Ministru kabineta noteikumi Nr.111

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 14.§)

Ministru kabineta kārtības rullis

Izdoti saskaņā ar

Ministru kabineta iekārtas likuma 24.pantu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta kārtības rullis reglamentē šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu, politikas plānošanas dokumentu (turpmāk — politikas dokuments) projektu un informatīvo ziņojumu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas kārtību;

1.3. Valsts sekretāru sanāksmes darba organizāciju;

1.4. Ministru kabineta komitejas sēdes un Ministru kabineta sēdes darba organizāciju;

1.5. ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmes darba organizāciju;

1.6. kārtību, kādā Ministru kabineta locekļi dodas oficiālos ārvalstu komandējumos vai ir prombūtnē citu iemeslu dēļ;

1.7. amatpersonas kandidatūras apstiprināšanas un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību;

1.8. likuma, Saeimas lēmuma, Ministru kabineta izdotā tiesību akta un Ministru prezidenta dotā uzdevuma izpildes nodrošināšanas kārtību.

2. Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei izskata:

2.1. šādus politikas dokumentus:

2.1.1. pamatnostādņu projektu;

2.1.2. programmas projektu;

2.1.3. plāna projektu;

2.1.4. koncepcijas projektu;

2.2. šādus ārējus tiesību aktus:

2.2.1. starptautisku līgumu vai tā projektu;

2.2.2. likumprojektu;

2.2.3. Ministru kabineta noteikumu projektu;

2.3. šādus iekšējus tiesību aktus:

2.3.1. Ministru kabineta instrukcijas projektu;

2.3.2. Ministru kabineta protokollēmuma projektu;

2.3.3. Ministru kabineta ieteikumu projektu;

2.4. Ministru kabineta rīkojuma projektu;

2.5. informatīvo ziņojumu.

3. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus un noteikumu projektus, normatīvā akta projekta anotācija (turpmāk — anotācija) pievienojama šādiem projektiem:

3.1. likumprojektam (arī iesniedzot likumprojektu par starptautiska līguma apstiprināšanu pēc līguma parakstīšanas nosūtīšanai uz Saeimu);

3.2. Ministru kabineta noteikumu projektam, kuru paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā;

3.3. Ministru kabineta noteikumu projektam, kas rada jebkādu fiskālu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;

3.4. Ministru kabineta noteikumu projektam, kuram ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Eiropas integrācijas biroja direktors vai Valsts kancelejas direktors (turpmāk — valsts sekretārs) šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir pieprasījis pievienot anotāciju un kuram saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu ir pievienojama anotācija.

4. Anotāciju aizpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Iesniedzot Ministru kabinetā politikas dokumenta projektu, tajā paredzēto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums un informācija par piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu ir sniedzama atbilstoši anotācijas III sadaļas pamatprincipiem un normatīvajos aktos noteiktajai anotācijas aizpildīšanas metodikai.

6. Ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas vai Eiropas integrācijas biroja (turpmāk — ministrija) izstrādāto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai — pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru, norādot par to pavadvēstulē, — valsts ministrs (turpmāk — iesniedzējs).

7. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju vadītāji politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu.

8. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atsakās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 7.punktā minēto institūciju sagatavoto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar attiecīgā ministra pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par politikas dokumenta, tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma turpmāko virzību.

9. Ministrijas izstrādāto tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgs iesniegt valsts sekretārs.

10. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju vadītāji tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Valsts sekretārs šī projekta iesniegšanu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli, norādot par to pavadvēstulē.

11. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis iebilst pret šo noteikumu 10.punktā minēto institūciju sagatavotā tiesību akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar Ministru kabineta locekļa pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par tiesību akta projekta turpmāko virzību.

12. Kārtību, kādā notiek šajos noteikumos minēto dokumentu elektroniskā aprite, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

 

2. Ministru kabinetā izskatāmie politikas dokumenti

2.1. Pamatnostādnes

13. Pamatnostādnes ir politikas dokuments, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes kādā noteiktā jomā. Pamatnostādnes tiek izstrādātas jaunas politikas veidošanai, kā arī gadījumā, ja atbilstošās jomas politika nav skaidri definēta vai apstiprinātā politika tiek būtiski mainīta.

14. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas dokuments. Ja ir attiecīgs pamatojums, pamatnostādnes var izstrādāt īsākam vai ilgākam laikposmam. Ilgtermiņa pamatnostādnēs var neparedzēt piesaisti finansējumam.

15. Pamatnostādņu projekts ietver šādas sadaļas:

15.1. situācijas raksturojums;

15.2. to problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku;

15.3. politikas pamatprincipi;

15.4. politikas mērķi;

15.5. politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji;

15.6. rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai;

15.7. ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums;

15.8. turpmākās rīcības plānojums;

15.9. pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

16. Pamatnostādnes apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā norāda par attiecīgo politikas pamatnostādņu īstenošanu atbildīgo institūciju, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā ir iesniedzama programma vai plāns pamatnostādņu īstenošanai, turpmāko politikas dokumentu vai tiesību aktu izstrādes uzdevumus attiecīgajām institūcijām, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu, kā arī politikas dokumentus, kuri tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

17. Pamatnostādņu projektā var paredzēt rīcības virzienu variantus. Šādā gadījumā Ministru kabineta rīkojuma projektā norāda iesniedzēja atbalstīto rīcības virziena variantu.

 

 

2.2. Programma

18. Programma ir politikas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā un kas tiek izstrādāta Ministru kabineta apstiprinātu politikas pamatnostādņu īstenošanai.

19. Programma ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) politikas dokuments, kas atbilst vidēja termiņa budžeta plānošanas ciklam. Ja ir attiecīgs pamatojums, programmu var izstrādāt ilgākam vai īsākam laikposmam.

20. Programmas projektā tiek ietvertas šādas sadaļas:

20.1. programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un apstiprinātiem politikas dokumentiem;

20.2. programmas mērķi un apakšmērķi;

20.3. plānotie programmas rezultāti;

20.4. programmas rezultātu sasniegšanas rādītāji;

20.5. galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai;

20.6. uzdevumu izpildes laika plānojums;

20.7. uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums;

20.8. par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas;

20.9. pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

21. Programmu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā norāda par attiecīgās programmas īstenošanu atbildīgo institūciju, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par programmas īstenošanu, kā arī programmas, kuras tiek atzītas par spēku zaudējušām. Ministru kabineta rīkojuma projektā var tikt ietverts uzdevums izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā plānu attiecīgās programmas īstenošanai.

22. Programmas projektā var paredzēt rīcības virzienu un uzdevumu variantus. Šādā gadījumā Ministru kabineta rīkojuma projektā norāda iesniedzēja atbalstīto rīcības virziena un uzdevuma variantu.

 

 

2.3. Plāns

23. Plāns ir Ministru kabineta uzdevumā izstrādāts rīcības plānošanas dokuments politikas ieviešanai noteiktā jomā, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu Ministru kabineta apstiprinātu politikas pamatnostādņu vai programmas īstenošanai vai Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei. Plāns tiek izstrādāts Ministru kabineta noteiktam laikposmam.

24. Plāna projektā tiek ietvertas šādas sadaļas:

24.1. attiecīgajās pamatnostādnēs un programmā noteiktie politikas mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti;

24.2. pasākumi izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai un rādītāji to izpildes novērtēšanai;

24.3. termiņi pasākumu īstenošanai;

24.4. pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums;

24.5. par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas;

24.6. pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

25. Plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā norāda par plāna izpildi atbildīgo institūciju un termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par plāna izpildi, kā arī plānus, kuri tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

26. Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, tiek norādīti atsevišķā plāna punktā.

 

 

2.4. Koncepcija

27. Koncepcija ir dokuments politikas sagatavošanai par nepieciešamo rīcību noteiktas problēmas risināšanā, kas tiek izstrādāts pirms tiesību aktu projektu izstrādes, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu noteiktā jautājumā. Koncepciju izstrādā, ja pastāv vairāki atšķirīgi problēmas risinājuma varianti un neviens no tiem nav minēts apstiprinātajās politikas pamatnostādnēs attiecīgajā jomā, kā arī ja ir nepieciešama konceptuāla vienošanās par tiesību akta projekta būtību.

28. Koncepcijas projektā ir šādas sadaļas:

28.1. problēmas formulējums un detalizēts izklāsts;

28.2. norāde uz to, kādi politikas dokumenti un tiesību akti ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu;

28.3. problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma;

28.4. problēmas risinājuma varianti (norādot katra varianta sociālekonomisko ietekmi un finansiālo ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un uzņēmējdarbību) un tiem atbilstoši problēmas risinājuma posmi;

28.5. nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē;

28.6. ja nepieciešams, pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

29. Koncepciju apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā norāda uzdevumus un termiņus attiecīgajām institūcijām tiesību aktu projektu sagatavošanā, kā arī koncepcijas, kuras tiek atzītas par spēku zaudējušām.

 

3. Ministru kabinetā izskatāmie

starptautiskie līgumi vai to projekti

30. Ja starptautiskais līgums vai tā projekts likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināms Saeimā, Ministru kabinets to apstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievieno arī pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums.

31. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets akceptē likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu.

32. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets ar rīkojumu akceptē pievienošanos minētajam līgumam vai tā projektu, kā arī akceptē likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu. Ministrija minētajam līguma projektam pievieno pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstīto līgumu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī tulkojumu), likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un likumprojekta anotāciju.

33. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošais spēks, tas iesniedzams tikai latviešu valodā.

34. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks, tas iesniedzams latviešu valodā un tajā valodā, kurai domstarpību gadījumā ir paredzēts noteicošais spēks.

35. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, tas iesniedzams valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievienojams tulkojums latviešu valodā.

 

4. Ministru kabinetā izskatāmais

informatīvais ziņojums

36. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta apstiprinātas programmas īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā.

37. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, politikas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

38. Informatīvo ziņojumu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu, ja paredzēts noteikt institūciju turpmāko rīcību saistībā ar minēto ziņojumu. Ja nav paredzēta turpmākā rīcība, informatīvo ziņojumu Ministru kabinets pieņem zināšanai, un par to izdara attiecīgu ierakstu Ministru kabineta sēdes protokolā.

 

5. Jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas kārtība

39. Projekti un pasākumi, kas izriet no iepriekšējā saimnieciskā gada laikā Ministru kabineta atbalstītajiem politikas dokumentiem un tiesību aktiem un kuriem nepieciešams papildu finansējums, šo noteikumu izpratnē ir jaunās politikas iniciatīvas.

40. Atbalstot politikas dokumentu vai tiesību aktu, kas satur jaunās politikas iniciatīvas, Ministru kabinets lemj par tajā paredzēto projektu un pasākumu iekļaušanu jauno politikas iniciatīvu sarakstā.

41. Ministrija katru gadu līdz 1.februārim, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi, iesniedz Finansu ministrijā un Valsts kancelejā jaunās politikas iniciatīvas un informāciju par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, projektus un pasākumus sakārtojot prioritārā secībā.

42. Iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas, ministrijas var izvērtēt politikas dokumentu, nosakot prioritāros rīcības virzienus un to izmaksas, un kā jauno politikas iniciatīvu iesniegt daļu no attiecīgajā politikas dokumentā paredzētajiem projektiem un pasākumiem.

43. Sarakstā netiek iekļauti tie projekti un pasākumi, kuru ieviešana ir saistīta ar tiesību aktu pieņemšanu, ja šie tiesību aktu projekti nav izskatīti Ministru kabinetā.

44. Finansu ministrija un Valsts kanceleja atbilstoši savai kompetencei izvērtē iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem vidēja termiņa valsts budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem.

45. Finansu ministrija iesniedz Ministru kabinetā ar Valsts kanceleju saskaņotu jauno politikas iniciatīvu saraksta projektu.

46. Ministru kabinets lemj par jauno politikas iniciatīvu saraksta akceptēšanu. Finansu ministrs jauno politikas iniciatīvu sarakstu izmanto valsts budžeta likuma projekta izstrādē.

47. Ja ministriju iesniegtie projekti un pasākumi nav iekļauti jauno politikas iniciatīvu sarakstā un valsts budžeta likuma projektā, Ministru kabinets uzdod attiecīgajai ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā projektu par grozījumiem attiecīgajā tiesību aktā, nosakot citu tā spēkā stāšanās termiņu vai mainot normas, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums.

48. Sagatavotie likumprojekti par grozījumiem attiecīgajos likumos tiek iekļauti budžeta likumprojektu paketē un iesniegti Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

49. Ja politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais finansējums netiek akceptēts iekļaušanai valsts budžeta projektā, attiecīgā ministrija var ierosināt iekļaut tajā paredzētos projektus un pasākumus jauno politikas iniciatīvu sarakstā nākamajā gadā.

 

6. Politikas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu

pieteikšana, izsludināšana un saskaņošana

50. Katru nedēļu, parasti ceturtdienās, notiek Valsts kancelejas direktora organizēta un vadīta Valsts sekretāru sanāksme. Valsts kancelejas direktora prombūtnē sanāksmi organizē un vada persona, kas aizvieto Valsts kancelejas direktoru (turpmāk — sanāksmes vadītājs).

51. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās:

51.1. ar balsstiesībām — valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Eiropas integrācijas biroja direktors un Valsts kancelejas direktors (turpmāk — balsstiesīgie dalībnieki);

51.2. ar padomdevēja tiesībām — Valsts kancelejas amatpersonas, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, parlamentārie sekretāri, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Reģionālās attīstības padomes pārstāvis, Tautsaimniecības padomes pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis;

51.3. ar padomdevēja tiesībām — citas Valsts kancelejas direktora uzaicinātas personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

52. Valsts sekretāru sanāksme:

52.1. apstiprina Valsts kancelejas apkopoto sarakstu par pieteiktajiem politikas dokumentu un tiesību aktu projektiem un par izsludināto projektu atsaukšanu;

52.2. izskata valsts sekretāra sniegto ziņojumu par pieteikto politikas dokumenta projektu un, ja nepieciešams, par tiesību akta projektu;

52.3. izlemj jautājumu par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību un anotācijas nepieciešamību pieteiktajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem, ja to ir pieprasījis balsstiesīgais dalībnieks;

52.4. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos tiesību aktu projektus, kuri nav uzskatāmi par saskaņotiem atbilstoši šo noteikumu 80. vai 87.punktam;

52.5. izskata jautājumus par likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta tiesību aktos un Ministru prezidenta rīkojumos (rezolūcijās) doto uzdevumu izpildes gaitu.

53. Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtību apstiprina Valsts kancelejas direktors.

54. Lēmumu par valsts sekretāru kompetencē esošajiem jautājumiem sanāksme, ievērojot šo noteikumu 116.punktu, pieņem, klātesošajiem balsstiesīgajiem dalībniekiem vienojoties vai balsojot, — ja to pieprasa kāds sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks.

55. Ja saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu notiek balsošana, Valsts sekretāru sanāksme lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo sanāksmes dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir sanāksmes vadītāja balss.

56. Valsts sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Sanāksmes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus un atšķirīgos viedokļus.

57. Valsts sekretāru sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sanāksmes. Valsts kanceleja Valsts sekretāru sanāksmes protokolu nākamajā darbdienā pēc sanāksmes nosūta valsts sekretāriem, citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu).

58. Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola saņemšanas rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu attiecīgā protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.

 

 

6.1. Projekta pieteikšana un izsludināšana

59. Lai pieteiktu jaunus projektus izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, balsstiesīgie dalībnieki divas darbdienas pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.12.00) iesniedz Valsts kancelejā politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un tā anotāciju, kā arī pieteikumu (1.pielikums).

60. Valsts kanceleja projektu un ar to saistītos dokumentus ievieto Ministru kabineta mājas lapā (trešdienās līdz plkst.9.00). Projekts uzskatāms par pieteiktu ar brīdi, kad tas ievietots Ministru kabineta mājas lapā.

61. Ja Valsts sekretāru sanāksmes dalībnieka pārstāvētā ministrija vai cita institūcija nav minēta iesniegtajā pieteikumā un vēlas sniegt atzinumu par pieteikto projektu, tā dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) Valsts kancelejā iesniedz informāciju par papildu pieteikšanos atzinuma sniegšanai. Ja attiecīgā ministrija vai cita institūcija ir minēta pieteikumā, bet nevēlas sniegt atzinumu, tā iepriekš minētajā termiņā iesniedz informāciju par atteikumu sniegt atzinumu.

62. Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) var iesniegt Valsts kancelejā anotācijas pieprasījumu jebkuram pieteiktajam Ministru kabineta noteikumu projektam. Valsts kanceleja to nekavējoties nosūta visiem sanāksmes dalībniekiem.

63. Valsts kanceleja apkopo pieteiktos un atsauktos projektus un sagatavo attiecīgu sarakstu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

64. Par pieteiktajiem politikas dokumentu projektiem un, ja nepieciešams, arī par pieteiktajiem tiesību aktu projektiem valsts sekretārs sanāksmē sniedz informatīvu ziņojumu, raksturojot pieteiktā projekta būtību.

65. Valsts sekretāru sanāksme izskata un apstiprina Valsts kancelejas sagatavoto sarakstu par pieteiktajiem un atsauktajiem projektiem un lemj par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību un anotācijas nepieciešamību Ministru kabineta noteikumu projektiem (šo noteikumu 62.punkts), kā arī, ja nepieciešams, par atzinuma sniegšanas un anotācijas sagatavošanas termiņu.

66. Pieteiktais projekts uzskatāms par izsludinātu un termiņa tecējums atzinuma sniegšanai sākas divas darbdienas pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00), kurā tika skatīts un akceptēts pieteikto projektu saraksts, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav lemts citādi. Atzinums sniedzams par Ministru kabineta mājas lapā ievietoto projektu.

67. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais projekts Valsts kancelejā iesniedzams ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Pēc termiņa notecējuma Valsts kanceleja iesniedz priekšlikumu Valsts sekretāru sanāksmē par attiecīgo projektu atsaukšanu. Ja attiecīgais projekts ministrijai joprojām ir aktuāls, tas izsludināms atkārtoti vai Valsts sekretāru sanāksmes protokolā izdarāms ieraksts par iesniegšanas termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

68. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam projektam ir pievienojama anotācija, pieteiktais projekts nav uzskatāms par izsludinātu. Anotācija izstrādājama un iesniedzama Valsts kancelejā divu mēnešu laikā vai sanāksmes protokolā norādītajā termiņā. Valsts kanceleja pieteikto projektu iekļauj sarakstā izskatīšanai nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē pēc tam, kad Valsts kancelejā ir iesniegta pieprasītā anotācija.

69. Ja ministrija šo noteikumu 68.punktā norādītajā termiņā anotāciju Valsts kancelejā neiesniedz, Valsts kanceleja izbeidz pieteiktā projekta kontroli un nosūta par to attiecīgu informāciju valsts sekretāram.

 

 

6.2. Projekta saskaņošana

70. Pēc izsludināšanas politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts jāsaskaņo ar Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām. Attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem vai to projektiem saskaņošanas procesā jāievēro šo noteikumu 33., 34. un 35.punktā minētie nosacījumi.

71. Politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītās ministrijas un citas institūcijas saskaņo:

71.1. sniedzot atzinumu, kurā ir iekļauts politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta un tā anotācijas vērtējums un, ja nepieciešams, izteikti iebildumi un priekšlikumi. Ja projektu akceptē bez iebildumiem, to norāda atzinumā (pozitīvs atzinums) vai apliecina ar attiecīgās institūcijas vadītāja vīzu uz projekta un anotācijas;

71.2. rīkojot starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi, ja, precizējot politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, nav ņemti vērā vai ņemti vērā daļēji atzinumā izteiktie iebildumi.

72. Atzinums sniedzams divu nedēļu laikā (ja Valsts sekretāru sanāksmē nav noteikts cits termiņš) no projekta izsludināšanas dienas (šo noteikumu 66.punkts). Ja ministrija vai cita institūcija (arī šo noteikumu 73.punktā minētās ministrijas un citas institūcijas) atzinumu minētajā termiņā nesniedz, projekts uzskatāms par saskaņotu.

73. Par politikas dokumenta projektu un tiesību akta projektu nepieciešams atzinums no:

73.1. Finansu ministrijas;

73.2. Tieslietu ministrijas;

73.3. Valsts kancelejas — par jebkuru politikas dokumenta projektu;

73.4. Eiropas integrācijas biroja, ja attiecīgais politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts ir saistīts ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā;

73.5. Ārlietu ministrijas — par starptautisko līgumu vai tā projektu;

73.6. Valsts kontroles, ja politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts ir saistīts ar valsts vai pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem un paredz rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju un institūciju piešķirto līdzekļu izlietošanu;

73.7. Latvijas Pašvaldību savienības, ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” nepieciešams saskaņot ar pašvaldību sabiedrisko organizāciju;

73.8. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, ja normatīvā akta projekts ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

73.9. Reģionālās attīstības padomes — par reģionālās attīstības programmām un programmām nabadzības novēršanai;

73.10. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses;

73.11. Valsts atbalsta uzraudzības komisijas, ja politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts paredz tiešas vai pastarpinātas finansiālas palīdzības sniegšanu no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienu līdzekļiem, kas rada vai draud izraisīt konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, dodot priekšroku atsevišķiem komersantiem vai atsevišķu preču ražošanai;

73.12. šo noteikumu 78.punktā minētajām institūcijām, ja tiesību akta projektam saskaņā ar šiem noteikumiem ir pievienojama anotācija;

73.13. citām ministrijām, kuru kompetences jomu tieši skar projekts.

74. Atzinums ir sniedzams par katru politikas dokumenta projektu un par katru tiesību akta projektu atsevišķi. Atzinumu paraksta valsts sekretārs vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu. Atzinumā norāda arī tā izstrādātāju.

75. Vienu kopīgu atzinumu sniedz:

75.1. par politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts);

75.2. par tiesību akta projektu un tā anotāciju;

75.3. par starptautisko līgumu vai tā projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu (šo noteikumu 30., 31. un 32.punkts).

76. Atzinumā ministrija vai cita institūcija:

76.1. atbilstoši savai kompetencei izsaka pamatotus iebildumus, par kuriem saskaņošanas gaitā jāpanāk vienošanās;

76.2. izsaka priekšlikumus; priekšlikumiem ir ieteikuma raksturs;

76.3. norāda atbalstāmo variantu, ja projektā ir paredzēti vairāki problēmas risinājuma varianti.

77. Ja ministrija vai cita institūcija atzinumu nav strukturējusi atbilstoši šo noteikumu 76.punktā minētajām prasībām, tam ir ieteikuma raksturs.

78. Par anotācijas tekstu ir atbildīgs anotācijas iesniedzējs. Izvērtējot tiesību akta projektam pievienoto anotāciju, ministrija vai cita institūcija atzinumā sniedz anotācijas vērtējumu kopumā. Atbilstoši savai kompetencei anotācijas attiecīgo daļu izvērtē šādas ministrijas vai citas institūcijas:

78.1. Valsts kanceleja — anotācijas I un VI sadaļu, kā arī VII sadaļas 2. un 3.punktu;

78.2. Ekonomikas ministrija — anotācijas II sadaļas 1. un 2.punktu;

78.3. Labklājības ministrija — anotācijas II sadaļas 3.punktu;

78.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — anotācijas II sadaļas 4.punktu;

78.5. Finansu ministrija — anotācijas III sadaļu;

78.6. Tieslietu ministrija — anotācijas IV sadaļu;

78.7. Ārlietu ministrija — anotācijas V sadaļas 2. un 3.punktu;

78.8. Eiropas integrācijas birojs — anotācijas V sadaļas 1. un 4.punktu;

78.9. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts — anotācijas VII sadaļas 1.punktu.

79. Ja atzinumos par politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu izteikti iebildumi vai priekšlikumi, ministrija, kura iesniegusi projektu (turpmāk — atbildīgā ministrija), izvērtē tos, precizē projektu un sagatavo izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem (2.pielikums) (turpmāk — izziņa).

80. Ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu ministrijas un citas institūcijas akceptējušas bez iebildumiem (pozitīvs atzinums) vai atzinumos ir sniegušas tikai priekšlikumus, kā arī ja visi atzinumos izteiktie iebildumi, precizējot politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, ņemti vērā, projekts uzskatāms par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai attiecīgi Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē.

81. Ja atbildīgā ministrija vai cita institūcija pēc atzinumos izteikto iebildumu izvērtēšanas tos neņem vērā vai ņem vērā daļēji, tā nedēļas laikā pēc atzinumu sniegšanai paredzētā termiņa beigām izziņu un precizēto projektu nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu.

82. Lai panāktu vienošanos par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem, ministrija divu nedēļu laikā pēc atzinumu sniegšanai paredzētā termiņa beigām sasauc kopīgu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi. Informāciju par sanāksmi, norādot konkrētos sanāksmē diskutējamos jautājumus, atbildīgā ministrija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu.

83. Uz starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi obligāti uzaicina ministriju un citu institūciju pilnvarotus pārstāvjus, kuru iebildumus atbildīgā ministrija nav ņēmusi vērā vai ir ņēmusi vērā daļēji. Ja attiecīgās ministrijas vai citas institūcijas pārstāvji neierodas uz minēto sanāksmi, tās iebildumi ir uzskatāmi par atsauktiem.

84. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolā (3.pielikums) norāda:

84.1. jautājumus, par kuriem vienojas sanāksmes gaitā (norādot precīzu tiesību akta projekta punkta (panta) redakciju vai politikas dokumenta projekta teksta redakciju);

84.2. jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās (norādot attiecīgo institūciju viedokļus);

84.3. šo noteikumu 83.punktā minētās ministrijas vai citas institūcijas, kuru pārstāvji nav ieradušies uz sanāksmi.

85. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolu paraksta visi sanāksmes dalībnieki, un atbildīgā ministrija to nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras ir sniegušas atzinumus par projektu.

86. Atbildīgā ministrija:

86.1. precizē politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un tā anotāciju, kā arī izziņu atbilstoši starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē nolemtajam;

86.2. precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un izziņu nosūta visām institūcijām, kuras ir sniegušas atzinumus par projektu;

86.3. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabinetā.

87. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē ir panākta vienošanās par visiem atzinumos paustajiem iebildumiem un triju darbdienu laikā pēc precizētā projekta nosūtīšanas nav saņemti atzinumi ar iebildumiem no šo noteikumu 86.2.apakšpunktā minētajām institūcijām, kas nav piedalījušās starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē un kurām sākotnēji bija pozitīvs atzinums vai atzinums ar priekšlikumiem, projekts uzskatāms par saskaņotu un iesniedzams izskatīšanai attiecīgi Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē. Ja atzinumi ar iebildumiem ir saņemti, tiesību akta projekts iesniedzams izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

 

7. Politikas dokumentu projektu, tiesību aktu projektu

un informatīvo ziņojumu iesniegšana

88. Ministru kabinetā iesniedzams:

88.1. politikas dokumenta projekts, ievērojot nosacījumu, ka no tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē līdz iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā nav pagājis šo noteikumu 67.punktā noteiktais termiņš;

88.2. tiesību akta projekts — ievērojot nosacījumu, ka no tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē līdz iesniegšanai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē nav pagājis šo noteikumu 67.punktā noteiktais termiņš;

88.3. informatīvais ziņojums — saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu.

89. Iesniegto dokumentu apriti organizē Valsts kanceleja.

90. Iesniegto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu un informatīvo ziņojumu reģistrē Valsts kancelejas direktora noteiktā Valsts kancelejas struktūrvienība. Ja Valsts kanceleja konstatē, ka nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un elektroniskās aprites prasības un šajos noteikumos noteiktā projektu saskaņošanas un iesniegšanas kārtība, projektu nereģistrē un to kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ atbildīgajai ministrijai, norādot motivētu iemeslu.

91. Ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem.

92. Par politikas dokumenta projektā, tiesību akta projektā, anotācijā un informatīvajā ziņojumā minēto faktu un datu pareizību, kā arī par rakstiski iesniegtā un elektroniskā formā iesniegtā politikas dokumenta projekta, tiesību akta projekta, anotācijas, informatīvā ziņojuma un pievienoto paskaidrojošo materiālu savstarpēju atbilstību atbild atbildīgā ministrija.

93. Politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, kā arī informatīvo ziņojumu un tam pievienoto tiesību akta projektu vizē atbildīgās ministrijas amatpersona, kura izstrādājusi attiecīgo projektu vai sagatavojusi to iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā un ir norādīta attiecīgajā pavadvēstulē (turpmāk — par projektu atbildīgā amatpersona), juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs. Politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu papildus minētajām amatpersonām vizē arī par politikas plānošanu un koordināciju atbildīgās ministrijas struktūrvienības vadītājs.

94. Tiesību akta projektu (arī starptautisko līgumu vai tā projektu un pilnvarojumu) un tā anotāciju, iesniedzot izskatīšanai:

94.1. Valsts sekretāru sanāksmē, vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona un valsts sekretārs;

94.2. Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs. Anotāciju vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, valsts sekretārs un paraksta iesniedzējs.

95. Politikas dokumenta projektam un tam pievienotajam tiesību akta projektam (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts), kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, pievieno:

95.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli (vienu kopīgu), kurā iekļauta šāda informācija:

95.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta apstiprinātu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

95.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

95.1.3. uz Ministru kabineta komitejas sēdi vai Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un persona, kura ziņo par izskatāmo jautājumu;

95.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā politikas dokumenta projekts ir izsludināts;

95.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un faila nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem;

95.1.6. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

95.1.7. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

95.2. to ministriju un citu institūciju atzinumus (oriģinālus), kuras minētas attiecīgajā Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā;

95.3. izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

95.4. starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolu;

95.5. atzinumus ar iebildumiem, kas saņemti pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes, un izziņu par minētajos atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

95.6. iesniedzēja parakstītu informāciju par konsultācijām ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām un to izteikto viedokli par projektu;

95.7. politikas dokumenta projekta kopsavilkumu (uz vienas lappuses) par piedāvāto politikas izmaiņu būtību, ja projekta apjoms pārsniedz desmit lappuses (A4);

95.8. politikas dokumenta projekta satura rādītāju, ja projekta apjoms pārsniedz desmit lappuses (A4);

95.9. spēkā esošā politikas dokumenta izvilkumu, kurā paredzēts izdarīt grozījumus.

96. Tiesību akta projektam, kuru iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē saskaņā ar šo noteikumu 52.4.apakšpunktu, pievieno:

96.1. valsts sekretāra parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

96.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta apstiprinātu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

96.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

96.1.3. uz Valsts sekretāru sanāksmi uzaicināmās personas un persona, kura sanāksmē ziņo par izskatāmo jautājumu;

96.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā projekts izsludināts;

96.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un faila nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem;

96.1.6. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

96.1.7. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

96.2. atzinumus ar iebildumiem, kas saņemti pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes, un izziņu par minētajos atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

96.3. anotāciju — saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu;

96.4. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esamības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības;

96.5. tiesību akta attiecīgās normas izdruku (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī tā likuma normas izdruku, uz kura pamata tiesību akts tiks izdots;

96.6. attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta tulkojumu latviešu valodā, saskaņā ar kuru tiesību akta projekts izstrādāts (ja šāds tulkojums ir veikts);

96.7. šo noteikumu 95.2., 95.3. un 95.4.apakšpunktā norādītos dokumentus.

97. Tiesību akta projektam, kuru pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, pievieno:

97.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

97.1.1. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

97.1.2. uz Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un persona, kura ziņo par izskatāmo jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē;

97.1.3. tās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu, kurā projekts izskatīts;

97.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs un lappušu skaits) un tehniskajiem informācijas nesējiem;

97.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

97.2. anotāciju — saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu.

98. Tiesību akta projektam, kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē (izņemot šo noteikumu 102.punktā minētos tiesību aktu projektus), pievieno:

98.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

98.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta apstiprinātu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

98.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

98.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

98.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā politikas dokumenta projekts ir izsludināts;

98.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un faila nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem;

98.1.6. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

98.1.7. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

98.2. anotāciju — saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu;

98.3. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esamības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības;

98.4. attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae) — Ministru kabineta rīkojuma projektam par pastāvīgas konsultatīvas padomes sastāvu;

98.5. tiesību akta attiecīgās normas izdruku (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī tā likuma normas izdruku, uz kura pamata tiesību akts tiks izdots;

98.6. attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta tulkojumu latviešu valodā, saskaņā ar kuru tiesību akta projekts izstrādāts (ja šāds tulkojums ir veikts);

98.7. šo noteikumu 95.2., 95.3. un 95.4.apakšpunktā norādītos dokumentus.

99. Starptautiskajam līgumam vai tā projektam un tam pievienotajam tiesību akta projektam (šo noteikumu 30., 31. un 32.punkts) pievienojama pavadvēstule (viena kopīga) un citi šo noteikumu 96., 97. vai 98.punktā norādītie dokumenti.

100. Informatīvajam ziņojumam un tam pievienotajam tiesību akta projektam (šo noteikumu 38.punkts) pievieno:

100.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli (vienu kopīgu), kurā iekļauta šāda informācija:

100.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta apstiprinātu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

100.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

100.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

100.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un faila nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem;

100.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

100.2. attiecīgo ministriju vai citu institūciju atzinumus (oriģinālus), ja informatīvajam ziņojumam pievienotajā rīkojuma projektā paredzēta turpmāka rīcība saistībā ar dokumentu un šī rīcība tieši saistīta ar attiecīgo ministriju vai citu institūciju kompetenci.

101. Iesniedzot ar politikas dokumentu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu saistītus papildmateriālus, pavadvēstulē norāda tās Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes datumu, protokola un paragrāfa numuru, kurā attiecīgais politikas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums tika skatīts, kā arī Valsts kancelejas piešķirto reģistrācijas numuru (ja tāds ir).

102. Tiesību aktu projektus par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu izskata Ministru kabineta sēdē bez iepriekšējas izsludināšanas un izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē.

103. Ministru kabinets apstiprina valsts institūciju amatpersonu kandidatūras, kā arī citu amatpersonu kandidatūras, kuru apstiprināšanu Ministru kabinetā nosaka likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

104. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu, tam pievieno:

104.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā norāda šādu informāciju:

104.1.1. precīzu atsauci uz likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuru iesniegtais projekts ir sagatavots;

104.1.2. projekta autoru (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

104.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

104.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits);

104.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

104.2. Finansu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

104.3. Tieslietu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

104.4. attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae) — rīkojuma projektam par amatpersonas kandidatūras apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

104.5. konkursa komisijas lēmumu (oriģinālu), ja konkursa rīkošanu paredz attiecīgie normatīvie akti;

104.6. Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka parakstītu informāciju — rīkojuma projektam par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā un atzinumu rīkojuma projektam par pilsonības atjaunošanu (oriģinālu);

104.7. Ministru kabineta Apbalvošanas padomes lēmumu (oriģinālu) — rīkojuma projektam par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu.

105. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu, tos vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs.

 

8. Politikas dokumentu projektu

un tiesību aktu projektu virzība

106. Ministru kabinetā iesniegtos politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un informatīvos ziņojumus virza un to izskatīšanas gaitu Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs kontrolē Valsts kanceleja.

107. Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas Ministru kabinetā sniedz atzinumu, kurā izvērtē:

107.1. projekta atbilstību likumiem, citiem tiesību aktiem, kā arī Ministru kabinetā akceptētajiem politikas plānošanas dokumentiem;

107.2. anotāciju kopumā;

107.3. projekta atbilstību tiesību akta izdošanas juridiskās tehnikas prasībām.

108. Valsts kanceleja, ņemot vērā ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos priekšlikumus, sagatavo Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram attiecīgus priekšlikumus par projekta turpmāko virzību.

109. Ministru kabinetā iesniegtā un reģistrētā:

109.1. politikas dokumenta projekta vai informatīvā ziņojuma izskatīšanu var atsaukt iesniedzējs jebkurā projekta izskatīšanas stadijā;

109.2. tiesību akta projekta izskatīšanu var atsaukt:

109.2.1. valsts sekretārs — līdz projekta iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē;

109.2.2. iesniedzējs — jebkurā projekta izskatīšanas stadijā.

 

 

8.1. Tiesību aktu projektu izskatīšanas kārtība

Valsts sekretāru sanāksmē

110. Lai saskaņotu viedokļus un sagatavotu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, izsludināto tiesību akta projektu vispirms skata Valsts sekretāru sanāksmē.

111. Uz Valsts sekretāru sanāksmēm izskatīšanai netiek virzīts:

111.1. politikas dokumenta projekts un tam pievienotais tiesību akta projekts (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts);

111.2. informatīvais ziņojums un tam pievienotais tiesību akta projekts (šo noteikumu 38.punkts);

111.3. tiesību akta projekts:

111.3.1. kas satur saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” klasificētu informāciju;

111.3.2. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 80. vai 87.punkts);

111.3.3. par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai darba grupas izveidošanu;

111.3.4. par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

111.3.5. par pilsonības atjaunošanu;

111.3.6. par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

111.3.7. par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu iecelšanai amatā;

111.3.8. par speciālās dienesta pakāpes vai nosaukuma piešķiršanu;

111.4. valsts budžeta likumprojekts (budžeta likumprojektu pakete).

112. Pēc tiesību akta projekta novirzīšanas izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja attiecīgo projektu nosūta sanāksmes dalībniekiem, kā arī citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu).

113. Valsts kanceleja Valsts kancelejas direktora apstiprināto Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtību ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes nosūta visiem sanāksmes dalībniekiem, kā arī citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu).

114. Valsts sekretāri un citas personas Valsts sekretāru sanāksmes laikā izmanto šo noteikumu 112. un 113.punktā noteiktajā kārtībā nosūtītos tiesību aktu projektus un attiecīgos materiālus.

115. Valsts sekretāru sanāksmē par iesniegto tiesību akta projektu ziņo valsts sekretārs vai viņa vietnieks, departamenta direktors, īpašu uzdevumu ministra vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

116. Lēmumus par izskatīšanai iesniegtajiem tiesību aktu projektiem Valsts sekretāru sanāksmes klātesošie balsstiesīgie dalībnieki pieņem vienbalsīgi. Ja vienošanās netiek panākta, iesniedzējs tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

117. Valsts sekretāru sanāksmes viedokli (norādot arī atšķirīgos viedokļus, ja tādi ir) par tiem tiesību akta projektiem, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmes laikā, ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, un šo informāciju norāda tiesību akta projekta pavadvēstulē, projektu iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

118. Ja Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā iekļautā tiesību akta projekta izskatīšanu sanāksmes gaitā atliek, sanāksmes vadītājs sanāksmes laikā nosaka atkārtotu jautājuma izskatīšanas termiņu. To ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

119. Ja Valsts sekretāru sanāksme tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis, un par to informē valsts sekretāru.

120. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzāms tikai tāds tiesību akta projekts, kas Valsts sekretāru sanāksmē akceptēts bez grozījumiem vai kurā nepieciešams izdarīt grozījumus, kas precīzi formulēti sanāksmes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai sanāksmes laikā, un tie ir ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

121. Valsts sekretāru sanāksmē akceptēto tiesību akta projektu iesniedzējs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc akceptēšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ja akceptētais projekts nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam, tas virzāms izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

122. Ja tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti un ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām un citām institūcijām, projektu neakceptē. Šādā gadījumā projektu divu mēnešu laikā precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

123. Valsts kanceleja izbeidz tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot valsts sekretāru, ja:

123.1. precizētais tiesību akta projekts nedēļas laikā pēc šo noteikumu 121. un 122.punktā norādītā termiņa beigām nav iesniegts Valsts kancelejā;

123.2. sešu mēnešu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes atbilstoši sanāksmē nolemtajam Valsts kancelejā nav iesniegti visi tiesību aktu projekti, kuri Valsts sekretāru sanāksmē ir skatāmi vienlaikus (vienotā paketē);

123.3. tiesību akta projekta turpmākā virzība saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmē nolemto ir iespējama pēc kāda konkrēta politikas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta spēkā stāšanās.

124. Ja tiesību akta projekts, kura kontrole ir izbeigta, atbildīgajai ministrijai joprojām ir aktuāls, to šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts kancelejā no jauna.

 

 

8.2. Ministru kabineta komitejas sēde,

tās sagatavošana un norise

125. Lai Ministru kabineta locekļi izvērtētu politikas dokumentu projektus, kā arī tiesību aktu projektus, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tos vispirms izskata Ministru kabineta komitejā (turpmāk — komiteja). Komiteju skaitu, sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

126. Uz komitejas sēdēm virza arī:

126.1. tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam;

126.2. politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, par kuriem Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi;

126.3. tiesību aktu projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi;

126.4. atkārtotai izskatīšanai — komitejas sēdē akceptētos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, un komitejas sēdē neakceptētos projektus (šo noteikumu 144.punkts).

127. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes, kuras sasauc un vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

128. Valsts kanceleja nosūta Ministru kabineta locekļiem, citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu):

128.1. politikas dokumenta projektu un tiesību akta projektu — pēc tā novirzīšanas izskatīšanai komitejas sēdē;

128.2. komitejas priekšsēdētāja apstiprināto sēdes darba kārtību — ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes.

129. Ja iesniedzējs komitejas sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā lūdz papildus iekļaut politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, tas jāiesniedz Valsts kancelejā ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.10.00. Valsts kanceleja komitejas sēdes darba kārtībā papildus iekļautos projektus kopā ar precizēto darba kārtību nosūta visiem Ministru kabineta locekļiem un citām personām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu) ne vēlāk kā līdz minētās darbdienas plkst.17.00.

130. Amatpersonu, kura atbilstoši iesniedzēja pavadvēstulē norādītajam ir uzaicināta piedalīties komitejas sēdēs atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

131. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

131.1. likumos noteiktās amatpersonas vai viņu pilnvarotas amatpersonas;

131.2. Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

131.3. Ministru prezidenta uzaicinātās personas;

131.4. Ministru kabineta locekļa uzaicinātās personas;

131.5. Ministru kabineta locekļa palīgs vai padomnieks;

131.6. ministrijas parlamentārais sekretārs;

131.7. valsts sekretārs vai viņa vietnieki;

131.8. Valsts kancelejas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas, Ministru prezidenta biroja vadītājs un Krīzes kontroles centra vadītājs;

131.9. Eiropas integrācijas biroja direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas;

131.10. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un viņa pilnvarotas personas.

132. Par papildus uzaicināmām personām atsevišķu jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta locekļi iesniedz rakstisku pieteikumu Valsts kancelejā ne vēlāk kā darbdienu pirms komitejas sēdes. Personu, kura papildus ir uzaicināta atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

133. Komitejas sēdē par iesniegto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu ziņo iesniedzējs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, departamenta direktors, īpašu uzdevumu ministra vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

134. Komiteja lēmumu par projekta virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pieņem vienbalsīgi.

135. Ja komiteja noraida politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, tā, ja nepieciešams, uzdod noraidītā projekta vietā izstrādāt citu projektu (piemēram, tiesību akta projekta vietā — koncepcijas projektu).

136. Atliekot komitejas sēdes darba kārtībā iekļautā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

137. Ja komiteja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju.

138. Komitejas sēdes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Komitejas sēdes protokolā norāda tikai personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemtos lēmumus un precīzi formulētos uzdevumus.

139. Ja jautājums ir steidzams un komitejas sēdē izskatītais un akceptētais politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts izņēmuma kārtā izskatāms nākamajā Ministru kabineta sēdē, iesniedzējs komitejas sēdes laikā informē par to komitejas sēdes vadītāju un lūdz viņa akceptu. Ja komitejas sēdes vadītāja lēmums ir pozitīvs, to ieraksta protokolā.

140. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors vai Valsts kancelejas direktora pilnvarota amatpersona. Ja komitejas sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji.

141. Valsts kanceleja komitejas sēdes protokolu nākamajā darbdienā pēc sēdes nosūta Ministru kabineta locekļiem, citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu).

142. Ministru kabineta locekļi divu darbdienu laikā pēc komitejas sēdes protokola saņemšanas ir tiesīgi rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju, un komiteja tos izskata nākamajā sēdē.

143. Izskatīšanai uz Ministru kabineta sēdi virzāms:

143.1. tiesību akta projekts, kas komitejas sēdē akceptēts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam viena mēneša laikā, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, nepieciešams izdarīt grozījumus, kas precīzi formulēti sēdes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē, un tie ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā;

143.2. politikas dokuments, kas komitejas sēdē akceptēts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam divu mēnešu laikā, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, jāizdara grozījumi, kas precīzi formulēti sēdes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē, un tie ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā.

144. Ja politikas dokumenta projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti sēdes laikā un ierakstīti komitejas sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neakceptē. Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai komitejas sēdē.

145. Valsts kanceleja izbeidz politikas dokumenta projekta un tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju:

145.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 143. vai 144.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabinetā;

145.2. ja atbildīgā ministrija sešu mēnešu laikā Ministru kabinetā noteiktā kārtībā nav iesniegusi visus tiesību aktu projektus, kurus saskaņā ar komitejas sēdē nolemto vai rezolūcijā noteikto Ministru kabineta sēdē vai komitejas sēdē jāskata vienlaikus (vienotā paketē);

145.3. ja politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta izskatīšana saskaņā ar komitejas sēdē nolemto ir iespējama tikai pēc kāda cita politikas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta stāšanās spēkā.

146. Ja no kontroles noņemtais politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts iesniedzējam joprojām ir aktuāls, tas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedzams Ministru kabinetā no jauna.

147. Ja notiek valdības maiņa, Valsts kanceleja apkopo politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kas līdz valdības maiņas dienai noteiktā kārtībā ir iesniegti Ministru kabinetā, un sagatavo šo projektu sarakstu. Ministru kabinets pirmajā jaunās valdības komitejas sēdē izskata projektu sarakstu un nosaka to turpmāko virzību.

 

 

8.3. Ministru kabineta sēde, tās sagatavošana un norise

148. Bez izskatīšanas komitejā Ministru kabineta sēdē izskata:

148.1. informatīvo ziņojumu un tam pievienoto tiesību akta projektu;

148.2. tiesību akta projektu:

148.2.1. kas satur saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” klasificētu informāciju;

148.2.2. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 80. vai 87.punkts);

148.2.3. par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

148.2.4. par pilsonības atjaunošanu;

148.2.5. par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

148.2.6. par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu;

148.2.7. par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai pastāvīgas darba grupas izveidošanu.

148.3. valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojektu paketi).

149. Ministru prezidents jebkuru jautājumu ir tiesīgs pasludināt par Ministru kabineta lietu (jautājumu, kas pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē), ja nepieciešams, nosakot attiecīgā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta saskaņošanas kārtību.

150. Ministru kabineta loceklis, pievienojot Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas atzinumu, kā arī par politikas dokumentiem — Valsts kancelejas atzinumu, ir tiesīgs lūgt Ministru prezidentu jebkuru politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu pasludināt:

150.1. par Ministru kabineta lietu — pievienojot pamatojumu, kāpēc jautājums pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē;

150.2. par steidzamu jautājumu — pievienojot pamatojumu jautājuma steidzamībai.

151. Valsts kanceleja juridiski un redakcionāli precizē atbalstīto un uz Ministru kabineta sēdi novirzīto tiesību akta projektu.

152. Pēc tiesību akta projekta teksta galīgā varianta izstrādāšanas Valsts kanceleja tiesību akta projektu saskaņo ar atbildīgo ministriju un novirza politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

153. Valsts sekretāru sanāksmē akceptētos tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc tam, kad iesniedzējs Valsts sekretāru sanāksmē akceptēto projektu ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā.

154. Komitejas sēdē izskatītos un atbalstītos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes vai pēc precizētā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.

155. Ministru kabineta sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

156. Ministru kabineta sēdi Ministru prezidenta uzdevumā izziņo Valsts kancelejas direktors, un uz to uzaicina visus Ministru kabineta locekļus, kā arī likumos noteiktās amatpersonas un Ministru prezidenta uzaicinātās personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

157. Valsts kanceleja divas darbdienas pirms Ministru kabineta sēdes Ministru kabineta locekļiem un citām personām nosūta darba kārtību, politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un informatīvos ziņojumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem.

158. Amatpersonu, kura saskaņā ar iesniedzēja pavadvēstuli ir uzaicināta piedalīties Ministru kabineta sēdēs atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

159. Par papildus uzaicināmām personām atsevišķu sēdes jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta locekļi un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes iesniedz rakstisku pieteikumu Ministru prezidentam. Personu, kura papildus ir uzaicināta atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

160. Ministru prezidenta biedram, ministram vai īpašu uzdevumu ministram, kurš saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu aizvieto citu Ministru prezidenta biedru, ministru vai īpašu uzdevumu ministru viņa komandējuma vai slimības laikā, ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par prombūtnē esošā Ministru kabineta locekļa vadītās ministrijas valsts sekretāra uzaicināšanu uz Ministru kabineta sēdi konkrētā jautājuma izskatīšanai.

161. Ja iesniedzējs lūdz Ministru kabineta kārtējās sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā papildus iekļaut politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvu ziņojumu, to iesniedz Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.15.00.

162. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā papildus iekļautos projektus un attiecīgos materiālus kopā ar precizēto darba kārtību nosūta adresātiem ne vēlāk kā līdz Ministru kabineta sēdes dienas plkst.10.00.

163. Ministru kabineta sēdi, nosakot debašu kārtību un ilgumu, vada Ministru prezidents vai persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņu aizvieto (turpmāk — Ministru kabineta sēdes vadītājs).

164. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Ministru kabineta sēdes protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, precīzi formulētos uzdevumus un balsošanas (ja tāda ir notikusi) rezultātus.

165. Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Ja balsis sadalījušās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot balsis atkārtoti sadalījušās vienādi (“par” vienādi ar “pret” un “atturas”), izšķirošā ir Ministru kabineta sēdes vadītāja balss.

166. Ja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā politikas dokumenta projekta, tiesību akta projekta vai informatīva ziņojuma izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas atliek, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu. To ieraksta sēdes protokolā.

167. Ja Ministru kabineta sēdē politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot iesniedzēju.

168. Kārtību, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvs ziņojums, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” satur klasificētu informāciju, reglamentē Ministru kabineta instrukcija.

169. Ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi par atsevišķu Ministru kabineta sēdē apspriestu jautājumu, viņš tos dara zināmus attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā Ministru kabineta sēdē, noformē iebildumus rakstiski un līdz sēdes beigām iesniedz tos Valsts kancelejas direktoram.

170. Pamatojoties uz šo noteikumu 169.punktā minētajiem iebildumiem, Ministru kabineta sēdes protokolā norāda, ka Ministru kabineta loceklim par pieņemto lēmumu ir atšķirīgs viedoklis.

171. Likumprojektu, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu, kuru paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, Ministru kabineta sēdē akceptē tikai tādā gadījumā, ja tā teksts ir pilnīgi izstrādāts un tas ir noformēts nosūtīšanai uz Saeimu. Ja teksts nav pilnīgi izstrādāts, to neakceptē un Ministru kabinets lemj par projekta turpmāko izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā.

172. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā precīzi formulē debatēs izteiktos Ministru kabineta sēdē akceptētos priekšlikumus ierakstīšanai Ministru kabineta sēdes protokolā.

173. Ja politikas dokumenta projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti Ministru kabineta sēdes laikā un ierakstīti Ministru kabineta sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neakceptē. Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

174. Ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdē akceptē un uzdod tajā izdarīt attiecīgus precizējumus, iesniedzējs nedēļas laikā pēc Ministru kabineta sēdes, kurā projekts akceptēts (ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav norādīts cits termiņš), precizē politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta tekstu atbilstoši Ministru kabineta sēdē nolemtajam un iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā.

175. Ja Ministru kabineta sēdes locekļiem ir iebildumi pret politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu vai būtiski attiecīgā projekta teksta precizējumi, Ministru kabinets lemj par tiesību akta projekta novirzīšanu izskatīšanai komitejas sēdē, un par to izdara attiecīgu ierakstu sēdes protokolā.

176. Ministru kabineta loceklim Ministru kabineta sēdes laikā ir tiesības prasīt, lai pēc protokollēmuma projekta galīgā varianta noformēšanas Valsts kanceleja ar viņu saskaņo Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par jebkuru Ministru kabineta sēdē izskatītu jautājumu.

177. Ministru kabineta sēdes protokolu paraksta Ministru kabineta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors. Ja Ministru kabineta sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes protokolu pēc tā parakstīšanas nosūta Ministru kabineta locekļiem, citām personām un institūcijām saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu.

178. Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola saņemšanas rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus pret minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju, un tos izskata nākamajā sēdē.

179. Ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 173. un 174.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabinetā, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju.

180. Ja projekts, kura kontrole ir izbeigta, iesniedzējam joprojām ir aktuāls, tas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedzams Ministru kabinetā no jauna.

 

9. Ministru kabineta locekļu rangi

181. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

181.1. Ministru prezidents;

181.2. Ministru prezidenta biedrs;

181.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs;

181.4. valsts ministrs.

182. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ir vecāka (pēc dzimšanas datuma). Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam.

183. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro Ministru kabineta sēdes vadītājs un komitejas priekšsēdētājs Ministru kabineta sēdes laikā un komitejas sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs Ministru kabinetā akceptēto tiesību aktu projektu.

 

10. Ministru kabineta lēmumu noformēšana

184. Ministru kabineta lēmumus noformē noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu veidā.

185. Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus vai dotos uzdevumus atsevišķām valsts institūcijām vai amatpersonām ieraksta Ministru kabineta sēdes protokolā.

186. Ministru kabineta akceptētā tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, kuri ir norādīti Ministru kabineta sēdes protokolā, kā arī izlabot ar minētajiem grozījumiem saistītās kļūdas.

187. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdē akceptētā tiesību akta projekta sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanai uz Saeimu.

188. Ministru kabineta sēdē bez grozījumiem pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus vizē Valsts kancelejas direktors un pēc vizēšanas nodod parakstīšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim (otrais paraksts) un Ministru prezidentam (pirmais paraksts).

189. Ja tiesību akts saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta sēdē ir izskatīts kā Ministru kabineta lieta vai kā steidzams jautājums, Valsts kanceleja, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi, parasti piecu darbdienu laikā nodrošina akceptētā tiesību akta sagatavošanu parakstīšanai.

190. Ja ministrs — tiesību akta projekta iesniedzējs — nepiedalās Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta izdoto tiesību aktu attiecīgā ministra vietā paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto attiecīgajā Ministru kabineta sēdes dienā.

191. Ja tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniedzis Ministru prezidents, Ministru kabineta sēdes laikā Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurš ministrs paraksta (otrais paraksts) attiecīgo tiesību aktu, un par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Ministru kabineta sēdes protokolā.

192. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu, kuru vizējis iesniedzējs, (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī starptautisko līgumu) kopā ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, anotāciju, Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu un tehnisko informācijas nesēju, kurā ierakstīts likumprojekta teksts, starptautiskā līguma un (vai) tā tulkojuma teksts un anotācijas teksts triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta protokolā nav noteikts cits termiņš, nosūta Saeimai.

193. Tiesību aktus datē ar to pieņemšanas dienu. Ministru prezidenta rīkojumus un Ministru kabineta rīkojumus datē ar to parakstīšanas dienu.

194. Ministru kabineta akceptēto politikas dokumentu, izdoto tiesību aktu un izskatīto informatīvo ziņojumu divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītās politikas dokumenta, tiesību akta vai informatīvā ziņojuma apliecinātas kopijas saņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

195. Politikas dokumenta, tiesību akta vai informatīva ziņojuma publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītās apliecinātās politikas dokumenta vai tiesību akta kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksts “Latvijas Vēstnesis”.

196. Atbildīgs par Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi ir to parakstītājs (otrais paraksts) (šo noteikumu 190.punktā minētajā gadījumā — tiesību akta projekta iesniedzējs) vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā institūcija vai amatpersona.

197. Skaidrojumus par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgais Ministru prezidenta biedrs vai ministrs — tiesību akta parakstītājs (otrais paraksts), bet šo noteikumu 190.punktā minētajā gadījumā — tiesību akta projekta iesniedzējs.

 

11. Ministru prezidenta rīkojumi un rezolūcijas

un to izpildes nodrošināšana

198. Ministru prezidents izdod rīkojumus saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

199. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar rīkojumu uz noteiktu laiku izveido darba grupu. Rīkojumā nosaka darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un noteiktā termiņā veicamos uzdevumus. Rīkojumā paredz arī uzdevumu iesniegt attiecīgajā institūcijā ar darba grupas darbu saistītos lietas materiālus (piemēram, sanāksmju protokolus).

200. Ministru prezidents ar savu rīkojumu:

200.1. ieceļ amatā ministru, īpašu uzdevumu ministru (pēc uzticības saņemšanas Saeimā);

200.2. ieceļ amatā Ministru prezidenta biedru;

200.3. ieceļ ministru par Ministru prezidenta biedru;

200.4. ieceļ amatā valsts ministru (pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru un uzticības saņemšanas Saeimā);

200.5. ieceļ amatā ministrijas parlamentāro sekretāru (pēc attiecīgā ministra ieteikuma);

200.6. ieceļ amatā Ministru prezidenta biroja vadītāju;

200.7. savas prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savu amatu, ieceļ Ministru prezidenta vietas izpildītāju;

200.8. Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savu amatu, ieceļ Ministru prezidenta biedra vai ministra vietas izpildītāju;

200.9. piešķir atvaļinājumus Ministru kabineta locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, Valsts kancelejas direktoram un Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītājam.

201. Ministru prezidents pieņem lēmumu par Ministru kabinetā iesniegto politikas dokumentu projektu, tiesību aktu projektu un informatīvo ziņojumu turpmāko virzību, kā arī dod uzdevumus Ministru kabineta locekļiem, Valsts kancelejas direktoram, Krīzes kontroles centra vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājam un Eiropas integrācijas biroja direktoram.

202. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, tam pievieno iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā norādīta šāda informācija:

202.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta apstiprinātu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs) vai Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

202.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

202.3. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits);

202.4. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numuru, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī).

203. Ministru prezidenta rīkojuma projektu vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs.

204. Ministru prezidenta rīkojumu divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītās rīkojuma apliecinātās kopijas saņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ministru prezidenta rīkojuma publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītā rīkojuma apliecinātās kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksts “Latvijas Vēstnesis”.

205. Par Ministru prezidenta rīkojumā doto uzdevumu izpildi atbildīga ir attiecīgajā Ministru prezidenta rīkojumā norādītā amatpersona vai institūcija.

206. Par Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi atbildīgā ir amatpersona, kura uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā.

207. Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir viens mēnesis, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

208. Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir desmit darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc rezolūcijas adresāta motivēta lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

209. Ministru prezidenta steidzamā rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir trīs darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

210. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās dotos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

211. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām nosūta atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai ministrijas amatpersonai. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par uzdevuma izpildes gaitu, norāda amatpersonu, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi, kā arī norāda uzdevuma neizpildes iemeslu.

212. Pēc šo noteikumu 211.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību, un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

213. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

214. Ministru prezidents pēc iesniedzēja rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu noņemšanu no kontroles.

215. Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

 

12. Likumu un Saeimas lēmumu

izpildes nodrošināšana

216. Valsts kanceleja, saņemot likumus vai Saeimas lēmumus, kuros ir noteikti uzdevumi Ministru kabinetam, kā arī citus Saeimas dokumentus, kas nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā vai zināšanai, reģistrē tos un, ja nepieciešams, sagatavo Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim.

217. Lai nodrošinātu likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents dod uzdevumu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim sagatavot un iesniegt izskatīšanai nepieciešamo tiesību akta projektu.

218. Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par šo noteikumu 217.punktā minēto uzdevumu izpildes gaitu. Informācija sniedzama desmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

219. Šo noteikumu 217.punktā minēto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa motivēta lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

220. Ministru prezidenta rezolūcijas vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildi nodrošina amatpersona, kura rezolūcijā minēta pirmā, bet izpildi kontrolē ministrija un Valsts kanceleja.

221. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildes termiņa beigām nosūta atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai ministrijas amatpersonai. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes gaitu, norāda amatpersonu, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi, kā arī norāda uzdevuma neizpildes iemeslu.

222. Pēc šo noteikumu 221.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

223. Likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

 

13. Ministru kabineta tiesību aktu

un citu dokumentu izpildes nodrošināšana

224. Par Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdes protokollēmumā un citos Ministru kabineta tiesību aktos doto uzdevumu izpildi atbildīga ir amatpersona, kura protokollēmumā vai citā tiesību aktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai ir minēta pirmā.

225. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

226. Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdes protokollēmumā doto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts cits termiņš.

227. Priekšlikums par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā vai citā tiesību aktā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Ministru kabinetā iesniedzams attiecīga tiesību akta projekta veidā.

228. Lai nodrošinātu Ministru kabineta tiesību aktos, Ministru prezidenta rīkojumos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildi, Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par doto uzdevumu izpildi. Informācija sniedzama desmit darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

229. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām nosūta atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai ministrijas amatpersonai. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniedz Valsts kancelejai informāciju par uzdevuma izpildes gaitu, norāda amatpersonu, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi, kā arī norāda uzdevuma neizpildes iemeslu.

230. Pēc šo noteikumu 229.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

231. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Valsts kancelejas direktora rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

232. Lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu un šo noteikumu 109.punktā minēto projektu kontroles izbeigšanu pieņem Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa vai Valsts kancelejas direktors pēc valsts sekretāra rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

233. Ministru kabineta tiesību aktos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

 

14. Parlamentāro sekretāru sanāksmes

234. Valsts kancelejā tiek organizētas parlamentāro sekretāru sanāksmes. Parlamentāro sekretāru sanāksmes norises laiku, vietu un apspriežamo jautājumu loku nosaka Ministru prezidents.

235. Parlamentāro sekretāru sanāksmes vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarota amatpersona.

236. Parlamentāro sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sanāksmē, kā arī sanāksmē izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus.

 

15. Kārtība, kādā Ministru kabineta locekļi

un citas valsts amatpersonas

dodas oficiālos ārvalstu komandējumos

vai atrodas prombūtnē citu iemeslu dēļ

237. Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors un Eiropas integrācijas biroja direktors var doties oficiālos ārvalstu komandējumos tikai saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu.

238. Kārtību, kādā Ministru kabineta locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā, nosaka attiecīga Ministru kabineta instrukcija.

239. Valsts kanceleja sagatavoto Ministru prezidenta rīkojuma projektu par Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, Valsts kancelejas direktora un Eiropas integrācijas biroja direktora ārvalstu komandējumu saskaņo ar Ārlietu ministriju.

240. Ārlietu ministrija 24 stundu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas:

240.1. ja nepieciešams, sagatavo attiecīgajām ārvalstu vēstniecībām notas par vīzas saņemšanu;

240.2. informē attiecīgo Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par gaidāmo oficiālo ārvalstu komandējumu un saskaņo nepieciešamo palīdzību tā organizācijā un norisē.

241. Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors un Eiropas integrācijas biroja direktors piecu darbdienu laikā pēc oficiālā ārvalstu komandējuma termiņa beigām iesniedz Ministru prezidentam rakstisku ziņojumu par komandējuma gaitu un rezultātiem (kopiju — ārlietu ministram), norādot, ar kādiem oficiāliem pārstāvjiem ir bijušas tikšanās un kādi jautājumi ir apspriesti.

 

16. Noslēguma jautājumi

242. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ievēro šajos noteikumos noteikto politikas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā.

243. Valsts kanceleja apkopo informāciju par politikas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem, kuri iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un to izskata Ministru kabineta komitejas 2002.gada jūnija pirmajā sēdē projektu turpmākās virzības noteikšanai.

244. Atzīt par spēku zaudējušiem:

244.1. Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumus Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 73.nr.);

244.2. Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumus Nr.160 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 80./81.nr.; 1997, 7./8., 184./185., 199./200.nr.; 1998, 102./105., 109./110.nr.).

245. Noteikumu 5.nodaļa stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

246. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.