Par Latvijas tautsaimniecību, tālāk ejot

Šā gada sākumā, līdzīgi kā 2001. gada pēdējos mēnešos, neraugoties uz zemāku ārējo pieprasījumu, izaugsme Latvijas ekonomikā turpinājusies, kaut gan nedaudz samazinājušies tās tempi, vakar, 13. martā, ikmēneša preses konferencē informēja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

2001. gada ceturtā ceturkšņa un visa iepriekšējā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes LB saglabā nemainīgas: aizvadītā gada pēdējā ceturksnī tautsaimniecībā sasniegts apmēram 5% pieaugums, bet pagājušā gadā kopumā pieauguma temps ir bijis 7,3%.

Centrālā banka prognozē, ka 2002. gadā ekonomikas attīstība būs lēnāka — IKP pieaugums varētu sasniegt apmēram 4,5 — 5%. Pirmajā ceturksnī IKP kāpums varētu būt aptuveni 4,5 — 4,6%. Galvenais cēlonis lēnākai ekonomikas izaugsmei šā gada pirmajā ceturksnī ir transporta nozares zemie rādītāji, uzsvēra LB vadītājs. Dzelzceļa pārvadājumu apjoms janvārī un februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu saruka par 12,5%. I. Rimšēvičs uzskata, ka tas noticis Krievijas noteikto diskriminējošo pārvadājumu tarifu dēļ. Lai gan februārī samazinājums dzelzceļa pārvadājumos bija mazāks, tie joprojām nesasniedza iepriekšējā gada līmeni.

Apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā gaidāma mērena augšupeja, sacīja I. Rimšēvičs. Abās nozarēs pagaidu situācijas apsekojuma rezultāti ir labāki nekā vidēji iepriekšējā gadā. Spriežot pēc jaunu pasūtījumu apjomiem, apstrādes rūpniecībā vairākās nozarēs iekšējais un ārējais pieprasījums pēc saražotās produkcijas būs augstāks nekā pērn.

Par stabilu tautsaimniecības attīstību liecina arī stabilais bezdarba līmenis — janvārī bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū bija 7,9%.

2002. gada janvārī, tāpat kā iepriekšējā gada pirmajā mēnesī, konsolidētajā kopbudžetā izveidojās gandrīz piecu miljonu latu fiskālais pārpalikums. To noteica augstie iedzīvotāju ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas bija attiecīgi par 17,7% un 11,7% lielāki nekā 2001. gada janvārī. Operatīvie dati liecina, ka februārī, neraugoties uz nodokļu ieņēmumu pārpildi, budžetā izveidojies fiskālais deficīts, ko noteikuši salīdzinoši lielāki izdevumi, ziņoja I. Rimšēvičs.

Samazinoties pieprasījumam Eiropā, Latvijas preču importa kāpuma tempi 2001. gadā saruka. Līdz ar straujo importa pieaugumu oktobrī un importā ietvertajiem “Latvijas kuģniecības” trim nopirktajiem kuģiem par 78,1 miljonu latu maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2001. gada beigās varētu būt 9,5 līdz 10% no IKP. Pakalpojumu pozitīvais saldo pērn turpretī palielinājās. Kopumā kapitāla un finanšu konts 2001. gadā pilnībā sedza tekošā konta deficītu. Tā rezultātā LB rezerves aktīvi pieauga par aptuveni 193 miljoniem latu. Rezerves aktīvu pieaugumu noteica valdības emitēto obligāciju līdzekļu daļēja noguldīšana Latvijas Bankā, informēja I. Rimšēvičs.

Saglabājoties augstai ekonomiskajai aktivitātei valstī un nedaudz lielākam budžeta deficītam nekā aizvadītajā gadā, arī šogad saglabāsies salīdzinoši augsts importa pieprasījums, kas neļaus būtiski samazināt tekošā konta negatīvo saldo. Kā uzskata LB speciālisti, šā gada tekošā konta deficīts varētu būt 8,5% līmenī.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā 2001. gadā saglabājās 2000. gada līmenī.

Pateicoties patēriņa cenu kritumam par 0,3%, 2001. gadā inflācija samazinājās līdz 3,3%. Prognozējams, ka šajā gadā inflācijas līmenis būs zemāks nekā pērn un to ietekmēs inflācijas samazināšanās gada otrajā pusē. Lielākā ietekme uz inflāciju, tāpat kā pagājušajā gadā, būs pārtikas produktu cenu izmaiņām, kas būs atkarīgas no šā gada ražas rezultātiem un no importa cenu izmaiņām. Inflācijas samazināšanos veicinās arī inflācijas līmeņa kritums Eiropas Savienības valstīs — tiek prognozēts, ka 2002. gadā inflācija eirozonas valstīs samazināsies līdz 1,5%. Inflācijas kritums tirdzniecības partnervalstīs noteiks lēnāku importa cenu pieaugumu arī Latvijā un līdz ar to — iekšzemes inflācijas samazināšanos. Arī administratīvi regulējamo cenu lēnāki pieauguma tempi saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām ietekmēs inflācijas samazināšanos. Tāpat Latvijas Banka neuzskata, ka šogad varētu būtiski mainīties degvielas cenas.

Kā ziņoja I. Rimšēvičs, pēc operatīvajiem datiem, šā gada februārī banku sektora kopējie rādītāji pieauga, palielinoties gan piesaistīto iekšzemes noguldījumu un plašās naudas, gan izsniegto kredītu apjomam. Turpināja pieaugt banku kapitāls un peļņa.

Februārī banku aktīvu apjoms saglabājās augstajā janvāra līmenī un veidoja 3,53 miljardus latu. Banku izsniegto kredītu kopējais apjoms, ietverot tranzītkredītus, palielinājās par 1,7%, sasniedzot 1,73 miljardus latu. Savukārt kopējais noguldījumu apjoms nemainījās un veidoja 2,43 miljardus latu.

Banku kapitāls un rezerves mēneša laikā pieauga par 0,8% un sasniedza 318 miljonus latu.

Banku peļņa janvārī un februārī bija 7,9 miljoni latu, kas ir par 2,3 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Šie rezultāti priecē, jo tie liecina par to, ka banku sistēmā viss ir kārtībā un ekonomika valstī attīstās, atzina I. Rimšēvičs.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore