“Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā krītas”

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija (pa tālruni) Latvijas Radio 14. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Labdien, premjera kungs, mēs esam jūs sazvanījuši Londonā.

Andris Bērziņš: — Es esmu šobrīd Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, šeit nupat notika ekonomiskais forums, kurā uzstājās četri premjeri — no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Čehijas. Mēs runājām par tām pārmaiņām, kuras mēs gaidām un kuras gaida Eiropas Savienība, un tām problēmām, kuras mēs saskatām ceļā uz Eiropas Savienību.

— Jūs esat devies vizītē uz Lielbritāniju. Kāpēc? Vai tā ir darba vizīte?

A.Bērziņš: — Šī ir darba vizīte. Man bija līdzdalība šajā ekonomikas forumā, kuru apmeklēja ļoti daudzas finansu korporācijas, biznesa institūcijas, tirdzniecības un rūpniecības kameras. Man bija tikšanās arī ar lielāko Lielbritānijas rūpnieku pārstāvi Džonsu, šajā organizācijā ir iekļāvušās kompānijas, kuras kopumā nodarbina 11 miljonus cilvēku. Un apmēram pēc stundas mums, visiem trim Baltijas valstu premjeriem, būs tikšanās ar Toniju Blēru.

— Šīs tikšanās mērķis?

A.Bērziņš: — Tikšanās mērķis ir gūt papildu apliecinājumu tam, ka Lielbritānija mūs atbalstīs ceļā uz NATO un uz Eiropas Savienību, pārrunāt kopējās sadarbības jautājumus, iespējamos ekonomiskās sadarbības jautājumus, un es vēl papildus gribētu uzlūgt Toniju Blēru, lai viņš atbrauc vasarā, jūlijā, uz tā saukto “NATO sammitu”, kuru mēs rīkojam Viļņas devītniekam jeb Viļņas desmitniekam, kā mēs pašlaik pareizi sakām, un mani Baltijas valstu kolēģi piekrituši darīto to pašu.

— Jūs aizbraucāt vakar, jums jau ir bijušas kādas patīkamas ziņas, tikšanās vai varbūt kas nepatīkams ?

A.Bērziņš: — Ir daudzas dažādas tikšanās, un šīs tikšanās nav izklaidēšanās, bet ļoti nopietns darbs, jo visās tikšanās reizēs ir jārunā ar ļoti nopietniem cilvēkiem un jāstāsta par to, kas Latvijā ir, un jāaicina viņi darboties. Ļoti liela ir žurnālistu interese par šo pasākumu. Mums ļoti daudz lūdz intervijas gan dažādi Rietumu masu informācijas līdzekļi, gan arī Krievijas ziņu aģentūras. Tā ka strādājam. Un tad tūlīt pēcpusdienā pēc tikšanās ar Toniju Blēru mēs brauksim uz lidostu un lidosim uz Barselonu, uz Eiropas Savienības sammitu.

— Tas ir kārtējais pusgada sammits?

A.Bērziņš: — Tas ir darba sammits, kur Eiropas Savienība runās par to, kā viņi paši pilda tos lēmumus, kurus viņi pieņēma savulaik Lisabonas sammitā, un lēmums bija tāds — lai Eiropas Savienība būtu viskonkurētspējīgākā ekonomika pasaulē, un tā noteikusi, par kurām lietām tur jārunā. Un labākais ir tas, ka pirmoreiz šādos darba sammitos viņi uzaicina arī premjerus, ekonomikas ministrus un ārlietu ministrus no visām kandidātvalstīm. Tā ka man būs dubults prieks. Pirmkārt, satikšu Kalvīša kungu un Bērziņa kungu, otrkārt, satikšu visus savus kolēģus no citām kandidātvalstīm un pašreizējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

— Bet, kamēr jūs esat ārzemju vizītē, protams, lietas notiek arī Latvijā, un, tā kā šī ir mūsu iknedēļas tikšanās, tad vajadzētu arī pāris jautājumu par Latvijas lietām. Pirmām kārtām tajā dienā, kad jūs devāties prom no Latvijas, jūs saņēmāt atzinumu no Tieslietu ministrijas par Saulesdārza privatizāciju un nosaucāt to par “atrakstīšanos”.

A.Bērziņš: — Nu tas, man liekas, bija klasisks piemērs, kā vajag mācēt atrakstīties un nepateikt neko — ne melns, ne balts. Ceru, ka šai laikā kļūdas tiks labotas, vainīgie sodīti un būs atbilde pēc būtības, un, kad atbraukšu mājās, tad mēs par šo jautājumu parunāsim konkrētāk.

— Kur tā atrakstīšanās ir? Tas ir vienkārši par īsu vai par garu?

A.Bērziņš: — Atrakstīšanās ir, kad vēstules tekstā netiek runāts par būtību un netiek atbildēts uz jautājumiem, kuri tiek uzdoti, tiek runāts par visu ko, tikai ne par to, par ko ir jārunā.

— Kādu atbildi jūs gaidāt?

A.Bērziņš: — Es gaidu juridiski izvērtētu, precīzu, korektu atbildi.

— Tieši — vai tas privatizācijas veikums ir pamatots vai nepamatots?

A.Bērziņš: — Tur diskusija, pēc manām domām, nav par to, vai privatizācijas veikums ir pamatots vai nepamatots, tur ir diskusija galvenokārt par tiem procesiem, kas ir notikuši pirms tam, kad valdība pieņēma šo lēmumu. Ir jābūt skaidrībā — vai tur viss ir bijis korekti un pareizi.

— Jūs prasāt, lai tieslietu ministre soda tās personas, kas sagatavojušas šo atzinumu?

A.Bērziņš: — Es tā mutiski izteicos, es nezinu, kāda tā rezolūcija tagad ir sagatavota. Es domāju, ka cilvēks, kas šo atzinumu ir rakstījis, ir pelnījis vismaz kādu sodu.

— Vakar no rīta Latvijas Radio Kulberga kungs stāstīja par ekonomisko situāciju Latvijā un minēja, ka ēnu ekonomika Latvijā sasniedz pāri par 40 procentiem. Jūsu vērtējums šādam skaitlim.

A.Bērziņš: — Nu, Kulberga kungam dažkārt ir vēlme varbūt paaugstināt dažādus skaitļus. Es domāju, tas ir ļoti labi, ka Kulberga kungs runā par to, ka ēnu ekonomika kopumā ir jāsašaurina. Taču, runājot tieši par to ar ārvalstu investoriem, mēs konstatējām, ka šobrīd pēc divām dažādām metodēm, kā tiek rēķināta šī ēnu ekonomika, — viena ir makroekonomiskā metode, otra — tā sauktā “piecu indikatoru metode” — šī ēnu ekonomika Latvijā ir apmēram 25 procenti, turklāt abas šīs metodes uzrāda šo skaitli aptuveni tā. Un faktiski divu gadu laikā no 38 procentiem nokritusies līdz 25 procentiem. Man liekas, nav varbūt tik svarīgi runāt par šiem absolūtajiem skaitļiem. Tika teikts, ka tendences ir pozitīvas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars krītas. Un salīdzinājumam, starp citu, mēs ar ārvalstu investoriem runājām, ka Zviedrijā šīs ēnu ekonomikas īpatsvars ir ap 19,1, savukārt Itālijā — 27,9 procenti. Tā ka tā nav nekāda unikālā parādība, kas būtu raksturīga tikai Latvijai. Tā ir vispārēja lieta, ar kuru ir jācīnās un kuru jāmēģina neitralizēt. Un to var izdarīt tikai ar vienkāršākām procedūrām gan nodokļu administrēšanā, gan nodokļu iekasēšanā un arī, protams, veidojot sabiedrības attieksmi pret uzņēmējdarbību vispār.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā