragri izslēgt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu.
Dz.Kudums. Par 2.priekšlikumu. Es atvainojos, es sajaucu. Par 2.priekšlikumu mēs esam ņēmuši vērā Juridiskās komisijas ieteikumu, šinī gadījumā, kur iet runa par būtisko kaitējumu mežiem, ka nevajadzētu uzticēt ar Ministru kabineta noteikumiem faktiski to noteikt. Tiešām, tā nebūtu labākā prakse. Tā tāda šobrīd ir, bet tā nav labākā prakse. Komisija ņēma to vērā, un mēs iestrādājām 3.priekšlikumā, ka faktiski mēs veidojam šeit šinī pašā likumā pielikumu, kur faktiski ir šie kritēriji noteikti. Komisija lūdz 2. priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Dz.Kudums. Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā atbalstīt 3.priekšlikumu, par ko es iepriekš runāju.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu.
Dz.Kudums. Komisija atbalsta 4.priekšlikumu, ko faktiski ir izstrādājusi, ņemot vērā ģenerālprokurora ieteikumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Dz.Kudums. 5. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu — mēs neatbalstījām viena iemesla dēļ — tāpēc, ka šeit ir jāizšķiras par vienu lietu. Varbūt šīs lietas tomēr ir jānosaka Krimināllikumā, nevis šeit, bet mēs par to vēl debatēsim uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Kudums. 6. — Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 7. priekšlikums — šeit ir apvienoti vairāki likumprojekti. 7. priekšlikumu lūdzam noraidīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 8. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Kudums. Un lūdzam atbalstīt 10., tas ir... šis pielikums, par ko es iepriekš runāju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajam lasījumam!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts — “Alternatīvā dienesta likums”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 27.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”. Esam saņēmuši arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli, kas principiāli atbalsta šo priekšlikumu pirmajam lasījumam. Arī komisija lūdz Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Augsti godātie deputāti! Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un lai īstenotu starptautiskajos līgumos ietvertos cilvēktiesību principus, ir nepieciešams risināt jautājumu par alternatīvā dienesta ieviešanu. Uz šodienu spēkā esošā likumdošana neparedz tās personas, kuras reliģisko vai savu pacifisko uzskatu dēļ nevar pildīt militāro dienestu, atbrīvot no obligātā militārā dienesta pildīšanas vispār vai norīkot pildīt nemilitāru vai cita veida dienestu.
Alternatīvais dienests Latvijā tika ieviests jau deviņdesmito gadu sākumā. Taču valsts jaunizveidotās institūcijas finansiāli un administratīvi nespēja to veiksmīgi realizēt, un alternatīvā dienesta sākotnējā ideja — izvairīties no dienesta padomju armijā — ar laiku zaudēja savu aktualitāti. 1997.gadā, pieņemot jaunu likumu par obligāto militāro dienestu, alternatīvā dienesta ideja netika iekļauta, un uz to laiku tā savu faktisko lomu jau bija zaudējusi. Arī sabiedrībā nebija prasību par alternatīvā dienesta nepieciešamību, jo praksē nebija gadījumu, ka pārliecības dēļ atteiktos no militārā dienesta.
Taču Latvijā arvien vairāk aktualizējās jautājumi par vispārējo cilvēktiesību brīvību realizāciju 1998.gadā, kad tika veikti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, papildinot Satversmi ar astoto nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. It īpaši 1999.gadā un 2000.gadā sabiedrībā tika izteikta nepieciešamība pēc alternatīvā dienesta un tā atjaunošanas mūsdienīgā kvalitātē. Iniciatīva nāca no nevalstiskajām organizācijām, kuras ilgāku laiku diskutēja gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Labklājības ministriju par nepieciešamo problēmas risināšanu likumdošanā.
Līdz 2000. gada pavasarim Aizsardzības ministrija, organizējot gan sabiedriskās domas noskaidrošanu, gan organizējot diskusijas internetā, gan organizējot tikšanos ar reliģisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, masu mediju pārstāvjiem, izanalizēja situāciju gan no militārā viedokļa, gan no valsts aizsardzības pamatprincipu viedokļa, gan arī no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa. Nāca pie secinājuma, ka likumdošanā tomēr ir jānostiprina alternatīvā dienesta nepieciešamība. Aizsardzības ministrija pamatoja šo situāciju un arī konstatēja šīs juridiskās pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi un lūdza Ministru prezidentu izveidot starpministriju darba grupu normatīvo aktu projekta izstrādāšanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji ne tikai no ministrijām, bet arī pārstāvji no Nevalstisko organizāciju centra, Maltas ordeņa palīdzības dienesta, Baltijas Starptautiskā izglītības centra un Latvijas Pašvaldību savienības. Lai ieviestu alternatīvo dienestu, darba grupa izstrādāja normatīvo aktu paketi.
Iespēja militāro dienestu aizstāt ar alternatīvo dienestu ir gan Vācijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kurās ir obligātais militārais dienests. Alternatīvā dienesta ideja nepastāv tajās valstīs, kurās ir profesionālais dienests. Kā, piemēram, Lielbritānijā un Beļģijā. Protams, alternatīvais dienests var nepastāvēt arī tādās valstīs, kurās ir ļoti spēcīgi reliģijas pamatprincipi un kuri neparedz iestāšanos pret militāro disciplīnu. Piemēram, Grieķijā, kur valdošā ticība ir pareizticība, nav alternatīvā dienesta. Šajā valstī dienests militārajos spēkos ir vīrieša cieņas, goda, vīrišķības un pienākuma apliecinājums pret valsti.
Alternatīvā dienesta esamību valstīs nosaka gan vēsturiskie apstākļi, gan sabiedrības tradīcijas. Pašreiz alternatīvā dienesta atjaunošana nav saistāma ar izvairīšanos no pienākuma pret valsti, obligātā militārā dienesta, bet ar iespēju indivīdam realizēt viņa tiesības, kas noteiktas Satversmē. Atbilstoši valsts totālās aizsardzības pamatprincipam valsts aizsardzībā tiek iesaistīta visa sabiedrība, uzdevumus veic gan militārās, gan civilās struktūras. Alternatīvais dienests ir totālās aizsardzības elements. Un jaunieši, kas izvēlas veikt nevis militāro, bet alternatīvo dienestu, arī pilda pienākumu pret valsti. Alternatīvā dienesta veicēji būtu pakļaujami mobilizācijai un nepieciešamības gadījumā arī norīkoti pildīt darbus, kas nav saistīti ar ieroču pielietošanu. Alternatīvā dienesta pildīšanas jomas ir noteiktas, ņemot vērā totālās aizsardzības nemilitārā sektora funkcijas.
Lūdzu atbalstīt likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo jau šodien likumprojekts ir guvis daļas sabiedrības atbalstu, un atbilstoši gan jauniešu vidū, gan arī viņu vecāku vidū. Līdz šim vairākas personas ir atteikušās dienēt, kā arī ir uzsāktas, jau notikušas vairākas tiesas. Šī likuma pieņemšana ļaus šo jautājumu risināt, nepiesaucot palīgā tiesas, nekādi kriminālsodi nebūs jāpiemēro šīm personām, un viņām būs izvēles iespēja, kā pildīt pienākumu pret valsti. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Kuduma kungs?
Dz.Kudums. Paldies Pēterkopa kungam par paplašināto skaidrošanu. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alternatīvā dienesta likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 27.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Šie grozījumi ir saistīti ar alternatīvā dienesta likuma ieviešanu. Mums ir arī atbalsts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Kudums. 14.marts.
Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 20.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Arī šie grozījumi ir nepieciešami līdz ar alternatīvā dienesta ieviešanu. Mēs esam saņēmuši arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pozitīvu atzinumu. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 14.marts.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar komisijas sagatavoto darba dokumentu nr.4222 “Par valsts meža zemes gabalu maiņu Irai Dekantei”. Tātad šobrīd, parlamentam balsojot un ņemot vērā, ka ir iesniegti komisijai visi vajadzīgie dokumenti un ka komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ir jāpieņem, kā saka Zane Paģe no Svitenes, valsts pārvaldes akts, kam varētu piekrist arī Muciņa kungs, par šo meža zemes gabalu maiņas atļaušanu. Tāpēc es aicinu jūs balsojot atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt. (Starpsauciens: “Leon, netērē laiku! Nevajag!”)
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl dokumenti nav izplatīti, un es tos neesmu redzējis ne savā kastītē, nekur. Tas ir pirmais.
Un nezin kāpēc, kā tikai parādās jautājums par zemes maiņu, tas tā tikai uz sēdi tiek konstatēts, ka būs izskatīts tāds jautājums. Bet dienas kārtībā nav ielikts iekšā, kāpēc notiek tāda... Leiškalna kungs, es ļoti labi saprotu jūs. Es saprotu jūs, jo es zinu, līdzi jūtu jums, bet tā darīt nevar!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — kā deputāts runās.
K.Leiškalns (LC). Kā deputāts vēlos paskaidrot savam draugam un līdzjūtīgajam Leonam Bojāram, ka minētais lēmuma projekts ar Saeimas lēmumu šodien tika iekļauts sēdes darba kārtībā. Patstāvīgos priekšlikumus, kā arī komisijas sagatavotus lēmuma projektus var iekļaut Saeimas dienas kārtībā, ja neviens neiebilst. Dokumentus pilnīgi visi ir saņēmuši. Katram deputātam dokuments ar Nr. 4222, ir uz galda, un šajā gadījumā, Leona kungs... Bojāra kungs, es jūs varu nomierināt.
Šajā gadījumā ir divu mežu darbinieku lūgums apmainīt līdzvērtīgus zemes gabalus pret līdzvērtīgiem zemes gabaliem, jo viņu privātīpašumā esošā māja atrodas uz valsts meža zemes gabaliem, uz kuriem neaug neviens koks, un pretī viņi dod pietiekami lielu, pietiekami labu un novērtētu teritoriju.
Tā ka atbalstiet šos divus Latvijas tautas darbarūķus — Zani Paģi un Linardu Muciņu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, neviens neatturas . Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas”.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO Konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī.
Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 6. martā deputātiem Vītolam, Staltam un Spurdziņam.
Un pēdējā informācija.
Šodien Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi pieņēma lēmumu ierosināt Saeimai slēgt ziemas sesiju 25. martā un sākt darbu pavasara sesijā 9. aprīlī. Vai ir citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Tiek atbalstīts šis lēmums.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Vārds paziņojumam deputātam Modrim Lujānam.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Otrdien, 12.martā pulksten 14.30, notiks Vides apakškomisijas sēde, un tā būs sakarā ar Getliņu ekojautājumu.
Tāpat es gribēju arī vēl apsveikt visas sievietes, Saeimas deputātes, ar 8.martu — Sieviešu dienu, ko jums ir nolieguši, protams, mūsu kolēģi vīrieši. Novēlu veselību, laimi, daudz smaidu, un ne tikai rīt, bet arī visu gadu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Valdim Ģīlim.
V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt pēc plenārsēdes beigām.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Jānis Škapars. Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Jānis Gailis, Dainis Stalts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.
Kopsavilkumā
Pēc 2002.gada 7.marta sēdes
3.lasījumā pieņēma likumus:
— “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Reģ.nr.994) (dok.nr.4165) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (dok.nr.4192) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.
2.lasījumā pieņēma likumus:
— “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1098) (dok.nr.3850; nr.4194) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1115) (dok.nr.3912; nr.4195) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. (Reģ.nr.528) (dok.nr.1787; nr.4196) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.
2.lasījumā pieņēma likumprojektus:
— “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1127) (dok.nr.3962; nr.4159) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (dok.nr.3700; nr.4160) Balsojums: 79 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1110) (dok.nr.3877; nr.4161) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Valsts informācijas sistēmu likums”. (Reģ.nr.981) (dok.nr.3407; nr.4169) Balsojums: 76 par, 1 pret, 2 atturas.
— “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.673) (dok.nr.2261; nr.4208) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:
— “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. (Reģ.nr.1151) (dok.nr.4050; nr.4154) Balsojums par steidzamību: 62 par, 0 pret, 9 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 7 atturas.
— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (dok.nr.4099; nr.4163) Balsojums par steidzamību: 62 par, 10 pret, 14 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1173) (dok.nr.4103; nr.4163) Balsojums par steidzamību: 70 par, 5 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 78 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. (Reģ.nr.1155) (dok.nr.4066; nr.4187) Balsojums par steidzamību: 74 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 2 atturas.
— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (dok.nr.4095; nr.4198) Balsojums par steidzamību: 51 par, 4 pret, 17 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 1 pret, 12 atturas.
1.lasījumā pieņēma likumprojektus:
— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (dok.nr.4086; nr.4155) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ.nr.1197) (dok.nr.4153) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. (Reģ.nr.1123) (dok.nr.3957; nr.4157) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. (Reģ.nr.1149) (dok.nr.4048; nr.4158) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Darba strīdu likums”. (Reģ.nr.1154) (dok.nr.4059; 4183) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi Streiku likumā”. (Reģ.nr.1121) (dok.nr.3953; nr.4184) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Ūdens apsaimniekošanas likums”. (Reģ.nr.1179) (dok.nr.4115; nr.4185) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. (Reģ.nr.1180) (dok.nr.4116; nr.4186) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. (Reģ.nr.1143) (dok.nr.4022; nr.4189) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (dok.nr.4105; nr.4206) Balsojums: 68 par, 0 pret, 2 atturas.
— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (dok.nr.4087; nr.4209) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1165) (dok.nr.4089; nr.4210) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1160) (dok.nr.4084; nr.4211) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
Nodeva komisijām likumprojektus:
— “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. (Reģ.nr.1204) (dok.nr.4176; nr.4176A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).
— “Par ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas kopienas vārdā”. (Reģ.nr.1205) (dok.nr.4190; nr.4190A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
— “Par Starptautisko Konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. (Reģ.nr.1206) (dok.nr.4191; nr.4191A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1208) (dok.nr.4200; nr.4200A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
— “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. (Reģ.nr.1209) (dok.nr.4201; nr.4201A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).
— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1210) (dok.nr.4202; nr.4202A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.
— “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”. (Reģ.nr.1211) (dok.nr.4203; nr.4203A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).
— “Mobilizācijas likums”. (Reģ.nr.1212) (dok.nr.4204; nr.4204A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).
— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1213) (dok.nr.4205; nr.4205A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).
— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ.nr.1214) (dok.nr.4213; nr.4213A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un visām pārējām Saeimas komisijām.
Pieņēma lēmumus:
— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem”. (dok.nr.4222) Balsojums: 74 par, 1 pret, 0 atturas.
— “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (dok.nr.4224) Balsojums: 73 par, 2 pret, 3 atturas.
— “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. (dok.nr.4225) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.
1.lasījumā nepieņēma likumprojektu:
— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1138) (dok.nr.4017; nr.4188) Balsojums: 25 par, 4 pret, 50 atturas.
Nenodeva komisijām likumprojektu:
— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1207) (dok.nr.4197; nr.4197A) Balsojums: 26 par, 1 pret, 51 atturas.
Noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:
— “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi”. (dok.nr.4156; nr.4156A) Balsojums: 28 par, 30 pret, 18 atturas.
Nolēma slēgt ziemas sesiju 2002.gada 25.martā un atsākt darbu pavasara sesijā 9.aprīlī.
Saeimas preses dienests
Frakciju viedokļi
Pēc 2002.gada 7.marta sēdes
Latvijas Radio tiešajā raidījumā
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir ļoti gandarīta par šīsdienas Saeimas darbu, jo tika pieņemti vairāki svarīgi likumprojekti.
Pirmkārt, teicami ir tas, ka Saeima pirmajā lasījumā beidzot pieņēma ar korupcijas novēršanu saistīto likumprojektu paketi, kas turpmāk noteiks stingrāku kārtību korupcijas apkarošanā un novēršanā, jo tiks izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas varēs sekmīgāk cīnīties ar šo mūsu valsts lielo nelaimi. Likumprojektā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir paredzēts, ka pret amatpersonām, kuras nevarēs uzrādīt lielo ienākumu un materiālo vērtību avotus, tiks vērstas ļoti bargas sankcijas.
Atbalstāms ir Saeimas lēmums akceptēt izglītības ministra priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldībām turpmāk būs tiesības garantēt studentiem kredītus, kurus viņi ņemtu studiju nodrošināšanai. Pašvaldībām līdz šim šādu tiesību nebija. Pēc likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanas laukos dzīvojošie trūcīgie studenti, kā arī tie, kuri nav trūcīgi, varēs gūt papildu finansu līdzekļus sekmīgām studijām.
Bet svarīgākais ir tas, ka Saeima šodien pieņēma vēsturisku lēmumu, atbalstot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz veselu rindu normu, ar kuru palīdzību tiktu nostiprināts latviešu valodas statuss mūsu valsts pamatlikumā. Tāpēc tas būs ļoti nozīmīgs garants tam, ka latviešu valoda mūsu neatkarīgajā valstī arī turpmāk zels un plauks.
Tautas partija šonedēļ uzklausīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas viedokli par veicamajiem pasākumiem, lai nostiprinātu valsts valodu Latvijā, jo Valsts valodas centrs ir tieši šīs ministrijas pārraudzībā. Diemžēl mēs konstatējām, ka centrs darbojas nesekmīgi, tas nav pietiekami nodrošināts ar finansu līdzekļiem un tam ir maz inspektoru. Tādēļ Tautas partija ierosinās būtiski palielināt valsts valodas inspektoru skaitu, tādā veidā uzlabojot kontroli pār Valsts valodas likuma izpildi. Tuvākajā laikā mēs ierosināsim arī izdarīt vairākus grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē valsts valodas lietojumu Latvijā.
K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Es pievienojos iepriekšējam runātājam, ka viens no vissvarīgākajiem šodien pieņemtajiem lēmumiem ir likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošana izskatīšanai visām Saeimas komisijām. Grozīt pašu svarīgāko mūsu valsts likumu nekad nav nedz viegli, nedz joka lieta. Tas vienmēr ir grūti un nopietni. Tāpēc jau iepriekš bija nepieciešamas politiskās konsultācijas, kuru rezultātā šos priekšlikumus grozījumiem parakstīja nevis viena frakcija vai kāda deputātu grupa, bet gan četras frakcijas un viena partija, kurai ir pārāk maza pārstāvniecība, lai būtu frakcija Saeimā.
Gribētu radīt skaidrību divās lietās, par ko man šodien jautāja diezgan daudzi žurnālisti, un es pieņemu, ka tas varētu interesēt cilvēkus arī bez žurnālistu pastarpinātas klātbūtnes.
Vai šie grozījumi Satversmē uzskatāmi par būtiskiem tādā nozīmē, ka tie kaut ko radikāli maina vai padara par nebijušu, un vai var teikt, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija? Domāju, ka uz šo jautājumu var atbildēt ar “jā” un “nē”. No vienas puses, šie grozījumi četros pantos neko citu nenosaka, kā vien papildina un izvērš to, kas jau šobrīd ir noteikts Satversmes 4.pantā, kam ir ārkārtīgi liels juridisks spēks. Tas nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Un tas ir pants, ko var grozīt tikai ar tautas nobalsošanu. Tas, ko esam iecerējuši darīt, ir izvērst šī panta nozīmi un jēgu, paredzot, ka tieši vēlētos amatos Saeimā un pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda. Uzliekot papildu politisku un morālu saistību tieši ievēlētam deputātam zvērēt, nebūs nekādu pārpratumu. Zvērēt pie Satversmes, pie pienākuma aizsargāt latviešu valodu.
Būtībā šie grozījumi daudz ko papildina, bet neko nesalauž un nenomaina attiecībā pret iepriekšējo.
Un vēl. Man jautā: “Vai var uzskatīt, ka šis ir pirmais cēliens, un otrais cēliens nenovēršami būs grozījumi vēlēšanu likumos, uz ko aicina Valsts prezidente? Vai šie ir viena vilciena divi vagoni, un vai tas ir nesaraujami saistīts?”
Atkal var teikt “jā” un “nē”. Neliegšos, ka būs partijas, kas nobalsos kā par vienu, tā par otru. Un būs partijas, kas nobalsos tikai par grozījumiem Satversmē, bet par grozījumiem vēlēšanu likumos nebalsos. Viņiem tāpēc nebūs jāsarkst par savu rīcību. Abas šīs lietas ir vērtīgas, tikai katrai atsevišķi ir cita vērtība. Pirmajam cēlienam — Satversmes grozīšanai, aizsargājot un nostiprinot valsts valodas statusu, otrajam cēlienam — vēlēšanu likumu grozīšanai, sasniedzot pašu būtiskāko Latvijas ārpolitikas mērķi — NATO.
M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien sēde sākās ar likuma “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu, kas interesē gan lielos un vidējos, gan arī mazos būvuzņēmējus.
Nozīmīgākie notikumi risinājās vēlāk, kad arī mūsu frakcija vienprātīgi atbalstīja Satversmes grozījumu projektu. Arī mēs aktīvi piedalījāmies šī projekta apspriešanā un sagatavošanā. Atbildot uz jautājumu “kāpēc?”, mēs redzam, ka šie Saeimas deputātu piedāvātie grozījumi četros pantos attiecināmi uz latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu valsts varas un pārvaldes struktūrās, un kas, mūsuprāt, ir īpaši svarīgi pašvaldību darbā. Situācija, kāda ir Saeimā un Ministru kabinetā, diemžēl ne pavisam nav panākta Latvijas pašvaldībās, īpaši tajās, kur ir liels mazākumtautību īpatsvars, kad darbs pašvaldībās reizēm notiek nevis valsts, bet gan citā valodā.
Otrkārt, svarīgi tas ir arī tad, ja runa ir par Latvijas pilsoņu vēlētām pašvaldībām, jo pastāv kreisie spēki, kuri šo normu vēlas mainīt — panākt, lai pašvaldībās tiktu ievēlēti latviešu valodas nepratēji, kuri pēc tam likumīgi, es uzsveru — likumīgi starptautiskās sabiedrības priekšā deklarētu, ka Latvijā tiek ignorētas krievu valodas tiesības.
Protams, veiksmīgi pieņemot šos grozījumus, visas problēmas, kas saistītas ar latviešu kā valsts valodas statusu, tomēr netiks atrisinātas. Neizbēgamas sekas ir grozījumu likumā “Par pašvaldībām” veikšana, kurus esam iesnieguši par darba valodu pašvaldībās — gan sēdēs un komitejās, gan arī dokumentu noformēšanā. Tāpat svarīgi ir arī grozījumi, kas saistīti ar Valsts valodas centra inspektoru tiesībām atkārtoti veikt valodas prasmi apliecinošo dokumentu pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas par valodas neprasmi, paredzot atkārtotu pārbaužu rezultātā šīs apliecības atņemt. Šo apliecību viltošanas gadījumu ir pārāk daudz, kas būtībā ir likuma ignorēšana. Tāpēc ļoti nopietni jāiedziļinās Valsts valodas komisijas vadītājas Māras Zālītes priekšlikumos, kuru atbalstam tiek prasīts arī nopietns finansējums. Sabiedrībai un arī Saeimai jāsaprot, ka bez nopietna finansu ieguldījuma šīs ieceres realizēt nevarēs.
Mēs tiksimies arī ar tieslietu ministri Ingrīdu Labucku, lai izvērtētu situāciju ministrijas pārraudzībā esošajā Naturalizācijas pārvaldē, kurā vēl trim darbiniekiem uzrādīta apsūdzība par līdzdalību nelikumīgā Latvijas pilsoņu pasu izsniegšanā.
Šodien nepārprotami svarīgākais bija balsojums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Varētu teikt, ka ar to sākas valdības ilgi gatavotās un beidzot iesniegtās vairāk nekā 10 likumprojektu paketes izskatīšana un pieņemšana.
Vakar izskatīšanai komisijās tika nodots lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”, kura izskatīšana sabiedrībai viesīs lielāku skaidrību un atklātību visai dārgi maksājošā SIA “Lattelekom” mierizlīguma lietā. Tiesa un mierizlīgums būs dārgi, bet jāredz, par ko valdība ir gatava izšķirties un ko Latvijas sabiedrībai dos gan viens, gan otrs variants.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Manuprāt, svarīgākais šīs dienas jautājums bija likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošana izskatīšanai komisijās. Vairāku starptautisko organizāciju un ārvalstu valdību pārstāvju ieteikumi grozīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus valdošajās partijās radījuši nepārvaramu vēlmi ķerties pie plašas Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas. Lai gūtu īslaicīgu politisko labumu, šo, pēc būtības formālo, vēlēšanu likumu grozījumu dēļ valdošās partijas ir gatavas izkropļot Satversmi. Saeimas deputāta svinīgajā solījumā iekļaujot dažas Satversmes normas, valdošās partijas aizmirst pieminēt citas, ne mazāk svarīgas lietas. Piemēram, cīņu par cilvēka pamattiesībām, valsts karogu, teritoriālo integritāti, tādējādi izjaucot Satversmes iekšējo līdzsvaru. Valsts pamatlikumā, mūsuprāt, nedrīkst eksperimentēt ar likumdošanu un priekšvēlēšanu populisma izpausmēm. Ja nepieciešams deputāta svinīgais solījums, tad jādod uzticība Satversmei kopumā, bet ne atsevišķiem tās pantiem.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiesības vēlēt Latvijas pašvaldības iegūs šeit pastāvīgi dzīvojošie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Iestrādājot Satversmē normu, ka pašvaldības varēs vēlēt tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi, mūsu valdošās partijas atklāti paziņo, ka tās vai nu nemaz netiecas iestāties Eiropas Savienībā, vai arī plāno grozīt vienas un tās pašas Satversmes normas katru otro gadu, kā to varbūt prasīs īslaicīgas politiskās intereses. Šāda politika nav Latvijas valsts un sabiedrības integrācijas interesēs, un tā apliecina tikai šo politiķu necieņu pret valsts pamatlikumu. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” kategoriski iebilst pret sasteigtiem, nepārdomātiem un kroplīgiem eksperimentiem ar Latvijas Republikas Satversmi.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienības frakcija šodien atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu izskatīšanai komisijās. Lai arī varbūt atsevišķus priekšlikumus likumprojektā varētu redakcionāli precizēt, mēs uzskatām, ka šo grozījumu izskatīšana un pieņemšana nepieciešama jau tagad, lai nostiprinātu latviešu kā valsts valodas statusu. Sociāldemokrātu savienības frakcija sagatavojusi arī savu priekšlikumu, papildinot Satversmes 101.pantu ar normu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda ir latviešu valoda. Valdības partiju izstrādātie priekšlikumi pašlaik faktiski nozīmē to, ka latviešu valodas nozīmes stiprināšana attiecas tikai uz Saeimas un pašvaldību deputātiem. Es domāju, ka šis jautājums jāskata plašāk, jo latviešu valoda jālieto ne tikai parlamentā un pašvaldībās, bet arī daudzās citās institūcijās.
Šodien bija vērojams kāds kuriozs notikums — laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētājs Jānis Jurkāns kritizēja Māru Zālīti un arī Egila Baldzēna renegātus tieši par to, ka mēs gribam nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu.
Ko lai atbild Jānim Jurkānam? Manuprāt, nevis mēs, bet Jānis Jurkāns, strādājot kopā ar Interfronti, Ždanoku un bijušo komunistu Rubiku, ir kļuvis par Tautas frontes renegātu, bet Sociāldemokrātu savienības deputāti kā bija, tā arī paliks sociāldemokrāti, un ne jau Jurkāns mūs kritizēs!
Vēl svarīgs ir vakar pēc Sociāldemokrātu savienības frakcijas ierosinājuma sasauktajā ārkārtas plenārsēdē izskatīšanai komisijās nodotais lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”, kurā mēs aicinām publicēt informāciju un dokumentus par mierizlīguma procesu starp “Tilts Communications” un Latvijas valsti, kā arī informāciju par tiesvedības izmaksām un tajā iesaistītajiem speciālistiem. Pirms mierizlīguma galīgās noslēgšanas šī informācija jānodod publiskai apspriešanai sabiedrībā, kā arī izvērtēšanai neatkarīgiem ekspertiem. Mēs uzskatām, ka mierizlīgumu var noslēgt tikai ar nosacījumiem, kas abām pusēm būtu vienlīdz izdevīgi.
Un vēl. Mūs pārsteidz Ministru prezidenta Andra Bērziņa argumenti, ka šādā veidā vēl pirms šķīrējtiesas tikšot atklāti Latvijas puses argumenti un līdz ar to radīsies zaudējumi. Tas ir absurds apgalvojums. Es uzsveru, ka mūsu sagatavotajā lēmuma projektā par šķīrējtiesu nav neviena vārda. Mēs prasām publiskot mierizlīguma projektu. Nedrīkst aizmirst, ka mierizlīguma projekts izstrādāts ekonomikas ministra Aigars Kalvīša vadībā, to saskaņojot ar ārvalstu investoriem. Kā var apgalvot, ka ārzemju investors jau nezina informāciju par to, kas ar viņu ir saskaņots un ko viņš ir apliecinājis ar savu piekrišanu? Tas ir muļķīgi.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): No šodien izskatītajiem jautājumiem gribu uzsvērt vienu, ko ierosināja mūsu frakcija, — par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm. Mēs piedāvājām ar nākamā gada 1.janvāri atcelt 9% pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem, mācību grāmatām, ūdens piegādes, kanalizācijas, apkures un atkritumu izvešanas maksājumiem, jo šie pirmās nepieciešamības pakalpojumi skar visus iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos.
Pagājušajā nedēļā mēs ierosinājām 18% pievienotās vērtības nodokli lauksaimniecības produktiem samazināt līdz 9%, bet Saeima ar negatīvu balsojumu šo priekšlikumu noraidīja.
Gribu bilst arī par vakardienas Saeimas ārkārtas plenārsēdi “Lattelekom” lietā. Mēs uzskatām, ka šīs ekskluzīvās tiesības, kas, protams, ir kļūdaini dotas “Lattelekom”, nedrīkst pārtraukt līdz 2013.gadam. Citiem vārdiem sakot, mēģinot labot pieņemto likumu “Par telekomunikācijām”, kā arī sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, nedrīkst ierobežot šo termiņu līdz 2003.gada 1.janvārim, jo tas Latvijai būtu visizdevīgākais variants, kā arī nebūtu tālāk jātērējas par tiesvedību, un mēs saglabātu šo 51% daļu “Lattelekom”, kuru kādā izdevīgā brīdī varētu arī realizēt, neradot nekādus papildu izdevumus.
Mēs uzskatām, ka Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi” ir drusku neprecīzs, jo konstatējām, ka diemžēl arī tagad valdības rīcībā nav patiesas un vispusīgas informācijas par darījumiem lauksaimniecības un mežu zemes pārdošanā ārvalstniekiem. Mēs šo jautājumu iesniegsim atkārtoti, lai būtu objektīva informācija, jo esošā, ko mēs saņēmām un analizējām, ir nepatiesa, un bez šādas informācijas nevar veidot tālredzīgu valsts politiku par darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saeimas preses dienests