Par Ministru prezidenta vizīti Lielbritānijā

Trešdien, 13.martā, Londonā Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Britu rūpniecības konfederācijas (BRK) ģenerālsekretāru Digbiju Džounsu. BRK ir ietekmīgākā darba devēju organizācija Lielbritānijā, kuras uzņēmumos ir vairāk nekā 11 miljoni strādājošo. BRK Lielbritānijā veic līdzīgas funkcijas kā Darba devēju konfederācija Latvijā. A.Bērziņš deviņdesmito gadu sākumā bija viens no Latvijas Darba devēju konfederācijas un trīspusējās sadarbības padomes veidotājiem.

D.Džounss interesējās par BRL sadarbības iespējām ar Latviju. Nozīmīga sarunas daļa tika veltīta arī Eiropas Savienības (ES) attīstības prioritātēm. Gan A.Bērziņš, gan D.Džounss bija vienisprātis, ka Latvijai būs svarīga loma nākotnes ES tranzīta iespēju nodrošināšanā, jo valsts ģeogrāfiskais stāvoklis un infrastruktūra spēj nodrošināt veiksmīgu tranzītu starp rietumiem un austrumiem. BRK ģenerālsekretārs uzskata, ka ES paplašināšanās dos jaunus attīstības impulsus pašreizējām ES dalībvalstīm.

A.Bērziņš atgādināja, ka Latvijas valdība, Satiksmes ministrija un Eiropas Komisija Dānijas ES prezidentūras laikā šī gada otrajā pusē rīkos konferenci, kas būs veltīta enerģētikas tranzītam, un pauda cerību, ka arī BRK pārstāvji piedalīsies šajā konferencē.

A.Bērziņš izteica gandarījumu par Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām, kā arī pauda cerību par jaunu Lielbritānijas investīciju ienākšanu Latvijā.

Sarunā ar A.Bērziņu BRK ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tieši sociālajās attiecībās starp darba devējiem un darba ņēmējiem Lielbritānija ir viena no vismazāk regulētajām un elastīgākajām ES dalībvalstīm. Eiropa nonākusi pie atziņas, ka elastīgs darbaspēka tirgus tās teritorijā nodrošina efektīvu ekonomikas attīstību, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai Eiropa kļūtu par konkurētspējīgāko pasaules reģionu.

D.Džounss ir izteicis vēlmi apmeklēt Latviju, un A.Bērziņš ielūdza viņu viesos.

Sociālie un darbaspēka jautājumi tiks apspriesti arī šodien, kad A.Bērziņš piedalīsies ES sanāksmē Barselonā.

Vakar, 14.martā, Ministru prezidents Londonā uzstājās ar runu “Latvija Eiropai un Eiropa Latvijai” Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas rīkotajā konferencē “Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās: iespējas un izredzes”.

Viņš apliecināja, ka ir pagodināts piedalīties konferencē. Tās dalībniekiem ir milzīga atbildība — Eiropas atkalapvienošana ir lielākais izaicinājums Eiropas valstu līderiem, jo” šodien pieņemtais lēmums būs arī nākamajām paaudzēm”. Tādēļ Eiropas nākotne ir nozīmīga Latvijai un Latvijas nākotne ir nozīmīga Eiropai.

A.Bērziņš norādīja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši desmit gadi. Tas nav daudz, salīdzinot ar piecdesmit gadus ilgušo okupāciju. Dzīve bija jāsāk no sākuma, un pašlaik Latvija ir citāda, nekā tā bija, atgūstot neatkarību.

Uzrunājot konferences dalībniekus, A.Bērziņš norādīja, ka Eiropas Komisija Latviju redz kā funkcionējošu tirgus ekonomiku, Starptautiskā ekonomistu apvienība Latviju atzinusi par valsti, kurai pagājušā gadā bijis vislielākais kāpums ekonomikā salīdzinājumā ar pārējām jaunajām ekonomikām. Šiem sasniegumiem pamatā ir liberāli orientēta valdību politika — valstī pastāv veiksmīga nodokļu sistēma, noslēgumam tuvojas privatizācija, turklāt ekonomiskās attiecības pilnībā atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem.

A.Bērziņš, uzrunājot konferences dalībniekus, atzīmēja, ka tuvojas ES Barselonas sanāksme. Pirmoreiz tajā piedalīsies arī ES kandidātvalstu pārstāvji, turklāt Barselonas sanāksmes dienaskārtība pilnībā saskan ar Latvijas interesēm, un šis aspekts ir svarīgs arī ES.

Latvija kā nākamā ES dalībvalsts palīdzēs Eiropai paplašināt tirgu. Papildu konkurence un ekonomiskā izaugsme padarīs Eiropas reformu procesu dinamiskāku. Turklāt Latvijai ir unikāla ģeogrāfiskā atrašanās vieta un transporta un tranzīta infrastruktūra. Latvijas naftas tranzīta infrastruktūra ir svarīgākā Baltijas jūras reģionā. Tā atbilst Eiropas enerģētikas hartas nosacījumiem. Visi šie faktori liecina, ka Latvija ieņem stratēģisku pozīciju Prodi – Putina Eiropas enerģētikas dialogā, kā pamatā ir ideja par Rietumeiropas nodrošināšanu ar enerģētikas produktiem.

Kā uzsvēra Ministru prezidents, Latvijas vislielākā bagātība ir tās cilvēki un viņu zināšanas, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. Spēcīgs ir Latvijas ķīmijas un farmācijas sektors. A.Bērziņš minēja arī Latvijas kokmateriālu ražošanas industriju, tās saražotais ir valsts svarīgākā eksporta produkcija uz Lielbritāniju.

A.Bērziņš, raksturojot Latvijas nākotnes potenciālu, norādīja: lai turpinātu valsts attīstību, nepieciešams izmantot jau esošos resursus — intelektuālo potenciālu, stratēģiski svarīgo ģeogrāfisko atrašanos un pieredzi starptautiskajā sadarbībā. Šie resursi savā starpā ir saistīti un veidos Latviju par nozīmīgu dalībnieci šodienas un nākotnes Eiropā.

A.Bērziņš teica, ka starptautiskā sadarbība pirmām kārtām Latvijai saistoties ar ES. Viņš piebilda, ka Spānijas ES prezidentūras laikā Latvija slēgusi trīs sarunu sadaļas. Latvijas stratēģija sarunās ar ES ir orientēta uz reformām, droša un pragmatiska. Tā ļāvusi atrisināt sarežģītas lietas, panākt kompromisus un radīt politiku, kas ļauj Latvijas nacionālajām interesēm stiprināt ES.

A.Bērziņš uzsvēra, ka liela nozīme ir kandidātvalstu dalībai kopīgas Eiropas veidošanā. Īpaši svarīgi tas ir Latvijas zemniekiem. Viņi, tāpat kā citi eiropieši, pelnījuši godīgas un vienlīdzīgas iespējas strādāt, attīstīties un kļūt turīgiem. Lauksaimniecība ir tikai viens no “karstajiem” jautājumiem, kas liek mums domāt par Eiropas nākotni.

Noslēgumā A.Bērziņš uzsvēra, ka pēdējā gadsimta laikā latvieši bijuši liecinieki vairākiem nepatīkamiem vēstures pagriezieniem. Tādēļ mums ir stingra pārliecība kļūt par ES un NATO dalībvalstīm. Tas nav mērķis, bet gan līdzeklis, lai nodrošinātu drošu un stabilu attīstību.

“Eiropa, ko mēs izveidosim šodien, paliks mantojumā mūsu pēctečiem,” teica Ministru prezidents.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments