• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 30. marta likums "Par bīstamajiem atkritumiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.1993., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60063-par-bistamajiem-atkritumiem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par dažu valsts kontrolieru iecelšanu

Vēl šajā numurā

20.04.1993., Nr. 15

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā Padome

Veids: likums

Pieņemts: 30.03.1993.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par bīstamajiem atkritumiem

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Bīstamie atkritumi — saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji kuri negatīvi ietekmē vīdi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to radīšanas vai pēc attiecīgas speciālas pārstrādes (apstrādes).

Šā likuma nozīme to bīstamību raksturo:

— eksplozivitāte;

— ugunsnedrošība;

— uzliesmotspēja;

— toksiskums;

— korozivitāte;

— nevadāma reaģētspēja;

— spēja izraisīt kancerogēnas, mutagēnas un citas pārmaiņas dzīvos organismos (faktorus, kuri izraisa ļaundabīgos audzējus, sauc par kancerogēniem faktoriem; mutagēnie faktori izraisa iedzimtas slimības un defektus.)

Darbība ar bīstamajiem atkritumiem — bīstamo atkritumu radīšana, savākšana, šķirošana, otrreizēja izmantošana, apstrāde, pārstrāde, transportēšana, uzglabāšana, apglabāšana un citas līdzīgas darbības.

Bīstamo atkritumu transportēšana — jebkuru bīstamo atkritumu pārvietošana (arī pa cauruļvadiem), kravas sagatavošana pirms transportēšanas (izņemot uzglabāšanu).

Bīstamo atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras saimnieciskās vai citas darbības rezultātā rodas bīstamie atkritumi.

Bīstamo atkritumu izvietotājs — fiziskā vai juridiskā persona kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju izmantošanu, pārstrādāšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, apglabāšanu vai citām līdzīgām darbībām.

Paziņojums — dokuments, kurā apkopotas sistematizētas ziņas par bīstamo atkritumu izcelsmi, daudzumu, to fizikāli ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām, bīstamības klasi, ziņas par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, to veidu, marķējumu, informācija par drošības pasākumiem, kā arī citi tehniskie un ekonomiskie parametri.

Atļauja — kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas atļauj veikt darbības ar bīstamajiem atkritumiem (izņemot transportēšanu) noteiktā laika posmā.

Transportēšanas atļauja — kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas atļauj transportēt bīstamos atkritumus saskaņā ar apstiprinātām shēmām.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis un pamatprincipi, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Likuma mērķis ir noteikt prasības un kārtību, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas teritorijā, lai pasargātu no bīstamo atkritumu ietekmes vidi, cilvēku veselību, fizisko un juridisko personu īpašumu un intereses.

Darbības ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikā tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam prasībām.

Darbības ar bīstamajiem atkritumiem notiek par maksu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu.

2. pants. Bīstamo atkritumu veidi

Likums piemērojams darbībām ar šādiem bīstamajiem atkritumiem (ja tiem piemīt bīstamos atkritumus raksturojošas pazīmes):

— atkritumi, kas satur naftas produktus un eļļas (minerāleļļas, naftu, mazutu, dīzeļeļļas, to emulsijas, ūdens maisījumus, nogulsnes, ar tiem piesārņotu grunti);

— atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus mazgāšanas un attaukošanas procesos izmantotos šķīdinātājus metālapstrādes, aparātbūves un citos uzņēmumos, sintēzes un ekstrakcijas procesos izmantotos šķīdinātājus ķīmiskajā, farmaceitiskajā, pārtikas rūpniecībā, ķīmiskās tīrīšanas procesos izmantotos Šķīdinātājus u. c.);

— atkritumi, kas satur halogēnus;

— atkritumi, kas satur cianīdus;

— nevajadzīgas vielas un produkti, kas satur polihlorētus bifenilus (PHB), polihlorētus terfenilus (PHT), polibromētus bifenilus (PBB) vai to piemaisījumus;

— atkritumi, kas satur smago metālu jonus;

— ādu pārstrādes uzņēmumu vai ģērēšanas cehu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās izveidojušās dūņas un citi hromu saturoši atkritumi;

— laku, krāsu un līmju atlikumi;

— atkritumi, kas satur dzīvsudrabu un tā savienojumus;

— atkritumi, kas satur kadmiju un tā savienojumus;

— neorganisko vielu atkritumi, kas izveidojusies dažādos ķīmiskajos procesos (izlietotas skābes, sārmi, sāļi);

— atkritumi, kas satur dažādas organiskās vielas, ari virsmas aktīvās vielas (dzesējošie šķidrumi, mazgāšanas un tīrīšanas procesu atkritumi);

— izlietoti organiskie filtrēšanas un tīrīšanas materiāli (tekstilijas, papīri, filtrmateriāli no dabīgiem un sintētiskiem polimēru materiāliem, ar eļļas produktiem piesārņotas kokskaidas u. c.);

— formēšanas un metālliešanas atkritumi;

— gaļas un zivju pārstrādes atkritumi, augu eļļas atkritumi;

— metālu pulēšanas un slīpēšanas atkritumi;

— piesārņoti polimēru materiāli — dabīgie un sintētiskie polimēri (jonīti, lateksi, plastifikatori u. c.);

— koksnes konservantu atkritumi;

— augu un dzīvnieku ķīmisko aizsardzības līdzekļu (pesticīdu, arī herbicīdu, insekticīdu u. c.) atkritumi;

— ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības atkritumi;

— biocīdu, bioloģiski aktīvo vielu un fitofarmaceītisko preparātu ražošanas atkritumi;

— nevajadzīgie, neizlietotie ārstniecības preparāti, mikrobioloģiskie preparāti un medicīnas iestāžu atkritumi;

— notekūdeņu attīrīšanas dūņas ar paaugstinātu bīstamo vielu saturu (smagie metāli, naftas produkti u. c.);

— sadzīve radušies atkritumi un atlikumi;

— citi bīstamie atkritumi, kuriem var piemērot šā likuma prasības. Sarakstam papildinājumus apstiprina Latvijas Republikas Labklājības ministrija, saskaņojot ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju.

Darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem regulē īpaši Latvijas Republikas normatīvie akti.

II NODAĻA

VALSTS INSTITŪCIJU KOMPETENCE ATTIECĪBA UZ DARBĪBĀM AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

3. pants. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālas (reģionālas) vides aizsardzības institūcijas:

— veic valsts kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— saskaņo fiziskajām un juridiskajām personām izsniedzamās atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī izsniedz bīstamo atkritumu transportēšanas atļaujas;

— nosaka monitoringa kārtību objektos, kuros tiek veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;

— nosaka ekoloģisko zināšanu minimumu amatpersonām un speciālistiem, kuri ir atbildīgi par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

4. pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Latvijas Republikas Ministru Padome:

— nosaka ekoloģiskās apdrošināšanas maksājumu limitus un kompensācijas sistēmu attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— nodrošina bīstamo atkritumu transportēšanas republikāniskas shēmas izstrādāšanu un ieviešanu valsts teritorijā;

— saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem koordinē un vada tādu avāriju seku likvidēšanu, kuras izraisījušas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;

— nodrošina un nosaka valsts sanitāro uzraudzību vietās, kur tiek veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;

— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

Saskaņojot ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju:

— apstiprina republikas nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un poligonu izvietojumu, kā arī bīstamo atkritumu izmantošanas, pārstrādes, transportēšanas un apglabāšanas kārtību;

— apstiprina republikas nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu nolikumus.

5. pants. Pašvaldību (pagastu, pilsētu, Rīgas pilsētas) institūciju kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Pašvaldību (pagastu, pilsētu, Rīgas pilsētas) institūcijas to pārziņā esošajā teritorijā:

— veic Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzēto uzraudzību pār fizisko un juridisko personu veiktajām darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem līdzdarbojas tādu avāriju seku likvidēšanā, kuras izraisījušas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;

— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētas funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas teritoriālo (reģionālo) vides aizsardzības institūciju atzinumu:

— izsniedz fiziskajām un juridiskajām personām atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās anulē;

— izstrādā un apstiprina bīstamo atkritumu savākšanas un transportēšanas shēmu saskaņā ar republikānisko shēmu;

— apstiprina vietējas nozīmes bīstamo atkritumu un pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un poligonu izvietojumu;

— saskaņo fizisko un juridisko personu izstrādāto drošības un pretavāriju plānu pasākumus attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī avāriju likvidēšanas plānus.

III NODAĻA

DARBĪBĀM AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM NEPIECIEŠAMO DOKUMENTU NOFORMĒŠANA

6. pants. Obligātie priekšnoteikumi darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Darbības ar bīstamajiem atkritumiem atļauts veikt tikai pēc tam, kad kompetentai institūcijai iesniegts paziņojums par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un saņemta atļauja vai transportēšanas atļauja.

7. pants. Paziņojums par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt vai veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, sagatavo un iesniedz paziņojumu par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem kompetentai institūcijai, kura ir tiesīga izsniegt atļauju vai transportēšanas atļauju.

Paziņojums ir obligāts priekšnoteikums atļaujas vai transportēšanas atļaujas saņemšanai.

8. pants. Atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, šo darbību veikšanai jāsaņem atļauja.

Atļauju darbībām ar bīstamajiem atkritumiem (izņemot bīstamo atkritumu transportēšanu), pamatojoties uz teritoriālo (reģionālo) vides aizsardzības institūciju atzinumu, izsniedz tā pašvaldības institūcija, kuras teritorijā tiks veiktas šīs darbības.

Bīstamo atkritumu transportēšanai Latvijas Republikas teritorijā jāsaņem transportēšanas atļauja. To izsniedz Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas (pēc transportētāju — fizisko un juridisko personu — atrašanās vietas), informējot par to pašvaldības.

Atļauju bīstamo atkritumu tranzīttransportam Latvijas Republikas teritorijā izsniedz Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, informējot par to attiecīgās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas un pašvaldības.

Atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem zaudē spēku, ja notikusi juridisko personu reorganizācija, mainījušies tehnoloģiskie procesi, bīstamo atkritumu transportēšana (transportēšanas veids, -tehnoloģija u. c.), kā arī citos gadījumos, kad notikušas pārmaiņas darbībās ar bīstamajiem atkritumiem. Lai arī turpmāk varētu veikt darbības ar bīstamajiem atkritumiem, jāsaņem jauna atļauja vai transportēšanas atļauja.

Atļaujas izsniedzējs ir tiesīgs to anulēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9. pants. Citi dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas reglamentē darbības ar bīstamajiem atkritumiem, var būt paredzēti arī citi dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

IV NODAĻA

FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU PIENĀKUMI, VEICOT DARBĪBAS AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

10. pants. Pienākumi, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, Ir pienākums:

— ievērot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas teritorijā;

— pirms uzsāktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, iesniegt kompetentai institūcijai šajā laikā noteiktajā kārtībā paziņojumu par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un saņemt attiecīgu atļauju;

— ieviest ražošanas procesos mazatlikumu, bezatlikumu vai noslēgtās tehnoloģijas, kas mazina vai nepieļauj bīstamo atkritumu veidošanos;

— nekavējoties informēt pašvaldību un vides aizsardzības institūcijas, ja mainījies tehnoloģiskais vai ražošanas process, uzņēmums pārprofilēts, mainījies bīstamo atkritumu apjoms, sastāvs utt.j

— ievērot bīstamo atkritumu savākšanas un transportēšanas shēmas;

— izstrādāt drošības un pretavāriju pasākumu plānus attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— savlaicīgi nokārtot maksājumus par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— nodrošināt pašvaldību un vides aizsardzības institūcijas, iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas ar nepieciešamo informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— organizēt monitoringu savām darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;

— atlīdzināt videi, cilvēku dzīvībai un veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarīto kaitējumu, kas radies vides aizsardzības likumpārkāpumu rezultātā;

— veikt citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, darbojoties ar bīstamajiem atkritumiem.

V NODAĻA

KONTROLE PAR DARBĪBĀM AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

11. pants. Institūcijas, kas veic kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic:

— Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas;

— pašvaldību institūcijas;

— Latvijas Republikas Labklājības ministrijas institūcijas;

— fiziskās un juridiskās personas, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem (paškontrole).

VI NODAĻA

ATBILDĪBA PAR LIKUMPĀRKĀPUMIEM UN STRĪDU IZSKATĪŠANA, KURI RODAS, VEICOT DARBĪBAS AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

12. pants. Darbību ar bīstamajiem atkritumiem ierobežošana, apturēšana vai pārtraukšana

Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālas) institūcijas vai citas tam pilnvarotas institūcijas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt tādas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, kuru rezultātā tiek pārkāptas šajā likumā un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos noteiktās prasības, un tiek nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, cilvēku veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

13. pants. Atbildības veidi par likumpārkāpumiem, kas pieļauti, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Fiziskās un juridiskās personas, kas, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem, pārkāpušas vides aizsardzības likumdošanas aktos noteiktās prasības, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

14. pants. Atbildība par kaitējumu, kas nodarīts, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, jāatlīdzina videi, cilvēku veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarītais kaitējums, ja tas radies, pārkāpjot šā likuma vai citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

Fiziskās un juridiskās personas, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, atbrīvojamas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu, ja tas radies nepārvarama speķa vai citu tādu apstākļu rezultātā (dabas stihija u. tml.), kuros šīs personas nav vainojamas.

15. pants. Strīdu izskatīšana, kuri rodas, noformējot un veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem

Strīdus, kuri rodas, noformējot un veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem, izskata Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas pieņemto lēmumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.

Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos šādus strīdus izskata starptautiskā tiesa vai arbitrāža.

VII NODAĻA

STARPTAUTISKAS VIENOŠANAS PAR DARBĪBĀM AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM

16. pants. Starptautiskās vienošanās par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem

Ja Latvijas Republikas noslēgtās starptautiskās vienošanās noteikumi attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem atšķiras no Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas teritorijā piemērojami starptautiskās vienošanās noteikumi, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākas prasības.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 30. martā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!