Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Saeimas dok. Nr. 4217; likumprojekts Nr. 1215

Saeimas deputātu grupas (M. Grīnblats,
Dz. Rasnačs, V. Balodis, Dz. Kudums, P. Tabūns)
2002. gada 4. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” šādus grozījumus:

— Papildināt likumu ar 68.1.pantu šādā redakcijā:

“68.1.pants. Par pašvaldības izpilddirektoru vai izpilddirektora vietnieku (Rīgā— arī rajona vai priekšpilsētas izpilddirektoru vai viņa vietnieku) nevar iecelt personu:

1) kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) kura bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

3) kura Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai saskaņā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

4) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā;

5) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

6) kura neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašvaldību izpildvaras augstākajām amatpersonām (izpilddirektoriem) nav noteiktas pārejas demokrātijās pieņemtās prasības. Rezultātā uz šiem amatiem pretendē un šajos amatos tiek ieceltas personas, kuras savulaik darbojušās ar likumu aizliegtās organizācijās, kuru valodas prasme ne vienmēr atbilst augstākajam līmenim un kuru profesionalitāte ir visai apšaubāma.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts sagatavots, lai novērstu neprofesionālu, pašvaldību iedzīvotāju vairākuma interesēm neatbilstošu izpilddirektoru apstiprināšanu amatā. Tie pozitīvie ierobežojumi, kas ar likumu noteikti pašvaldību deputātiem, ar šo likumprojektu tiks noteikti arī pašvaldību izpilddirektoriem.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar, taču kopumā situācija būs stabilāka.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Citi normatīvie akti nav jāgroza.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Tiesību akts šo jomu tieši neskar un pozitīvie ierobežojumi izpildvaras amatiem pastāv daudzās Eiropas valstīs, piemēram, VFR, Čehijā u.c.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Nav notikušas, bet tās var organizēt ar tā virziena organizācijām, kuras darbojas jautājumos par pozitīvajiem ierobežojumiem pārejas perioda demokrātijās.

2. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav notikušas, bet, ja nepieciešams, tās var sarīkot projekta apspriešanas gaitā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums šo jomu neskar.