Likums reglamentē īpašuma tiesību subjektu maiņu īpašumam, kas ir agroservisa uzņēmumu lietojumā un rīcībā. Likuma galvenais mērķis ir, veicot īpašuma privatizāciju, veicināt uzņēmējdarbības attīstību šajā nozarē, radīt apstākļus, lai izveidotu uz kooperācijas principiem un konkurenci balstītu lauksaimniecības produkcijas ražotāju interešu aizsardzības sistēmu.

Likums nosaka valsts un pašvaldību, lauksaimniecības produkcijas ražotāju un uzņēmuma darbinieku, ka arī citu fizisko un juridisko personu tiesības un kārtību, kādā iegūstamas vai konkretizējamas īpašuma tiesības uz agroservisa uzņēmumu lietojumā un rīcībā esošo mantu.

Likumā lietotie termini

Agroservisa uzņēmumi — teritoriāli un organizatoriski no lauksaimniecības uzņēmumiem nošķirti specializēti valsts vai starpsaimniecību uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus un ražo produkciju lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Agroservisa valsts uzņēmumi — agroservisa uzņēmumi, kas darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par valsts uzņēmumu».

Starpsaimniecību uzņēmumi — juridiski un saimnieciski patstāvīgi uzņēmumi, kas izveidoti pirms Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likuma «Par uzņēmējdarbību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42) stāšanās spēkā, apvienojot juridisko personu kapitālu kopīgas uzņēmējdarbības veikšanai, šādu uzņēmumu tiesību pārmantotāji, kā arī šo juridisko personu uzdevumā dibinātie uzņēmumi.

Starpsaimniecību uzņēmuma dibinātāji — lauksaimniecības uzņēmumi (kopsaimniecības, valsts saimniecības), kas ieguldījuši līdzekļus Starpsaimniecību uzņēmuma dibināšanā; uzņēmējsabiedrības, kurās pārveidoti šie lauksaimniecības uzņēmumi un kurām saglabājušās īpašuma tiesības uz ieguldījumu Starpsaimniecību uzņēmumā; fiziskās vai juridiskās personas, kas atbilstoši Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31/32) noteikumiem ieguvušas īpašumā ieguldījumu konkrētajā Starpsaimniecību uzņēmumā, kā arī valsts, ja tā ieguldījusi šajā uzņēmumā savu īpašumu.

Tehnoloģiski un organizatoriski nedalāms objekts (turpmāk — objekts) — agroservisa uzņēmuma teritoriāli un organizatoriski vismazākā struktūrvienība, kuru iespējams nodalīt un kura nodalīšanas gadījumā spēj patstāvīgi saimnieciski funkcionēt, objektīvi netraucējot to struktūru darbību, no kurām tā nodalīta.

Privatizācijas kvota — maksimālais kapitāla daudzums, kuru, privatizējot agroservisa uzņēmumu, var sākotnēji iegādāties konkrētais īpašuma pārņēmējs.

I. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Privatizācijai pakļaujamie uzņēmumi

Privatizācijai pakļaujami:

1) rajona un starprajonu nozīmes agroservisa valsts uzņēmumi.

Rajona nozīmes agroservisa valsts uzņēmumus, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome, privatizē pirmajā kārtā atbilstoši šā likuma noteikumiem.

Starprajonu nozīmes agroservisa valsts uzņēmumus, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome, pārveido uzņēmējsabiedrības atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likuma «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29/31) I un II nodaļas prasībām un privatizē otrajā kārtā atbilstoši Latvijas Republikas likuma «Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos» noteikumiem;

2) Starpsaimniecību agroservisa uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija.

Starpsaimniecību agroservisa uzņēmumos privatizējama valsts īpašuma daļa.

Starpsaimniecību agroservisa uzņēmumu privatizācijas īpatnības nosaka šā likuma V sadaļa.

II. Privatizējama īpašuma noteikšana un novērtēšana

2. pants. Privatizējamo objektu saraksts

Privatizējamo objektu sarakstā ietver visus uzņēmuma tehnoloģiski un organizatoriski nedalāmos objektus. Nedalāmā objekta sastāvā ietilpst pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un nepabeigtie kapitālās celtniecības objekti. Kustamos īpašumus — pamatlīdzekļu aktīvo daļu un apgrozāmos līdzekļus — no nekustamajiem īpašumiem var nošķirt tikai tad, ja tas netraucē nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.

3. pants. Privatizējamo objektu novērtēšana

Vērtību nosaka uzņēmumam kopumā un katram nedalāmajam objektam atsevišķi atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likumam «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27/28), no objekta kopējās vērtības atskaitot likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdodamā īpašuma vērtību.

Ja objektu privatizē izsoles kārtībā, šādi noteiktā vērtība ir izsoles sākumcena.

III. Par īpašuma privatizāciju atbildīgas institūcijas

4. pants. Privatizācijas procesa organizators

Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas atbild par privatizācijas procesa norisi agroservisa uzņēmumos un ir šā procesa iniciatore un koordinatore.

5. pants. Privatizācijas komisijas

Katra agroservisa valsts uzņēmuma īpašuma privatizācijai Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas ar pavēli izveido privatizācijas komisiju un ieceļ tās priekšsēdētāju.

Privatizācijas komisija atbilstoši šā likuma prasībām rīkojas valsts vārdā un par savu darbību valsts agroservisa uzņēmumos atbild Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai.

Atsevišķu uzņēmuma objektu privatizācijai ar privatizācijas komisijas lēmumu var izveidot privatizācijas apakškomisijas.

6. pants. Privatizācijas komisijas sastāvs

Privatizācijas komisijā iekļaujami:

1) Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas pilnvaroti pārstāvji;

2) uzņēmuma administrācijas pilnvarots pārstāvis;

3) uzņēmuma darbinieku (izņemot administrāciju) pilnvarots pārstāvis;

4) rajona pašvaldības pilnvaroti lauksaimnieciskās ražošanas pārstāvji;

5) to banku pārstāvji, kurām uzņēmums ir parādā.

Privatizācijas komisijas sastāvs publicējams tā rajona laikrakstā, kurā atrodas privatizācijai pakļautais uzņēmums.

7. pants. Privatizācijas komisijas pienākumi, tiesības un atbildība

Privatizācijas komisijas pienākums ir:

1) izstrādāt nolikumu par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumā un iesniegt to apstiprināšanai Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai;

2) aprēķināt privatizējamā īpašuma kvotas privatizējamajos objektos;

3) nodrošināt demokrātisku un atklātu privatizācijas norisi;

4) izskatīt iesniegtos privatizācijas projektus;

5) sniegt pārskatu par privatizācijas gaitu agroservisa uzņēmumā Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai un institūcijai, kas izveidojusi privatizācijas komisiju;

6) izskatīt tai iesniegtās ar privatizāciju saistītās pretenzijas un divu nedēļu laikā dot atbildi;

7) atbildēt par zaudējumiem, kas radušies īpašuma pārņēmējam, ja tas līdz līguma noslēgšanas brīdim nav saņēmis no privatizācijas komisijas informāciju par kopā ar privatizējamo objektu pārņemtajām saistībām;

8) pārbaudīt par privatizējamiem objektiem noslēgto nomas līgumu atbilstību Latvijas Republikas likumu prasībām.

Privatizācijas komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt no agroservisa uzņēmuma administrācijas darbam nepieciešamos izziņas materiālus, aprēķinus un informāciju par agroservisa uzņēmuma darbību, saistībām, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) ja nepieciešams, pieaicināt komisijas darbā ekspertus;

3) veidot privatizācijas apakškomisijas atsevišķu objektu privatizācijai.

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi ir amatpersonas, kas par savu darbību individuāli atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

8. pants. Privatizācijas komisijas darbība

Privatizācijas komisijas darbību nosaka šis likums un Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13/14) 7. un 8. pants.

Valsts īpašuma privatizācijas komisijas darbība, komisijas locekļu atalgojums, pieaicināto ekspertu darba samaksa un citi izdevumi finansējami no valsts līdzekļiem, kurus veido privatizācijas rezultātā gūtie ienākumi. Finansējuma lielumu nosaka Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija.

9. pants. Privatizācijas komisijas reorganizācija un likvidācija

Privatizācijas komisiju reorganizē ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu un likvidē ar Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas pavēli Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» 12. pantā minētajos gadījumos.

Privatizācijas komisija par savu darbību sniedz pārskatu Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai un institūcijai, kas izveidojusi privatizācijas komisiju.

10. pants. Privatizācijai pakļautā uzņēmuma administrācijas pienākumi privatizācijas procesā

Privatizācijai pakļautā uzņēmuma administrācija:

1) turpina vadīt agroservisa uzņēmuma saimniecisko darbību saskaņā ar šo darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, atbild par agroservisa uzņēmuma īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai vai pārdošanai īpašuma ieguvējam;

2) nodrošina privatizācijas komisijai nepieciešamos darba apstākļus un sniedz tai vajadzīgo informāciju;

3) sagatavo un iesniedz privatizācijas komisijai privatizējamā objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektu;

4) atbild par zaudējumiem, kas radušies īpašuma ieguvējam, ja tas līdz līguma noslēgšanas brīdim uzņēmuma administrācijas vainas dēļ nav saņēmis no privatizācijas komisijas informāciju par kopā ar privatizējamo objektu pārņemtajām saistībām.

IV. Privatizācijas procesa norise

11. pants. Nolikums par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumā

Nolikumu par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumā mēneša laikā no privatizācijas komisijas izveidošanas dienas izstrādā šā uzņēmuma privatizācijas komisija pēc Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas apstiprināta paraugnolikuma. Izstrādāto nolikumu 10 dienu laikā no iesniegšanas dienas apstiprina Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija.

Informācija par agroservisa uzņēmuma privatizācijas nolikuma apstiprināšanu un iespējām brīvi iepazīties ar to publicējama Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes oficiālajā izdevumā un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kurā atrodas privatizējamais uzņēmums.

12. pants. Privatizācijas projekts

Privatizācijas projektu atbilstoši apstiprinātajam nolikumam par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumā un Latvijas Republikas 1992. gada 16. jūnija likuma «Par valsts un pašvaldību objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27/28) 4. panta prasībām sagatavo un iesniedz privatizējamā agroservisa uzņēmuma administrācija, kā arī jebkura ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona. Privatizācijas projekta autori nedrīkst būt objekta privatizācijas komisijas locekļi.

Privatizācijas projektu iesniegšanas termiņš ir divi mēneši, skaitot no dienas, kad rajona vai pilsētas laikrakstā publicēta informācija par uzņēmuma privatizācijas nolikuma apstiprināšanas un iespējām iepazīties ar to. Privatizācijas projekts iesniedzams agroservisa uzņēmuma privatizācijas komisijai.

Agroservisa uzņēmuma privatizācijas komisijas un administrācijas pienākums ir sniegt privatizācijas projekta izstrādāšanai nepieciešamās ziņas.

Privatizācijas projektus izskata uzņēmuma privatizācijas komisija, piedaloties to autoriem, pārstāvjiem no privatizējamiem objektiem un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas privatizējamie objekti. Privatizācijas komisija mēneša laikā no privatizācijas projektu iesniegšanas termiņa beigām apstiprina projektu vai nosaka jaunu termiņu projekta iesniegšanai, bet ne ilgāk par vienu mēnesi.

Privatizācijas projektu privatizācijas komisija trīs dienu laikā pēc projekta apstiprināšanas privatizācijas komisijā iesniedz Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai. Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija mēneša laikā apstiprina projektu vai nosaka termiņu jauna privatizācijas projekta iesniegšanai, bet ne ilgāku par vienu mēnesi, un informē par to Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministriju.

Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija trīs nedēļu laikā no dienas, kad Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi privatizācijas projektu, ir tiesīga noraidīt šo projektu un ierosināt Latvijas Republikas Ministru Padomei reorganizēt attiecīgā uzņēmuma privatizācijas komisiju.

Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija privatizācijas projektu var apstiprināt ar papildnosacījumiem. Ja šie nosacījumi līdz noteiktam termiņam netiek izpildīti, projekta apstiprinājums zaudē spēku.

Aizliegts apstiprināt privatizācijas projektu, ja tajā nav ņemts vērā likumīgā īpašnieka vai viņa mantinieku valsts vai pašvaldības iestādēm iesniegtais pieteikums par īpašuma objekta atgūšanu.

Informācija par Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas apstiprināto privatizācijas projektu ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc tā apstiprināšanas privatizācijas komisijai jāpublicē Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes oficiālajā izdevumā un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kurā atrodas privatizējamais uzņēmums.

Apstiprinātajam privatizācijas projektam Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijā, pašvaldībā un privatizējamajā objektā ir jābūt pieejamam jebkurai fiziskajai personai.

13. pants. Privatizējamā īpašuma ieguvēji

Privatizējamo objektu atbilstoši nolikumam par īpašuma privatizāciju rajona nozīmes uzņēmumā ir tiesības iegūt (nopirkt):

— lauksaimnieku nozaru kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām);

— šā uzņēmuma darbinieku izveidotajām uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem (turpmāk — uzņēmējsabiedrības), kuru reģistrācijas dokumentos paredzēts privatizējamā objekta saimnieciskās darbības virziens un kuros vismaz 50 procenti statūtu fonda pieder uzņēmumā strādājošajiem vai viņiem pielīdzinātām personām.

Uzņēmējsabiedrībās, kuras piedalās objekta privatizācijā, par dalībniekiem var būt visi uzņēmuma darbinieki, kas šajā uzņēmumā nostrādājuši pilnu gadu pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, un viņiem pielīdzinātās personas.

Darbiniekiem pielīdzināmi bijušie agroservisa uzņēmuma darbinieki, kuri:

1) agroservisa uzņēmumā nostrādājuši vismaz 15 gadus;

2) agroservisa uzņēmuma nostrādājuši vismaz piecus gadus un

— atlaisti no darba štatu samazināšanas rezultātā;

— nodibinājuši uzņēmējsabiedrību, kas stājusies nomas attiecībās ar privatizācijai pakļauto agroservisa uzņēmumu;

— no agroservisa uzņēmuma aizgājuši strādāt vēlētā valsts vai arodbiedrību amatā, vai — pārcelšanas kārtībā — valsts iestādēs, lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes vai agroservisa uzņēmumā vai organizācijā;

— agroservisa uzņēmumā strādājot, kļuvuši par invalīdiem (neatkarīgi no nostrādātā laika);

— no agroservisa uzņēmuma aizgājuši pensijā;

— ar agroservisa uzņēmuma stipendiju nosūtīti un turpina mācīties;

— no agroservisa uzņēmuma iesaukti aktīvajā karadienestā.

Ja kādas uzņēmuma darbinieku izveidotas uzņēmējsabiedrības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas nomas līgumu par privatizācijai pakļautā objekta vai tā daļas izmantošanu, tiem ir prioritāras tiesības salīdzinājumā ar citiem uzņēmējdarbības formējumiem kvotas ietvaros iegūt īpašumu privatizējamajā objektā, ja šīs nomas likumību atzinusi privatizācijas komisija.

Ja uz vienu objektu pretendē vairākas darbinieku izveidotas uzņēmējsabiedrības, objektu privatizē izsoles kārtībā, piedaloties visām šīm uzņēmējsabiedrībām.

Ja privatizējamo īpašumu neiegādājas iepriekšminētie īpašuma pārņēmēji, to var iegādāties pašvaldība, kā arī citas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

Uzņēmējsabiedrībās pārveidotajos starprajonu nozīmes agroservisa uzņēmumos privatizējamo īpašumu kapitāla daļas atbilstoši nolikumam par īpašuma privatizāciju šajos uzņēmumos ir tiesības iegūt (nopirkt) tām uzņēmējsabiedrībām, kuras izveidojušās uz privatizēto rajona agroservisa objektu bāzes.

14. pants. Privatizācijas kvotas

Privatizējot īpašumu rajona nozīmes agroservisa uzņēmumos, kapitāls nedalāmajos objektos tiek sadalīts kvotās. Privatizācijas kvotas atbilstoši šā likuma prasībām aprēķina privatizācijas komisija.

Privatizējot īpašumu uzņēmējsabiedrībās pārveidotajos starprajonu nozīmes agroservisa uzņēmumos, privatizācijas komisija atbilstoši šā likuma prasībām sadala kapitālu daļās (akcijās, pajās).

15. pants. Privatizācijas kvotu noteikšanas kārtība

Lauksaimnieku nozaru kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām) privatizācijas kvotu aprēķina atbilstoši rajona lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sniegto pakalpojumu procentuālajam apjomam 1990. gadā, bet nepārsniedzot 60 procentus no objekta vērtības. Atlikušais īpašums ir uzņēmuma darbinieku izveidoto uzņēmējsabiedrību kvota.

Lauksaimnieku nozaru kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām) iedalīto kvotu sadala starp pagastiem proporcionāli attiecīgā pagasta lauksaimnieciski izmantojamas zemes platībai.

Pagastam iedalīto kvotu sadala starp pagasta lauksaimnieku nozaru kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām), kuras pieteikušās uz īpašuma iegādi, proporcionāli to biedru lauksaimnieciski izmantojamās zemes platībai.

Pagastam iedalīto kvotu, uz kuru nepiesakās šā pagasta lauksaimnieku nozaru kooperatīvās sabiedrības (biedrības), pieskaita to pārējo pagastu lauksaimnieku nozaru kooperatīvo sabiedrību (biedrību) kvotām, kuras ir pieteikušās uz īpašuma iegādi privatizējamajā objektā. Izņēmums ir meliorācijas valsts uzņēmumi.

Ja uz lauksaimnieku nozaru kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām) iedalīto kvotu šīs sabiedrības (biedrības) nepiesakās, to pievieno uzņēmuma darbinieku izveidoto uzņēmējsabiedrību kvotai.

Meliorācijas valsts uzņēmumos pagastam iedalīto kvotu, uz kuru nepiesakās šā pagasta lauksaimnieku nozaru kooperatīvās sabiedrības (biedrības), pievieno uzņēmuma darbinieku izveidoto uzņēmējsabiedrību kvotai.

Uzņēmējsabiedrībās pārveidotajos starprajonu nozīmes agroservisa uzņēmumos privatizācijas komisija kapitālu sadala vienādās daļās starp uzņēmējsabiedrībām, kuras izveidojušās uz privatizēto rajona agroservisa objektu bāzes un kuras pieteikušās iegūt šo kapitālu.

16. pants. Īpašuma tiesību maiņas kārtība

Privatizējamā valsts īpašuma (izņemot nelikumīgi atsavināto īpašumu) īpašumtiesību iegūšana notiek pirkšanas—pārdošanas ceļā.

Norēķiniem privatizācijas procesā lieto Latvijas Bankas noteikto maksāšanas līdzekli vai sertifikātus.

Privatizācijas komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiktu uzrādīti maksāšanas līdzekļu iegūšanas avoti.

17. pants. Īpašuma iegādes atvieglojumi

Īpašuma privatizācijai noteikto kvotu ietvaros Latvijas Republikas Ministru Padome vai tās pilnvarota institūcija var noteikt atvieglojumus īpašuma iegādei atsevišķos objektos.

Privatizācijas komisija nolikumā var paredzēt, ka nedalāmie objekti nododami nomā ar izpirkumu vai pārdodami ar pēcmaksu, līgumā nosakot objekta profila saglabāšanas termiņu, kā arī citus nosacījumus.

18. pants. Objektu nodošana

Īpašumtiesību atjaunošana likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem notiek Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā, bet jauno īpašnieku tiesības tiek realizētas ar pirkuma—pārdevuma līgumu.

Zaudējumi, kas radušies īpašuma ieguvējam, ja tas līdz līguma noslēgšanas brīdim nav saņēmis no privatizācijas komisijas informāciju par kopā ar objektu pārņemtajām saistībām, piedzenami no vainīgā tiesas ceļā.

Īpašumtiesības pāriet īpašuma ieguvējam ar līguma parakstīšanas brīdi, ja līgumā nav paredzēts citādi.

Prasījumus, kas radušies sakarā ar objektu privatizāciju (piemēram, pēcmaksu iekasēšana u. tml.), pēc privatizācijas komisijas likvidēšanas uztur Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarota institūcija.

Valsts īpašuma privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekli pēc valsts uzņēmuma saistību (arī pret darbiniekiem uzņemto saistību) izpildes ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

V. Īpašuma privatizācijas īpatnības starpsaimniecību uzņēmumos

19. pants. Īpašuma privatizācijas kārtība

Atbilstoši šā likuma noteikumiem starpsaimniecību uzņēmumos tiek privatizēta valsts īpašuma daļa, kuras vērtību apstiprinājusi Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija.

Valsts īpašuma privatizācijai starpsaimniecību uzņēmumu dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce atbilstoši ieguldītā kapitāla vērtībai apstiprina katram dalībniekam (arī valstij) piederošo īpašuma da|u starpsaimniecību uzņēmumā.

No valstij piederošā īpašuma vērtības starpsaimniecību uzņēmumos atskaitāma tā īpašuma vērtība (dzīvojamās mājas un citi objekti), kas bez atlīdzības nodots valstij piederošo juridisko personu un pašvaldību īpašumā.

Īpašumu starpsaimniecību uzņēmumā novērtē atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likumam «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību».

Privatizējot valsts īpašuma daļu starpsaimniecību uzņēmumos, prioritāras tiesības to iegūt ir pārējiem uzņēmuma dibinātājiem. Ja dibinātāji atsakās, šo daļu var pārdot brīvā izsolē.

Starpsaimniecību uzņēmumu dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce izlemj jautājumus par jaunradītā kapitāla daļas (izņemot valsts daļu) nodošanu (pārdošanu) starpsaimniecību uzņēmuma darbiniekiem vai viņu izveidotajām uzņēmējsabiedrībām, nosakot nodošanas (pārdošanas) kārtību un atvieglojumus (arī nomu ar izpirkumu, pārdošanu ar pēcmaksu) un paredzot nomas līguma noteikumus. Sapulce arī lemj par privatizācijas komisijas izveidošanu, par privatizācijas nolikuma apstiprināšanu un par nepieciešamību pārdot daļu kapitāla brīvā izsolē.

Starpsaimniecību uzņēmumi, kurus to dibinātāji līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai jau ir pārveidojuši uzņēmējsabiedrībās un kuri daļu no jaunradītās kapitāla vērtības, izņemot valsts daļu, nodevuši uzņēmumu darbiniekiem, var saglabāt vai grozīt līdzšinējo kapitāla sadales proporciju, tā nodošanas noteikumus un uzņēmējsabiedrības statūtus, pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas apstiprinot šādu lēmumu dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulcē. Ja dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas neapstiprina kapitāla sadales proporciju, tā nodošanas noteikumus un uzņēmējsabiedrības statūtus, izveidotā uzņēmējsabiedrība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā atzīstama par neesošu.

Ja tā īpašuma vērtība, ko starpsaimniecību uzņēmums bez maksas nodevis īpašumā valstij piederošajām juridiskajām personām un pašvaldībām, pārsniedz valsts kapitāla apjomu šajā uzņēmumā, uzņēmumam izsniedzama kompensācija attiecīgajā Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts īpašuma privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc uzņēmuma saistību izpildes ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Starpsaimniecību uzņēmuma īpašuma daļas pāriešana no juridiskās personas īpašuma fiziskās personas īpašumā notiek atbilstoši likumam vai normatīvajam aktam par šis juridiskās personas īpašuma privatizāciju.

20. pants. Īpašuma privatizācijas īpatnības starpsaimniecību celtniecības un būvindustrijas uzņēmumos

Privatizējot agrākajos gados nodibinātās starpsaimniecību celtniecības organizācijas (turpmāk — SCO), to nodibināto apvienību «Laukceltnieks» un šīs apvienības nodibinātos būvmateriālu ražošanas, būvniecības, projektēšanas, materiāltehniskās apgādes un mehanizācijas uzņēmumus (turpmāk — būvindustrijas uzņēmumi), kā arī uz šo SCO un būvindustrijas uzņēmumu bāzes izveidotās statūtsabiedrības, lēmējinstitūcija ir SCO dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce.

Būvindustrijas uzņēmumi, kuri līdz šā likuma spēka stāšanās dienai jau ir pārveidojušies statūtsabiedrības, var saglabāt vai mainīt reģistrēto statūtsabiedrības formu, uzņēmuma darbiniekiem noteikto kapitāla daļu, kapitāla iegādes noteikumus un uzņēmuma statūtus, ja to apstiprina SCO dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce. Ja dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce trīs mēnešu laika no šā likuma spēkā stāšanās dienas neapstiprina reģistrēto statūtsabiedrības formu, uzņēmuma darbiniekiem noteikto kapitāla daļu tā iegādes noteikumus un uzņēmējsabiedrības statūtus, pārveidota uzņēmējsabiedrība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kartība atzīstama par neesošu.

Līdzekļi, kas ienākuši no īpašuma privatizācijas būvindustrijas uzņēmumos, tiek uzkrati Centralizētajā būvindustrijas uzņēmumu privatizācijas fondā. Līdzekļu daļa, kas iegūta, privatizējot valsts īpašumu, pēc uzņēmuma saistību izpildes ieskaitāma Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Par pārējo līdzekļu izmantošanu lemj SCO dibinātāju vai to pilnvaroto pārstāvju sapulce.

VI. Strīdu izšķiršanas kārtība, privatizācijas procesa kontrole un atbildība par to

21. pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

Pretenzijas, kas radušās agroservisa uzņēmumu privatizācijas procesa, divu nedēļu laikā no to saņemšanas dienas izskata uzņēmuma privatizācijas komisija.

Ja vienošanās netiek panākta, strīdu izskata Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija. Ja vienošanās netiek panākta arī šajā institūcija, strīdu pēc ieinteresētās puses prasības izšķir tiesa.

22. pants. Privatizācijas procesa kontrole un atbildība par to

Privatizācijas procesa norises atbilstību Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem un apstiprinātajam privatizācijas projektam kontrolē Latvijas Republikas Ministru Padome un Valsts kontrole.

Par šā likuma pārkāpšanu vainīgās amatpersonas saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Institūcijām un amatpersonām, kas pārkāpušas šo likumu vai citus ar privatizāciju saistītos normatīvos aktus, jāatlīdzina valsts un pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumiem nodarītais zaudējums.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs

Rīgā 1993. gada 30. martā