LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par augu šķirņu aizsardzību

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbības joma

Šis likums attiecas uz augu šķirnēm, kas pieder pie šā likuma pielikumā norādītajām botāniskajām ģintīm vai sugām.

2. pants. Šķirnes reģistrācijas nosacījumi

(1) Augu šķirni var reģistrēt tikai tad, ja tā ir:

1) jauna;

2) atšķirīga;

3) pietiekami viendabīga;

4) stabila.

(2) Lai šķirni reģistrētu, tai ir jāpiešķir šā likuma 12. panta noteikumiem atbilstošs nosaukums. Turklāt pieteicējam ir jāievēro šajā likumā paredzētās formalitātes un jāsamaksā attiecīgās nodevas. Selekcionāra ekskluzīvo tiesību piešķiršanai nevar papildus izvirzīt nekādus citus nosacījumus.

3. pants. Šķirnes jaunums (novitāte)

(1) Šķirne tiek uzskatīta par jaunu, ja līdz tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam pieteicējs vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes pavairojamo materiālu vai jebkuru auga daļu nav pārdevis vai citādā veidā nodevis trešajām personām komerciālai izmantošanai:

a) Latvijā — agrāk nekā gadu pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas;

b) ārpus Latvijas — agrāk nekā sešus gadus pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas attiecībā uz vīnogulājiem, augļu kokiem, dekoratīvajiem kokiem un krūmiem vai meža kokiem;

c) ārpus Latvijas — agrāk nekā četrus gadus pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas attiecībā uz pārējiem augiem, kuri nav minēti šā panta pirmās daļas «b» punktā.

(2) Ja šo likumu piemēro augu ģintīm vai sugām, uz kurām pirms tam tas netika attiecināts, tad nesen izveidota šķirne, kura aizsardzības perioda sākuma datumā jau pastāv, tiek uzskatīta par jaunu pat tajos gadījumos, kad minētā pārdošana vai nodošana trešajām personām notikusi pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa.

4. pants. Šķirnes atšķirīgums

Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā vismaz ar vienu raksturīgo pazīmi skaidri atšķiras no citas šķirnes, kura ir kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma šādā veidā:

1) iesniedzot uz to pieteikumu jebkurā valstī, ja pieteikuma iesniegšanas rezultātā piešķirtas selekcionāra tiesības vai šķirne tikusi iekļauta oficiālā šķirņu reģistrā;

2) to iekļaujot vai publicējot oficiālā šķirņu sarakstā;

3) to pieminot atklātā izziņu apkopojumā;

4) to pieteikumu precīzi aprakstot atklātās publikācijās vai padarot vispārzināmu jebkurā citā veidā.

5. pants. Šķirnes viendabīgums

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti ar selekcionāra ieteikto metodi, savu raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami izlīdzināti.

6. pants. Šķirnes stabilitāte

Šķirne tiek uzskatīta par stabilu, ja pēc vairākkārtējas pavairošanas ar selekcionāra ieteikto metodi šķirnes īpašības būtiski nemainās.

7. pants. Selekcionārs

(1) Saskaņā ar šo likumu par selekcionāru var kļūt:

1) persona, kas attiecīgo šķirni ir Latvijā izveidojusi vai izdalījusi;

2) persona, kas ir iepriekšminētās personas darba devēja vai pasūtītāja, ja darba līgumā vai selekcijas stacijas statūtos nav paredzēti citi noteikumi;

3) iepriekšminēto personu tiesību pārņēmējs.

(2) Ja šķirne ir izveidota vairāku selekcionāru kopīgas darbības rezultātā, selekcionāra tiesības viņiem ir kopīgas. Viņu savstarpējās attiecības tiek noteiktas uz rakstveida vienošanās pamata. Ja vienošanās nav noslēgta, katrs no viņiem var izmantot selekcionāra tiesības pēc sava ieskata, izņemot licences piešķiršanu, kā arī selekcionāra tiesību nodošanu citai personai. Šīs darbības selekcionāra tiesību līdzīpašnieki var realizēt tikai savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

8. pants. Selekcionāra tiesības uz šķirni, kas izveidota citā valstī

(1) Selekcionāra tiesības var iegūt arī:

1) selekcionārs, kas izveidojis šķirni citā valstī, kura ir 1961. gada 2. decembra Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijas dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts), vai viņa tiesību pārņēmējs;

2) selekcionārs — dalībvalsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, kas izveidojis šķirni ārpus Latvijas, vai viņa tiesību pārņēmējs.

(2) Selekcionāra tiesības var iegūt arī jebkura cita persona, ja šķirne pēc Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes atzinuma ir svarīga Latvijas tautas saimniecībai.

9. pants. Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs

(1) Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota, pamatojoties uz valdības lēmumu, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, to iekļaušanu audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo šķirņu sarakstā, kā arī citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Lauksaimniecības ministrijas Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs (turpmāk — Šķirņu centrs) pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi un pēcpārbaudi saskaņā ar īpašu nolikumu;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences par selekcionāra tiesību nodošanu;

6) kārto Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistru;

7) veic citas šajā likumā un Šķirņu centra nolikumā paredzētas funkcijas.

10. pants. Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrs

Saskaņā ar šo likumu jaunās šķirnes reģistrē Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrā (turpmāk — Reģistrs), kuru kārto Šķirņu centrs. Vienlaikus ar šķirni reģistrē arī šķirnes nosaukumu.

Visi grozījumi, kas saistīti ar selekcionāra tiesību īpašnieka un šķirnes nosaukuma maiņu, licencēm, reģistrācijas anulēšanu un atjaunošanu, tiek atzīmēti Reģistrā.

OTRĀ NODAĻA
ŠĶIRNES REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMS UN TĀ IZSKATĪŠANA

11. pants. Šķirnes reģistrācijas pieteikums

(1) Šķirnes reģistrācijas pieteikumu (turpmāk — pieteikums) selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs, vai viņu pilnvarota persona iesniedz Šķirņu centram. Par katras šķirnes reģistrāciju jāiesniedz atsevišķs pieteikums.

(2) Pieteikuma sastāvā jābūt:

1) iesniegumam par šķirnes reģistrāciju, kurā pieteicējs apliecina, ka šķirne atbilst šā likuma 3.—6. un 13. panta prasībām;

2) norādei par pieteicēja vārdu un adresi;

3) norādei par autora vārdu un adresi;

4) ja pieteicējs ir selekcionāra tiesību pārņēmējs, — dokumentam, kas apliecina pieteicēja tiesības iesniegt pieteikumu;

5) ja pieteikumu iesniedz pilnvarota persona, — pilnvarai;

6) izsmeļošam šķirnes aprakstam, kurā speciāli aprakstīta viena vai vairākas raksturīgās pazīmes, ar ko šķirne atšķiras no citām šķirnēm;

7) priekšlikumam par šķirnes nosaukumu;

8) dokumentam, kas apliecina, ka samaksāta pieteikuma nodeva;

9) ja nepieciešams, konvencijprioritātes pieprasījumam.

(3) Ja nepieciešams, pēc pieteikuma iesniegšanas pieteicējam jānodrošina pietiekamā daudzumā sēklas vai stādāmais materiāls, dokumentācija un cita informācija šķirnes novērtēšanai.

(4) Iesniegums par šķirnes reģistrāciju iesniedzams latviešu valodā. Pārējos pieteikuma dokumentus var iesniegt arī krievu, angļu vai vācu valodā. Ja pieteikuma dokumenti nav iesniegti latviešu valodā, divu mēnešu laikā tiem jāpievieno tulkojums latviešu valodā.

12. pants. Šķirnes nosaukums

(1) Šķirnes nosaukumam un tā rakstībai jānodrošina augu šķirnes atšķirība no citām šķirnēm un jāatbilst kultūraugu starptautiskas nomenklatūras prasībām. Šķirnes nosaukums jāizmanto arī pēc šķirnes aizsardzības perioda izbeigšanās. Reģistrēto šķirnes nosaukumu nedrīkst izmantot citai tās pašas augu sugas vai radniecīgas augu sugas šķirnei vai tās sēklas vai stādāmajam materiālam.

(2) Šķirnes nosaukumu nereģistrē, ja tas:

1) sastāv tikai no cipariem, ja vien tā nav parasta (pieņemta) prakse šķirnes nosaukuma piešķiršanā;

2) dod iespēju maldināt sabiedrību, var radīt neskaidrības attiecībā uz šķirnes raksturīgajām pazīmēm, nozīmību, saimnieciskajām īpašībām vai arī attiecībā uz paša selekcionāra personu;

3) ir pretrunā ar likumu vai citiem normatīvajiem dokumentiem vai arī tam ir aizskaroša nozīme;

4) var tikt sajaukts ar šķirnes nosaukumu, kurš tiem pašiem augiem (radniecīgai augu sugai vai šo augu sēklas materiālam) reģistrēts vai kuru jau ierosināts reģistrēt Reģistrā vai citā oficiālā šķirņu sarakstā;

5) var tikt sajaukts ar citas personas aizsargātu precu zīmi, nosaukumu, firmas nosaukumu vai citu apzīmējumu;

6) var tikt sajaukts ar pieteicēja jau aizsargātu šķirnes sēklas materiāla vai līdzīgu materiālu preču zīmi. Šķirņu centrs var atļaut Latvijas Republikā reģistrēt ārvalstīs pieteiktu nosaukumu, neņemot vērā šā panta 1. un 2. punktā minētos ierobežojumus.

13. pants. Konvencijprioritāte

(1) Pirmo pieteikumu selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs var iesniegt jebkurā dalībvalstī. Ja selekcionārs pēc pirmā pieteikuma 12 mēnešu laikā iesniedz citā dalībvalstī tās pašas šķirnes pieteikumu, otrajam pieteikumam ir prioritātes tiesības no pirmā pieteikuma iesniegšanas datuma. Pirmā pieteikuma iesniegšanas diena šajā laikā netiek ieskaitīta.

(2) Lai apliecinātu prioritāti, pieteicējam triju mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas Šķirņu centrā jāiesniedz prioritātes datumu apstiprinošs dokuments un paraugi vai citi pierādījumi, ka abos pieteikumos minētā šķirne ir viena un tā pati. Ja ir svarīgi iemesli, Šķirņu centrs var pēc pieteicēja lūguma šo laiku pagarināt.

(3) Selekcionāram ir tiesības trīs gadus pēc prioritātes datuma iesniegt Šķirņu centram papildu informāciju, dokumentus vai materiālus, kas nepieciešami pieteikuma ekspertīzei un šķirnes pārbaudei.

(4) Cita pieteikuma iesniegšana, jaunas šķirnes izmantošana vai ziņu publicēšana par to nevar būt par iemeslu tāda pieteikuma noraidīšanai, uz kuru pieprasīta prioritāte, ja šie fakti attiecas uz pirmā pieteikuma priekšmetu un pieteikums ir iesniegts 12 mēnešu laikā no prioritātes datuma. Šie paši fakti nevar būt par pamatu tam, lai rastos jebkādas trešo personu tiesības uz šķirni.

14. pants. Reģistrētais pilnvarotais

Fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, un juridiskas personas, kuras atrodas ārvalstīs, izmanto Šķirņu centrā reģistrēto pilnvaroto pakalpojumus.

15. pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas Šķirņu centrs pārbauda pieteikuma atbilstību šā likuma 2. un 12. panta prasībām un paziņo pieteicējam par pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai vai par nepieciešamību papildināt pieteikumu ar trūkstošajiem materiāliem vai papildu materiāliem, vai par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai.

(2) Pieprasītie materiāli jāiesniedz divu mēnešu laika no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja ir attaisnojoši iemesli, pēc pieteicēja lūguma Šķirņu centrs var šo termiņu pagarināt par vienu mēnesi. Ja pieteicējs pārkāpj noteikto laiku, nenovērš norādītos trūkumus vai neatbild uz ekspertīzes pieprasījumu, pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu. Par to pieteicējam tiek nosūtīts paziņojums.

(3) Atteikuma gadījumā pieteicējs ir tiesīgs divu mēnešu laikā iesniegt iebildumus valdības izveidotajai Apelācijas komisijai. Lēmums par iebildumiem tiek pieņemts divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas.

16. pants. Selekcionāra tiesību atjaunošana

Ja tiesa konstatē, ka nevis pieteicējam, bet trešajai personai ir tiesības uz Šķirnes reģistrāciju, pēc šīs personas pieprasījuma pieteikums tiek pāradresēts tai. Tiesību pārņēmējam ir jāsamaksā jauna pieteikuma nodeva.

17. pants. Pieteikuma publikācija un iebildumu iesniegšana

Ja iepriekšējā izskatīšanā konstatēts, ka pieteikuma sastāvā ir pareizi noformēti visi nepieciešamie dokumenti un nav citu šķēršļu šķirnes dokumentu reģistrācijai, Šķirņu centrs publicē oficiālā biļetenā ziņas par pieteikumu. Pēc publikācijas jebkura persona var Šķirņu centrā iepazīties ar pieteikuma materiāliem un par samaksu saņemt šo materiālu kopijas. Par to pieteikumā tiek izdarīta atzīme. Iebildumi pret reģistrāciju jāiesniedz rakstveidā sešu mēnešu laikā no ziņu publikācijas dienas.

18. pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Šķirņu centrs veic šķirnes jaunuma, atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar īpašu nolikumu, ko apstiprina Lauksaimniecības ministrija. Par šķirnes pārbaudi ir jāmaksā nodeva.

19. pants. Lēmums par šķirnes reģistrāciju

(1) Pēc tam, kad izbeidzies iebildumu iesniegšanas termiņš un pabeigta šķirnes pārbaude (ja tāda bija nepieciešama), pieteicējam tiek nosūtīts paziņojums par saņemtajiem iebildumiem un pārbaudes rezultātiem un tiek dota iespēja divu mēnešu laikā paziņot Šķirņu centram savus atzinumus par jebkuru izdarīto pārbaudi vai iebildumu.

(2) Lēmumu par šķirnes reģistrāciju pieņem Padome saskaņā ar šā likuma 2.—6. panta noteikumiem.

20. pants. Apelācija

Ja Padomes lēmums ir noraidošs, pieteicējs ir tiesīgs iesniegt apelācijas komisijai apelāciju.

21. pants. Apelācijas termiņš un nodeva

Apelācija saskaņā ar šā likuma 20. pantu jāiesniedz Apelācijas komisijai divu mēnešu laikā no Padomes lēmuma saņemšanas datuma, vienlaikus samaksājot noteikto apelācijas nodevu. Ja nodeva nav samaksāta, apelācija netiek izskatīta. Apelācijas komisija izskata apelāciju triju mēnešu laikā.

22. pants. Apelācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana

Ja Apelācijas komisijas lēmums pieteicēju neapmierina, viņš divu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt prasību tiesā.

23. pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome, izskatot pieteikumu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu, tā šķirni ieraksta Reģistrā, lēmumu publicē oficiālā biļetenā un izsniedz pieteicējam šķirnes reģistrācijas apliecību.

24. pants. Šķirņu centrs oficiālā biļetenā publicē ziņas par

1) iesniegtajiem pieteikumiem;

2) šķirņu reģistrāciju un tās anulēšanu;

3) šķirņu nosaukumu maiņu;

4) Apelācijas komisijas un tiesu lēmumiem;

5) izsniegtajām licencēm;

6) citu informāciju, kas saistīta ar šķirņu aizsardzību.

25. pants. Nodevas

(1) Par selekcionāra tiesību aizsardzību un ar to saistītām darbībām saskaņā ar šo likumu Ministru Padomes noteiktajā apjomā jāmaksā šādas nodevas:

1) par pieteikuma iesniegšanu (11., 16. pants);

2) par šķirnes pārbaudi (18., 30. pants);

3) par apelāciju (20. pants);

4) par licences reģistrāciju (32. pants);

5) ikgadējā nodeva šķirnes aizsardzības darbības periodā;

6) papildu nodeva par ikgadējās nodevas savlaicīgu nenomaksāšanu;

7) par citām juridiski nozīmīgām darbībām.

(2) Ikgadējā nodeva jāmaksā par katru kalendāra gadu no tā gada sākuma, kurš tieši seko gadam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju. Nodeva jānomaksā ne agrāk kā sešus mēnešus pirms kalendāra gada sākuma, bet kopā ar papildu nodevu — ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kalendāra gada sākuma.

TREŠĀ NODAĻA
SELEKCIONĀRA TIESĪBAS

26. pants. Selekcionāra tiesības

(1) Selekcionāra tiesības nozīmē, ka neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākuma avotu;

1) to ražojot, pavairojot, sagatavojot līdz izsējas kondīcijai, glabājot vai ievedot Latvijā un izvedot no Latvijas kā sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga dalu ar mērķi piedāvāt šo materiālu pārdošanai, pavairošanai vai citāda veida darījumiem pavairošanas nolūkos;

2) pārdodot, piedāvājot pārdošanai vai cita veida darījumiem šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu pavairošanas nolūkos;

3) gadījumos, kad atkārtota šķirnes sēklas materiāla izmantošana ir nepieciešama citas šķirnes sēklas materiāla ražošanai, izmantojot pašu šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu šādai ražošanai vai ar mērķi piedāvāt saražoto materiālu pārdošanai vai cita veida darījumiem pavairošanas nolūkos.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz šķirnēm:

1) kuras būtiski pārmanto aizsargājamās šķirnes pazīmes, ja vien pati aizsargājamā šķirne nav būtiski pārmantojusi citas šķirnes pazīmes;

2) kuras atšķiras no aizsargājamās šķirnes tikai ar pārmaiņām, kas izraisītas ar kādu no metodēm, kuras atļauj saglabāt šķirnes genotipu vai genotipa kombinācijas (dabisko, inducēto vai somaklonālo mutantu izlases, atkrustošanas un gēnu inženierijas metodes);

3) kuras pietiekami neatšķiras no aizsargājamās šķirnes atbilstoši šā likuma 2. panta prasībām;

4) kuru atražošana prasa daudzkārtēju aizsargājamās šķirnes izmantošanu.

27. pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Selekcionāra tiesības nav spēkā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes izmantošanu:

1) personiskos vai nekomercionālos nolūkos, ieskaitot gadījumus, kad audzētājs pavairošanas nolūkos viņam lietošanā vai īpašumā piešķirtajos zemes gabalos izmanto daļu ražas, kuru viņš pats ieguvis no aizsargājamas šķirnes vai šķirnes, kas minēta šā likuma 26. panta 2. punkta 1.—3. apakšpunktā;

2) eksperimentālos nolūkos;

3) par izejmateriālu citu šķirņu iegūšanas nolūkos, izņemot gadījumus, kad tiek piemērotas šā likuma 26. panta 2. punkta prasības attiecībā uz 26. panta 1. punktā paredzētajām darbībām ar iegūtajām šķirnēm.

(2) Selekcionāra tiesības netiek attiecinātas uz darbībām ar aizsargājamās šķirnes vai 26. panta 2. punktā minēto šķirņu sēklas materiālu vai jebkuru šādas šķirnes augu daļu, kas iegūti tieši no materiāla, kuru pats selekcionārs vai citas personas ar viņa atļauju pārdod vai citādi izplata Latvijā, ja vien šīs darbības mērķis nav:

1) šo šķirni pavairot;

2) izvest šķirnes sēklas materiālu, kas atļauj pavairot šķirni valstī, kurā attiecīgās augu ģints vai sugas šķirnes netiek aizsargātas, izņemot gadījumus, kad izvestais materiāls tiek pārstrādāts patēriņam.

28. pants. Selekcionāra tiesību darbības periods

Selekcionāra tiesības tiek iegūtas ar šķirnes reģistrācijas dienu un ir spēkā 25 gadus, skaitot no tā gada sākuma, kas tieši seko gadam, kad lēmums par reģistrāciju stājies spēkā.

29. pants. Šķirnes autora tiesības

Šķirnes autoram, tas ir, fiziskajai personai, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni, ir tiesības:

1) tikt nosauktam par šķirnes autoru un pieminētam kā tādam visos materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu, nekaitējot selekcionāra interesēm;

3) pieprasīt līgumā ar darba devēju pienācīgu atlīdzību par šķirnes izmantošanu.

CETURTĀ NODAĻA
REĢISTRĒTAS ŠĶIRNES IZMANTOŠANA

30. pants. Šķirnes pārbaude tās aizsardzības periodā

Reģistrētas šķirnes viendabīguma un stabilitātes pārbaudei tās aizsardzības periodā Šķirņu centrs var pieprasīt, lai šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks piegādā sēklas materiālu, dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai.

31. pants. Licences līgums

(1) Selekcionāra tiesību īpašnieks savas tiesības izmantot reģistrēto šķirni par ienākumu avotu var nodot citai personai, izsniedzot izņēmuma licenci vai vienkāršo licenci vai izsludinot brīvo licenci.

(2) Izņēmuma licences īpašnieks (licenciāts) iegūst izņēmuma tiesības izmantot šķirni saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem. Licences izsniedzējs (licenciārs) saglabā tiesības uz šķirnes izmantošanu līgumā paredzētajā apjomā.

(3) Izsniedzot vienkāršo licenci, tas ir, piešķirot šķirnes izmantošanas tiesības licenciātam, licenciārs saglabā tiesības piešķirt licenci uz to pašu šķirni trešajām personām. Licenciāts nevar nodot savas tiesības tālāk citai personai, ja tāda vienošanās nav paredzēta licencē.

(4) Selekcionāra tiesību īpašnieks var oficiālā biļetenā publicēt paziņojumu par to, ka jebkura persona pret attiecīgu samaksu ir tiesīga izmantot selekcionāra šķirni no dienas, kad par to tiek rakstveidā informēts selekcionāra tiesību īpašnieks un Šķirņu centrs, taču ar noteikumu, ka tiks samaksāta paziņojumā norādītā summa.

(5) Šķirņu centrs Reģistrā izdara atzīmi par brīvās licences piešķiršanu.

(6) Brīvās licences izsludināšanas gadījumā šķirnes aizsardzības nodeva tiek samazināta par 50 procentiem, sākot ar nākamā gada 1. janvāri.

(7) Saskaņā ar selekcionāra tiesību īpašnieka iesniegumu un ar visu brīvo licenču īpašnieku piekrišanu Šķirņu centrs var anulēt brīvās licences piešķiršanu.

32. pants. Licences līguma un licences īpašnieka reģistrācija

Licences (arī piespiedu licences) līgums un licences īpašnieka maiņa ir jāreģistrē Šķirņu centrā, izdarot ierakstu Reģistrā un samaksājot attiecīgu nodevu. Nereģistrēts licences līgums nav spēkā. Ja licences darbību pārtrauc, ieraksts Reģistrā tiek anulēts.

33. pants. Piespiedu licence

Ja tirgus pietiekamā apjomā nav nodrošināts ar valsts ekonomikai vai sabiedrības interesēm nozīmīgas reģistrētās šķirnes materiālu, jebkura persona, kura vēlas ražot un pārdot šo šķirni Latvijā, var iesniegt tiesā prasību par piespiedu licences piešķiršanu. Piespiedu licence ietver arī tiesības saņemt no selekcionāra tiesību īpašnieka sēklas izejmateriālu.

34. pants. Piespiedu licences piešķiršana

Piespiedu licenci uz tiesas nolēmuma pamata izsniedz Šķirņu centrs, izdarot attiecīgu ierakstu Reģistrā. Tiesa nosaka arī pakāpi, kādā šķirni var izmantot, kompensācijas lielumu un citas licenciāras vienošanas. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa pēc cietušās puses ierosinājuma var piespiedu licenci anulēt vai noteikt jaunu vienošanos.

35. pants. Ierobežojumi attiecība uz piespiedu licenci

Piespiedu licenci izsniedz tikai personai, kas var nodrošināt šķirnes izmantošanu pieļaujamā veidā un saskaņā ar licenci. Piespiedu licence nerada šķēršļus pašam selekcionāra tiesību īpašniekam šķirnes izmantošanā vai licences piešķiršanā.

36. pants. Aizsargāto šķirņu materiāla ražošana un tirdzniecība ar to

Aizsargāto šķirņu sēklas, stādāmo vai cita veida pavairojamo materiālu (turpmāk — sēklas materiālu) ražot, sagatavot tirdzniecībai un ar to tirgoties drīkst tikai selekcionāra tiesību īpašnieks, kā arī licences īpašnieki, kuri šādas tiesības ieguvuši saskaņā ar šā likuma 31.—35. pantu un likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Šķirņu centrā.

37. pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija un tirdzniecība ar to

(1) Latvijas Republikā saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajiem noteikumiem atļauts pārdot vienīgi sertificētu (atzītu) sēklas materiālu.

(2) Latvijas Republikā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju (atzīšanu) veic Lauksaimniecības ministrijas Valsts sēklu inspekcija saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstā iekļauj tautsaimnieciski nozīmīgus kultūraugus, kurus nosaka Lauksaimniecības ministrija.

(4) Sertifikācijai pakļautas šķirnes, kuras ietvertas audzēšanai Latvijas Republikā ieteicamo šķirņu sarakstā vai kurām izsniegta speciāla Lauksaimniecības ministrijas atļauja.

(5) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tad, ja audzētājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Šķirņu centrā reģistrēta licence.

PIEKTĀ NODAĻA
REĢISTRĀCIJAS ANULĒŠANA UN CITI GROZĪJUMI

38. pants. Šķirnes pirmstermiņa izslēgšana no Reģistra

Padome pieņem lēmumu par šķirnes izslēgšanu no Reģistra, ja:

1) selekcionāra tiesību īpašnieks nav izdarījis ikgadējās iemaksas saskaņā ar šā likuma 25. pantu. Selekcionāra tiesības anulē no tā gada sākuma, par kuru nav izdarīta iemaksa;

2) selekcionāra tiesību īpašnieks nenodrošina sēklas vai stādāmo materiālu dokumentāciju vai citus materiālus, kas nepieciešami pēcpārbaudes veikšanai;

3) šķirnes pēcpārbaudē konstatēts, ka šķirne nav saglabājusi īpašības, kas tai bijušas reģistrācijas brīdī;

4) selekcionāra tiesību īpašnieks pats rakstveidā paziņo, ka viņš atsakās no selekcionāra tiesībām;

5) pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas tiek anulēts šķirnes nosaukums un selekcionārs triju mēnešu laikā nav ierosinājis jaunu šā likuma 12. panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu;

6) par to ir speciāls tiesas lēmums.

39. pants. Anulēšanas un pārreģistrācijas kārtība

(1) Ja šķirne ir reģistrēta, pārkāpjot šā likuma prasības, tiesa var anulēt reģistrāciju.

(2) Prasību tiesā par šķirnes pārreģistrēšanu uz citas personas vārda var iesniegt tikai persona, kura pieprasa, lai to atzīst par selekcionāra tiesību īpašnieci. Prasība ceļama gada laikā no dienas, kad prasītājs uzzinājis par reģistrāciju un citiem lietas apstākļiem, ja ir samaksāta attiecīgā nodeva.

(3) Citas prasības var iesniegt jebkura persona, kas cietusi zaudējumus reģistrācijas rezultātā, bet, ja to prasa sabiedrības intereses, — arī attiecīga amatpersona.

40. pants. Šķirnes nosaukuma maiņa

Ja saskaņā ar Šo likumu ir pamats mainīt šķirnes nosaukumu, Padome ierosina, lai šķirnes pieteicējs piedāvā jaunu šķirnes nosaukumu, kuru Šķirņu centrs pēc saskaņošanas reģistrē. Ziņas par nosaukuma maiņu tiek publicētas oficiālā biļetenā.

SESTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA PAR ŠĶIRNES ĪPAŠNIEKA TIESĪBU PĀRKĀPŠANU UN PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

41. pants. Selekcionāra tiesību aizskāruma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšana

(1) Personai, kas aizskārusi selekcionāra tiesības, jāsamaksā selekcionāra tiesību īpašniekam pienācīga atlīdzība par šķirnes izmantošanu, kā arī jāatlīdzina citi zaudējumi, kuri radušies likuma pārkāpuma rezultātā.

(2) Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu ceļama piecu gadu laikā no dienas, kad zaudējumi nodarīti. Ja termiņš netiek pagarināts, tiesības uz atlīdzību tiek zaudētas.

42. pants. Augu materiāla nodošana selekcionāra tiesību īpašniekam

(1) Lai novērstu tālāku likuma pārkāpšanu, tiesa var nelikumīgi iegūto augu materiālu pret pienācīgu samaksu nodot personai (ja tā pieprasa), kuras tiesības ir pārkāptas.

(2) Šo noteikumu nevar piemērot personai, kura labticīgi ieguvusi materiālu vai speciālas tiesības un pali nav aizskārusi selekcionāra tiesības.

43. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumi sakarā ar šķirnes pagaidu aizsardzību

(1) Gadījumos, kad kāda trešā persona uzņēmējdarbībā izmanto šķirni, uz kuru ir iesniegts pieteikums un kura, pamatojoties uz šo pieteikumu, ir reģistrēta, šā likuma noteikumi attiecībā uz selekcionāra tiesību īpašnieka tiesību pārkāpumu piemērojami no pieteikuma publikācijas dienas. Šajā gadījumā zaudējumi atlīdzināmi tikai daļā, kas attiecas uz atlīdzības saņemšanu par šķirnes izmantošanu, ja vien selekcionāra tiesību īpašnieks nav attiecīgās personas brīdinājis par pieteikuma iesniegšanu pirms tā publikācijas. Tad pagaidu aizsardzība stājas spēkā no brīdinājuma saņemšanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad pieteikums iesniegts Šķirņu centrā.

(2) Šā likuma 41. panta otrajā daļā minētais noilguma termiņš, nav piemērojams, ja prasība par šā panta pirmajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšanu tiek celta viena gada laikā no selekcionāra tiesību reģistrācijas dienas.

44. pants. Atbildība par selekcionāra tiesību aizskārumu

Personas, kas aizskārušas selekcionāra tiesības, saucamas pie administratīvās un kriminālās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

45. pants. Selekcionāra tiesību atzīšana vai apstiprināšana

(1) Selekcionāra tiesību īpašnieks vai licenciāts var griezties tiesā ar prasību atzīt savas tiesības uz šķirni civilprocesuālajā likumdošanā noteiktajos gadījumos.

(2) Selekcionāra tiesības pēc ieinteresētās personas iesnieguma var apstrīdēt tiesā.

46. pants. Padomes informēšana par tiesas nolēmumiem

Tiesas nolēmumi, kas pieņemti šā likuma 16., 33., 39., 41.— 44. pantā minētajos jautājumos, jānosūta Padomei mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas.

SEPTĪTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKIE LĪGUMI

47. pants. Starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu noteikumi atšķiras no Latvijas Republikas likumiem par augu šķirņu aizsardzību, Latvijas teritorijā piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

48. pants. Šķirnes pārbaude ārvalstīs

Reģistrācijai pieteiktu šķirni ar Padomes lēmumu var pārbaudīt citā valstī vai starptautiskā organizācijā, ja par to noslēgts attiecīgs starptautisks līgums. Šķirnes reģistrācijas pieteicējam, kas iepriekš ir pieteicis to pašu šķirni reģistrācijai citā valstī, jāiesniedz informācija par reģistrācijas prasību pārbaudi šajā valstī.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 6. aprīlī

Latvijas Republikas 1993. gada 6. aprīļa
likuma «Par augu šķirņu aizsardzību»
PIELIKUMS

Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums «Par augu šķirņu aizsardzību»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS