LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Par kartību Latvijas tirgos
Lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču ražotāju intereses, uzlabotu un sakārtotu Latvijas tirgu darbību, ierobežotu nekontrolētu ielu tirdzniecību un nodrošinātu patērētāju aizsardzību pret veselībai bīstamu produktu un preču nonākšanu tirgū, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Noteikt, ka, sākot ar 1993. gada 1. aprīli, lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču mazumtirdzniecība Latvijas tirgos un pašvaldību speciāli iekārtotās vietās ir atļauta tikai Baltijas valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ievērojot Valsts veterinārā departamenta izstrādātos pretepizootiskos priekšrakstus, kā arī Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās vai papildnodarbošanās ir tirdzniecība.
2. Uzdot pašvaldībām, pieaicinot citas ieinteresētās juridiskās personas, izstrādāt un līdz 1993. gada 25. aprīlim iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei saskaņotus priekšlikumus par Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu tirgu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī par mantisko pretenziju noregulēšanas kārtību.
3. Latvijas Republikas Ministru Padomei un Rīgas Domei līdz 1993. gada 25. aprīlim saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem nodrošināt 15000 kvadrātmetru lielas zemes platības piešķiršanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomei lietoto mantu tirgus teritorijas paplašināšanai.
4. Uzdot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas valdei līdz 1993. gada 1. jūnijam veikt lietoto mantu tirgus teritorijas paplašināšanas un labiekārtošanas darbus, kā arī nodrošināt pastāvīgu tiesiskās un sabiedriskās kārtības noteikumu, tirdzniecības noteikumu un sanitāro normu ievērošanas uzraudzību.
5. Noteikt, ka, sākot ar 1993. gada 1. jūniju, aizliegta rūpniecības preču un amatniecības izstrādājumu tirdzniecība pastāvīgi funkcionējošo Rīgas pilsētas tirgu teritorijā, izņemot tirdzniecību šim nolūkam speciāli iekārtotos stacionāros tirdzniecības punktos. Tirdzniecības kārtību pilsētu un apdzīvoto vietu pastāvīgi funkcionējošajos tirgos, ievērojot šā lēmuma 1. punkta prasības, nosaka attiecīgā pašvaldība un tirgus apsaimniekotājs.
6. Aizliegt juridiskajām un fiziskajām personām visu veidu ielu tirdzniecību un tirdzniecību no transportlīdzekļiem pilsētās (apdzīvotajās vietās), izņemot tirdzniecību tirgus teritorijā, ievērojot tirgus noteikumus, un pašvaldību speciāli iekārtotās vietās, ievērojot pašvaldību noteikto tirdzniecības kārtību šajās vietās, mazumtirdzniecības noteikumus, citas tirdzniecību reglamentējošas un veterinarsanitārās prasības.
7. Aizliegt juridiskajām un fiziskajām personām visu veidu tirdzniecību tuneļos un gājēju apakšzemes pārejās, kā arī dzelzceļa staciju, autoostu un lidostu zālēs, gaiteņos un satiksmes ejās, izņemot speciāli iekārtotas telpas (vietas), kas paredzētas tirdzniecībai.
8. Uzdot Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomei līdz 1993. gada 1. maijam noteikt visām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām saistošu kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām izsniedzamas atļaujas jaunu tirdzniecības vietu (kiosku, novietņu, paviljonu) iekārtošanai Rīgas pilsētas teritorijā. Līdz minētās kārtības noteikšanai apturēt jaunu tirdzniecības vietu (kiosku, novietņu, paviljonu) iekārtošanu Rīgā.
9. Tirdzniecības vietu (kiosku, novietņu, paviljonu) izvietojums un estētiskais noformējums pilsētās un apdzīvotajās vietās saskaņojams ar attiecīgās pilsētas vai apdzīvotās vietas arhitektu un veterinārsanitāro dienestu.
10. Uzdot pašvaldībām sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas iestādēm un Zemessardzi nodrošināt šā lēmuma izpildi.
11. Augstākās Padomes Likumdošanas jautājumu komisijai divu nedēļu laikā iesniegt Augstākajai Padomei izskatīšanai priekšlikumus par administratīvās atbildības noteikšanu par tirdzniecības kārtības, tirdzniecības noteikumu un patērētāju tiesību neievērošanu.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 30. martā