Vakar, 14.martā, Saeimas plenārsēdē

Kopsavilkumā

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. (Reģ.nr.1151) (dok.nr.4050; nr.4050B) Balsojums: 76 par, 1 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. (Reģ.nr.1128) (dok.nr.3966; nr.4244) Balsojums: 55 par, 19 pret, 7 atturas.

— “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. (Reģ.nr.1126) (dok.nr.3961; nr.4245) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (dok.nr.4025; nr.4227) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (dok.nr.3632; nr.4228) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Identifikācijas karšu un pasu likums”. (Reģ.nr.1142) (dok.nr.4021; nr.4246) Balsojums: 61 par, 0 pret, 14 atturas.

— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (dok.nr.3950; nr.4249) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Cilvēka genoma izpētes likums”. (Reģ.nr.947) (dok.nr.3338; nr.4251) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1184) (dok.nr.4130; nr.4226) Balsojums: 73 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1152) (dok.nr.4051; nr.4242) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1153) (dok.nr.4052; nr.4243) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1136) (dok.nr.4013; nr.4252) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1184) (dok.nr.4130; nr.4226) Balsojums: 73 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1152) (dok.nr.4051; nr.4242) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1153) (dok.nr.4052; nr.4243) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1136) (dok.nr.4013; nr.4252) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1169) (dok.nr.4096; nr.4253) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.1134) (dok.nr.4011; nr.4254) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1215)

(dok.nr.4217; nr.4217A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (dok.nr.4221; nr.4221A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1218) (dok.nr.4241; nr.4241A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

2.lasījumā pieņēma lēmumu:

— “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. (dok.nr.4075; nr.4168A) Balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

Pieņēma lēmumus:

— “Par Ligitas Kuzmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.4231) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Aivara Uminska apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.4232) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Zanes Keseles iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4233) Balsojums: 78 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Karīnas Kazārovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4234) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Krista Līča iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4236) Balsojums: 71 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4237) Balsojums: 71 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4238) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4239) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4240) Balsojums: 76 par, 0 pret, 3 atturas. — “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.(dok.nr.4267) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.(dok.nr.4268) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.(dok.nr.4269) Balsojums: 71 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.(dok.nr.4270) Balsojums: 75 par, 2 pret, 2 atturas.

Nodeva Pieprasījumu komisijai:

— deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim par likuma “Pārtikas aprites likums” izpildi. (dok.nr.4271)

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā. (dok.nr.4278)

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu. (dok.nr.4283)

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— “Par 1994.gada 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju”. (Reģ.nr.1217) (dok.nr.4223; nr.4223A) Balsojums 31 par, 0 pret, 52 atturas.

— “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.1219) (dok.nr.4247; nr.4247A) Balsojums: 24 par, 13 pret, 49 atturas.

— “Par grozījumiem “Izglītības likumā””. (Reģ.nr.1220) (dok.nr.4248; nr.4248A) Balsojums: 15 par, 23 pret, 51 atturas.

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.1221) (dok.nr.4250; nr.4250A) Balsojums: 29 par, 15 pret, 42 atturas.

Nepieņēma lēmumu:

— “Par Zigfrīda Berezovska iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4235) Balsojums: 15 par, 36 pret, 33 atturas.

Jautājums un atbilde:

— Saeima saņēma Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča atbildi uz deputātu G.Freimaņa, H.Soldatjonokas, J.Čevera, O.Grīga un L.Bojāra jautājumu par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā. (dok.nr.4272)

Saeimas preses dienests

No Saeimas tribīnes:

Māris Grīnblats:

(..) Mūsu frakcijas deputāti nevēlas, lai bijušie komunisti un čekisti un citu Latvijai naidīgu organizāciju biedri ieņemtu atbildīgus amatus pašvaldībās, ko Rīga nesen nodemonstrēja, ar lielu sajūsmu apstiprinot divas šāda tipa personas par Rīgas priekšpilsētu jeb rajonu direktoriem. Mūsu grozījums ir ļoti īss un lakonisks: ierobežot tiesības kļūt par pašvaldības izpilddirektoriem, arī izpilddirektoru vietniekiem Rīgas pilsētā, arī rajonu vai priekšpilsētu direktoriem un viņu vietniekiem tiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies kompartijas, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā. Pašvaldībās var strādāt dažādu politisko pārliecību Latvijas pilsoņi, ieņemt atbildīgus amatus, bet Latvijas neatkarības pretiniekiem, tiem, kuri 1988. un 1991. gadā bija pretējā pusē, bija barikāžu pretējā pusē, tur nav vietas. (..)

Jānis Gaigals:

(..) Cienījamie kolēģi! Klausoties nupat argumentācijā “par” šo likumprojektu (Grozījumi Izglītības likumā — Red.), man neradās citas asociācijas kā vien tās, ka tiek piedāvāts ārstēt galvassāpes, nocērtot galvu.

Šī likumprojekta jēga ir tāda, ka tiek papildināts likumprojekts ar vārdiņu “var”. Tātad tā vietā, ka valsts un pašvaldības piedalās privāto skolu finansējumā, tiek pievienots vārdiņš “var”, kas nozīmē tikpat labi, ka var arī nefinansēt.

Ja mēs visi atceramies, gadu atpakaļ mēs diskutējām par šo jautājumu. Un runājām par to, ka jābeidz šī neskaidrā situācija, kas rada absolūtu virkni problēmu privātskolu finansējumā, un izņēmām šo te iespēju “var”, “nevar”, “daļēji var”, kādā apjomā var no likuma, un noteicām precīzi, kādā apjomā. Līdz ar to, lasot anotāciju, es domāju, ka pretrunīgāku anotāciju ir grūti iedomāties, jo tepat ir rakstīts, ka nav noteikti kritēriji. Tajā pašā laikā likumā un tepat lapas kreisajā pusē skaidri un gaiši ir rakstīts esošā likuma tekstā, ka finansēšana tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu uz minimumu uz vienu izglītojamo. Un īstenībā mums jārunā nevis par privātskolām un valsts skolām, pašvaldību skolām, bet par bērniem. Par bērniem, kuri ir jāizglīto un kuru izglītošanai ir nepieciešams finansējums. Un mūsu doma gadu atpakaļ, izdarot grozījumus likumā, un pamatideja bija tāda, ka jāgarantē, lai bērniem šis te minimums izglītībai, finansējuma minimums tiek garantēts neatkarīgi no pašvaldības finansiālā stāvokļa, neatkarīgi no tā, kur šī pašvaldība atrodas. Līdz ar to pēc būtības pašvaldībām būtu jābūt ieinteresētām tieši tāpat privātskolu attīstībā, jo valstij un pašvaldībām taču jāgarantē minimums. Tas nozīmē, ka pārējo finansējumu nodrošina pašas skolas. Līdz ar to pašvaldībām izdevumi kļūtu mazāki.

Kas vēl šeit rakstīts? Izglītības... “pašvaldību izglītības iestādes nokļūstot nevienlīdzīgā situācijā”. Pašlaik par nevienlīdzīgu situāciju tiesīgas ir runāt tikai un vienīgi privātās mācību iestādes, jo tieši viņas nesaņem no valsts šo minimālo finansējumu un tieši viņām ir jāgādā absolūti viss finansējums, lai nodrošinātu mācību procesu. Vēlreiz atgriežoties pie tās domas, ka jautājums, ja ir kāda problēma normatīvajos dokumentos, tad ir jāmaina, jāpilnveido normatīvie dokumenti, ir instrumenti, kā pašvaldību izlīdzināšanas fonds, ko izmantojot var precīzi nodrošināt, lai visiem bērniem Latvijā būtu vienlīdz labas iespējas izglītoties un ir vienlīdzīgs finansējums. (..)

Leons Bojārs:

(..) Kas latvietim ir dārgāks par savu senču zemi? Tikai dzīvība. Un, ja mēs paskatāmies, tūkstošiem, jā... cik tūkstošu latviešu vīru atdeva savas dzīvības un nolika galvu par Latvijas brīvību un par Latvijas zemi, sākot no 1905. gada?

Visi tie, kas 6. Saeimā nobalsoja par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem, ir nolikti uz kauna laktas. (..)

Zemes izpārdošana ārzemniekiem... tas atkal bija ne Latvijā radīts projekts, bet bija piespēlēts, un diemžēl kārtējo reizi uzķērāmies uz šīs ēsmas. Un nav saprotams, kāpēc tas tā notiek. (..)

Neatbalstot zemnieku, valdība radīja situāciju, ka saražoto zemnieka produkciju valsts neiepērk. Valstij ir vajadzīga Latvijas zemnieku saražotā produkcija — vai tas ir armijai vai cietumam, vai citām valsts vajadzībām. Diemžēl viņu vēlas un iepērk no ārzemēm, ne no latviešu zemniekiem. Un tagad, ja mēs paskatāmies dažas iepirkuma cenas, teiksim, piens: 1 litrs ar tauku saturu 4,4% maksā no 4 līdz 8 santīmiem, un viens litrs minerālūdens maksā 30 santīmus. Bet veikalā, ja paskatāmies uz pienu, tad ar tauku saturu 2,2% maksā 24 santīmus. Tad kas saņem to starpību — 20 santīmu lielumā? Protams, ne latviešu zemnieks! Graudi: iepirkt no 20 līdz 30 vai 40 lati par tonnu. Un tas arī ir zem pašizmaksas, un katru gadu mēģina kaut kādā veidā to iepirkuma cenu samazināt. Ja mēs paskatāmies, kā tad notiek latviešu zemnieku vai rūpnieku saražotās produkcijas pieņemšana lielveikalos, kurus tagad izveido... Rīgā jau viņu būs vairāk nekā kultūras namu vai citu iestāžu. Tad, ja viņi aizved produkciju uz turieni, veikala vadītāja par kuru katru cenu piespiež zemniekam nodot viņa saražoto produkciju zem pašizmaksas. Un tad, kas tad paņem to peļņu? Protams, lielveikals! Kāpēc tad valdība nerūpējas par to, lai mūsu zemnieku saražotā produkcija būtu iepirkta par to cenu, kuru tik tiešām ir jāiepērk? Un kas notiek ar mūsu mazajiem veikaliem un vispār ar Latvijas mazajiem vai sīkajiem uzņēmumiem? Viņus iedzen bankrotā iekšā! Un vēl jau strādā, protams, slavenā nodokļu sistēma. Nu, tāda ir tā valsts politika, kura neatbalsta nedz zemniekus, nedz mazos uzņēmējus, un tajā skaitā latviešus un Latvijas iedzīvotājus. Par cik zemnieks nevar saņemt naudu, notiek tāds darījums: viņam nav kur pārdot produkciju, viņš nevar saņemt naudu, bet viņam ir jāsamaksā obligāti nodoklis par zemi. Un, ja viņam nav naudas, viņš par zemi samaksāt nodokli nevar. Tad viņam mierīgi zemi... uzceļas procenti, zemi atņem vai nu pašvaldība, vai atnāk veikli cilvēki, kuri par smieklīgu cenu — no 6 līdz 150, nu, varbūt vienā otrā gadījumā 200 lati par hektāru — no viņa atpērk zemi. Tā latviešu zemnieku skaisti, apdomāti nodzen no viņa senčiem mantotās zemes. Un, no otras puses, ar šādu rīcību un ar valsts rīcību, protams, ka zemnieki tiek iedzīti ūtrupē. Bet nākošajā stadijā jau ir jauns brīnums, kurš arī ir tapis mūsu valdības kuluāros, ka zemniekiem un māju īpašniekiem, un vispār nekustamā īpašniekiem ir sagatavots jauns brīnums. Tātad, ja māja, nu, teiksim, 200 kvadrātmetru lielumā Rīgā maksā... kurai vecums ir no 15 līdz 120 gadiem, un ja vērtība ir 16—18 tūkstoši... novērtētā vērtība, tad tirgus vērtība, protams, viņai ir augstāka. Un ko izdarīja mūsu valdība? Lai lāpītu budžetu, lai saņemtu papildu ienākumus, tagad tiks aprēķināts nodoklis no tirgus vērtības. (..)

Cienījamie kolēģi! Šie eksperimenti nav pieļaujami! Un, lai mūsu Saeima arī turpmāk nesaņemtu tādus zemus reitingus, kā ir līdz šim, jūs to ļoti labi zināt, tad mums ir tomēr likumi, kurus mums piespēlē valdība, es nezinu, kāpēc viņi to neredz, viņi ir jāatdod viņiem atpakaļ un nav jāatbalsta šīs nejēdzības, kuras kārtējo reizi iedzīs mūsu iedzīvotājus vai nu ūtrupē, vai pārvērtīs par ubagiem vai nabagiem savā zemē. Nu patiesībā nabadzības līmenis, jūs jau zināt, esam sasnieguši 90% iedzīvotājiem, nu tālāk jau gandrīz nav kur iet. Un Eiropai arī mēs tādi neesam vajadzīgi. (..)

No sēdes stenogrammas