Rihards Pīks, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 13.martā

— Pirms divām nedēļām, 28. februārī, Briselē darbu sāka Eiropas Savienības Konvents, kurā tās dalībvalstu un kandidātvalstu politiķi un augstas amatpersonas spriedīs par to, kādai turpmāk jābūt Eiropas Savienībai. Ko jūs, būdams Konventa loceklis, gribētu izcelt šīs tikko nodibinātās visas Eiropas mēroga institūcijas pašreizējā un tālākajā darbībā?

— Vispirms atgādināšu, ka pagājušā gada 14. un 15. decembrī Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās laikā Lākenā tika pieņemts vēsturisks lēmums par jaunu pieeju Eiropas Savienības konstitucionālo dokumentu sagatavošanai. Toreiz nosprieda, ka izveidojams Eiropas Savienības Konvents, kurā būtu 105 locekļi — divi parlamenta un viens valdības pārstāvis no katras dalībvalsts vai kandidātvalsts (56 plus 28), 16 Eiropas Parlamenta deputāti, 2 Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī Konventa prezidents un divi viceprezidenti. Konventa darbu organizēs tā prezidijs 12 cilvēku sastāvā: prezidents, abi viceprezidenti, trīs pārstāvji no Konventa darbības laikā prezidējošo Eiropas Savienības valstu — Spānijas, Dānijas un Grieķijas — valdībām, divi nacionālo parlamentu pārstāvji, divi Eiropas Parlamenta pārstāvji un divi Eiropas Komisijas pārstāvji.

Tika paredzēti arī Konventa locekļu aizvietotāji, kam ir tādas pašas tiesības kā pamatdelegātiem piedalīties jebkurā Konventa sēdē, taču bez balsstiesībām, ja tajā ir klāt arī pamatdelegāts. Lākenas sanāksmē nolēma par Konventa prezidentu iecelt bijušo Francijas Republikas prezidentu Valerī Žiskāru d’Estēnu, bet par viceprezidentiem — bijušo Itālijas premjerministru Džuljāno Amato un bijušo Beļģijas premjeru Žanu Luku Dehēnu.

Tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, Latvijai Konventā ir trīs pastāvīgie pārstāvji. Saeima deleģēja Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu, bet Ministru kabinets — īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli. Kā aizvietotāji no Saeimas puses izraudzīti deputāti Inese Birzniece un Māris Sprindžuks, no valdības — Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts.

Faktiski visi Eiropas Konventa locekļi ir uzskatāmi par individuāli neatkarīgiem. Zīmīgi, ka delegāti tika izsēdināti Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē nevis pēc valstīm vai atkarībā no piederības politiskiem grupējumiem, bet gan alfabētiskā kārtībā. Tas acīmredzot darīts ar nolūku radīt iespēju patstāvīgāk izteikties un paust dažādākus viedokļus. Taču, saprotams, katrai valstij pamatvilcienos ir vienota politika. Arī Latvijā attieksme pret Eiropas Savienību ir skaidri un konsekventi apliecināta gan Saeimā, gan valdībā, to paudusi arī Valsts prezidente. Varu sacīt, ka pie mums šī Eiropas politika ir pietiekami saskaņota visos līmeņos, ieskaitot ierēdņus, kas cenšas nodrošināt sarunu sekmīgu gaitu. Līdz ar to mēs visi trīs, kas pārstāvam tā saukto valdošo koalīciju, aizvien paužam vienotas politiskās nostādnes. Arī pirms nākamās Konventa sēdes, kas notiks 21. un 22. martā, mēs sanāksim kopā, lai apspriestu kopīgu rīcību.

Galvenais ieguvums, manuprāt, ir bijis tas, ka netiek ignorētas vai neievērotas Eiropas Savienības kandidātvalstis. Tas tad arī atbilst Lākenas deklarācijas par Eiropas Savienības nākotni būtībai. Visām valstīm — gan dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm — ir jābūt vienlīdzīgām.

Šoreiz, pirmajā sēdē, ļoti daudz tika spriests par Konventa darba reglamentu jeb kārtības rulli. Tagad atšķirībā no agrāko gadu prakses viss vērsts uz to, lai Eiropas Savienības lietu izkārtojums būtu, cik vien iespējams, demokrātiskāks un caurskatāmāks. Tad nu mēs nolēmām pirmām kārtām ķerties klāt pie kārtības ruļļa, jo no tā visvairāk būs atkarīgs sekmīgs darbs. Piemēram, vēl nebija īstas skaidrības par iespējām uzstāties debatēs. Šoreiz gribējām runāt, taču izrādījās, ka debatētāju saraksts jau noslēgts.

Ļoti būtisks ir valodu lietošanas jautājums Konventā. Mēs iesniedzām priekšlikumu atļaut arī kandidātvalstu pārstāvjiem teikt runas savā valodā. Mums, Latvijas delegātiem, tas ir sevišķi būtiski, kad iestājamies par latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanu. Domāju, ka nevarētu rasties problēmas ar tulkojumu. Mums jau ir ļoti laba pieredze. Jau vairākus gadus esam strādājuši apvienotajā Eiropas Parlamenta un Saeimas komitejā. Tās sēdēs, kas notiek divreiz gadā Rīgā un Briselē, mūsu cilvēki tulko sacīto angļu valodā, savukārt no angļu valodas vienlaikus viss tiek pārtulkots citās valodās. Profesionāliem tulkiem tur nevarētu būt grūtību. Tieši šī iespēja izteikties savā valodā, šķiet, mūs padara par līdzvērtīgiem Konventa plenārsēdēs. Citādi vieni kļūst par vienlīdzīgākiem nekā citi.

Protams, Latvija vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču vairākkārt tika uzsvērts, ka visiem ir vienādas tiesības gan uzklausīt, gan arī tikt sadzirdētiem. Jo Konvents taču gatavo augsni, lai visbeidzot tiktu noslēgts Eiropas Koplīgums, kas attiektos gan uz dalībvalstīm, gan uz kandidātvalstīm. Tādējādi vienādās prasības uzskatāmas par gluži loģiskām.

Tātad palika vēl diezgan daudz neatrisinātu jautājumu, kas skar kārtības rulli. Domāju, ka pēc visām savstarpējām konsultācijām un priekšlikumu iesniegšanām tas tomēr 22. martā tiks akceptēts. 14. martā sanāks kopā Eiropas Savienības Konventa prezidijs, un tad tas, apkopojis visus ierosinājumus, nolems iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā konkrētus jautājumus. Droši vien visa nākamā Konventa sēde paies, izskatot kārtības ruļļa projektu, jo tieši Konventa darbības pastāvīgajam reglamentam ir īpaši svarīga nozīme. Tikai pēc tam demokrātiskā veidā varēs sākt apspriest būtiskākos Eiropas Savienības konstitucionālās uzbūves jautājumus.

— Cik bieži paredzēts rīkot Eiropas Savienības Konventa plenārsēdes?

— Reizi mēnesī. Tur bija arī dažas domstarpības. Bija runa par to, ka tās sarīkojamas ik mēneša pēdējā ceturtdienā vai piektdienā. Taču pret to iebilda nacionālo parlamentu deputāti, jo tieši nedēļas nogalē, tāpat kā Latvijā, parlamentos notiek plenārsēdes. Valerī Žiskārs d’ Estēns lika priekšā sasaukt sēdes vienā mēnesī ceturtdienā vai piektdienā, bet citā mēnesī — pirmdienā vai otrdienā. Savukārt šis priekšlikums neapmierināja valdību pārstāvjus. Jo parasti valdības sēdes visur notiek nedēļas sākumā. Tika panākts kompromiss — sēdes notiks gan nedēļas beigās, gan nedēļas sākumā.

— Kas, jūsuprāt, bija politiskā ziņā nozīmīgākais, Eiropas Savienības Konventam uzsākot darbu?

— Eiropas Savienības Konventam pirmām kārtām jārada patiešām īstenojams plāns demokrātiskas un efektīvi darboties spējīgas Eiropas valstu savienības izveidei, respektējot esošo un nākamo dalībvalstu juridiskās sistēmas un politiskās orientācijas. Līdz pat nākamā gada jūnijam Eiropas Savienības dalībvalstu, kandidātvalstu un citu institūciju izvirzītie pārstāvji un viņu aizvietotāji, cerams, godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas spriedīs par to, kā padarīt Eiropu demokrātiskāku, atklātāku, vienotāku un Eiropas valstu iedzīvotājiem tuvāku, īpaši ņemot vērā tuvojošos Eiropas Savienības paplašināšanos. Konventa prezidents taču vairākkārt uzsvēra, ka īpaši uzmanīgi uzklausāmas kandidātvalstu sabiedrības pārstāvju domas.

Es ļoti ceru, ka Latvijas pārstāvju līdzdalība Eiropas Savienības Konventa darbā būs visādā ziņā auglīga visas Eiropas mērogā un arī atbilstīga mūsu valsts nacionālajām interesēm. Tagad laikam gan ir pavērusies iespēja arī mazajām valstīm teikt savu vārdu lielajā politikā.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors