Par aizsardzības ministra vizīti Amerikā

Trešdien, 13.martā, trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Lins Linkevičs un Svens Miksers tikās ar ASV ārlietu ministra vietnieku Ričardu Armiteidžu. Sarunas laikā amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar starptautisko drošību un cīņu pret terorismu, kā arī Baltijas valstu drošības aspektus, to gatavību dalībai NATO, attiecības ar Krieviju un Kaukāza un Vidusāzijas valstīm.

Ričards Armiteidžs bija labi informēts par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veiksmīgo un mērķtiecīgo gatavošanos dalībai aliansē, attīstot savas militārās spējas un nostiprinot sabiedrības demokratizācijas procesus. ASV ārlietu ministra vietnieks norādīja, ka uz viņu dziļu iespaidu atstājis tas, cik neatlaidīgi Baltijas valstis strādā savas drošības un ekonomikas izaugsmes virzienā. Taču viņš norādīja, ka darbs jāturpina minoritāšu attiecību pilnveidošanā un īpaša uzmanība jāvelta korupcijas apkarošanai. R.Armiteidžs vēlreiz uzsvēra, ka Krievijai nav un nebūs nekādas ietekmes uz NATO paplašināšanās procesu, un vēlreiz apliecināja, ka tā ir NATO un kandidātvalstu griba.

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis sarunas laikā norādīja, ka NATO un Krievijas un ASV un Krievijas attiecību uzlabošanai ir ietekme uz stabilitāti un drošību Latvijā. Tāpēc Baltijas valstu uzņemšana NATO jūtami mainīs Krievijas pašreizējo ārpolitisko attieksmi pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm.

Tagadējā NATO un Krievijas attiecību pilnveidošanās jau ir nozīmīga Baltijas un Krievijas attiecību pozitīvai attīstībai vistuvākajā nākotnē.

Ģ.V.Kristovskis baltiešu vārdā izteica atbalstu ASV politikai, stiprinot mieru Eiropā un plašāk pasaulē. Ministrs atzīmēja, ka ASV sniegtais atbalsts Baltijas valstu militāro spēju paaugstināšanā jau tagad rada priekšnoteikumus NATO un kandidātvalstu kopējai sekmīgai cīņai pret terorismu.

R.Armiteidžs izteica atzinību par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gatavību piedalīties cīņā pret terorismu, paužot gatavību nosūtīt savus karavīrus uz Kirgīziju.

Trešdienas vakarā triju Baltijas valstu aizsardzības ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Lins Linkevičs un Svens Miksers uzstājās ASV baltiešu apvienības un Aspena institūta rīkotajā diskusijā.

Seminārā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku — ASV Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas pārstāvji, ASV baltiešu apvienības pārstāvji, Senāta un Kongresa pārstāvji, žurnālisti.

Ģ.V.Kristovskis, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka Baltijas reģiona iekļaušanās NATO procesos radīs lielāku stabilitāti NATO un nodrošinās gan Baltijas valstīm, gan aliansei labākas attiecības ar Krieviju.

Arī L.Linkevičs un S.Miksers savās uzrunās pieskārās Baltijas un Krievijas attiecību jautājumam.

Diskusijas laikā Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra Baltijas valstu kopīgo militāro projektu lielo nozīmi sadarbībā, kā arī norādīja uz nepieciešamību turpināt dialogu kopīgas Baltijas valstu risku analīzes izstrādāšanā.

ASV baltiešu apvienības diskusijā piedalījās arī bijušais CIP direktors Džeims Vūlsijs, kas pauda atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO. Viņš teica: “Jaunajā drošības situācijā militārās operācijās plašu pielietojumu gūst tādas militāras vienības, kurās nav vajadzīgs milzīgs cilvēku skaits. Tieši tādēļ ir vajadzīgi lieliski apmācīti un augsti motivēti speciālisti dažādās jomās. NATO nav vienīgi militāra vai politiska organizācija, bet abu šo jomu līdzsvars.”

Džeksons Dīls, “The Washington Post” komentētājs, diskusijas laikā norādīja uz nepieciešamību turpināt demokrātisko vērtību attīstīšanu un cilvēktiesību ievērošanu Baltijas valstīs. Viņš arī pauda uzskatu, ka NATO paplašināšanās procesā jāpatur prātā Krievijas pozīcija, kas pēdējā laikā gan vairs nav tik kategoriski noliedzoša.

Baltijas valstis starp kandidātvalstīm tiek dēvētas par līderiem NATO paplašināšanās procesā.

Semināra noslēgumā tā vadītājs Džefrijs Gedmins pauda atziņu, ka pēc 11.septembra notikumiem ASV NATO ir cita alianse. Viss, ko Baltijas valstis varēs darīt kā jaunie dalībnieki, ir “lieliski, lai kādā laika posmā un apjomā tas arī notiktu”.

Baltijas valstu aizsardzības ministriem tiekoties ar ASV prezidenta Dž.Buša nacionālās drošības padomnieces vietnieku Stīvenu Hadliju 13.martā un 14.martā ar senatoru Džordžu Voinoviču, abpusēji tika pausta pārliecība, ka darbs pie katras Baltijas valsts bruņoto spēku tālākas attīstības arī pēc Prāgas sammita turpināsies. ASV turpinās atbalstīt šo procesu.