Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Saeimas dok. Nr. 4250; likumprojekts Nr. 1221

Saeimas deputātu grupas (J.Urbanovičs,

M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis, M.Lujāns, B.Cilevičs)

2002. gada 7. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1. Izslēgt 5. panta 7. punktu.

2. Izteikt 11. panta pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”.

3. Izslēgt 11. panta 5. punktu.

4. Izslēgt 13. panta trešās daļas 7. punktu.

5. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29. pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaicīgi var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

6. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

7. Izteikt 31. pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk tekstā – balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk tekstā — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas un tās vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

8. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:

“32. pants. (1) Pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, vai saplēsta vēlēšanu zīme vai vēlēšanu zīme no cita vēlēšanu apgabala kopā ar tās saturu novietojamas atsevišķi.”

9. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

“33. pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās aploksnes, iecirkņa komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu no vēlēšanu aploksnēm ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un aploksnēm ar zīmēm no citiem vēlēšanu apgabaliem.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas arī aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

10. Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

“34. pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

11. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“35. pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam ir izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.”

12. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

“36. pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas — Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

13. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37. pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

14. Papildināt 44. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24. pantu) noteiktajā kārtībā.”

15. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:

“45. pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi”.

16. Izteikt 46. pantu šādā redakcijā:

“46. pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Vēlētājs pasta aploksnē drīkst ielikt tikai vienu – savu vēlēšanu aploksni.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Vēlēšanu dienā vēlētājs, kurš balso pa pastu, izdara savu galīgo izvēli šādi:

1) neierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti, tādējādi apstiprinot gribu, kas izteikta pa pastu atsūtītajā vēlēšanu zīmē, vai

2) ierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti, un:

a) saņemot atpakaļ savu vēlēšanu aploksni, kuru iecirkņa komisija, vēlētājam ierodoties, izņem no pasta aploksnes un dzēš, un par vēlēšanu zīmes atdošanu atpakaļ izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un vēlēšanu gaitas protokolā, vai

b) šā panta trešās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā noteiktajā kārtībā saņemot atpakaļ pa pastu atsūtīto vēlēšanu aploksni un saņemot jaunu vēlēšanu aploksni un visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes balsošanai iecirknī. Šajā gadījumā pēc papildu atzīmes izdarīšanas sarakstā balsošanai pa pastu šis vēlētājs tiek reģistrēts sarakstā balsošanai iecirknī.”

17. Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“47. pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

18. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai šis vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

 

 

Par likumprojektu

Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1.1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputāta kandidātam, kas nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts, pretējā gadījumā pieteiktais deputāta kandidāts tiek no kandidātu saraksta svītrots. Bez tam Valsts valodas centrs ir pilnvarots veikt norādīto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaudes, un uz Valsts valodas centra izziņas pamata pieteiktais deputāta kandidāts arī var tikt svītrots no iesniegtā deputātu kandidātu saraksta.

Saeimas Kārtības rullis paredz Valsts valodas centra veiktās pārbaudes arī attiecībā uz jau ievēlētajiem deputātiem.

Turklāt 7. Saeimas vēlēšanu prakse ir rosinājusi izdarīt vairākus Saeimas vēlēšanu likuma precizējumus attiecībā uz vēlēšanu komisiju darba organizāciju, balsu skaitīšanas procedūru, vēlēšanu zīmju klasifikāciju, balsošanu pa pastu un citiem vēlēšanu organizēšanas jautājumiem.

1.2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz izslēgt no Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas diskriminē daļu no pieteiktajiem deputātu kandidātiem atkarībā no tā, kādas mācībvalodas skolu šie kandidāti beiguši, kā arī ierobežo vēlētāju izvēli ievēlēt par deputātiem personas, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības.

Bez tam likumprojekts precizē vēlēšanu procedūru, lai izslēgtu iespējamās kļūdas balsu skaitīšanā un vēlēšanu organizācijā.

 

 

2. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu, sabiedrības integrāciju un paaugstinās sabiedrības izpratni par mūsdienu cilvēktiesību standartu ievērošanas nozīmi Latvijā, kā arī paaugstinās vēlēšanu organizācijas līmeni. Aktīvāka nelatviešu līdzdalība valsts pārvaldē savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību.

 

 

3. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Piedāvātie grozījumi tieši neietekmēs ne valsts, ne pašvaldību budžetus.

 

 

4. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Piedāvātie grozījumi var radīt nepieciešamību precizēt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm, kā arī mainīt vairākas Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas.

 

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, par ko liecina ANO Cilvēktiesību komitejas atzinums lietā par Latviju.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Atbalstu piedāvātajiem vēlēšanu likuma grozījumiem (daļā par valodas prasmes apliecībām) izteikuši Valsts prezidente, Ministru prezidents, EDSO, NATO un daudzu valstu pārstāvji.

 

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi kontrolēs jau esošā Centrālā vēlēšanu komisija, un jaunu valsts institūciju izveidošana nebūs vajadzīga. Turklāt samazināsies Valsts valodas centra darba slodze.

Papildu mehānisms indivīda tiesību aizsardzībai nebūs vajadzīgs, jo likums samazina indivīdam noteiktos ierobežojumus.