Mums Eiropā derēs arī franču valodas atslēga

Par pirmdien,11.martā, noslēgto Latvijas un Francijas sadarbības līgumu

Uģis Rusmanis, Valsts administrācijas skolas direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

11. martā Latvijas īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministrs Šarls Žoslēns parakstīja abu valstu sadarbības līgumu par franču valodas mācību programmu 2002.–2004.gadam. Līgums paredz, ka trīs gadus 250 Latvijas ierēdņi dažādos līmeņos apgūs franču valodu. Būtībā franču valodas apguves kursi jau ir sākušies, par to norisi ir atbildīgs Francijas kultūras centrs un Valsts administrācijas skola. Vairāk par šo Latvijas un Francijas kopprojektu stāsta Valsts administrācijas skolas direktors Uģis Rusmanis.

— Kāda ir sadarbības līguma pamatideja?

— Līgums ir noslēgts, atsaucoties uz 1997. gada 14. aprīlī abu valstu valdību noslēgto sadarbības līgumu kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas jomā. Francijas puse jau iepriekš ir sniegusi līdzīgu atbalstu Latvijas ierēdņiem to profesionālajā izglītībā un arī franču valodas apguvē, līdz ar to šo līgumu var uzskatīt par labu aizsāktā turpinājumu. Arī Valsts administrācijas skolas izveidē ir franču ieguldījums. Šis līgums atšķiras no iepriekšējās sadarbības ar to, ka paredz arī Latvijas puses lielāku ieguldījumu, tostarp finansiālās saistības. Iepriekš franču valodas mācības apmaksāja Francijas puse. Latvija apzinās, ka iecerētā mērķa īstenošanai — integrācijai Eiropas Savienībā — franču valodai ir nozīmīga loma un mūsu ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku franču valodas zināšanas ir uzskatāmas par vienu no prioritātēm.

Turklāt tas ir arī priekšnoteikums abu valstu administrāciju turpmākai sadarbībai.

— Kā notika apmācāmo izvēle?

— Apmācības kārtība tika iepriekš abpusēji ļoti rūpīgi saskaņota. Trīs gadu mācību kurss izmaksās aptuveni 97 tūkstošus latu, un apmēram pusi no visām mācību izmaksām sedz mūsu valsts. Tā ir daļēji pasniedzēju darba samaksa, mācību metodes apmaksa, nodarbību telpu un tehniskais nodrošinājums. Iepriekš notika kandidātu atlase, uz šo apmācības programmu bija pieteikušies daudz vairāk gribētāju, nekā paredz līgums. Atlase notika ar ministriju personāldaļu starpniecību. Lielākā daļa apmācāmo ir Ārlietu ministrijas darbinieki, ir arī Izglītības un zinātnes, Finansu, Satiksmes, Iekšlietu un citu ministriju pārstāvji, Eiropas integrācijas biroja, Eiropas Komisijas darbinieki. Diemžēl šoreiz apmācāmo vidū nav reģionu pārstāvju, galvenokārt tas ir tāpēc, ka būtu diezgan neiespējami ievērot mācību grafiku, no Latvijas reģioniem braucot. Līgums noteic, ka franču valodas apguvē šajā programmā priekšroka ir diplomātiem, ierēdņiem un citiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kam darba pienākumos ietilpst atbildība par starptautiskajām attiecībām vai Eiropas Savienības jautājumiem. Mācības notiek dienas laikā, tāda bija Francijas puses nostāja. Katrs kursu dalībnieks nedēļas laikā piedalās 3 stundu mācību programmā un saskaņā ar Civildienesta likumu šajā laikā tiek atbrīvots no tiešo darba pienākumu izpildes.

— Līgums paredz sasniegt noteiktu zināšanu līmeni mācību kursa noslēgumā. Vai tas nozīmē, ka mācību programmai ir diferencēta pieeja?

— Kā jau minēju, mācību programmas saskaņošana bija nopietna, sekmīgai tās darbībai un rezultātu izvērtēšanai ir izveidota pārraudzības padome. Tajā darbojas pārstāvji gan no Francijas, gan Latvijas puses. Katru gadu divi mācību semestri ar 50 mācībstundām notiek no februāra vidus līdz jūnija vidum un no oktobra vidus līdz februārim, noslēgumā paredzēta arī iegūto zināšanu pārbaude. Protams, katrs kursu dalībnieks iepriekš tika vērtēts pēc viņa franču valodas zināšanu līmeņa, un pieeja mācībām ir diferencēta saskaņā ar Eiropas Padomes valodu zināšanu novērtējuma skalu no iesācēju līmeņa līdz padziļinātas valodas apguves līmenim. Līdz ar to arī rezultātu izvērtēšanai ir izvirzīti nosacījumi, ka 30 mācību dalībniekiem pēc trīs gadu kursu beigšanas brīvi jāprot sarunāties franču valodā, 50 — valodu zinās labi un varēs to lietot kā darba valodu, bet pārējie iegūs franču valodas pamatzināšanas. Saskaņā ar vienu no līguma pielikumiem, kas nosaka iegūto zināšanu līmeni, apmācības kursa noslēgumā sertifikātā tiks norādīta valodas prasme pēc Eiropas Padomes valodu zināšanu novērtējuma skalas: vai cilvēks prot izlasīt, uzrakstīt, saprast un pateikt vienkāršus teikumus franču valodā vai arī var argumentēt savas domas, nemeklējot vārdus, iepazīstināt ar projektu, piedalīties un diskutēt konferencē, saprast cilvēkus, kas runā ar noteiktu valodas akcentu, gatavot specifiska satura dokumentus.

— Vai šādu sadarbības līgumu ietvaros ir pieredze arī citu valodu apguvei mūsu valsts amatpersonām?

— Tas nav noslēpums, ka arvien vairāk vērības tiek veltīts, lai paplašinātu Eiropas Savienībā darījumu valodu dažādību. Un franču valodas zināšanas ir nepieciešamas. Strasbūra, Ženēva, Brisele, arī Parīze — tās visas ir pilsētas, kur runā franču valodā, tajās arī bieži notiek dažādi Eiropas Savienības forumi. Īpaši tas atsaucas uz kuluāru sarunām, kurās grūti iesaistīties bez šīs valodas zināšanām.

Par citu valodu apguvi Valsts administrācijas skolā jāteic, ka tā nav prioritāte. Jo mums šobrīd ir daudz citu dažādos valsts dokumentos noteiktu uzdevumu — Eiropas Savienības lietu mācība, administratīvā procesa mācība, interešu konflikti, antikorupcijas lietas. Valsts civildienesta pārvalde, veicot mācību analīzi ierēdņu vajadzībām un veidojot ikgadējo pasūtījumu mācību organizēšanai, neiesaka aizrauties ar pamatzināšanu līmeņa angļu valodas mācīšanu, jo tas ir iespējams citās vietās. Valsts administrācijas skola ir domāta ierēdņu, valsts un pašvaldības darbinieku profesionālajai tālākizglītībai. Diemžēl līdzīga piemēra valodu apmācībai starpvalstu līguma ietvaros arī nav, šis ir pirmais gadījums.

— Kā jūs prognozējat tālāko virzību mācību organizēšanā ar Eiropas Savienības valstu līdzdalību pēc 2004. gada, kad Latvija, iespējams, kļūs par tās dalībvalsti?

— Domāju, ka aizsāktais neapsīks, taču kā dalībvalstij Latvijai tiks izvirzīti citi noteikumi, tostarp arī samaksas jautājumos. Ceru, ka ar Franciju, ar ko mums jau ir ilggadēja pieredze, sadarbība turpināsies.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore