Par tautu un lielajiem dzīves ritiem

Foto: A.F.I.

Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva:

Padomju laikos latvieši krietni bieži laulājās ar krieviem, tagad – ar ārzemniekiem. Pirms precēšanās ar ārzemnieku pie manis nāk apliecināt savus dokumentus, lai varētu izbraukt uz ārzemēm. Bieži vien līgavas rīkojas ļoti vieglprātīgi, pēc tam daudzas šķiras un brauc atpakaļ mājās. Un pēcāk izrādās, kas tas nav nemaz tik nesāpīgi. Piemēram, Kubā dzimis bērns ir šīs valsts pilsonis un īpašums. Tas nozīmē, ka līdz pilngadībai viņam būs jāpaliek šajā valstī un viņš nevarēs braukt līdzi savai mātei, kura nu šķīrusies un pošas atpakaļ uz Latviju. Nesen viena skaista ķīmiska blondīne gatavojās precēties ar grieķu jūrnieku. Es vaicāju – vai jūs protat grieķiski? Nē. Angliski? Nē. Vāciski, franciski? Nē... Tad kādā valodā, vaicāju, apsveicināsities ar savu vīramāti? Un kā sazināties ar savu saderināto? Viņi sarādoties ar pirkstiem. Mans uzdevums šādos gadījumos, protams, nav lasīt morāli, bet izpildīt savu dienesta pienākumu. Tomēr personiski man šķiet traģiski, ka jaunas sievietes dodas uz svešu malu, lāgā neapjēgdamas, kā tur īsti dzīvos. Šādas situācijas man šķiet tik lielā pretrunā ar to ārējo patriotismu, kad sitam sev pie krūtīm – “mēs letiņi...!”

Mūsu dzimšanas tendences rāda diemžēl nelāga ainu. 1987. gadā visā Latvijā reģistrēti 42 365 jaundzimušie. No tiem ārlaulībā dzimuši 3408. Ar paternitātes noteikšanu, t.i., vecāki bērna dzimšanas brīdī nebija laulībā, pasaulē nākuši 3963 mazuļi.

2001. gadā visā Latvijā reģistrēti 19 929 dzimušie, no tiem ārlaulība 2938. Ar paternitātes noteikšanu pasaulē nākuši 5968 jaundzimušie. Šie skaitļi vēlreiz apliecina tendenci dzīvot nereģistrētā laulībā.

Vēlme mainīt tautības ierakstu samazinās. 1999. gadā tautības ierakstu mainīja 427 cilvēki, 2000. gadā – 322, 2001. gadā – 191. Tautības ierakstu var mainīt tikai divu paaudžu robežās. Ja tavs vectēvs ir bijis, piemēram, zviedrs, arī tu vari pieņemt šo tautību, bet, lūdzu, dokumentāli pierādi savu piederību zviedriem. Attiecībā uz lībiešiem likumā ir izņēmums. Ja viņi nevar dokumentāli pierādīt, ka vecāki vai vecvecāki bijuši lībieši, likums mums ļauj no šiem cilvēkiem ņemt pretī attiecīgo izziņu no Lībiešu biedrības.

“LAUKU AVĪZE”