Par labāko savas nākotnes risinājumu

Lūkojot optimālāko, mums pieņemamāko pašvaldību darbu

Ivars Kalniņš, Pašvaldību lietu pārvaldes direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

Katra valsts ir unikāla savos lēmumos un saskaņā ar tiem publiskajā pārvaldē iet pašu izvēlēto attīstības ceļu. Pašvaldības kā demokrātisks vietējās pārvaldes modelis pastāv visās pasaules valstīs. Tāpēc ir nepieciešamība salīdzināt šo pieredzi un izvēlēties piemērotāko modeli. Kas ir labāk — spēcīgas reģionālās vai stipras vietējās pašvaldības, vai varbūt ekonomiski stabilas abu līmeņu pašvaldības? Liekas — līdz modelim, kas apmierinātu visu vajadzības, mūsu valstij vēl ir tāls ceļš ejams. Tomēr no demokrātiskajā mentalitātē tuvajiem somiem mums būtu iespējams daudz ko pārņemt.

Kā zināms, citās valstīs ministrijas un to iestādes pašvaldību darbu nekontrolē, bet tikai koordinē. Pārraudzību demokrātiskās valstīs veic tiesībsargājošās institūcijas — tiesas, prokuratūras. Mūsu PLP ir ne tikai koordinējošas, bet arī kontrolējošas funkcijas, līdz ar to vienlaikus jāapzinās, tas rada arī citu darbības modeli.

— Vai arī mūsu valstij vajadzētu sekot piemēram un mainīt sistēmu?

— Domāju, ka ar laiku tas varētu arī notikt, bet šobrīd mēs vēl neesam nonākuši pie tādas demokrātijas izpratnes, kādu to saprot un uztver demokrātiskās valstīs ar gadiem ilgu pieredzi šajos jautājumos. Īpaši jau Latvijai vēl nopietni jāstrādā pie vienas no nozīmīgākajām problēmām — finansiālo iespēju un veicamo funkciju līdzsvarošanas. Pašvaldībām ar likumu deleģētās funkcijas šobrīd ir ļoti plašas, bet reālās iespējas šo apjomu veikt bieži vien ir visai nosacītas gan nepietiekamā finansējuma, gan zemās iekšējās kapacitātes dēļ. Savukārt iedzīvotāji, kādu no likumā noteiktajiem pakalpojumiem nesaņemdami, vaino valsti, kaut īstenībā pakalpojuma saņemšanu būtu jānodrošina pašvaldībai, kam valsts to ir deleģējusi veikt. Tādēļ vēlos akcentēt domu, ka pašvaldībai ir jābūt gan stiprai, gan darboties spējīgai, lai iespējami tuvākā nākotnē varētu veikt visas tai uzticētās funkcijas. Lai to veicinātu, Pašvaldību lietu pārvalde rīko pieredzes apmaiņu ar sadarbības valstu attiecīgajām institūcijām, iesaistot arī pārstāvjus no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas pašvaldībām.

— Ar kurām valstīm Latvijai pašvaldību darbā ir laba sadarbība?

— Latvijai ir labi kontakti ar Dāniju, Somiju, Vāciju, Beļģiju, Poliju, Čehiju. Ir atsevišķas darba grupas, kas strādā ar bijušās PSRS valstīm — Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Uzbekistānu, Kazahstānu. Ar Vāciju sadarbības līgums noslēgts 2000.gadā, bet ar Dāniju sadarbība ilgst jau sešus gadus un iecerēts arī šogad to pagarināt. Šīs sadarbības rezultātā ir virkne kopēju projektu, kuros iesaistījušās mūsu valsts pašvaldības un PLP. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Latvijas – Dānijas pašvaldību kopprojekts par izpilddirektoru apmācību.

Polijā un Čehijā ir interesanta pieredze reģionālajā attīstībā. Katrā valstī ir savs izvēlētais attīstības ceļš, tostarp arī reformu lietās, un svarīgi, ka Eiropas Savienība (ES) šajā gadījumā nediktē izvēles nosacījumus. Tā, piemēram, čehi ATR uzskatīja par nevajadzīgu un veica reģionālo reformu, izveidojot 18 lielas vēlētas reģionālās pašvaldības, kas apvieno vairāk nekā 6 tūkstošus vietējo pašvaldību. Mazākajā no tām ir tikai 27 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka pienākumi, kas veicami tik mazai pašvaldībai, ir ļoti atšķirīgi salīdzinājumā ar Latviju un reāli nozīmē — rūpēties par ūdensapgādi un paziņot valstij par jauniešiem, kas sasnieguši dienestā iesaucamo vecumu. Čehijā tikai 137 pašvaldībām ir deleģētas līdzvērtīgas funkcijas, kuras pilda mūsu pirmā līmeņa pašvaldības.

Ja runājam par funkciju skaitu, kas nodotas pašvaldībām, visvairāk to ir Japānā un Somijā. Svarīgs apstāklis ir finansējums, jo Latvijā lielākoties finansējums tiek piešķirts no valsts, pašvaldības pelna ļoti nelielu daļu — vietējās nodevas, tiešo nodokļu likmes pašvaldības nevar regulēt.

Somijā ir cita kārtība — pašvaldības ir gan finansiāli neatkarīgas (tiesīgas noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi), gan ar ļoti plašu atbildības loku. Tā šobrīd Somijā lielākais pašvaldības noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa procents ir 19,75%, mazākais — 15%, taču atbild tās gan par veselības un sociālo aprūpi, atkritumu saimniecību, visu līmeņu izglītību (izņemot valsts finansētās universitātes) un vairākiem citiem tām uzticētiem uzdevumiem.

— Cik senas ir Latvijas un Somijas pašvaldību sadarbības tradīcijas?

— Somija ir valsts ar lielu demokrātijas pieredzi. Par pašvaldību darbu un reģionālo attīstību tur ir atbildīgi Iekšlietu ministrijas Pašvaldību lietu departaments un Administratīvais departaments. Abu valstu sadarbība aizsākās ar līguma noslēgšanu 1996.gadā. Savstarpēji draudzīgus kontaktus uztur arī daudzas Latvijas pašvaldības ar partneriem Somijā. Jaunais sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldību lietu pārvaldi un Somijas Iekšlietu ministrijas Pašvaldību lietu departamentu 2002. un 2003. gadam paredz sadarbību pašvaldību pārraudzībā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) norisē, kā arī šīs reformas publicitātē un pašvaldību informatīvās saiknes veidošanā ar iedzīvotājiem. Tā kā Somija ir viena no vadošajām Eiropas valstīm informāciju tehnoloģijās un arī Somijas pašvaldībās visai augstā līmenī ir attīstīta pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem ar interneta starpniecību, noslēgtais līgums paredz Somijas Iekšlietu ministrijas palīdzību Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešanā Latvijā. Mūsu vizītes laikā šis jautājums tika īpaši akcentēts.

— Lūdzu, raksturojiet sīkāk jauno līgumu!

— Jaunais 2002.gada februārī parakstītais līgums kopumā paredz ar pašvaldību darbu saistītu 14 punktu izpildi. Prioritārie virzieni ir publiskās pārvaldes un pašvaldību darba pārraudzības pieredze — gada publiskie finansu pārskati, kā tiek veidotas auditēšanas sistēmas. Pieredze ATR norisēs, pieredze sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem jauninājums ir punkts par informāciju tehnoloģiju sistēmām un caur tām pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Somijai, lai arī vienai no jaunākajām ES dalībvalstīm, ir pieredze sadarbībā ar ES strukturālajiem fondiem, mums tādas nav, tādēļ viens no sadarbības līguma punktiem ir veltīts šiem jautājumiem. Lai arī noslēgtajam sadarbības līgumam nav tieša finansiāla ieguvuma, savstarpējās pieredzes apmaiņa ir vienmēr noderīga un vērtīga.

— Esot Somijā, jums radās arī savi iespaidi un secinājumi.

— Vizītes laikā viesojāmies Hemēnlinnas pašvaldībā, kur guvām vērtīgas atziņas, lai mēģinātu tās likt lietā Latvijā pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidē.

ATR jautājumā, lai arī Somijas pašvaldības ir finansiāli daudz spēcīgākas un neatkarīgākas salīdzinājumā ar mūsu valsti, pastāv līdzīgas problēmas. Reformas vilnis šai valstī jau reizi ir noticis, taču, neraugoties uz to, Somijā, kur dzīvo 5 miljoni iedzīvotāju un ir 448 pašvaldības, tiek domāts par pašvaldību skaita samazināšanu līdz 100 — 200 pašvaldībām. Somija ar interesi un uzmanību seko līdzi Latvijas ATR procesam un gaida rezultātus, lai, iespējams, līdzīgā veidā rosinātu savas pašvaldības apvienoties. Somiju interesē jautājumi par funkciju (piemēram, reģionālās slimnīcas uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbība) deleģēšanu pašvaldību apvienībām, kas varētu būt viens no soļiem pašvaldību apvienošanā.

Problēmu loka līdzība ar mūsējām ir saskatāma arī iedzīvotāju migrācijas un nodarbinātības jautājumā. Cilvēki pārceļas uz sev izdevīgām vietām, tuvāk lielajiem centriem. Pēc interneta pieejamības izveidošanas Lapzemē straujā cilvēku aiziešana no šīs nomaļās Somijas zemes ir krasi samazinājusies. Protams, nevar līdzināt Somijas un Latvijas infrastruktūru un tās attīstību dažādās valsts teritorijās, tomēr informāciju tehnoloģiju ieviešanā mēs ejam kopsolī ar attīstītajām Eiropas valstīm. Tas rada gandarījumu.

Pašreiz Somijā tiek izstrādāts likumprojekts par iedzīvotāju pakalpojumu saņemšanas centriem, kas noteiks, kādiem pakalpojumiem šādā centrā ir jābūt pieejamiem iedzīvotājiem. Pēc somu uzskata, tā ir progresīva un atbalstāma lieta, kam valsts attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs liela loma. Līdzīgi kā Latvijā, pašvaldībās palēnām tiek veidotas vienas pieturas aģentūras — lai cilvēks vienā vietā varētu saņemt atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem.

— Ir izskanējusi iecere rīkot Somijas dienas Latvijā. Cik reāls ir šāds projekts?

— Tā kā vairākām Latvijas pašvaldībām jau ir izveidojušies labi un noturīgi kontakti ar kolēģiem Somijā un pastāv interese sadarbību paplašināt, tikšanās reizē izskanēja priekšlikums rīkot Somijas dienas Latvijā. Šā pasākuma ietvaros varētu notikt darba konference un kultūras pasākumi ar Somijas pašdarbības kolektīvu piedalīšanos. No Latvijas puses paudām atbalstu šai idejai, jau sākti pirmie priekšdarbi — ieskicēta iespējamā programma. Neapšaubāmi, šāda pasākuma norisei būs nepieciešama pašvaldību ieinteresētība, atbalsts un laiks. Kad tas varētu notikt, atkarīgs gan no finansiālajām iespējām, gan arī labās gribas iecerēto īstenot.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore