• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Francijas atbalstu Latvijas ceļā uz ES un NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2002., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60151

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar, 14.martā, Saeimas plenārsēdē

Vēl šajā numurā

15.03.2002., Nr. 42

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Francijas atbalstu Latvijas ceļā uz ES un NATO

Trešdien, 13.martā, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Francijas Republikas parlamenta senatoru Žaku Šomonu. Ž.Šomons ir Senāta Finansu komisijas ziņotājs par Francijas Ārlietu ministrijas finansējumu, un viņa vizītes mērķis ir iepazīties ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kā arī izvērtēt Francijas vēstniecību spējas sniegt atbalstu kandidātvalstīm to virzībā uz Eiropas Savienību.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās aktuālākos jautājumus.

Latvijas parlamentārieši interesējās par Francijas nostāju attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem saistībā ar tiešajiem maksājumiem un ražošanas kvotām kandidātvalstu lauksaimniecībai. Ž.Šomons pastāstīja, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības politika ir viens no svarīgākajiem Francijas parlamentā apspriestajiem jautājumiem. Viņaprāt, būtiska ir vienotas Eiropas lauksaimniecības politikas sasaiste ar nacionālo valstu ietvaros piešķirto finansējumu. Viesis arī atzina, ka pastāv liela atšķirība starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu lauksaimniecisko ražošanu.

Francijas senators interesējās arī par pilsonības jautājuma risinājumu Latvijā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts informēja par sabiedrības integrācijas un naturalizācijas procesa gaitu mūsu valstī. Viņš arī izskaidroja tos iemeslus, kas traucē naturalizācijas procesam notikt straujāk, tostarp nepilsoņu samērā pasīvo attieksmi pret pilsonības iegūšanu.

Pārrunājot NATO paplašināšanos un drošības un stabilitātes jautājumus Eiropā, abas puses bija vienisprātis, ka NATO galvenokārt būtu jāattīstās kā Eiropas aizsardzības sistēmai. Ž.Šomons pauda pārliecību, ka alianses galotņu tikšanās Prāgā šā gada rudenī būs ar Baltijas valstīm labvēlīgu iznākumu.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!