Par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām

Jau vairākus gadus pakāpeniski īstenota Latvijas iekļaušanās “ES darba dalīšanā” faktiski ir neatgriezeniska. Eiropas Savienība ir lielākais Latvijas eksporta tirgus, tāpat lielākā finanšu palīdzības sniedzēja. Neviens mūs ar varu nedzina uzņemties asociētas valsts statusu! Mēs paši to lūdzām, lai Latvijas preces vieglāk tiktu pāri ES robežām, lai vairāk Briseles naudas ieplūstu Latvijā. Ja arī tagad mēs paužam taisnīgu neapmierinātību par ES varas gaiteņos uzplaukušām idejām – finanšu palīdzību jaunām dalībvalstīm piešķirt mazākos apjomos –, ir skaidrs, ka pilnīga ES noliegšana neko neatrisinās – Latvija vienkārši paliks bez jebkādas Briseles naudas.

Tagad Latvijas valsts attiecības ar ES atgādina mūsdienās arvien populārākās brīvās attiecības – divu cilvēku kopdzīvi, nereģistrējot laulību. Tādas attiecības var izvērsties veiksmīgas, var veidoties omulīgs ģimenes pavards un augt labi bērni, tomēr oficiālas laulības saites, kas ģimenes locekļiem dod juridiskas garantijas, pāru attiecībām piešķir citu stiprību, tāpat arī atbildības apziņu. Tā arī mums ir divas izvēles – turpināt nereģistrētu kopdzīvi ar ES vai sasparoties un reizi pa visām reizēm nosvinēt kāzas.

Kaut arī tas brīdis vēl šķiet tāls, uzņēmējiem jāpagūst laikus tikt skaidrībā par attieksmi pret ES, un labs stimuls tam ir mazā un vidējā biznesa veicināšanai atvēlētie līdzekļi. Mūsu pienākums ir Latvijas sabiedrībai apliecināt skaļu, skaidru un argumentētu atbalstu gaidāmai oficiālai līdzdalībai Eiropas Savienībā. Vai mazo uzņēmumu īpašniekiem, kuru ikdiena nebūt nav viegla, pietiks spēka nepakļauties emocijām un viegli histēriskām noskaņām? Jo mēs vēl papilnam dabūsim saklausīties liekulīgas pelēkā biznesa darboņu vaimanas “par Latvijas saimnieciskās suverenitātes zaudēšanu”.

“KAPITĀLS”