Šī mūžīgā civilizācijas tēma: alkohols — par un pret

Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.41, 14.03.2002.

Mirstību no saindēšanās ar alkoholu paātrina tas, ka šo kontingentu veido galvenokārt iedzīvotāji darbspējīgā vecumā. Piemēram, 1998.gadā, saskaņā ar Medicīnas statistikas biroja datiem, ar šo diagnozi mirušo vecuma struktūra bija šāda:

vecumā no 20 līdz 39 gadiem 26,4%

40 līdz 59 gadiem 56,2%,

60 gadi un vecāki 17,4%

Šie cilvēki savā īsajā darba mūžā nav spējuši atlīdzināt sabiedrībai to, ko tā ir ieguldījusi viņu audzināšanā, izglītošanā un profesionālajā sagatavošanā.

Latvijā ļoti augsts ir satiksmes negadījumos cietušo cilvēku, īpaši bojāgājušo skaits. To apstiprina salīdzinājums ar Baltijas un Ziemeļvalstīm (6. tabula).

Ārkārtīgi nelabvēlīgo situāciju Latvijā apstiprina salīdzinājums arī ar citām valstīm. Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izdotajā satiksmes negadījumu statistikas krājumā sniegta informācija par satiksmes negadījumiem Eiropas valstīs, kas aizgūta no attiecīga starptautiska izdevuma.5 Pēc bojāgājušo skaita, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, 1996. gadā Latviju apsteidza tikai Portugāle un, rēķinot uz 1000 automobiļiem, — dažas bijušās padomju republikas, ieskaitot Krieviju, kurās automašīnu skaits ir relatīvi neliels.

Satiksmes dalībnieku apreibināšanās ar alkoholu palielina iespēju izraisīt negadījumus ar smagām sekām. Piemēram, 1998. un 1999. gadā 40% negadījumu, kuros vismaz viens satiksmes dalībnieks bija alkohola reibumā, bija ar smagām sekām (cietušajiem). Pārejos negadījumos smagas sekas 1998. gadā bija 14,1 % un 1999. gadā — 11,2%.

Satiksmes negadījumu radīto zudumu ekonomisko vērtējumu veic Latvijas Ceļu satiksmes drosības dienests (CSDD) (konkrēti Aldis Lāma), sākot ar 1998. gadu. Lai gan atsevišķi aprēķinos iekļautie parametri ir diskutējami, tomēr to precizēšana nevar mazināt šī darba pozitīvo nozīmi. CSDD aprēķini ietver visus satiksmes negadījumus. Mūsu uzdevums ir noteikt zaudējumu daļu, kas attiecināma uz negadījumiem, kuri saistīti ar vismaz viena no satiksmes dalībniekiem apreibināšanos ar alkoholu. Tā kā šo negadījumu sekas ir daudzkārt smagākas nekā to, kuru dalībnieki alkoholu lietojuši nebija, ar alkoholu saistīto negadījumu daļa kopējos zaudējumos noteikta ar attiecīgiem koeficientiem. Transporta negadījumu radītie zudumi, saskaņā ar CSDD aprēķiniem, 1999. gadā novērtēti ar iespaidīgu summu — 152,4 miljoniem latu. Uz negadījumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu, attiecināmi apmēram 33,1 % jeb 50,4 miljoni latu. Šo summu veido divas atšķirīgas daļas: samērā precīzi aprēķināmie tiešie zudumi (8,7 milj. latu) un netiešie jeb tautsaimniecības potenciāla samazinājums (41,7 milj. latu). Pēdējais skaitlis izsaka to iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, ko varētu saražot līdz pensijas vecuma sasniegšanai bojāgājušie un darbspējas zaudējušie iedzīvotāji. Šāda pieeja izriet no pieņēmuma, ka visi darbspējīgie iedzīvotāji ir nodarbināti un veido IKP. Reāli tomēr daļa darbspējīgo iedzīvotāju dažādu apstākļu dēļ neiekļaujas tautsaimniecībā nodarbināto skaitā un tieši nepiedalās IKP veidošanā. Piemēram, no 1997. līdz 1999. gadam vidējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita attiecība pret iedzīvotāju kontingentu darbspējīgā vecumā bija 72,6 %. Pieņemot, ka turpmākajos gados šī attiecība būtiski nemainīsies, nākotnē neiegūtā potenciālā ienākuma summa koriģējama ar šo skaitli un reāli varētu sasniegt 30,3 miljonus latu. Pieskaitot tai tiešos zaudējumus (8,7 milj. latu), kopējie ar alkoholu saistītie satiksmes negadījumu radītie zaudējumi 1999. gadā ir aptuveni 39 miljoni latu.

Par pārējo negadījumu radītiem zudumiem. Tā kā no visiem ar alkoholu saistītajiem nāves gadījumiem satiksmes negadījumos mirušo daļa ir 22,6 %, pārējie iemesli veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas nāves gadījumu kopskaita. Atšķirībā no satiksmes negadījumiem, kur parasti nāve iestājas pēkšņi vai pēc dažām dienām, te lielākoties pirms tās ir ilgāks slimības periods, kas mazina indivīda spējas strādāt. Ja saslimstības iemesls ir alkohola pārmērīgs patēriņš, zudumos būtu jāieskaita ne tikai tautsaimniecības potenciāla samazinājums laika posmā, skaitot no atsevišķu cilvēku miršanas dienas līdz likumā paredzētajam pensijas vecumam, bet arī laika posms, kad tas slimoja un nebija spējīgs ražīgi strādāt. Tā kā šādas uzskaites nav, šos zudumus novērtēt nav iespējams.

Nosakot kopējos valstī zaudētos darbaspēka resursus, izmantota Veselības statistikas un Medicīnas tehnoloģijas aģentūras un citu institūciju informācija par mirušo vecuma struktūru. Aprēķins veikts, vadoties no pieņēmuma, ka darbspējīgais vecums saskaņā ar pensiju likumu abiem dzimumiem ir līdz 62 gadiem. Vīriešiem šī norma stājas spēkā ar 2002. gadu un sievietēm — ar 2006. gadu. Ņemts vērā arī tas, ka daļa cilvēku turpina strādāt arī pēc likumā noteiktā vecuma cenza sasniegšanas. Zaudētā darba potenciāla aprēķins sniegts 7. tabulā.

Lai noteiktu potenciālos ekonomiskos zudumus, no tabulā minētā kontingenta priekšlaicīgas bojāejas jāaprēķina iekšzemes kopprodukta apjoms, ko tie būtu radījuši, darbojoties līdz pensijas vecuma sasniegšanai ar darba efektivitāti, līdzīgu vidējai tautsaimniecībā 1999. gadā. Tas aprēķināts, dalot Latvijas IKP uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu un reizinot ar kopējo zaudēto cilvēkgadu skaitu. Viens no faktoriem, kas veicina IKP izmaiņas, ir tehniskais progress, kas ietekmē strādājošo darba ražīgumu. Analizējamā jautājuma ietvaros tas izpaustos IKP apjomā uz vienu nodarbināto. Minētais faktors ņemts vērā, aprēķinot tautsaimniecības potenciālos zaudējumus saistībā ar satiksmes negadījumiem. Šeit to neizmantosim divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nav metodes, kā argumentēti noteikt tā ietekmi. Otrkārt, mūsu gadījumā iespējamais ieguldījums tautsaimniecības attīstībā tiek rēķināts samērā vecam iedzīvotāju sastāvam, kuru spējas apgūt jaunas intensīva darba metodes ir mazākas nekā vidēji tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Turpmākajā aprēķinā pieņemts, ka pētāmā kontingenta darba ražīgums līdz tā aktīvās darba dzīves beigām vidēji būtu palicis 1999. gada līmenī.

IKP 1999. gadā faktiskajās cenās bija 3662,3 tūkstoši latu jeb 2452,5 lati uz vienu iedzīvotāju darbspējas vecumā. Reizinot gada apjomu ar zaudēto cilvēkgadu skaitu, iegūstam izteiksmīgu skaitli: 30 miljoni latu. Tas raksturo kopējo tautsaimniecības potenciāla samazinājumu, ko radījuši iedzīvotāju zudumi vienā gadā (1999.) no nāves cēloņiem saistībā ar alkohola lietošanu. Ja tos pieskaita transporta negadījumu radītajiem tiešajiem un potenciālajiem zaudējumiem, kopējā summa ir 69 miljoni latu.

Alkohola pārmērīgas lietošanas izraisīto slimību ārstēšanas izmaksām sabiedrība ik gadu spiesta izlietot noteiktu IKP daļu. Tās veidojas no valsts un pašu slimnieku izdevumiem ārstniecības procedūru veikšanai. Pašreizējā uzskaites sistēma nedod iespēju noteikt to kopējo lielumu. Tālāk minētā summa aptver tikai tās, kas veidojas specializētās ārstniecības iestādēs. Latvijā tādas ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Straupē. Minētajās slimnīcās ārstē alkohola un arī narkotiku izraisītās slimības. Lai noteiktu uz alkoholu attiecināmās izmaksas, kopējie to izdevumi ar ekspertu palīdzību sadalīti proporcionāli attiecīga profila slimnieku skaitam. Pēc veiktā aprēķina specializēto ārstniecības iestāžu izdevumi alkoholisma un alkohola psihožu ārstēšanai 1999. gadā bija 1162 tūkstoši latu. Jāpiebilst, ka ne visi ar minētajām slimībām sirgstošie ārstējas specializētajās ārstniecības iestādēs. Daļa no tiem nonāk parastajās un psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Pēdējos gados attīstās privātās ārstniecības iestādes. Lai gan ārstēšanās izmaksas te sedz to pacienti, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, tie būtu iekļaujami tautsaimniecības izdevumos alkohola lietošanas seku ārstēšanai.

Noziegumi alkohola reibumā. Reģistrēto noziegumu skaits, rēķinot uz 10 000 iedzīvotājiem, 1990. gadā bija 129 un 1995. gadā — 156. Pēc neliela krituma turpmākajos divos gados (1997. gadā —149), tas strauji palielinājās un 1999. gadā bija 181, bet 2000. gadā — 212. Alkohola reibumā izdarīto nozieguma daļa veido gandrīz pusi no atklātajiem noziegumiem. Aptuveni katru sesto noziegumu izdarījuši nepilngadīgie, atrazdamies alkohola reibumā.

Pie tiešā kaitējuma, ko noziedznieki nodara atsevišķiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, jāpieskaita valsts izmaksas notiesāto un pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietināto uzturēšanai, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu izdevumi. Pēdējie divi katrai krimināllietai ir atšķirīgi, un bez speciāla detalizēta pētījuma nav nosakāms, kāda daļa no kopējiem valsts izdevumiem attiecināma uz alkohola reibumā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju no 1997. līdz 1999. gadam nozieguma izdarīšanas brīdī alkohola reibumā bija 52,5 % no notiesātajām personām. Orientējoši varam pieņemt, ka no visa cietumos atrodošos personu skaita 52,5 % ir tādas, kas noziegumus izdarījušas alkohola reibumā. Tādējādi šis kontingents ir apmēram 5200. Latvijas cietumos viena ieslodzītā uzturēšanai gadā tiek izlietoti 1278 lati. Personu, kuras nozieguma izdarīšanas brīdī bija alkohola reibumā, uzturēšanai ieslodzījuma vietās sabiedrība ik gadu tērē apmēram 6,6 miljonus latu jeb 0,2 % no IKP, kas ir aptuveni tikpat, cik tiek izlietots zinātnes finansēšanai.

Alkohola pārmērīga lietošana, īpaši savienojumā ar smēķēšanu, samazina dzīves ilgumu. Medicīna nav spējīga pilnīgi novērst kaitējumu, ko cilvēks sev nodara, piekopjot neveselīgu dzīvesveidu. Vispārēju priekšstatu par iedzīvotāju veselības stāvokli sniedz paredzamais mūža ilgums. Latvijā tas ir viens no vismazākajiem Eiropā. Saglabājoties pašreizējam mirstības līmenim, 1999. gadā dzimušie vīrieši vidēji nodzīvos 64,9 un sievietes — 76,2 gadus. Zviedrijai šie skaitļi attiecīgi ir 77,1 un 81,9 gadi. Tātad, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijas vīriešu mūžs ir par 12,2 un sieviešu par 5,7 gadiem īsāks. Alkohola kopējais patēriņš uz iedzīvotāju Zviedrijā ir par 28 % mazāks nekā Latvijā, tai skaitā stipro dzērienu — par 73 %.

Alkohola galvenie patērētāji un arī smēķētāji iepriekšējā laika posmā bija vīrieši. Tas, šķiet, ir viens no iemesliem, kas daļēji izskaidro lielo atšķirību vīriešu un sieviešu paredzamajā dzīves ilgumā (11,3 gadi). Valstīs, kurās veselīga dzīvesveida piekopšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, šī starpība ir 5 — 6 gadi. 1998. gadā Latvijā mirušo vīriešu struktūrā 8,3 % bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem un 26,9 % — no 40 līdz 59 gadiem. Kopā šīs aktīvā darbspējīgā vecuma grupas daļa bija 35,2 %. Mirušo sieviešu skaitā šo vecuma grupu daļa bija attiecīgi 2,2 %, 10,8 % un kopā — 13 %. Viens no faktoriem, kas veido šo starpību, ir atšķirības alkohola patēriņā.

“Pro et contra”

Summējot iepriekš minētos “par” un “pret”, iegūstam aptuvenu bilanci (8.tabula)

Tikai skaitliski izteiktie zudumi pārsniedz samērā precīzi aprēķinātos tautsaimniecības ieguvumus. Pašreizējā situācijā lielā mērā ir vainojama valsts institūciju neitrālā attieksme pret alkoholisma izplatību, uzskatot alkohola realizāciju tikai par vienu no valsts budžeta papildināšanas avotiem. Jārēķinās ar to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, kā atzīmēts iepriekš, problēmas risināšanas iespējas neuzlabosies. Alkohola patēriņa samazināšana ir sociāla un ekonomiska problēma. Šī ir tā sfēra, kurā pilnīga tirgus liberalizācija ne tikai neveicina, bet pat bremzē sabiedrības attīstību. Uz to savā laikā aizrādīja Džons D. Rokfellers, kura uzskati liberālās tirgus ekonomikas jomā ir vispārzināmi. Lūk, viņa secinājums: “tikai izslēdzot peļņas motīvu, ir kāda cerība kontrolēt dzērienu tirdzniecību civilizētas sabiedrības interesēs. Problēmas risinājuma jebkurš cits mēģinājums ir tikai tās lāpīšana un droša neveiksme.”6

Sekmīgu problēmas risinājumu apgrūtina iesakņojušās tradīcijas, draudošo briesmu nenovērtēšana un atsevišķu ekonomisko grupējumu personīgā ieinteresētība. Alkohola lietošanas negatīvās ietekmes mērogi un to izmaiņu tendences diktē nepieciešamību izstrādāt un konsekventi īstenot ilglaicīgu valsts alkohola politiku. Tajā līdz ar ekonomiska un administratīva rakstura pasākumiem īpaša vieta ierādāma cilvēku attieksmes veidošanai. Acīmredzot jāsāk ar to paaudzi, kas ienāk dzīvē un papildina alkohola lietotāju kontingentu, tātad ar skolēniem. Jaunajā paaudzē jāveido imunitāte pret apkārtējās sabiedrības, īpaši vecāko līdzaudžu, nelabvēlīgo (alkohola lietošana, smēķēšana, narkotikas) ietekmi.

1 Systembolaget Annual Report 1998. p.31

2 Council Directive 92/83 EEC of 19 October 1992 on the harmonization of the structures of excise duties on alcohol and alcoholic beverages. Official Journal No.L 316 31/10/92 P.0021

3 Council Directive 92/84 EEC of 19 October 1992 on the approximation of the rates of execise duty on alcohol and alcoholic beverages. Official Journal No. L 316 31/10/92 P.0029

4 Systembolaget and the European Union. Stockholm

5 Statistics of Road Traffic Accidents in Europe. — UN New York and Geneva, Vol. XLIII–1998

6 Systembolaget, Diversity and Responsibility

6.tabula

Satiksmes negadījumos mirušie Baltijas un Ziemeļvalstīs 1998. gadā

Avots: Knut Ostmoe, How to Manage the Elements of Transport Systems. Nordic — Baltic Research Conference, Coference Proceedings, Volume l

7.tabula

Zaudētā darba potenciāla aprēķins

8.tabula

Alkohola nozares tautsaimnieciskie ieguvumi un zaudējumi 1999. gadā, milj. latu