LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKAS PADOMES LĒMUMS

Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1993. gada 15. martā pieņemto Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 28. aprīlī

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes
SATVERSME

PREAMBULA

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pirmsākumi meklējami 1921. gada novembrī, kad neatkarīgās Latvijas apstākļos, atverot pedagoģisko skolu Daugavpilī, tika likti pamati sistemātiskai skolotāju kadru sagatavošanai Latgalē. Pedagoģisko skolu vēlāk pārdevēja par skolotāju semināru, bet no 1923. gada 1. augusta par Skolotāju institūtu.

1952. gadā Daugavpils Skolotāju institūtu reorganizēja par augstāko mācību iestādi — Pedagoģisko institūtu (DPI).

Ar Latvijas izglītības ministra 1993. gada 22. februāra 78. pavēli Daugavpils Pedagoģiskais institūts tiek pārdēvēts par Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi pieņēmusi augstskolas Satversmes sapulce 1993; gada 15. martā, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993. gada 28. aprīlī.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās interesēm. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes saīsināts nosaukums ir DPU.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Paedagogica Daugavpiliensis (latīņu),

Daugavpils Pedagogical University (angļu),

Die Padagogische Universitāt Daugavpils (vācu),

Даугавпилсский педагогический университет (krievu),

Universitē Pedagogique de Daugavpils (franču),

Daugpilio Pedagoginis universitetas (lietuviešu),

Daugavpilsi Pedagoogiline ulikool (igauņu).

1.2. DPU ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. DPU kompetenci nosaka ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprinātā Satversme. DPU darbojas saskaņā ar šo Satversmi, universitāšu starptautiskajām darbības normām un Latvijas Republikas likumiem.

1.3. DPU ir juridiska persona.

1.4. DPU ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni un vārdiem «Latvijas Republika Daugavpils Pedagoģiskā universitāte».

1.5. DPU emblēma ir ozolzaros ietverts vairogs, kura krāsas atbilst Latgales karoga krāsām (augšējā daļa ķiršu brūns, apakšējā — sudraba krāsā). Vairoga vidū atrodas mazāks vairogs Daugavpils pilsētas ģerboņa krāsā (gaiši zils), uz kura fona zelta krāsas burtiem attēlots saīsināts Daugavpils Pedagoģiskās universitātes nosaukums «DPU».

2. DARBĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

2.1. DPU galvenais mērķis ir kultūras, zinātnes un izglītības attīstīšana Latvijas Republikā.

2.2. DPU galvenie uzdevumi ir:

— gatavot augsti kvalificētus speciālistus Latvijas Republikas vajadzībām, dodot priekšroku skolotāju gatavošanai;

— veikt zinātniskus pētījumus humanitārajās, dabas un sociālajās zinātnēs;

— organizēt speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu.

2.3. Studijas DPU paredz atbilstošu programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas skolotāju kvalifikācijas iegūšanu.

2.4. DPU dod iespēju iegūt akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, piederības pie reliģiskajām vai sabiedriski politiskajām organizācijām, nodarbošanās.

2.5. Tiesības studēt DPU uz līgumpamata ir arī citu valstu iedzīvotājiem.

2.6. Aizbildņu padome saskaņo DPU darbību ar sabiedrības interesēm. To izveido Latgales novada pašpārvalžu padome kopīgi ar DPU. Pusi no tās sastāva iesaka Universitāte. Aizbildņu padomes nolikumu pēc DPU priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas valdība.

3. KOMPETENCE UN DARBĪBAS FORMAS

3.1. DPU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

— nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību;

— nosaka zinātniskā darba pamatvirzienus;

— veic promociju, habilitāciju un nostrifikāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus DPU diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā;

— nodibina un piešķir DPU prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību DPU ir tiesības:

— dibināt biedrības, organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

— darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot vietējos fondus;

— slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskajām iestādēm;

— veikt izdevējdarbību un uzņēmējdarbību.

3.3. DPU dibinātās biedrības un citas struktūras darbojas uz Senāta apstiprinātu statūtu pamata.

3.4. DPU patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba samaksas likmes saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

3.5. DPU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

4. UNIVERSITĀTES STRUKTŪRA

DPU mācību, organizatoriskā un zinātniskā darba struktūrvienības ir:

— katedra;

— fakultāte;

— laboratorija;

— institūts u. c.

4.1. Katedra ir DPU studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un realizē studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes priekšlikuma.

Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus darbības jautājumus, kas nav nodoti fakultātes Domes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru un docentu vidus izvirza katedras vadītāju, ko ievēlē fakultātes Dome un apstiprina Senāts. Vispārējo katedru vadītājus ievēlē Senāts.

Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.

Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes Domes vai Senāta pārziņā.

Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.

Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina fakultātes Dome.

4.2. Fakultāte ir DPU organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno noteiktas zinātnes nozares katedras un laboratorijas (institūtus), nosaka un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

Fakultātes darbību vada fakultātes Dome un dekāns, bet pārzina fakultātes sekretārs.

Fakultātes Dome no profesoru un docentu vidus izvirza dekānu, ievēlē dekāna vietniekus un Domes sekretāru, kā arī profesorus, docentus, lektorus, asistentus, pētniekus. Pēc katedru priekšlikuma tā apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai. Lēmums par profesoru un docentu ievēlēšanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Senātā.

Dome izlemj mācību procesa un zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus: tā noteiktā kārtībā piešķir bakalaura un maģistra grādus, izlemj fakultātes saimnieciskās, finansiālās un citus darbības jautājumus vai arī to tālākvirzīšanu uz Senātu. Dome ir tiesīga ierosināt mācībspēku un zinātnieku atstādināšanu no amata.

Fakultātes Domi veido tas pastāvīgie profesori, kā ari divi trīs pārstāvji, kurus ievēlē no fakultātes katras akadēmiska rakstura struktūrvienības; tādu pašu pārstāvju skaitu deleģē studentu pašpārvalde.

Dekānu ievēlē fakultātes darbinieku un studentu sapulce uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Sapulces sasaukšanas kārtību nosaka Dome.

Dekāns ir oficiāls fakultātes pārstāvis visās fakultātes lietās, viņš gādā par Domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, bakalaura un maģistra grādu piešķiršanu, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

Fakultātes sekretārs pārzina fakultātes darbvedību.

Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

4.3. Laboratorijas ir Universitātes pētniecības darba pamatvienības, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes Domes priekšlikuma.

Institūta sastāvā esošās laboratorijas nolikumu apstiprina institūta Dome, bet patstāvīgās laboratorijas nolikumu — Senāts.

4.4. Institūts un tam pielīdzināta iestāde ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas apvieno radniecīgu pētījumu laboratorijas, nosaka un realizē pētniecības programmas, doktora grāda iegūšanas programmas, kā arī piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmas īstenošanā.

Lēmumu par institūta dibināšanu pieņem Senāts pēc katedras vai fakultātes ierosinājuma.

Atkarībā no veicamo uzdevumu nozīmīguma un pētījumu apjoma, institūtus veido vai nu fakultāšu ietvaros, vai kā patstāvīgas DPU zinātniskās struktūrvienības.

Patstāvīga institūta darbību vada un pārzina Dome un direktors.

Institūta Domi veido visi tās profesori, kā arī pārējo zinātnieku ievēlēti pārstāvji.

Institūta direktoru ievēlē no profesoru vai vadošo pētnieku vidus uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Institūta darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

Institūti ar juridiskās personas statusu patstāvīgi veido savu struktūru.

5. UNIVERSITĀTES VADĪBAS INSTITŪCIJAS

5.1. DPU pārstāvības un vadības institūcijas ir:

— Satversmes sapulce;

— Senāts;

— rektors, prorektori;

— Mācību padome;

— Zinātnes padome;

— Saimniecības padome;

— Revīzijas komisija;

— Šķīrējtiesa.

5.2. Satversmes sapulce ir DPU augstākais koleģiālais orgāns, ko veido pastāvīgā personāla locekļi. Satversmes sapulce:

— ievēlē DPU Senātu, izdara un apstiprina grozījumus Senāta nolikumā;

— ievēlē un atsauc rektoru;

— ievēlē Revīzijas komisiju;

— ievēlē darba strīdu komisiju.

Satversmes sapulci veido DPU personāla pārstāvji, kurus ievēlē uz trim gadiem: 170 pārstāvji no akadēmiskā personāla un mācību palīgpersonāla, 100 pārstāvji no studentiem un 30 — no pārvalde? un saimniecības personāla.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar DPU. tad triju mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

Ar padomdevēju balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori.

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā vienu reizi gadā, pēc Universitātes rektora ierosinājuma, kā arī ja to prasa 1/3 no akadēmiskā personāla skaita vai 1/3 no studentu skaita.

5.3. Senāts ir DPU augstākā pārvaldes institūcija, kas apvieno un vada Universitātes akadēmisko-, pārvaldes un saimniecisko darbību.

DPU Senāts:

1) ievēlē:

— Senāta priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru;

— DPU vispārējo katedru vadītājus;

— DPU Goda doktorus un Goda biedrus;

— Goda tiesu;

2) apstiprina:

— prorektorus, kā ari patstāvīgo iestāžu direktorus — pēc rektora priekšlikuma;

— profesorus, docentus, dekānus un institūtu direktorus — pēc attiecīgo fakultāšu un institūtu Domju priekšlikuma;

— funkcionālo un apkalpojošo struktūrvienību vadītājus;

— universitātes struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu struktūru statūtus vai nolikumus;

— nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

— Studentu pašpārvaldes nolikumu;

— studentu maģistrantu un doktorandu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

— noteikumus par studiju gaitu, pārbaudīšanas, kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību;

— DPU budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

3) lemj par studiju un zinātniskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi Universitātei:

— par katedru, laboratoriju, fakultāšu, institūtu un citu struktūrvienību (skolu, centru, dienestu u. c.), kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, par ierosinājumu piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām struktūrvienībām un to saistībām ar Universitāti;

— par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

— par Satversmes sapulces sasaukšanu.

DPU Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Universitātes darbības jautājumus.

Senātu ievēlē Satversmes sapulce no DPU pastāvīgā personāla locekļiem: 31 pārstāvi no akadēmiskā personāla, tajā skaitā 20 — katedru vadītājus un 6 dekānus, 8 locekļus Senātā ievēlē no studentiem, 8 — no pārvaldes, palīgpersonāla un saimniecības personāla, tajā skaitā rektoru un prorektorus.

Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde.

Senāts atbilstoši Universitātes darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai lēmuma projektus par attiecīgiem jautājumiem.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors, prorektori ir Senāta locekļi.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

5.4. Rektors ir Universitātes oficiālais pārstāvis visās Universitātes lietās. DPU intereses valdībā un parlamentā pārstāv Latvijas Republikas izglītības ministrs. Rektors pārzina, vada un ir atbildīgs par Universitātes darbību, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus.

Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus.

Rektoru ievēlē amatā Satversmes sapulce no profesoriem vai docentiem uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Rektors nosaka prorektoru kompetenci.

Universitātes darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot Koordinācijas padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

5.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai to vietnieki, kas fakultātē kārto mā-cību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji.

5.6. Zinātnes padome pārzina zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus.

Zinātnes padome darbojas zinātņu prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas kārto zinātnes darba jautājumus, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti.

5.7. Saimniecības padome pārzina DPU saimniecisko darbību.

Saimniecības padomē ietilpst DPU saimniecības dajas prorektors, kas ir arī šīs padomes priekšsēdētājs, kā arī divi pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, divi Senāta pārstāvji un pa vienam pārstāvim no katras fakultātes, kurus ievēlē uz trim gadiem.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas fakultātes, institūtus un citas struktūrvienības vai arī studentus, padomē jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, vai arī studentu pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā minētajām personām ir balsstiesības.

5.8. Mācību padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. Šo padomju lēmumi, kas pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši, bet lēmumi, kas pieņemti ar trijām ceturtdaļām balsu, — saistoši attiecīgā prorektora darbībai.

Viena ceturtdaļa no klātesošajiem attiecīgajā padomē, kā arī attiecīgais prorektors ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu arī augstākā vadības institūcijā.

5.9. Revīzijas komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem, kurus Universitātes Senāts ievēlē uz trini gadiem no Universitātes akadēmiskā, saimnieciskā un palīgpersonāla.

Revīzijas komisija revidē Universitātes saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

5.10. Šķīrējtiesa sastāv no pieciem cilvēkiem, kurus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Universitātes amatpersonām, ka arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas locekli par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

6. PERSONĀLS

6.1. DPU personālu veido pastāvīgā un pagaidu personāla daļa. 11 6.2. DPU pastāvīgais personāls ir:

— studenti, maģistranti un doktorandi;

— akadēmiskais personāls

— profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kā arī — palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam DPU ir pamatdarba vieta.

6.3. DPU pagaidu personāls ir:

— vakara un neklātienes nodaļā studējošie, kā arī citi studējošie, kas nav minēti 6.2. punkta;

— akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam DPU nav pamatdarba vieta;

— pārvaldes saimnieciskais personāls un palīgpersonāls, kam DPU nav pamatdarba vieta;

— pensionētais akadēmiskais, pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls.

6.4. DPU studenti, maģistranti un doktorandi ir tā personāla daļa, kura izmanto DPU piedāvātās studiju iespējas un kuras pamatnodarbošanās ir studijas Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē.

Studijām bez valsts valodas pārvaldīšanas nepieciešama vēl vismaz divu valodu prasme.

6.5. DPU studenti ir tiesīgi:

— iegūt akadēmisko izglītību

— bakalaura un maģistra grādu, vai profesionālo izglītību;

— noteiktā kārtībā izmantot Universitātes telpas, laboratorijas, bibliotēkas u. c.;

— noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības bez maksas;

— izvēlēties studiju programmas, virzienus un mācībspēkus;

— vēlēt un tikt ievēlēti studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

— veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

6.6. Tiesības studēt DPU ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuru iepriekšējās izglītības līmenis atbilst Latvijas Republikā noteiktajam vispārējās izglītības līmenim un kuri izpildījuši LR Izglītības ministrijas apstiprinātos vispārīgos uzņemšanas noteikumus un DPU papildu prasības.

Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina DPU Senāts.

6.7. Studijas DPU var apmaksāt un stipendijas maksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Minimālā stipendija nedrīkst būt mazāka par to, kas noteikta likumdošanas aktos.

6.8. DPU akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi.

6.9. DPU akadēmiskie amati ir:

mācībspēkiem — profesors, docents, lektors, asistents;

zinātniekiem — profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

6.10. Par DPU profesoriem var būt personas, kam ir doctor habi-litatus vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā pielīdzināts zinātniskais grāds. Profesorus ievēlē fakultātes Dome uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas profesors var ieņemt šo amatu m perpetuum.

6.11. Par DPU docentiem (vadošajiem pētniekiem) var ievēlēt personas, kam ir doktora vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Docentus (vadošos pētniekus) ievēlē fakultātes (institūta) Dome pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma uz sešiem gadiem.

6.12. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas viņiem papildus var piešķirt emerilus {nopelniem bagātais) nosaukumu.

6.13. Par DPU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var ievēlēt personas, kam ir maģistra vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Lektorus un pētniekus ievēlē fakultātes (institūta) Dome — pirmo reizi uz trim, bet turpmāk uz sešiem gadiem. Asistentus ievēlē Dome uz trim gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

6.14. Akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas var ievēlēt līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

6.15. Pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes un fakultātes (institūta) Domes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas akadēmiskajos amatos iecelt personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi.

6.16. Akadēmiskajam personālam (izņemot asistentus) pēc pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt piecus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams saskaņā ar katedras (laboratorijas) apstiprinātu darba programmu. Šā atvaļinājuma laiku var pagarināt fakultātes (institūta) Dome.

Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā par katru nostrādāto termiņu saņemt piecus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, bet kopumā ne vairāk kā 10 mēnešus.

6.17. Universitātes personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus DPU iestādījumus noteiktajā kārtībā.

Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Universitātes vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tās pastāvīgā personāla locekļiem.

6.18. DPU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

7. STUDENTU PAŠPĀRVALDE

7.1. DPU studentiem un maģistrantiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studenti un maģistranti un apstiprina DPU Senāts.

7.2. DPU studentu pašpārvalde:

— reprezentē Universitātes studentus (maģistrantus, doktorandus) iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

— aizstāv un pārstāv studentu intereses akadēmiskajos, materiālajos un kultūras dzīves jautājumos DPU un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

— nosaka studentu ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un DPU Senātā.

7.3. DPU studentu pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studentiem pēc to apstiprināšanas DPU Senātā.

7.4. Studentiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studentu intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata Saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa, saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar balsu vairākumu.

7.5. DPU studentu organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka DPU studentu pašpārvaldes nolikums.

7.6. Universitātes vadība atbalsta studentu pašpārvaldes darbību.

7.7. Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Universitātes struktūrvienības pilnvarotiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studentu intereses.

7.8. Šī Satversme garantē studentu pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību DPU lēmējinstitūcijās.

8. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKA DARBĪBA

8.1. DPU īpašums var būt zeme, kustamais, intelektuālais un nekustamais īpašums, kā arī naudas līdzekli Latvijā un ārvalstīs.

8.2. DPU savu īpašumu pārvalda, izmanto un rīkojas ar to saskaņā ar pastāvošo Latvijas Republikas likumdošanu un DPU Satversmi.

8.3. DPU budžeta ienākumus veido:

— Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekli, ko izdala republikas budžetā tieši Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei;

— Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekli, ko valdība izdala atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

— ienākumi no studentu sagatavošanas par atlīdzību;

— kompensācijas par sagatavotiem speciālistiem;

— ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

— ienākumi no saimnieciskās un uzņēmējdarbības;

— juridisko un fizisku personu ziedojumi, dāvinājumi, tajā skaitā arī ar izmantošanas nosacījumiem;

— citi Latvijas Republikas likumdošanā paredzētie ienākumu avoti.

8.4. DPU budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet lēmumu izpildi kontrolē Revīzijas komisija.

Atsevišķu DPU struktūrvienību budžets ietilpst kā patstāvīga daļa DPU budžetā.

DPU personālam pieejamā formā rada iespēju iepazīties ar budžeta projektu ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā, kā arī iepazīstina ar tā izpildi.

8.5. DPU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

— atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

— slēgt līgumus ar juridiskajām un zinātniskajām personām, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus;

— veikt atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma DPU budžetā universitātes attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

— saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

8.6. DPU ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocības, kādas likums nosaka finansu un citos jautājumos augstskolām un zinātniskām iestādēm.

9. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KARTĪBA

9.1. DPU Satversmi var pieņemt un grozīt tikai DPU personālsastāva vairākuma atzīta, noteiktā kārtībā īpaši ievēlēta DPU Satversmes sapulce.

9.2. DPU Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka DPU personālsastāva referendumā atzīts DPU Satversmes sapulces nolikums.

9.3. DPU Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS