Ar demokrātijas nostiprināšanas pieredzi

Valsts prezidentes intervija ANO izdevumā

Speciālajā ANO Attīstības programmas izdevumā “Choices” (angl. — “Izvēles”) marta numurā publicēta Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ekskluzīva intervija.

Šajā intervijā mūsu valsts augstākā amatpersona paudusi savu viedokli par sievietes lomu mūsdienu pasaulē un dzimumu līdztiesības jautājumiem, demokratizācijas atjaunošanas procesu Latvijā pēc okupācijas gadu dramatiskās pieredzes un par nacionālās identitātes saglabāšanas problēmām globalizācijas apstākļos.

Atbildot uz jautājumu par pašas pirmās sievietes — valsts prezidentes visā Austrumeiropā un Viduseiropā, un bijušajā Padomju Savienībā — pieredzi un izjūtām, V.Vīķe–Freiberga uzsvērusi, ka Latvijas parlamenta lēmums ievēlēt par valsts prezidentu sievieti bijis nozīmīgs solis demokrātijas praktiskā iemiesošanā, taču sievietēm arī agrāk gadsimtu gaitā bijusi nozīmīga loma Latvijas dzīvē. Viņa arī paudusi viedokli, ka Latvija ir pat progresīvāka par daudzām citām valstīm, ieskaitot virkni tradicionālo demokrātiju. Tālāk mūsu prezidente atzinusi, ka arī Latvijā joprojām ir daudz darāmā, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību šī vārda pilnā nozīmē.

V.Vīķe–Freiberga, atgādinot Latvijas tautas smago pieredzi tirānijas apstākļos, uzsvērusi, ka mēs esam ieguvuši arī unikālu demokrātiskās sistēmas atjaunošanas pieredzi ar visām tās grūtībām. “Demokrātija ir dārga daudzējādā ziņā, gan sakarā ar finansiālo resursu ieguldījumu tās institūcijās, gan arī tādējādi, ka prasa katra pilsoņa personīgu atbildību, personīgus centienus, enerģiju un laiku. Demokrātija nenāk par brīvu. Ikvienam jāstrādā demokrātijai, un tas ir ilgstošs process,” uzsvērusi Latvijas Valsts prezidente, izsakot viedokli, ka cilvēki, kas, līdzīgi Latvijas tautai, guvuši atkārtotu pieredzi tirānijas apstākļos, labāk spēj saprast, cik svarīgi ir cīnīties pret tirāniju un aizsargāt brīvību.

Latvijas Valsts prezidente augstu novērtējusi ANO Attīstības programmas nozīmi Latvijas valstisko institūciju atjaunošanā un tieslietu sistēmas nostiprināšanā, labklājības reformu iemiesošanā un administratīvās kapacitātes paaugstināšanā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. V.Vīķe–Freiberga arī uzvērusi nacionālās identitātes nosargāšanas aktualitāti globalizācijas apstākļos. “Mums jārēķinās ar realitāti un jārod radoši ceļi, kā nostiprināt mums tik svarīgās nacionālās vērtības, principus un ideālus,” intervijā teikusi Latvijas Valsts prezidente. “Piemēram, latvieši par savu prioritāti uzskata savas valodas aizsargāšanu. Latviešu valoda kā sena indoeiropiešu valoda ir ļoti būtisks mūsu identitātes elements. Tāpēc arī Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē tik spēcīgi akcentēja mazāk izplatīto valodu situāciju Eiropā.”

Latvijas prezidente uzsvērusi arī mūsu valsts līdzdalību ANO starptautiskajās miera operācijās kā svarīgu elementu Latvijas virzībā uz NATO, atgādinot arī neseno Latvijas humanitāro palīdzību Afganistānas tautai.

“Pēdējos desmit gados Latvija ir ieguvusi unikālu savas valsts celtniecības un demokratizācijas, ārvalstu okupācijas seku likvidēšanas, kā arī visaptverošas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanas pieredzi, “ intervijā teikusi prezidente, uzsverot, ka Latvija līdz ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu starptautiski atzītas par “panākumu stāstiem” (angl. — success stories) Viduseiropā un Austrumeiropā. V.Vīķe–Freiberga arī apliecinājusi Latvijas gatavību dalīties savā pieredzē ar citām valstīm un atgādinājusi, ka esam jau sākuši vairākus sadarbības projektus dažādās jomās ar Horvātiju, Gruziju, Ukrainu un citām valstīm.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors