Par Baltijas jūras valstu padomes desmitgadi

Baltijas jūras valstu padome (BJVP) tika nodibināta pirms desmit gadiem, apvienojot vienā organizācijā visas Baltijas piekrastes valstis, Norvēģiju un Islandi. Latvija ir BJVP dalībvalsts kopš tās dibināšanas dienas. Starptautiskas organizācijas vēsturē desmit gadi nav ilgs laiks, taču pietiekams, lai novērtētu tās eksistences nepieciešamību un lietderību. No Latvijas viedokļa raugoties, jāatzīst, ka BJVP ir bijusi un joprojām ir nozīmīga reģionālās sadarbības organizācija.

Pirmkārt, BJVP apvieno dažādas reģiona valstis – kā pašreizējās ES dalībvalstis, tā arī ES kandidātvalstis un valstis, kuras nav ES dalībvalstis, tas ir, Krieviju, Norvēģiju, Islandi. Tādējādi padomes ietvaros ir iespējams risināt reģionam aktuālas problēmas, kas ne vienmēr tiek risinātas plašākajā ES mērogā, bet kas ir nozīmīgas kā ES dalībvalstīm, tā kandidātvalstīm un, protams, arī Baltijas jūrai tuvākajiem Krievijas apgabaliem.

Otrkārt, Latvijai ir izdevīga praktiskā līdzdalība sadarbības projektos, kas tiek izvērsti BJVP struktūru ietvaros, piemēram, vides aizsardzībā, cīņā pret organizēto noziedzību, veselības aizsardzībā, izglītībā, reģionālajā plānošanā. Tikpat nozīmīga ir arī Latvijas līdzdalība Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas projektos. Šādu daudzpusēju sadarbību Latvija vienmēr ir uzskatījusi par labu mehānismu praktisko rezultātu sasniegšanai kopā ar kaimiņvalstīm un citiem partneriem reģionā.

Treškārt, BJVP ir liela nozīme labu kaimiņattiecību veidošanā starp visām reģionā esošajām valstīm, kas savukārt dod nenovērtējamu ieguldījumu stabilitātes un drošības nostiprināšanā pie Baltijas jūras. Īpaši svarīga šajā ziņā ir Krievijas un tās ziemeļrietumu apgabalu aktīva iesaiste BJVP praktisko projektu īstenošanā, jo vienīgi kopīgs praktisks darbs reģiona problēmu risināšanā var radīt to uzticības gaisotni, kas ir nepieciešama, veidojot bilaterālās starpvalstu attiecības. Latvijai ir izveidojusies laba pieredze pierobežas sadarbības attīstībā ar Pleskavas apgabalu. Tagad Latvija īpašu uzmanību pievērš un aktīvi atbalsta pasākumus, kas skar Kaļiņingradas apgabala ekonomisko un sociālo attīstību, būdama pārliecināta, ka šī apgabala labklājībai ir būtiski svarīga loma visa Baltijas jūras reģiona tālākajā attīstībā. Par Latvijas nopietno vēlēšanos attīstīt sadarbību ar Kaļiņingradas apgabalu visdažādākajās jomās, piemēram, vides un veselības aizsardzībā, cīņā pret organizēto noziedzību u.c., liecina fakts, ka tuvākajā laikā Kaļiņingradā ar Krievijas piekrišanu tiks atvērts Latvijas konsulāts. Diplomātiskā pārstāvniecība neapšaubāmi stimulēs aktīvāku abpusēji izdevīgu kontaktu veidošanos.

Ceturtkārt, Latvija uzskata, ka tās sadarbība ar reģiona valstīm BJVP ietvaros dod lielu ieguldījumu tās integrācijas procesā ES struktūrās, veicinot demokratizācijas attīstību un nostiprināšanos, palīdzot harmonizēt likumdošanu un stimulējot tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi. Sākotnēji līdzdalība BVJP palīdzēja Latvijai pakāpeniski saskaņot savu likumdošanu ar starptautiski pieņemtajiem standartiem cilvēktiesību jautājumos. Tagad Latvija turpina īstenot programmu par Latvijas sabiedrības integrāciju.

Reģionālās sadarbības kontekstā Latvija noteikti atbalsta BJVP komisāres Helles Degnes iniciatīvu izveidot ekspozīciju “Pazīsti savu kaimiņu”. Latvija ir pārliecināta, ka kaimiņu iepazīšana kaut vai tādā veidā noteikti veicinās gan mūsu valstu, gan arī to tautu savstarpējo sapratni.

Savukārt Ziemeļu dimensijas un Ziemeļu e-dimensijas projekti rada ārkārtīgi vērtīgu sasaisti starp Eiropas Savienību un tām valstīm, kuras vēl nav iekļāvušās ES sastāvā. Šajā ziņā BJVP var izrādīties par būtiski svarīgu institucionālu instrumentu ES dalībvalstu un tās apkārtnē esošo valstu sasaistei kopīgos Ziemeļu dimensijas projektos. Jāatzīst, ka šajā ziņā padomes iespējas vēl nav izmantotas visā pilnībā.

Pēc pagājušajiem desmit gadiem Vācijas un Dānijas tālaika ārlietu ministru Hansa Dītriha Genšera un Ufes Elemana Jensena iecerētā organizācija ir pierādījusi savu dzīvotspēju un eksistences nepieciešamību, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu stabilitātes un drošības nostiprināšanā Baltijas jūras reģionā.

Ārlietu ministrijas preses centrs