Kad īri jūtas īpaši tuvi savām saknēm, arī Latvijā

Svētdien, 17. martā, Īrijas Republikā valsts svētki — Svētā Patrika diena

Telma Dorana (Thelma Doran), Īrijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Parīt, kā ik gadu, 17. martā, īru tauta svinēs Svētā Patrika dienu. Kādā gaisotnē jūs šos svētkus sagaidāt šoreiz?

— 2002. gads Īrijas politiskajā dzīvē būs patiešām notikumiem bagāts. Maija nogalē mūsu valstī notiks vispārējās vēlēšanas, un sabiedrības uzmanība, protams, ir pievērsta galvenokārt diskusijām par tām un kandidātu izraudzīšanai. Kā jau daudzās Eiropas valstīs, arī mēs Īrijā savu parlamentu nevēlējam pēc sarakstiem. Tā vietā mums ir visai sarežģīta daudzpakāpju vēlēšanu sistēma. Tas nozīmē, ka balsu skaitīšana ir visai nogurdinoša un dažkārt daži deputāti tiek ievēlēti tikai pēc vairākkārtējas balsu pārskaitīšanas. Īrijā līdz gada beigām sagaidāms arī otrais referendums par Nicas līgumu, jo saskaņā ar mūsu konstitūcijas nosacījumiem mēs šo līgumu varam ratificēt vienīgi pēc referenduma. Visas galvenās Īrijas parlamenta partijas atzīst referenduma nozīmīgumu ES paplašināšanai, ko viņi cieši atbalsta. Tādējādi viņi ir noskaņoti par līguma ratifikāciju paredzētajos laika ietvaros. Tajā pašā laikā valdība, konsultējoties ar citām parlamentā pārstāvētajām partijām, 2001. gada oktobrī nodibināja Īrijas Nacionālo Eiropas forumu. Tā mērķis ir veicināt Īrijā sabiedrības diskusiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar mūsu dalību Eiropas Savienībā (ES), kā arī ar Eiropas nākotni. Pastāv cerība, ka forums palīdzēs padziļināt cilvēku zināšanas par ES, kuras dalībvalsts mēs esam jau gandrīz trīsdesmit gadus, un noskaidrot jautājumus, kas izvirzījās iepriekšējā referendumā.

Runājot par Īrijas ekonomiku, kas pieredzējusi pēdējos sešos gados visstraujāko pieaugumu starp rietumu rūpnieciskajām valstīm, jāteic, dažas pazīmes rāda, ka joprojām, par spīti globālajai ekonomikas lejupslīdei, pie mums pastāv strauja pieauguma potences. Šogad Īrijas ekonomikai tiek prognozēts 3,75 procentu pieaugums. Tas nozīmē, ka Īrijas ekonomika turpinās pieaugt straujāk nekā caurmērā ES, kur tiek prognozēts 1,3 procentu pieaugums. Tas atspoguļo Īrijas ekonomikas pārveidojumus deviņdesmitajos gados, kas izraisījuši arī Latvijas un citu pārejas perioda valstu interesi.

Te nu jāteic, ka šādu ekonomikas attīstību nodrošinājuši vairāki faktori. Vispirms jau ilgtermiņa rūpes par izglītību un tehnoloģijas modernizāciju, starptautiskās tirdzniecības atklātība un jaunas idejas, kā arī valdības pragmatiskā politika, radot biznesam draudzīgu vidi, kas sekmēja augstas ārvalstu investīcijas. Jāmin arī sociālās partnerības princips attieksmē pret ekonomikas attīstību, attīstot valdības un sociālo partneru sadarbību ekonomikas vadīšanā. Jāatgādina arī ES strukturālo un kohēzijas fondu stratēģiskā izmantošana.

Kopš šā gada sākuma eiro kļuvis par Īrijas, kā arī vienpadsmit citu valstu nacionālo valūtu. Šis faktors Īriju vēl vairāk tuvinājis Eiropas vienotajam tirgum, kas aptver trīssimt miljonus cilvēku. Entuziasms, ar kādu Īrijas iedzīvotāji pieņēma eiro ieviešanu, apliecina Īrijas sabiedrības dziļo uzticēšanos Eiropai.

— Ir patiess prieks dzirdēt par labvēlīgo gaisotni Latvijai draudzīgajā Īrijā. Taču pasaulē ne viss rit tik veiksmīgi. Nesen apritēja pusgads kopš dramatiskajiem 11. septembra notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā. Kā šie notikumi atbalsojās jūsu valstī? Šis jautājums ir īpaši aktuāls tāpēc, ka Amerikā dzīvo arī daudz īru.

— Jā, Īrija vienmēr jutusies cieši saistīta ar ASV, jo šajā valstī dzīvo apmēram četrdesmit miljoni cilvēku, kas dzimuši Īrijā vai cēlušies no īru vecākiem. Gan mūsu prezidente Mērija Makalīse, gan premjerministrs Bērtijs Aherns tūlīt pēc tik daudzu īru pirmā šoka un dziļu sāpju viļņa ļoti skaidri pavēstīja, ka mēs esam kopā ar amerikāņu tautu. Starp terora aktu upuriem bija daudz īru vai īru izcelsmes amerikāņu, tādēļ visa mūsu valsts piedalījās Nacionālajā traģēdijas upuru piemiņas dienā. Kā ANO Drošības padomes locekle un padomes prezidējošā valsts 2002. gada oktobrī Īrija bija un joprojām ir dziļi iesaistīta starptautiskās sabiedrības reakcijā uz šiem notikumiem. Mēs bijām iesaistīti arī ātrās reakcijas veidošanā un turpinām atbalstīt starptautiskās sabiedrības cīņu pret teroristiem. Mēs esam pārliecināti, ka varam pat divkāršot mūsu centienus darīt galu daudziem konfliktiem un netaisnībai pasaulē, lai nekad vairs neatkārtotos 11. septembra šausmas. Īrija ir arī akcentējusi Afganistānas tautas humanitārās problēmas, uzsverot detalizētas un cieši koordinētas palīdzības nepieciešamību. Īrija ir arī atbalstījusi Bonnas līgumu par pagaidu pārvaldes izveidošanu Afganistānā. Mēs dalāmies kopīgajās rūpēs par normālas dzīves atjaunošanu Afganistānā, sekmējot šīs valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī nodrošinot cilvēka tiesību un vienlīdzības ievērošanu. Taču mēs arī esam uzsvēruši, ka tas ir darbs ilgam laikam, kas prasa cieši sadarboties ar pašu Afganistānas tautu.

— Protams, attiecības starp abām mūsu valstīm ir daudz gaišākas un vienkāršākas. Kā jūs vērtējat Latvijas un Īrijas divpusējo attiecību pašreizējo līmeni un attīstību?

— Attiecības starp Īriju un Latviju ir teicamas. Kaut arī laikā pēc Otrā pasaules kara mūsu attiecības bija iesaldētas, tagad sakari starp mūsu cilvēkiem un valstīm attīstās ļoti strauji. Diplomātisko attiecību nodibināšana starp Īriju un Latviju 1991. gada novembrī radīja reālu pamatu mūsu attiecību ciešākai attīstībai. Protams, tas ir arī abu mūsu valdību nopelns. Kā Īrijas vēstniece es cenšos dot arī savu ieguldījumu šo sakaru attīstībā. Mūsu valstīm ir daudz kopēja, ieskaitot faktu, ka abas esam mazas valstis ar dinamisku attīstību. Starp mūsu valstīm notikusi stabila kontaktu attīstība visos līmeņos, ieskaitot politiskos un biznesa sakarus, un Īrijā pastāvīgi strādā samērā daudz latviešu. Mēs domājam par Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas drīzu vizīti Īrijā, kas būtu jauns, nozīmīgs stimuls mūsu sakaru attīstībai. Šī vizīte dos jo svarīgu iespēju vēlreiz visaugstākajā līmenī apliecināt gan to, cik drošas ir mūsu attiecības, gan arī šo attiecību turpmākās attīstības nozīmīgumu, īpaši tik svarīgajās ekonomikas jomās kā tirdzniecība un investīcijas.

— Latvijai šis gads ir ļoti nozīmīgs, īstenojot mūsu valsts ārpolitikas stratēģiskos mērķus — iestāties ES un NATO.

— Īrija ir allaž atbalstījusi Latvijas centienus iestāties ES. Īrijas eksperti ir arī palīdzējuši Latvijai pieskaņoties ES dalības prasībām. Mūs patiesi dziļi ir iespaidojusi Latvijas prasme un apņēmība iestāšanās sarunās, gūstot tik ievērojamu progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Mēs augstu novērtējam jūsu sasniegumus šajā jomā un novēlam jums vislabākos panākumus iestāšanās sarunu noslēguma posmā. Mēs esam dziļi pārliecināti, ka Latvija ļoti drīz ieņems savu likumīgo vietu ES.

Tā kā Īrija nav NATO dalībvalsts, es negribētu spriest par jaunu dalībvalstu uzņemšanu šajā organizācijā un ceru, ka jūs mani sapratīsit.

— Jūs samērā nesen, pērn novembrī, iesniedzāt savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei. Kāda ir jūsu pieredze, pārstāvot Īriju mūsu valstī? Diemžēl jūsu rezidence ir Varšavā.

— Jā, un šā iemesla dēļ man neizdodas būt tik daudz kopā ar latviešiem un iepazīt jūsu brīnišķo zemi tik labi, cik gribētos. Tomēr mana pirmā pieredze kopš akreditācijas brīža bijusi visnotaļ pozitīva. Manas pirmās vizītes laikā pērn novembrī, kā arī manas nesenās vizītes laikā marta sākumā es secināju, ka visi cilvēki, ar kuriem sastapos, bijuši ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi, kā arī ļoti atvērti kontaktiem ar Īriju. Tādēļ es ļoti optimistiski raugos uz iespēju padziļināt mūsu savstarpējo saprašanos.

Īrijas valsts svētku priekšvakarā es “Latvijas Vēstneša” lasītājiem gribētu pateikt, ka šajā laikā visi īri jūtas īpaši tuvi savas valsts dibināšanas saknēm — gan savā valstī, gan arī tālu pasaulē. Tā ir tāda nacionālās kopības diena, kad visi kopīgi vienojamies savā nācijas apziņā un īpaši dziļi izjūtam savu bagātīgo kultūras mantojumu. Man prieks par iespēju ar jūsu laikraksta starpniecību svētku priekšvakarā sveikt nelielo īru kopienu Latvijā un novēlēt viņiem priecīgu Svētā Patrika dienu. Tajā pašā laikā es gribu arī nodot sirsnīgu sveicienu daudzajiem Īrijas draugiem Latvijā un novēlēt viņiem un visai Latvijas tautai laimi un uzplaukumu.

Jānis Ūdris, “LV”ārpolitikas redaktors