Kārlis Greiškalns, Izglītības un zinātnes ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kopš iepriekšējās intervijas ir aizritējis gandrīz pusgads, pa šo laiku sakrājies ne mazums jautājumu. Par ko izjūtat vislielāko gandarījumu, atskatoties uz paveikto, un kas vieš nemieru, nākotnē raugoties?

— Runājot par iepriecinošo, vispirms vēlos minēt skolotāju algu paaugstināšanu, kas norit saskaņā ar darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Viena no valdības prioritātēm ir izglītības nozare, kurai pēdējā laikā ir palielināts finansiālais atbalsts. Tomēr esmu vienisprātis ar pedagogiem un vecākiem, ka jāpanāk vēl lielāks finansiālais atbalsts izglītības nozarei.

Otrkārt, mani priecē tas, ka pagājušajā gadā, neraugoties uz visai īsajiem darbu izpildes termiņiem un atbilstošas pieredzes trūkumu, izdevās realizēt Izglītības sistēmas attīstības projekta (ISAP) Izmaksu efektivitātes apakšprogrammas pirmo kārtu. Ar Pasaules bankas (PB) aizdevuma palīdzību atjaunošana un siltināšana tika veikta divdesmit piecās pašvaldību mācību iestādēs: astoņās pamatskolās, divpadsmit vidusskolās, četrās ģimnāzijās un vienā koledžā. No projekta līdzekļiem tika izlietoti 4,65 miljoni latu, 20% no nepieciešamā finansējuma bija jāatrod pašvaldībām. Protams, viss nenoritēja pilnīgi gludi. Piemēram, Balvos skolas pārbūves darbi tika sākti tikai augustā, jo pašvaldība laikus nebija radusi līdzekļus līdzdalības finansējumam. Laimīgā kārtā bija ļoti jauks rudens, kas ļāva darbus pabeigt.

Izglītības iestāžu atjaunošanas procesa lielākais trūkums pagājušajā gadā bija tas, ka samērā vāji tika veikti atjaunojamo skolu izpētes darbi, tādēļ darba gaitā amatniekiem atklājās jauni ēku trūkumi, kuru novēršanai līdzekļi nebija ieplānoti. Uz pērnā gada kļūdām noteikti norādīšu, tiekoties ar šā gada būvdarbu izsoļu uzvarētājiem.

Nesen tikos ar Pasaules bankas ekspertiem, kuri atzinīgi novērtēja projekta ietvaros paveikto un norādīja, ka kvalitatīvi izdarītais darbs varētu būt garantija kredītlīnijas turpināšanai. Mēs pārrunājām arī projekta otrās kārtas norisi. Šogad renovācijas darbi tiks veikti trīsdesmit piecās vispārizglītojošajās skolās, vairākās arodskolās, vienā no Latvijas Universitātes ēkām un Liepājas Pedagoģijas akadēmijā — kopā piecdesmit vienā mācību iestādē.

Savukārt nepatīkamus pārdzīvojumus izraisīja piketi un sabiedrības aktivitātes gan par skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēmu, gan par interešu izglītību. Diemžēl, apmeklējot mācību iestādes, nākas secināt, ka ne visur skolotāji un vecāki laikus tiek informēti par jauninājumiem.

Bažas par atalgojumu nākamajā mācību gadā pēdējā laikā aktīvi pauduši interešu izglītības pedagogi. Skaļi izskanēja "Dziedošā sapulce" Doma laukumā. Man pilnīgi nepieņemama šķiet bērnu iesaistīšana šādās akcijās. Bērns nav vainīgs, ja lielie ir kļūdījušies vai nav par kaut ko vienojušies. Laika diskusijām līdz septembrim pietiek. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti tikās ar mūzikas pedagogiem, lai kopīgi meklētu problēmu risinājumus, diemžēl satrauktos prātus pārliecināt par to, ka pakāpeniski tiks sakārtoti sasāpējušie jautājumi, tā arī neizdevās.

Ar sarūgtinājumu vēroju Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā katrs runātājs par savu pienākumu uzskatīja atgādināt, ka Dziesmu un deju svētki tiekot apdraudēti. Nozīmīgs kultūras pasākums tika pārvērsts par mītiņu, nemaz necenšoties iedziļināties lietas būtībā. Piemēram, nav pamata uztraukumam par Emīla Dārziņa mūzikas skolas nākotni, jo tā ir valsts nozīmes vidējā speciālā mācību iestāde, kura saņem valsts finansējumu un kuru nekādi neietekmē interešu izglītībā radušās problēmas. Turklāt vēlos norādīt, ka šogad ir palielinājies mūzikas un folkloras ansambļos, tai skaitā koros un skolu orķestros, iesaistījušos skolēnu skaits — no 22 892 skolēniem pērn līdz 41 777 — šajā mācību gadā.

— Lai aktualizētu augstākās izglītības un zinātnes problēmas un meklētu tām risinājumus, februāra sākumā jūs tikāties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu akadēmiķi Jāni Stradiņu un LZA amatpersonām. Tikšanās laikā jūs paudāt apņēmību daudz vairāk pūliņu veltīt zinātnes attīstībai. Ko IZM iecerējusi tuvākajā laikā, lai atbalstītu zinātni?

— Sarunas gaitā vienojāmies, ka nākotnē ciešāk jāsaista augstskolu un zinātnisko institūtu darbība. Tādēļ jāizvērtē augstskolu juridiski patstāvīgo institūtu nozīme zinātnē un augstākajā izglītībā, kādas ir attīstības iespējas un kādus zinātniskos centrus būtu lietderīgi veidot, lai labāk pārraudzītu finansējumu un sekmētu tā palielināšanu. Patlaban ir runa par Teikas un Salaspils zinātniskās pētniecības centriem. Tātad vispirms tiks sakārtota bāze zinātniskās darbības veikšanai.

Ne mazāk svarīgs ir darbs pie Zinātniskā un augstskolu akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas. Pagājušā gada decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē šī programma tika izskatīta, bet to neakceptēja, jo bija jāprecizē finansu jautājumi, kas skar akadēmiskā personāla atalgojuma lielumu atkarībā no akadēmiskā grāda. MK uzdevumā programmas projekts tiek pilnveidots, un marta beigās to atkārtoti iesniegs MK.

Zinātnes attīstības atbalstam tuvākajā nākotnē būtu jāizmanto vairāki finansēšanas avoti gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan ņemot PB ilgtermiņa kredītu zinātnes un augstskolu attīstībai. Jāmeklē arī citas finansēšanas iespējas.

— Informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti pierādījuši, ka viņi ir nepieciešami darba tirgū. Pagaidām šī ir vienīgā specialitāte, par kuru valsts atzīst: ir jāsagatavo vairāk šādu speciālistu. Kā tiks rasts risinājums palielināt studiju vietu skaitu IT specialitātēs — atrodot papildu finansējumu vai uz citu specialitāšu rēķina?

— Tiek piedāvāti divi projekti. Vienu izstrādā Augstākās izglītības padome (AIP). Šajā projektā paredzēts budžeta vietu skaitu nākamajā studiju gadā IT mācību programmās palielināt no 189 līdz 520 vietām. Sadalījums pēc augstskolām ir atkarīgs no bāzes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte IT specialitātēs varētu uzņemt 160 studentus, Latvijas Universitāte — 125, Vidzemes Augstskola — 60, bet Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte un Liepājas Pedagoģijas akadēmija — katra pa 50 studentiem. Pagājušajā gadā augstskolas pilnībā nerealizēja jauno IT speciālistu sagatavošanu tieši nepietiekamās bāzes dēļ. Tālab pirms projekta apstiprināšanas IZM vēlreiz konsultēsies ar katru no augstskolām, vai būs iespējams nodrošināt mācības plānotajam studentu skaitam.

Papildu finansējumu no valsts budžeta IT speciālistu sagatavošanai augstskolas nesaņems — būs jāveic jau esošo resursu pārdale.

Otrs ceļš, kā valstī palielināt IT speciālistu skaitu, ir Dānijas — Latvijas informācijas tehnoloģiju koledžas projekta īstenošana. Esmu sagatavojis šīs koledžas izveidošanas darba grupas projektu, ko šonedēļ iesniegšu apstiprināšanai valdībā.

Koledža ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību iestāde. Iecerēts, ka starptautiskā koledža tiks veidota kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Pietiekami ātrā tempā strādājot, jauno koledžu varētu atvērt jau šā gada 1. septembrī. Sākotnēji koledžā plānots uzņemt 600 studentu, bet pēc trim līdz pieciem gadiem studentu skaits varētu pieaugt līdz divarpus tūkstošiem. Koledžā iegūtā izglītība būs starptautiski atzīta un lietojama. Īstenojot projektu, Latvijā palielināsies iespējas sagatavot speciālistus gan pašmāju, gan starptautiskajam darba tirgum.

Koledžas izveidošanai vajadzīgo finansiālo atbalstu sniegs gan Dānija, gan Latvija. Valdībai būs jāizlemj, vai līdzekļus atvēlēt no valsts budžeta vai meklēt citus finansēšanas ceļus.

— IZM darba grupa izstrādā koncepciju par augstskolu īpašumu apsaimniekošanu. Kādu augstskolu īpašumu apsaimniekošanas variantu jūs uzskatāt par iespējami veiksmīgāko?

— 1998. gadā pieņemtā Izglītības likuma 62. pantā teikts: valsts augstskolu pārvaldīšanā nodotais valsts īpašums reģistrējams zemes grāmatā uz valsts vārda IZM personā. Pēc tam ēkas tiek nodotas augstskolām lietošanā. Augstskolu rektoru padomes lēmums ir tāds, ka visām ēkām jānonāk augstskolu īpašumā, nevis valdījumā.

IZM speciālisti savukārt uzskata, ka īpašumu jautājums būtu dalāms. Ēkas, kurās tiek realizētas studiju programmas, būtu jānodod augstskolas īpašumā, bet tām ēkām, kuras tiek iznomātas, jāpaliek IZM īpašumā. Pēc Aģentūru likuma stāšanās spēkā IZM jāveido aģentūra, kas veiks īpašumu apsaimniekošanu. Jāizstrādā kārtība, kā pārdalīt iegūtos līdzekļus, lai papildu finansējumu saņemtu arī tās augstskolas, kurām nav lielu īpašumu. Piemēram, Vidzemes Augstskola, apsaimniekojot četras ēkas, nevar iegūt papildu ieņēmumus, lai tās uzturētu. Tādēļ ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vienpadsmit valsts dibināto augstskolu valdījumā patlaban ir 143 ēkas, kuru ekspluatāciju nodrošina 1518 darbinieki. Piemēram, LU 53 ēku apsaimniekošanā nodarbināti ap piecsimt cilvēku. Atalgojumu par savu darbu tie saņem no apsaimniekošanas procesā gūtajiem ienākumiem. Nedomāju, ka ik mācību iestādei vajadzētu algot šauras specializācijas profesionāļus, piemēram, metinātājus, jumiķus, santehniķus vai elektriķus. Augstskolu īpašumu apsaimniekošanas aģentūra varētu koordinēt šādu speciālistu darbu. Tomēr pašlaik vēl nevar pateikt, ka jautājums tiks atrisināts tā un ne citādi, jo gaidāmas plašas ieinteresēto pušu diskusijas.

Personīgi es uzskatu, ka IZM nav jānodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanas jautājumiem — tas jāveic pašvaldībām.

— Kālab LU sporta bāze bija jānodod Rīgas domei?

— Pēc sporta biedrības "Daugava" darbības beigšanās ar valdības lēmumu bāze tika nodota LU. Diemžēl sekmīgi apsaimniekot šo īpašumu nebija universitātes spēkos. Tādēļ tika atrasts labākais risinājums, kā pasargāt sporta bāzi no tālākas nīkuļošanas. 6. martā valdība pieņēma lēmumu, ka nacionālo sporta bāzi "Daugavas sporta nams" un LU stadionu IZM nodos Rīgas pašvaldības valdījumā. Pirms tam, 28. februārī, LU vadība un Rīgas domes pārstāvji panāca vienošanos, kas apstiprināta līgumā, ka 30 % no sporta bāžu kopējā lietošanas laika varēs izmantot LU studenti. Tādējādi turpmāk LU nebūs jānodarbojas ar šiem saimnieciskajiem jautājumiem, bet studentiem iespējas sportot netiks liegtas.

— Kur tiks rasti līdzekļi Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) parādu atmaksāšanai?

— Divus gadus šī lieta nevirzījās uz priekšu ne soli. Beidzot ir izdevies šo jautājumu sakārtot valdības līmenī. MK lēmumā noteikts: atļaut BO VAS "Privatizācijas aģentūra" no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem palielināt sev atskaitījumus 1 955 964 latus, lai nodrošinātu likvidējamās RAU parādu apmaksu, algu un sociālā nodokļa samaksu pasniedzējiem. Es būtu apmierināts, ja RAU kompleksu saglabātu kā vienotu studentu pilsētiņu. Diemžēl šajā jautājumā es neguvu atbalstu, bet tika rasts kompromisa variants — tās ēkas, kas ar MK rīkojumu ir nodotas LU un RTU, paliek šo augstskolu lietošanā, bet pārējās ēkas tiek nodotas privatizācijai par latiem. Privatizācijas aģentūra tika izvēlēta tāpēc, ka tai ir līdzekļi, lai uzreiz nokārtotu ieilgušās parādsaistības par mācībspēku darba algām un sociālajām iemaksām. Valsts ieņēmumu dienestā "skaitītājs" taču nepārtraukti darbojas — pirms diviem gadiem parāds bija 1,3 miljoni latu, bet tagad tas pieaudzis līdz 1,9 miljoniem latu.

— Kādēļ izveidojās tāda situācija, ka Ventspils Augstskolai divus gadus netika piešķirts valsts finansējums?

— Ventspils Augstskolu dibinot, pilsētas mērs bija vienojies ar MK, ka pašvaldība ieguldīs līdzekļus mācību iestādes izveidošanā, bet valdība būs atbildīga par to, lai augstskola saņemtu finansējumu atbilstoši valsts noteiktajam studentu skaitam tajā. Ventspils Augstskola ir vienīgā, kurai ir noslēgts līgums ar valdību. Līgumā tika minēts: gadījumā, ja valsts finansējums kaut kādu iemeslu dēļ augstskolai netiek piešķirts, pašvaldība kredīta veidā to sedz no sava budžeta, pēc tam saņem līdzekļus no valsts atpakaļ.

Pa šiem diviem gadiem mainījās likumdošana. Tika noteikts, ka valsts dibinātās augstskolas saņem finansējumu piecdesmit procentu apmērā. Bez tam augstskolu studiju programmas var pretendēt uz valsts pasūtījumu un iegūt papildu finansējumu Saeimā apstiprinātajam.

Februāra beigās man bija tikšanās ar Aivaru Lembergu. Tā kā līgumattiecības divus gadus netika pildītas, bija jārod kompromiss. Vienojāmies, ka IZM ar investīciju programmu palīdzību daļēji finansēs augstskolas bāzi, kas nepieciešama studiju procesa nodrošināšanai.

— MK Komiteja pagājušā gada 4. decembrī nolēma visas Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošās mācību iestādes IZM nodot vienlaikus, Latvijas Medicīnas akadēmiju (LMA) tai skaitā. Kad tas varētu notikt?

— Vēl nav zināms, kad tas notiks. LM darba grupai tika uzdots sagatavot dokumentu par visu tās pārraudzībā esošo mācību iestāžu nodošanu IZM pārziņā. Tas ir apsveicams solis. Kā daudzkārt esmu norādījis, nav normāli, ka mācību iestādes ir izsētas pa septiņām ministrijām. Bieži vien tiekam salīdzināti ar Lietuvu un Igauniju, uzsverot, ka finansējums uz vienu studentu tur ir daudz lielāks, bet noklusējot, ka visas mācību iestādes ir vienas ministrijas pārraudzībā. Nav otras tādas valsts, kurā atbildība un finansējums vienai pozīcijai būtu tā sadrumstalots kā pie mums.

— Pēdējā laikā sabiedrībā skaļi izskanējušas bažas par interešu izglītības turpmāko likteni. Kā radās situācija, ka interešu izglītībai pusgadā sāka trūkt līdzekļu? Kā tiks finansēta interešu izglītība pēc 2001. gada 1. septembra?

— Vispirms vēlos kategoriski noraidīt apgalvojumus, ka tiek apdraudēta Dziesmu un deju svētku nākotne. Finansējums interešu izglītībai nav samazinājies. Ir veikta līdzekļu pārdale, un diemžēl jāatzīst, ka tā bijusi kļūdaina. Tādēļ esmu devis rīkojumu IZM Finansu departamentam un Izglītības valsts inspekcijai pārbaudīt visu skolu tarifikācijas.

IZM pati nepārdalīja līdzekļus. 2000./2001. mācību gadā interešu izglītībai paredzētos 4,5 miljonus latu tā nodeva rajonu padomēm atkarībā no skolēnu skaita rajonā. Rajonu skolu valdes izveidoja komisijas, kas izvērtēja skolu piedāvātās interešu izglītības programmas un piešķīra tām finansējumu. Konkursa rezultātā nauda nav nonākusi līdz skolām, bet atvēlēta pašvaldību dibinātām interešu izglītības iestādēm, piemēram, bērnu un jaunatnes interešu centriem. Pareizāk būtu, ja šie centri veiktu tikai metodisko darbu un uzraudzītu kvalitāti, bet interešu izglītība tiktu realizēta skolu pulciņos un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos.

Nedomāju, ka IZM būtu jāatgriežas pie prakses, ka finansējumu sadala katrai skolai. Finansējumam ir jābūt iezīmētam, un tas jānodod pašvaldību rīcībā. Uzskatu, ka IZM nevar noteikt kādu interešu izglītības virzienu, piemēram, kora dziedāšanu, dejas vai sportu kā prioritāru. Uz vietas rajonos labāk redzams, kuras aktivitātes vairāk atbalstāmas, ņemot vērā esošo bāzi.

Ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka interešu izglītības pedagogs ar attiecīgu pedagoģisko izglītību saņem tādu pašu atalgojumu kā vispārizglītojošās skolas pedagogs un arī uz viņu attiecas darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Pedagogs ir pedagogs neatkarīgi no tā, kurā iestādē tas strādā.

Tikšanās laikā ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem un mūzikas pedagogiem izskanēja prasība atjaunot vidusskolu mācību plānā mūzikas stundas. Esmu lūdzis Pedagogu domi iesniegt IZM divus dokumentus: stundu plānu pamatskolai un vidusskolai. Lai mācību priekšmetu skolotāju apvienību vadītāji izlemj, kurus mācību priekšmetus un kādā apjomā iekļaut stundu sarakstos, nepārslogojot audzēkņus. Lai profesionāļi savstarpēji vienojas. Ja stundu plānā iespējams iekļaut mūziku, neredzu iemesla, kādēļ to nedarīt.

— Jūs esat iepazinies ar stāvokli Latvijas internātskolās, no 77 skolām personiski apmeklējot 40, un uzskatāt, ka situācija tajās nav apmierinoša. Kas jādara un ko ir iespējams paveikt, lai stāvoklis uzlabotos?

— Latvijas internātskolās mācās aptuveni piecpadsmit tūkstoši bērnu. Tas ir liels skaits. Daudzās internātskolās mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Padomju gadu ideoloģija noliedza, ka mūsu valstī ir šādi bērni, tādēļ skolas tika būvētas nomaļās vietās, atstatus no apdzīvotiem centriem. Tika veidotas slēgtās mācību iestādes. Bērniem nebija iespēju integrēties sabiedrībā. Mūsu uzdevums ir šīs mācību iestādes pārveidot par arodinternātskolām.

Viens no arodinternātskolas izveides pilotprojektiem varētu veidoties Aizkraukles rajonā, kur viena otrai blakus atrodas Bebru vispārizglītojošā internātpamatskola un Vecbebru tehnikums. Internātskolas audzēkņi tehnikumā varētu apgūt kādu specialitāti, kas jauniešiem ļautu iesaistīties darba tirgū. Mūsu valstī trūkst vienkārša darba darītāju. Laukos grūti atrast cilvēkus, kuri būtu ar mieru iesaistīties sezonas darbos. Bez tam Bebros bāze atļauj, lai nākotnē tur izveidotu arī koledžu.

Problēmas rada tas, ka internātskolām netiek piešķirts aprūpes finansējums. Pašlaik 99,9 % gadījumu medikamentus, apģērbu, gultas veļu un citas nepieciešamas lietas internātskolas saņem kā humāno palīdzību no ārvalstīm. Tas nav pareizi. Pēc likuma internātskola ir rajona padomes dibināta mācību iestāde. Rajona padome sedz izdevumus tikai par ūdeni, elektrību un tamlīdzīgi, bet aprūpes finansējumu nespēj atvēlēt.

Bieži vien pagasta vadība attiecīgā teritorijā atrodošos internātskolu neatzīst par savu, kaut arī visi darbinieki maksā ienākuma nodokli pagastam. Pagasta budžets ir saistīts ar darba vietām internātskolā. Būtu labi, ja IZM, rajona padome un attiecīgā pagasta pašvaldība slēgtu trīspusēju līgumu, kurā būtu konkretizēta katras puses atbildība par internātskolu.

— Kad un kā varētu beigties meklējumi attiecībā uz sākumskolas skolēnu zināšanu vērtēšanas fiksējumu optimālo formu?

— Diskusija par šo jautājumu notiek jau trīs gadus. Vairāk nekā 50 skolas ir iesaistījušās labākas vērtējuma fiksējumu formas meklējumos. Veiksmīgi tiek īstenots projekts "Soli pa solim".

Nekādi nevaru piekrist uzskatam, ka pirmajā klasē, kur mācības sāk dažādā līmenī sagatavoti bērni, vērtējums būtu jāizsaka ar atzīmi. Nedrīkst mazotnē apzīmogot bērnu kā nesekmīgo, jo viņš nav vainīgs, ka nav sagatavots skolai tādā līmenī, lai varētu sekot līdzi mācībām. To apzinās lielākā daļa sākumskolas skolotāju. Februārī, kad notika sākumskolas skolotāju konference, nesaņēmu nevienu iebildi pret pašreizējo bezatzīmju vērtēšanas sistēmu. Skolotājs ir vienīgais cilvēks valstī, kuram ar likumu ir atļauts vērtēt. Viņš kā radoša personība var izvēlēties veidu, kā vērtējumu fiksēt un kā radīt pozitīvas emocijas vecākiem un bērniem. Gatavas receptes netiks dotas.

Protams, līdz mācību gada beigām tiks izstrādāta vienota liecība sākumskolas klasēm.

— Līdz šim pie skolas ēkas izkārtais valsts karogs skolēniem signalizēja par valsts svētkiem vai atceres dienām. Bērni pievērsa uzmanību tam, kādēļ tieši tajā dienā visur plīvo karogi. Vai tagad skolēnu acīs Latvijas karogu neapvējos ikdienišķība?

— Nevaru piekrist apgalvojumam, ka pie skolas uzvilkts karogs līdz šim audzēkņiem lika pievērst vairāk uzmanības svētku un svinamām dienām. Pretarguments — svētku dienas taču ir brīvdienas!

Tomēr būtiskākais ir tas, ka karogs pie skolas ir garants tam, ka bērnā tiks ieaudzināta sapratne par valsts simboliem un viņš tiks pieradināts pie tradīcijas — svētku ceremonijās jaunie cilvēki zinās, kā jāuzvedas un jārīkojas.

Lai veicinātu pilsoniskās audzināšanas nostiprināšanu skolās, IZM dāvināja katrai mācību iestādei plakātu komplektu ar valsts simboliku un Valsts prezidentes portretu. Lēmums ar valsts karogu iezīmēt skolu kā nozīmīgu izglītības un kultūras centru valstī ir vēl viens solis jaunatnes pilsoniskās apziņas stiprināšanā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore