Akreditēti jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igors Studeņņikovs

Vakar, 27. martā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igors Studeņņikovs.

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Igors Studeņņikovs teica, ka attiecībām ar Latviju Maskavā tiek piešķirta liela nozīme. "Ja mēs vairs nevaram ietekmēt pagātni, tad šodiena un nākotne ir atkarīgas tikai no mums pašiem, " uzsvēra Krievijas vēstnieks, paužot pārliecību, ka "savstarpēja uzticības un cieņas nostiprināšana būs drošs pamats abu kaimiņvalstu sadarbībai uz ilgiem gadiem." Vēstnieks arī izteica cerību, ka Latvijas Valsts prezidentes un Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenās tikšanās labie rezultāti būs pozitīvs impulss, "lai atrisinātu vēl atlikušos jautājumus Krievijas un Latvijas attiecībās, ievērojot abu valstu suverēnās tiesības un intereses, ņemot vērā abu pušu rūpes".

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Igors Studeņņikovs dzimis 1940. gadā. 1968. gadā beidzis Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu. Diplomātiskajā darbā kopš 1968. gada. No 1968. līdz 1970. gadam strādājis PSRS vēstniecībā Kongo (Kinšasā), pēc tam divus gadus — Kongo (Brazavilā). No 1973. līdz 1979. gadam un no 1982. līdz 1987. gadam strādājis PSRS vēstniecībā Alžīrijā, starplaikā divus gadus aizvadot PSRS vēstniecībā Nigērijā. No 1992. līdz 1998. gadam bijis Krievijas Federācijas vēstnieks Gvinejā un Sjerraleonē. Kopš 1998. gada — Krievijas Ārlietu ministrijas Āfrikas departamenta direktors. Pārvalda krievu, angļu un franču valodu. Precējies, ir dēls un meita.

Atbildot Krievijas Federācijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā. Atļaujiet novēlēt jums veiksmi, pildot jūsu atbildīgos pienākumus.

Šis nozīmīgais notikums man sniedz iespēju apskatīt divu kaimiņvalstu — Latvijas un Krievijas — attiecību attīstības perspektīvas, kā arī raksturot Latvijas ārpolitikas prioritātes. Šodien es vēlos uzsvērt, ka Latvija ir ieinteresēta labu un savstarpēji izdevīgu attiecību attīstīšanā ar Krievijas Federāciju un aktīva dialoga turpināšanā starp mūsu valstīm.

Latvija ir atvērta daudzpusējai sadarbībai, un tās nozīme ir centrāla jaunajā Eiropā. Tāpēc mēs aktīvi strādājam Baltijas jūras reģiona sadarbības forumos, tāpēc pakāpeniski integrējamies Eiropas Savienībā un NATO. Vienlaikus mēs veidojam stipras divpusējās attiecības gan ar kaimiņvalstīm, gan ar valstīm tālākos reģionos. Tā ir laikmetīga atbilde izaicinājumiem, kurus izvirza starptautisko attiecību globalizācija.

Vispusīgi integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija skaidri apliecina mūsu tautas apņemšanos ar pilnu atbildību līdzdarboties starptautiskajā sabiedrībā. Latvija ir gatava kļūt par konstruktīvu Krievijas partneri gan reģionālajā, gan globālajā līmenī. Ir nodibināti kontakti un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai sadarbībai Baltijas jūras valstu padomē, Eiropas Padomē un citās Eiropas institūcijās. Tāpat Latvija ir gatava veicināt Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Pirms desmit gadiem dziesmotā revolūcijā atgūstot savu neatkarību, mūsu tauta ir izvēlējusies iespēju dzīvot demokrātiskā, humānā un tiesiskā valstī. Aizvadīto laiku var raksturot kā apbrīnojamu pārmaiņu dekādi. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli saliedētas sabiedrības izveidošana ir kļuvusi par vienu no augstākajām Latvijas iekšpolitiskās dzīves prioritātēm.

Atbrīvojoties no totalitāro režīmu mantojuma, esam guvuši pārliecību, ka visās valstīs — arī Latvijā — uzdevums ir tiekties uz pilnīgu vēstures apziņu, spēju izdarīt secinājumus no pagātnes notikumiem. Tā ir katras demokrātiskas valsts atbildība un pienākums. Esmu pārliecināta, ka abām pusēm jāpieliek visas pūles, lai veicinātu savstarpējās uzticības un sapratnes gaisotnes izveidošanos, tai skaitā objektīvi izvērtējot vēstures notikumus.

Kontakti augstākajā līmenī ir viens no svarīgākajiem elementiem starpvalstu attiecību tālākā attīstībā. Šajā kontekstā vēlos paust savu gandarījumu par neseno tikšanos ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putina kungu, kuras laikā abām pusēm bija iespēja atklāti paust savu viedokli par daudziem starpvalstu attiecību jautājumiem. Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vizīte Latvijā būtu vēl viens svarīgs solis konstruktīva dialoga attīstīšanā.

Daudzās jomās Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas vēl tālu nav izsmeltas. Latvija piešķir lielu nozīmi Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sadarbībai tirdznieciski ekonomiskajā, zinātniski tehniskajā, kā arī kultūras un humanitārajā jomā. Šajās dienās Maskavā paredzētajai starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanās reizei jākļūst par jaunu atskaites punktu konstruktīvam un rezultatīvam starpvaldību komisijas darbam. Šeit es saskatu lielas sadarbības iespējas un potenciālu.

Jūsu ekselence!

Vēlos paust pārliecību, ka jūsu uzturēšanās laiks Latvijā, ņemot vērā jūsu ilggadīgo diplomāta pieredzi, iezīmēsies ar jaunu pozitīvu pavērsienu divpusējā sadarbībā starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju un pašreizējie pozitīvie momenti starpvalstu attiecībās iegūs noturīgas sadarbības tendences raksturu. Atļaujiet vēlreiz novēlēt jums panākumus un veiksmi jūsu svarīgajā darbā!

Pēc akreditācijas ceremonijas notika V. Vīķes–Freibergas un I. Studeņņikova saruna, kurā abas puses apsprieda iespēju noslēgt dažādus starpvaldību līgumus, tai skaitā līgumu par valsts robežu ar Krieviju, līgumu par sociālo aizsardzību, par sadarbību muitas un kultūras jomā. Tika pārrunātas arī iespējas sekmēt abu valstu kultūras sakarus, un I. Studeņņikovs informēja par maijā iecerēto Krievijas kultūras ministra vizīti Latvijā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 27.martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Igoru Studeņņikovu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības un sadarbības paplašināšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā savu darbu sāk laikā, kad abu valstu savstarpējās attiecības ieguvušas pozitīvu virzību. Par to liecina gan Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās šī gada februārī Austrijā, gan ārlietu ministru un starpvaldību komisijas vadītāju tikšanās. J.Straume uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, tāpēc jādara viss iespējamais, lai abu valstu starpā valdītu labas kaimiņattiecības un visi jautājumi tiktu risināti konstruktīvu pārrunu ceļā.

Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā vērsa uzmanību uz to, ka abām valstīm ir daudz kopīga, it īpaši vēsturiskās un kultūras saiknes. Viņš bija vienisprātis ar J.Straumi, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības iespējams intensificēt gan politiskā un ekonomiskā, gan arī kultūras un zinātnes jomā.

Kā perspektīvu jaunais Krievijas vēstnieks minēja sadarbību tirdzniecībā un tranzītā, jo, kā liecina pagājušā gada dati, apgrozījums šajās nozarēs ir palielinājies. Runājot par politisko attiecību attīstību, I.Studeņņikovs sacīja, ka svarīga loma būs starpvaldību komisijas darbam — tās darba kārtībā ir virkne nozīmīgu jautājumu, tostarp tādi, kas skar sociālo sfēru.

Arī vairākas Latvijas Saeimas deputātu delegācijas vizītes Maskavā apliecina abu valstu vēlmi paplašināt un padziļināt sadarbību parlamentārā līmenī. Vēstnieks minēja, ka drīzumā iespējama arī Krievijas parlamentāriešu atbildes vizīte Rīgā.

J.Straume informēja par Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Savukārt vēstnieks sacīja, ka ES paplašināšanās procesā ir svarīgi, lai Latvijas iestāšanās šajā organizācijā nelabvēlīgi neietekmētu Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.

Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki pārrunāja arī naturalizācijas norisi Latvijā. Atbildot uz vēstnieka jautājumu par pilsonības piešķiršanas gaitu, Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka Saeimas pieņemtie grozījumi pilsonības likumā ir vieni no liberālākajiem Eiropā — tādu novērtējumu tiem devuši arī dažādu Eiropas institūciju eksperti. Naturalizācija noris apmierinoši, un prasības, kas tiek izvirzītas pilsonības pretendentiem, ir saprātīgas. Būtiska loma integrācijas procesa veicināšanā varētu būt arī pieņemtajai sabiedrības integrācijas programmai.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 26. martā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu.

Ārlietu ministrs atzīmēja Latvijas ārpolitisko prioritāšu nemainīgumu un centienus veidot labas un konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm. I. Bērziņš un jaunais Krievijas vēstnieks pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstību.

I. Studeņņikovs norādīja uz savstarpējā politiskā dialoga aktivizēšanos, tirdzniecisko sakaru pieaugumu, kultūras sakaru paplašināšanos. Pārrunāts Starpvaldību komisijas darbs, kā arī šonedēļ gaidāmā abu valstu Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanās Maskavā.

Atzīts, ka ir jāturpina savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, darba grupām strādājot pie līgumprojektiem, kas skar kā ekonomisko sadarbību, tā sociālos jautājumus, izglītību un citas jomas. Runāts arī par konsultāciju iespējām Krievijas un Latvijas Ārlietu ministriju ekspertu starpā.

Sarunā skarta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā un runāts par nepilsoņu naturalizācijas iespējām.

I. Bērziņš raksturoja šī procesa gaitu, attiecīgās likumdošanas atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā arī pasākumus, kas tiek veikti, lai veicinātu valsts valodas apguvi un naturalizācijas gaitu.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē norise, kā arī I. Bērziņa nesenā vizīte Balkānu reģionā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Austrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Volfgangs Jilli

Vakar, 27. martā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza arī Austrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Volfgangs Jilli ( Wolfgang Jilly) .

Savā akreditācijas runā vēstnieks Dr. Volfgangs Jilli atgādināja Austrijas un Latvijas vēsturisko un kultūras tuvību un akcentēja abu valstu labās attiecības.

Atbildot Austrijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Latvijas valsts vēsture ir cieši saistīta ar Eiropas vēsturisko gājumu, tādējādi pierādot mūsu valsts nesaraujamās saites ar Eiropas demokrātiju, sabiedrību un kultūru.

Dr. Volfgangs Jilli dzimis 1940. gada 24. aprīlī. No 1951. līdz 1959. gadam mācījies Kalksburgas jezuītu kolēģijā, pēc tam dienējis armijā. 1965. gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu. Strādājis tiesu institūcijās un veicis advokāta darbu Austrijas finansu ministra kancelejā. No 1970. līdz 1975. gadam strādājis Austrijas federālā kanclera pārvaldē. Diplomāta karjeru uzsācis 1970. gadā un vienpadsmit gadus bijis sūtnis — padomnieks Austrijas pastāvīgajā OECD pārstāvniecībā Parīzē. Trīs gadus vadījis Austrijas Ārlietu ministrijas privilēģiju un imunitāšu nodaļu. No 1984. līdz 1988. gadam bijis Austrijas sūtnis pie Svētā Krēsla. No 1988. līdz 1992. gadam Austrijas vēstnieks Čīlē. No 1993. līdz 1996. gadam atkal strādājis Austrijas Ārlietu ministrijā Vīnē. Kopš 1996. gada jūlija bijis Austrijas vēstnieks Filipīnās.

Arī pēdējā pusgadsimtā, kad vēsture nebija mūsu sabiedrotā, cerības un jaunas domas deva mums spēku skatīties nākotnē. Latvija vienmēr kopusi Eiropai raksturīgās tradīcijas un vērtības, kas stiprināja mūsu apziņu — Latvija ir Eiropā. Latvija ir viena no tām valstīm, kas grib un var būt šīs sabiedrības pilntiesīga dalībniece, uzticama partnere Eiropas Savienības un NATO valstu saimē.

Sevis apzināšanās mums vienmēr devusi pārliecību par saviem spēkiem. Arī pirms desmit gadiem, kad jaunā Latvijas valsts savienoja vēsturiskās saites ar pimskara Latvijas Republiku, mēs kļuvām par vēstures lieciniekiem. Jo īpašs gandarījums bija par tiem nedaudzajiem, kas šīs valsts dzimšanas dienu svinēja jau otro reizi. Nepārtraukta pilnveidošanās un drošs skats nākotnē ir un būs Latvijas virzītājspēki. Tas ļauj mums izvērtēt savus spēkus un līdzdarboties procesos, kurus šobrīd esam izvirzījuši par prioritāriem — drošība, stabilitāte un attīstība.

Gadsimtu gaitā Latvija veidojusies par valsti, kuras tauta tur cieņā un godā savu bagāto kultūru, valodu un vēsturi. Esam mācījušies saprast ne vien sevi, bet arī citus — cilvēkus, kas Latvijā nokļuvuši dažādu motīvu vadīti, lai strādātu, dzīvotu un veidotu šo valsti kopā ar mums, neskatoties uz valodas, dzīvesveida vai reliģiskās pārliecības atšķirībām. Esam pārliecināti, ka tikai humāna, demokrātiska un saliedēta sabiedrība var būt brīva no aizspriedumiem. Un tādu mēs Latvijā veidojam.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latviju un Austriju vieno savstarpēja izpratne un dziļa cieņa. Saprotam, ka Eiropā esam ieguvuši stabilu un uzticamu partneri, sabiedroto un atbalstītāju. Latvija ar patiesu gandarījumu novērtējusi Austrijas nostāju, neatzīstot Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Šobrīd uz Austriju skatāmies kā vienu no Eiropas Savienības paplašināšanās procesa aktīvākajiem virzītājiem, kas gan ar padomu, gan praktisku rīcību atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Latvija augstu novērtē sadarbību ar Austriju jomās, kas Latvijai ir būtiska integrācijas jautājumu pilnvērtīgai realizācijai, kā arī tradicionālajās sadarbības nozarēs — ekonomikā, kultūrā un izglītībā. Ceram, ka savstarpējā izpratne tikai vairos mūsu valstu uzticību un dos jaunas ierosmes tālākai sadarbībai.

Latviju un Austriju vieno arī kopīgas Eiropas kultūrvēsturiskas saites. Rīdzinieki un Vīnes iedzīvotāji var lepoties, ka Rīgai un Vīnei tiek piedēvētas Eiropas jūgendstila metropoles vārds, kas nu jau kļuvis par retumu pat pasaules kultūras mantojumā.

Jūsu ekselence!

Novēlu jums labus panākumus un sekmes, pildot šo godpilno pienākumu un stiprinot draudzības saites starp mūsu valstīm un tautām.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vakar tikās arī ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Volfgangu Jilli.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības, kā arī Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas procesu norisi.

Sarunas dalībnieki pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējo attiecību attīstību un to tālākās veicināšanas iespējas. Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka pamats ciešākai abu valstu sadarbībai ir Latvijas ārpolitiskais mērķis — integrācija Eiropas Savienībā. Konkrēts Latvijas un Austrijas sadarbības pamats varētu būt infrastruktūras projekti, augstās vides tehnoloģijas, kā arī veselības aizsardzība.

Austrijas vēstnieks atzina, ka abu valstu tirdzniecības attiecības vērtējamas kā labas ar tendenci uzlaboties. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES, tika uzsvērta nostāja, ka visas trīs Baltijas valstis šajā organizācijā jāuzņem vienlaikus un jau visdrīzākajā nākotnē. Kā atzina Austrijas vēstnieks, "Latvijā darbojas jauni un efektīvi strādājoši politiķi un ierēdņi, un tas rada pārliecību, ka eirointegrācijas process Latvijai noritēs veiksmīgi." Savukārt Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Latvijā tiek intensificēts ES iestāšanās sarunu process.

Tikšanās dalībnieki apsprieda arī jautājumus, kas skar NATO paplašināšanos. Austrijas vēstnieks uzsvēra, ka Austrija ievēro neitralitātes principu un pašreiz Ziemeļatlantijas aliansē iestāties negrasās. Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs un Austrijas vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības var kļūt ciešākas gan parlamentu un valdību līmenī, gan arī ekonomikā un kultūrā.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 26. martā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Austrijas Republikas vēstnieku Latvijā Volfgangu Jilli.

Sarunā ar Austrijas vēstnieku I. Bērziņš uzsvēra sadarbību integrācijas procesā Eiropas Savienībā (ES). V. Jilli pauda Austrijas atbalstu Latvijas dalībai ES jau tuvākajā ES paplašināšanās kārtā. Kā svarīgs uzdevums tika atzīmēts sāktā plašāka sabiedrības informēšana Austrijā par Latviju kā topošo ES dalībvalsti. Austrijas vēstnieks norādīja arī uz to, ka Austrijai un Latvijai ir daudz kopīgu saskarsmes punktu gan vēsturē, gan kultūrā, gan citās jomās. Sarunā skarta arī Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros Rīgā gaidāmā starptautiskā konference par mazajām valodām 21. gadsimta Eiropā.

Tikšanās laikā runāts arī par divpusējo attiecību attīstības iespējām, kā arī par aprīļa sākumā paredzēto Austrijas ārlietu ministres Benitas Ferrero Valdneres ( Dr. Benita Ferrero–Waldner ) vizīti Latvijā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Es jums teikšu ar visdziļāko pārliecību: ja V.Vīķe–Freibergas kundze nebūtu jūsu prezidente, es varētu atļauties teikt, ka viņa ir visapburošākā dāma, ko es jebkad esmu sastapis. Kad izlasīju Latvijas Valsts prezidentes biogrāfiju, es biju pārsteigts, kāpēc neviens vēl līdz šim nav iedomājies viņu ieteikt apbalvošanai ar Nobela prēmiju literatūrā.

— Kādas būs jūsu vēstnieka darba prioritātes, pārstāvot Austrijas intereses Latvijā?

— Es jau nupat sarunā ar prezidenti uzsvēru mūsu ieinteresētību ekonomikas jomā. Ar prieku varu teikt, ka mūsu valstu politiskās attiecības ir lieliskas, un būtībā neviens vēstnieks tās vairs nevarētu padarīt labākas. Taču daudz vēl iespējams paveikt ekonomiskajā sadarbībā un arī militārajos kontaktos starp Austriju un Latviju. Sarunā ar prezidentes kundzi es piedāvāju šādu iespēju kā īpašu mūsu valstu sadarbības jomu.

— Kā jūs uzņēmāt norīkojumu uz Latviju?

— Man jūsu valstī jau ir ļoti spēcīgi iespaidi. Pats spēcīgākais — tas, ka latvieši ir brīnišķīgi cilvēki. Es pie jums esmu ieradies pēc sešu gadu darba Āzijā. Tā ir pavisam cita pasaule. Šeit es jūtos daudz tuvāk Austrijai. Jūsu zemes skaistums ir pazīstams tālu pasaulē. Es esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados Latviju apmeklēs aizvien vairāk tūristu. Arī man daudzi paziņas, zinot, ka dodos strādāt uz Latviju, ir vaicājuši par medību iespējām jūsu zemē. Austrieši zina, ka Latvijā vēl joprojām mežos mīt daudz dzīvnieku, gan meža cūkas, gan brieži... Mūsdienu Eiropā tas patiešām ir apbrīnojami! Es esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki gan no Austrijas, gan citām zemēm arī tādēļ izlems apciemot jūsu valsti.

Es jau esmu paguvis informēt daudzus austriešus, ka Latvija ir brīnišķīga, tūrismam ļoti piemērota zeme. Arī šai kontaktu jomai es paredzu ļoti labu nākotni. Es domāju, ka pastāv labas iespējas sekmēt tūrismu no abām pusēm, lai mūsu tautas iepazītu viena otru aizvien labāk. Mums par to jau bija saruna ar Latvijas vēstnieci Vīnē Elitu Kuzmu. Tagad es ceru ar viņu tikties Rīgā. Mūsu sadarbībai es paredzu spožu nākotni. Un, atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka esmu absolūti pārliecināts: mana darbība Latvijā būs sekmīga. Šādu pārliecību manī vairo arī tas, ka latvieši ir ļoti saprotoši. Ir tikai viens aspekts, kas mani, pavisam atklāti runājot, mazliet baida. Tās ir jūsu ziemas, kas dažkārt mēdzot būt saltas. Pēdējos gadus es esmu strādājis valstīs ar tropisku klimatu, un man varētu būt grūti pierast pie aukstuma. Taču es esmu pārliecināts, ka arī šīs grūtības kompensēs latviešu draudzība un dvēseles bagātība.

Valsts prezidentes preses dienests, Saeimas preses dienests, Ārlietu ministrijas preses centrs, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors