LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par valsts tehnisko uzraudzību

Likums nosaka valsts tehniskās uzraudzības tiesiskos un organizatoriskos pamatus, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju un to darbinieku pienākumus un kompetenci bīstamo iekārtu drošas ekspluatācijas garantēšanā.

LIKUMA LIETOTIE TERMINI

Bīstama iekārta šajā likumā lietotajā nozīmē ir iekārta, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, materiālās vērtības un vidi mehāniskās, elektriskās, siltuma, ķīmiskās enerģijas vai citu enerģijas veidu iedarbības rezultātā un kas ir pakļauta valsts tehniskajai uzraudzībai.

Bīstamās iekārtas valdītājs ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir bīstamā iekārta vai kuras īpašumā esošajā uzņēmumā tiek lietota bīstamā iekārta. Ja bīstamā iekārta ir juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā, šajā likumā noteiktie bīstamās iekārtas valdītāja pienākumi, tiesības un atbildība ir šīs juridiskās personas vadītājam vai uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijas vadītājam.

Valsts tehniskā uzraudzība ir īpašu valsts institūciju darbība, kuras nolūks ir aizsargāt cilvēkus, materiālās vērtības un vidi pret bīstamo iekārtu iedarbību.

Valsts tehniskās uzraudzības iestādes ir valsts institūcijas, kas veic valsts tehnisko uzraudzību.

Valsts tehniskās uzraudzības normatīvie akti ir standarti un šajā likumā noteiktajā kartībā apstiprinātie noteikumi, normatīvi, instrukcijas un citi dokumenti par bīstamo iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, ekspluatāciju, tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju, pārbaudi un ekspertīzi.

1. pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes

(1) Valsts tehnisko uzraudzību pār bīstamajām iekārtām, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, materiālās vērtības un vidi elektriskās enerģijas iedarbības rezultātā, veic valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» Energoinspekcija.

(2) Valsts tehnisko uzraudzību pār bīstamajām iekārtām, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, materiālās vērtības un vidi citu enerģijas veidu iedarbības rezultātā, izņemot elektriskās enerģijas iedarbību, veic Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde.

(3) Valsts tehnisko uzraudzību pār bīstamajām iekārtām, kas

var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, materiālas vērtības un vidi elektriskās enerģijas un citu enerģijas veidu iedarbības rezultātā, veic gan Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde, gan valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» Energoinspekcija.

(4) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem, Ministru Padomes lēmumiem un rīkojumiem, valsts tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem un šo iestāžu nolikumiem.

(5) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes veic valsts tehnisko uzraudzību ar nozaru un teritoriālo inspekciju palīdzību.

(6) Valsts tehniskās uzraudzības iestāžu nolikumus apstiprina un šo iestāžu struktūru un pakļautību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

2. pants. Valsts tehniskās uzraudzības normatīvie akti

(1) Standartus, kas reglamentē valsts tehnisko uzraudzību, bīstamo iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, ekspluatāciju, tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju, pārbaudi un ekspertīzi, apstiprina likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Citus valsts tehniskās uzraudzības normatīvos aktus apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

(3) Valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu projektus Latvijas Republikas Ministru Padomes uzdevumā izstrādā valsts institūcijas.

(4) Valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu projektus var izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

3. pants. Bīstamo iekārtu reģistrācija

(1) Bīstamo iekārtu veidu sarakstu apstiprina un valsts tehniskās uzraudzības iestādi (iestādes), kurās šīs iekārtas jāreģistrē, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

(2) Bīstamo iekārtu valdītājiem šīs iekārtas jāreģistrē Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā valsts tehniskās uzraudzības iestādē (iestādēs) pirms bīstamās iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas.

4. pants. Valsts tehniskās uzraudzības veidi

(1) Atkarībā no bīstamo iekārtu bīstamības un sarežģītības pakāpes ir šādi valsts tehniskās uzraudzības veidi:

1) kompleksā tehniskā uzraudzība, kurā ietilpst bīstamo iekārtu projektēšanas, izgatavošanas, montāžas, ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta un modernizācijas procesu uzraudzība;

2) daļējā tehniskā uzraudzība, kurā ietilpst bīstamo iekārtu izgatavošanas, ekspluatācijas un remonta procesu uzraudzība;

3} izlases tehniska uzraudzība, kura ietilpst bīstamo iekārtu, to materiālu un detaļu izgatavošanas procesa izlases veida pārbaude.

(2) Valsts tehniskās uzraudzības veidu un apjomu nosaka valsts tehniskās uzraudzības iestāde.

5. pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes pienākumi un tiesības

(1) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes pienākums ir:

1) uzraudzīt, kā juridiskās un fiziskās personas pilda valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu un bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas prasības attiecībā uz bīstamo iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, ekspluatāciju, tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju, pārbaudi un ekspertīzi;

2) Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā periodiski atestēt fiziskās un juridiskās personas, kam ir izsniegtas licences bīstamo iekārtu projektēšanai, izgatavošanai, montāžai, ekspluatācijai, remontam, modernizācijai, tehniskajai apkopei, pārbaudei vai ekspertīzei;

3) noteikt saturu un apjomu ekspluatācijas dokumentācijai, kuras prasību izpilde garantē bīstamo iekārtu ekspluatācijas drošumu;

4) mēneša laikā pēc projekta iesniegšanas valsts tehniskās uzraudzības iestādei pārbaudīt bīstamās iekārtas projektu un dot atjauju tās apstiprināšanai vai sniegt argumentētu rakstveida atteikumu, ja projektā nav ievērotas valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasības;

5) deleģēt savus pārstāvjus uz ekspluatācijā nododamo, kā arī remontēto un modernizēto bīstamo iekārtu pieņemšanas komisijām;

6) noteikt bīstamās iekārtas pārbaudes periodiskumu, ja to nereglamentē valsts tehniskās uzraudzības normatīvie akti;

7) sākt bīstamās iekārtas pārbaudi ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no bīstamās iekārtas valdītāja un pabeigt to desmit dienu laikā;

8) sākt bīstamās iekārtas ekspertīzi ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un pabeigt to termiņā, ko nosaka, vienojoties ar bīstamās iekārtas valdītāju;

9) dot priekšrakstus juridiskajām un fiziskajām personām par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu;

10) izmeklēt bīstamo iekārtu avārijas Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā;

11) analizēt bīstamo iekārtu drošuma līmeni un, pamatojoties uz šo analīzi, iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei, pašvaldībām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām priekšlikumus par bīstamo iekārtu drošuma garantēšanu un paaugstināšanu, kā arī iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par grozījumiem un papildinājumiem valsts tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos;

12) dot atzinumus par standartu, normatīvu, noteikumu, instrukciju un citu dokumentu projektiem, kas saistīti ar bīstamajām iekārtām.

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 7. un 8. punktā noteiktos termiņus var pagarināt, valsts tehniskās uzraudzības iestādei vienojoties ar bīstamās iekārtas valdītāju. Strīda gadījumā termiņu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

(3) Valsts tehniskās uzraudzības iestādei ir tiesības slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām par pētniecības darbu veikšanu valsts tehniskās uzraudzības jomā, ka arī slēgt līgumus par bīstamo iekārtu pārbaudi un ekspertīzi ar fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir saņēmušas šā likuma 10. panta pirmajā daļā minēto licenci bīstamo iekārtu pārbaudei vai ekspertīzei.

6. pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestāžu amatpersonu tiesības

Valsts tehniskās uzraudzības iestāžu amatpersonām ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, jebkurā diennakts laikā bez iepriekšēja brīdinājuma brīvi apmeklēt uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas, kurās projektē, izgatavo, remontē un modernizē bīstamās iekārtas vai kurās tādas atrodas;

2) pārbaudīt bīstamo iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, ekspluatāciju, tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju, pārbaudi, ekspertīzi un šo iekārtu drošumu;

3) pārbaudīt bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentāciju;

4) pārbaudīt bīstamās iekārtas apkalpojošā personāla kvalifikācijas dokumentus;

5) likumā noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt personas, kuras pārkāpj valsts tehniskās uzraudzības normatīvos aktus un bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas prasības;

6) apturēt bīstamo iekārtu darbību uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs un organizācijās kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas 1991. gada 11. decembra likumā «Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).

7. pants. Bīstamo iekārtu valdītāju pienākumi

Bīstamās iekārtas valdītāja pienākums ir:

1) reģistrēt bīstamo iekārtu un saņemt tas ekspluatācijai nepieciešamās licences un atļaujas šajā likumā noteiktajā kārtībā pirms bīstamās iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas;

2) nodrošināt bīstamās iekārtas apkalpojošā personāla apmācību pirms bīstamās iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas, saskaņojot apmācības programmu un zināšanu pārbaudes kārtību ar valsts tehniskās uzraudzības iestādi;

3) uzturēt kartība bīstamo iekārtu un tas ekspluatācijas dokumentāciju. Bīstamās iekārtas ekspluatācijas dokumentācijai jābūt valsts valoda, taču minētā dokumentācija var būt vēl arī citās valodās;

4) nodrošināt bīstamās iekārtas montāžas, ekspluatācijas, tehniskas apkopes, remonta, modernizācijas, pārbaudes un ekspertīzes atbilstību valsts tehniskas uzraudzības normatīvajiem aktiem un bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentācijai;

5) valsts tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos vai valsts tehniskas uzraudzības iestāžu rīkojumos noteiktajos termiņos pieprasīt, lai fiziska vai juridiskā persona, kurai ir valsts tehniskās uzraudzības iestādes izsniegta licence un ar kuru ir noslēgts līgums par bīstamās iekārtas pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu, izdara bīstamas iekārtas pārbaudi vai ekspertīzi. Ja šāds līgums nav noslēgts, bīstamās iekārtas valdītāja pienākums ir pieprasīt, lai pārbaudi vai ekspertīzi izdara valsts tehniskās uzraudzības iestāde;

6) sagatavot bīstamo iekārtu un tās ekspluatācijas dokumentāciju pārbaudei vai ekspertīzei;

7) ik gadu līdz 1. februārim samaksāt ikgadējo nodevu par iepriekšējā gadā ekspluatētajām bīstamajām iekārtām;

8) ziņot valsts tehniskās uzraudzības iestādei par bīstamās iekārtas avārijām un defektiem, kas atklājušies bīstamās iekārtas ekspluatācijas gaitā;

9) ziņot valsts tehniskās uzraudzības iestādei par bīstamās iekārtas ekspluatācijas izbeigšanu.

8. pants. Bīstamo iekārtu valdītāju tiesības

(1) Bīstamās iekārtas valdītājam ir tiesības:

1) slēgt ar fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir valsts tehniskās uzraudzības iestādes izdota licence, līgumus par bīstamās iekārtas pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu;

2) pieprasīt, lai fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru ir noslēgts līgums par bīstamās iekārtas pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu, izdara bīstamās iekārtas pārbaudi vai ekspertīzi. Ja šāds līgums nav noslēgts, bīstamās iekārtas valdītājam ir tiesības pieprasīt valsts tehniskās uzraudzības iestādei izdarīt bīstamās iekārtas pārbaudi vai ekspertīzi;

3) izveidot struktūrvienības bīstamo iekārtu pārbaudei un ekspertīzei. Šādu struktūrvienību izveidošana neatbrīvo bīstamo iekārtu valdītāju no pienākuma maksāt ikgadējo nodevu par bīstamajām iekārtām;

4) uzaicināt valsts tehniskās uzraudzības iestādes pārstāvi piedalīties komisijā, kas bīstamo iekārtu pieņem pirms tās nodošanas ekspluatācijā, pēc remonta vai modernizācijas;

5) piedalīties valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu izstrādē.

(2) Ja šā panta pirmās daļas 2. punkta minēta pārbaude vai ekspertīze nav paredzēta valsts tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos vai ja tā ir ārkārtas pārbaude vai ekspertīze, ar to saistītie izdevumi jāsedz bīstamās iekārtas valdītājam.

9. pants. Fizisko un juridisko personu pienākumi un tiesības bīstamo iekārtu projektēšanā, izgatavošanā, montāžā, ekspluatācijā, tehniskajā apkopē, remontā, modernizācijā, pārbaudē un ekspertīzē

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras projektē, izgatavo, montē, ekspluatē, remontē, modernizē vai pārbauda bīstamas iekārtas, veic to tehnisko apkopi vai ekspertīzi, ir pienākums:

1) pirms šo darbu veikšanas saņemt valsts tehniskas uzraudzības iestādē licenci;

2) veicot minētos darbus, ievērot valsts tehniskas uzraudzības normatīvos aktus un bīstamās iekārtas dokumentācija noteiktas prasības.

(2) Fiziskajām un juridiskajam personām, kuras montē, ekspluatē, remontē vai modernizē bīstamās iekārtas, vai veic to tehnisko apkopi, ir tiesības pieprasīt, lai bīstamas iekārtas valdītājs nodrošina bīstamās iekārtas pārbaudi vai ekspertīzi.

10. pants. Atļauju un licenču izsniegšana

(1) Bīstamo iekārtu projektēšanas, izgatavošanas, montāžas,

ekspluatācijas, remonta, modernizācijas, tehniskas apkopes pārbaudes un ekspertīzes licences izsniedz un anulē valsts tehniskas uzraudzības iestāde Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

(2) Galvenā tehniskas uzraudzības pārvalde izsniedz spridzināšanas darbu atļaujas, ja pieteikums ir saskaņots ar Latvijas Republikas likumos noteiktajām institūcijām.

(3) Licence vai atļauja jāizsniedz piecu dienu laika pēc pieprasījuma saņemšanas vai šajā pašā termiņā jādod argumentēts rakstveida atteikums. Atteikumu var pārsūdzēt tiesa.

11. pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestāžu finansēšana

(1) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes finansē no:

1) valsts budžeta;

2) valsts uzņēmuma «Latvenergo» ienākumiem.

(2) 20 procenti no soda naudām, kas iekasētas valsts budžeta par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumiem: jāizmanto valsts tehniskās uzraudzības iestāžu tehniska nodrošinājuma attīstīšanai un samaksai par līgumdarbiem, bet pieci procenti — valsts tehniskās uzraudzības iestāžu darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai.

(3) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes darbinieki nedrīkst slēgt darījumus, uzņemties citas civiltiesiskas saistības vai saņemt atlīdzību par pakalpojumiem no bīstamo iekārtu valdītājiem, no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un iestādēm, kurās atrodas bīstamas iekārtas, ka arī no fiziskajām un juridiskajām personām, kuras projektē, izgatavo, montē, ekspluatē, remontē vai modernizē bīstamas iekārtas, veic to tehnisko apkopi, pārbaudi vai ekspertīzi.

12. pants. Maksa par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējā nodeva par bīstamajām iekārtām

(1) Maksu par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējo nodevu par bīstamajam iekārtām nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. Maksa par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējā nodeva par bīstamajam iekārtām iemaksājama valsts budžetā.

(2) Bīstamās iekārtas valdītājs atbrīvojams no ikgadējās nodevas par bīstamo iekārtu, ja tas ar fizisko vai juridisko personu, kurai ir valsts tehniskās uzraudzības iestādes izsniegta licence bīstamās iekārtas pārbaudes vai ekspertīzes veikšanai, ir noslēdzis līgumu par bīstamās iekārtas pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu attiecīga gada laikā.

(3) Maksa par bīstamās iekārtas reģistrāciju un ikgadējā nodeva par bīstamo iekārtu nosakāma procentos no iekārtas sākotnējās bilances vērtības, ievērojot pārcenošanas koeficientus. Ikgadējā nodeva par bīstamo iekārtu pēc piecu gadu "ekspluatācijas par katru bīstamās iekārtas ekspluatācijas gadu palielināma 10 procentu apmērā salīdzinājumā ar nodevu par analogu jaunu iekārtu.

(4) Ja bīstamā iekārta tiek ekspluatēta nepilnu gadu vai ja līgums par bīstamās iekārtas pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu noslēgts uz nepilnu gadu, ikgadējā nodeva proporcionāli samazināma. Ja bīstamās iekārtas ekspluatāciju apturējusi valsts tehniskās uzraudzības iestāde, ikgadējā nodeva jāmaksā arī par laika posmu, kurā bīstamās iekārtas ekspluatācija bijusi apturēta.

(5) Par ikgadējās nodevas maksājuma termiņa nokavējumu Valsts finansu inspekcijas iestādes iekasē valsts budžetā soda naudu — 0,3 procentus no nodevas summas par katru nokavēto dienu.

(6) 80 procenti no maksas par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējās nodevas par bīstamo iekārtu jāizmanto valsts tehniskās uzraudzības iestāžu finansēšanai.

13. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Bīstamo iekārtu valdītāji likumā noteiktajā kārtībā atbild par bīstamo iekārtu ekspluatēšanu bez reģistrācijas, par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla neapmācīšanu vai nepietiekamu apmācīšanu, par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību un bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas prasību neievērošanu, par valsts tehniskās uzraudzības iestāžu priekšrakstu prasību nepildīšanu, par bīstamo iekārtu regulāru pārbaužu nepieprasīšanu, par neziņošanu par bīstamo iekārtu avārijām.

(2) Fiziskās un juridiskās personas, kas projektē, izgatavo, montē, ekspluatē, remontē vai modernizē bīstamās iekārtas, veic to tehnisko apkopi, pārbaudi vai ekspertīzi, likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu un bīstamo iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas prasību neievērošanu, kā arī par minēto darbu veikšanu bez valsts tehniskās uzraudzības iestādes licences.

(3) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes un to darbinieki, kā ari fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām bīstamās iekārtas valdītājs ir noslēdzis līgumu par tās pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu, likumā noteiktajā kārtībā atbild par avārijām, kuras radušās tāpēc, ka Šīs personas, iestādes vai to darbinieki nav šā likuma 5. pantā noteiktajā termiņā izdarījuši pārbaudi vai ekspertīzi, ja ir bijis pieprasījums šādu pārbaudi vai ekspertīzi veikt.

(4) Valsts tehniskās uzraudzības iestādes darbinieki par komercnoslēpumu izpaušanu atbild likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Valsts tehniskās uzraudzības iestāžu amatpersonas, kurām kļuvis zināms par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumu un kuras nav devušas rīkojumu šo pārkāpumu novērst, atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(6) Zaudējumus, kas radušies uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām bīstamās iekārtas nepareizas projektēšanas, izgatavošanas, ekspluatācijas, remonta, modernizācijas, tehniskās apkopes, pārbaudes vai ekspertīzes rezultātā, atlīdzina fiziskā vai juridiskā persona, kas šos darbus veikusi.

(7) Valsts tehniskās uzraudzības iestāde, kā arī fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām bīstamās iekārtas valdītājs ir noslēdzis līgumu par tās pārbaužu vai ekspertīžu veikšanu, likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina zaudējumus, kas radušies uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, organizācijām un iestādēm šā likuma 5. pantā noteiktajā termiņā neizdarītas bīstamās iekārtas pārbaudes vai ekspertīzes dēļ. Valsts tehniskās uzraudzības iestāde atlīdzina zaudējumus, kas radušies bīstamo iekārtu darbības nepamatotas apturēšanas dēļ.

(8) Valsts tehniskās uzraudzības iestāde atlīdzina zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka bīstamās iekārtas projekts nav izskatīts Šā likuma 5. pantā noteiktajā termiņā.

14. pants. Starpvalstu līgumu un starptautisko konvenciju noteikumu piemērošana

(1) Ja Latvijas Republikas noslēgtajā starpvalstu līgumā vai starptautiskajā konvencijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredzētie bīstamo iekārtu uzraudzības noteikumi ir pretrunā ar šo likumu, piemērojami starpvalstu līguma vai starptautiskas konvencijas noteikumi.

(2) Valsts tehniskās uzraudzības iestāde var slēgt līgumus ar ārvalstu un starptautiskajām iestādēm un organizācijām par sadarbību tehniskās uzraudzības jomā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 30. martā