LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 186

Par grozījumiem ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993. gada 12. februāra lēmumu Nr. 76 apstiprinātajos Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumos Latvijas Republikā

Sakarā ar Latvijas Republikas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» pieņemšanu Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Izdarīt grozījumus ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993. gada 12. februāra lēmumu Nr. 76 «Par iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumiem» apstiprinātajos Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumos Latvijas Republikā un izteikt tos jaunā šim lēmumam pievienotā redakcijā.

2. Šis lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS

Rīgā 1993. gada 13. aprīlī

PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 13. aprīļa lēmumam Nr. 186

Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas
NOTEIKUMI

I. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Pierakstīšana — personas reģistrācija dzīvesvietā.

Izrakstīšana — personas noņemšana no uzskaites dzīvesvietā.

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā iedzīvotāji tiek pierakstīti savās dzīvesvietās un izrakstīti, izbraucot uz citu dzīvesvietu.

2. Visām personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā vai ierodas no citām valstīm uz laiku, ilgāku par trīs mēnešiem, obligāti jāpierakstās dzīvesvietā.

3. Pierakstīšanas veidi ir:

3.1. nenorādot termiņu, — pastāvīgs pieraksts;

3.2. norādot termiņu, — pieraksts uz noteiktu laiku (pieraksts uz laiku).

4. Pierakstot personu, tiek izdarīta attiecīga spiedoga atzīme pasē.

Bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un tiek pierakstīti atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), atzīme izdarāma bērna dzimšanas apliecībā, ārvalstniekiem atzīme izdarāma uzturēšanās atļaujā un bezvalstniekiem — personas apliecībā vai uzturēšanās atļaujā.

5. Pierakstu uz noteiktu laiku noformē:

5.1. uz īres, dienesta dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumā norādīto termiņu;

5.2. uz mācību laiku (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu klātienes nodaļu studentiem, maģistratūras studentiem, doktorandiem, ordinatoriem, speciālistu sagatavošanas vai kvalifikācijas celšanas kursu dalībniekiem);

5.3. uz darba līguma, ievēlēšanas vai komandējuma laiku;

5.4. uz uzturēšanās atļaujās norādīto laiku (ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ierodas no citām valstīm un saņem uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā»).

6. Personu var pierakstīt, ja personas dokumentos ir atzīme par izrakstīšanu no iepriekšējās dzīvesvietas, izņemot gadījumus, ja pieraksta uz laiku, īsāku par 6 mēnešiem, kā arī ja pieraksta ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri ierodas Latvijā no citām valstīm.

7. Iedzīvotāju pierakstīšanu un izrakstīšanu valsts, pašvaldību, kooperatīvo sabiedrību un fizisko personu īpašumā esošajās mājās, kā arī dienesta viesnīcās veic pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un pagastu pašvaldības.

III. PIERAKSTĪŠANAS NOTEIKUMI

8. Mājas vai dzīvokļa īpašnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi, kuri iemitināti likumā noteiktā kārtībā, tiek pierakstīti īpašnieka dzīvojamā telpā.

9. īrnieki un apakšīrnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi tiek pierakstīti uz laiku vai pastāvīgi brīvās dzīvojamās telpās, ja viņi ir iemitinājušies attiecīgajā dzīvojamā telpā, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par dzīvojamo telpu īri».

Dienesta dzīvojamās telpās (dienesta dzīvoklī vai dienesta viesnīcā) personas pieraksta tikai uz laiku saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā noslēgtajiem dienesta dzīvojamo telpu īres līgumiem.

10. īres līguma darbības laikā bez īpašas atļaujas un saskaņošanas pierakstāmi:

10.1. īrnieks un viņa ģimenes locekļi pēc to pagaidu prombūtnes, ja saskaņā ar likumu «Par dzīvojamo telpu īri» viņiem ir saglabājušās tiesības uz dzīvojamo platību;

10.2. personas, kuru tiesības uz dzīvojamo telpu noteiktas ar tiesas lēmumu;

10.3. pēc īrnieka vai viņa ģimenes locekļa iesnieguma — viņa nepilngadīgie bērni (arī adoptētie).

Pēc īrnieka iesnieguma, ko parakstījuši arī visi viņa pilngadīgie ģimenes locekļi, pierakstāmi: īrnieka vai viņa ģimenes locekļa laulātais, vecāki (adoptētāji), darba nespējīgie vai nepilngadīgie brāļi un māsas, ka arī darba nespējīgie pilngadīgie bērni, kuriem nav savas ģimenes.

Citu personu pierakstīšanai īrētajā dzīvojamā telpā bez īrnieka un visu viņa pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanas nepieciešama arī izīrētāja piekrišana.

Pašvaldību īpašumā esošajās mājās un dzīvokļos šādu piekrišanu noformē ar pašvaldības pilnvarotas institūcijas lēmumu, bet valsts īpašumā esošās mājās un dzīvokļos — ar attiecīgās valsts institūcijas lēmumu pēc tās valsts iestādes vai uzņēmuma atzinuma, kuras pārziņā ir dzīvojamā telpa vai dzīvoklis.

Dienesta viesnīcās īrnieks var pierakstīt īrētajā platībā tikai laulāto un nepilngadīgos bērnus, ja tas paredzēts dienesta telpas īres līgumā vai arī ja šāda pierakstīšana notiek ar izīrētāja rakstisku piekrišanu.

11. Tikai pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas pieraksta šādu kategoriju ārvalstniekus un bezvalstniekus:

11.1. personas, kuras ieceļojušas Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija;

11.2. personas, kuras 1992. gada 1. jūlijā uzturējās Latvijā bez pastāvīga pieraksta;

11.3. personas, kuras 1992. gada 1. jūlijā bija pierakstītas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kadru daļās;

11.4. NVS un Krievijas bruņoto spēku virsniekus, praporščikus, mičmaņus un virsdienesta karavīrus, kas pēc 1991. gada 21. augusta atvaļināti rezervē, kā arī viņu ģimenes locekļus, ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar attiecīgās militārpersonas dienestu.

12. Personas, kas ieradušās hroniskiem slimniekiem paredzētajās speciālajās ārstniecības iestādēs, veco ļaužu pansionātos un bērnu internātskolās uz laiku, ilgāku par 3 mēnešiem, tiek pierakstītas šajās iestādēs.

13. Personas, kas ieradušās no citām valstīm vai no citām Latvijas Republikas apdzīvotajām vietām sanatorijās, atpūtas namos un pansionātos, kā arī viesnīcās, administrācija reģistrē ierašanās dienā uz visu uzturēšanās laiku bez atzīmes izdarīšanas pase.

IV. PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS KĀRTĪBA

14. Personu pierakstīšanai dzīvesvietā nepieciešami šādi dokumenti:

14.1. Latvijas Republikas pilsoņu pases vai bijušas PSRS pilsoņu pases (līdz to anulēšanai), ja tās ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, vai arī citu valstu pases vai personas apliecības, ja personas ir Latvijas Republikā pastāvīgi pierakstītas;

14.2. šo noteikumu 11. punktā minētajam personām — uzturēšanās atļaujas;

14.3. bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem un dzīvo atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), — dzimšanas apliecības;

14.4. noteikta parauga iesniegums ar izīrētāja, īrnieka vai mājas, dzīvokļa īpašnieka un ar viņu kopa dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu pierakstīšanai (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos);

14.5. izrakstīšanas lapiņa ar spiedogu «Noņemts no uzskaites» no iepriekšējās dzīvesvietas, ja ierodas uz laiku, ilgāku par 6 mēnešiem;

14.6. pierakstot brīvās dzīvojamās platībās, — likumā noteiktajā kārtībā noslēgts īres vai dienesta telpu īres līgums;

14.7. apakšīrniekiem un viņu ģimenes locekļiem — noteiktā kārtībā noslēgts apakšīres līgums;

14.8. valsts dienestam pakļautajām personām — valsts dienesta uzskaites apliecinājuma dokuments;

14.9. attiecīgās dokumentācijas veidlapas;

14.10. mājas grāmata, — ja pieraksta fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās vai dzīvokļos;

14.11. personām, kuras atgriežas no soda izciešanas vietām, — izziņa par atbrīvošanu;

14.12. dokumenti, kas apstiprina ģimenes stāvokli, radnieciskās attiecības ar dzīvojamās platības īpašnieku vai īrnieku (izņemot pierakstīšanos brīvās dzīvojamās platībās).

15. Piecu dienu laikā pēc ierašanās jaunajā dzīvesvietā personai jāiesniedz pierakstīšanai nepieciešamie dokumenti namu pārvaldē, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā, ielu komitejā vai citā institūcijā personai, kas pilnvarota darbam ar pasēm. Pilnvarotā persona pārbauda dokumentus, aizpilda un apstiprina iesniegumu, sastāda pierakstīšanas lapiņas, no kurām vienu nosūta Iekšlietu ministrijas Izziņu un adrešu birojam, otru — pilsētas, rajona valsts policijas pasu dienesta izzinu un adrešu birojam.

Pilnvarotā persona vienlaikus sastāda iedzīvotāju reģistra ziņu atjaunināšanas talonu un statistiskās uzskaites talonu (ja tas ir nepieciešams) un 3 dienu laikā attiecīgajā pašvaldības iestādē noformē pierakstīšanu.

16. Statistiskās uzskaites taloni nav jāsastāda šādos gadījumos:

16.1. ja maina dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā vai rajona robežās — no viena pagasta uz citu;

16.2. ja saņem pasi, sasniedzot 16 gadu vecumu;

16.3. visos pases apmaiņas gadījumos.

Par ziņu pareizību, kas norādītas iesniegumā, atbild persona, kura pilnvarota darbam ar pasēm.

17. Par personas pierakstīšanu jāmaksā valsts nodeva saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Maksu neiekasē, ja pierakstīšanu veic sakarā ar jaunās Latvijas Republikas pilsoņa pases saņemšanu, ka arī par to personu pierakstīšanu, kuras atrodas valsts apgādībā.

18. Bērnus, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un dzīvo kopā ar vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), pieraksta, ierakstot ziņas mājas grāmatā un vienā no vecāku (aizbildņu, aizgādņu) attiecīgajiem pierakstīšanas dokumentiem, kā ari attiecīgajā dokumentācijas veidlapā. Jaundzimušos pieraksta mātes dzīvesvietā, ierakstot ziņas par viņiem mātes pierakstīšanas dokumentos.

19. Pierakstot personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī personas, kurām sodāmība nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā, pierakstīšanas lapiņas labajā augšējā stūri izdara atzīmi, vienlaikus izdarot tādu pašu atzīmi attiecīgajā dokumentācijas veidlapā, norādot sodāmības dzēšanas termiņu. Par šādām personām sastāda kartīti, kuru kopā ar noteikta parauga paziņojumu trīs dienu laikā nosūta Iekšlietu ministrijas attiecīgajai policijas struktūrvienībai.

20. Personas, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi cita apdzīvota vietā, pirms izbraukšanas tiek izrakstītas. Valsts dienestam pakļautās personas, kā arī jauniešus, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 17 gadu vecumu, noņem no uzskaites rajona vai pilsētas valsts dienesta pārvaldē,

21. Personas, kuras iesauc valsts dienesta, netiek izrakstītas no pastāvīgās dzīvesvietas.

22. Personas izrakstīšanai nepieciešami šādi dokumenti:

22.1. noteikta parauga iesniegums, norādot izbraukšanas iemeslu un vietu, uz kurieni izbrauc;

22.2. pase, personības apliecība, bet, ja bez vecākiem dzīvesvietu atstāj bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, — dzimšanas apliecība;

22.3. valsts dienesta uzskaites dokuments;

22.4. attiecīgā dokumentācijas veidlapa vai mājas grāmata;

22.5. tiesas spriedums — gadījumā, ja persona zaudējusi dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un nav labprātīgi izrakstījusies.

23. Personas izrakstīšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz namu pārvaldē, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrība, ielu komitejā vai citā institūcijā (pēc dzīvesvietas) personai, kas pilnvarota darbam ar pasēm.

24. Pilnvarotā persona saņemtos dokumentus pārbauda, sastāda izrakstīšanas lapiņas, no kurām vienu nosūta Iekšlietu ministrijas Izziņu un adrešu 'birojam, otru — pilsētas, rajona valsts policijas pasu dienesta izziņu un adrešu birojam, trešo — izsniedz personai pievienošanai pierakstīšanas dokumentiem jaunajā dzīvesvietā.

25. Ja nepieciešams, tiek sastādīts izrakstīšanas statistiskās uzskaites talons. Izrakstīšanas statistiskās uzskaites talons nav jāsastāda:

25.1. ja persona maina dzīvesvietu Latvijas teritorijas robežas;

25.2. ja izraksta mirušo.

26. Ja persona maina pasi sakarā ar uzvārda, vārda vai dzimšanas datu maiņu, ir jāsastāda izrakstīšanas lapiņa ar iepriekšējiem datiem.

27. Izrakstot notiesātos vai personas, kurām sodāmība nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā, izrakstīšanas lapiņas labajā augšējā stūri izdara atzīmi.

28. Pilnvarotā persona 3 dienu laikā attiecīgajā pašvaldības iestādē noformē izrakstīšanu.

29. Pašvaldības darbinieks, kurš noformē izrakstīšanu, attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā, kā arī izrakstīšanas lapiņā, ko izsniedz personai, iespiež spiedogu «noņemts no uzskaites», tajā ierakstot, uz kurieni persona izbrauc. Attiecīgas atzīmes par izrakstīšanu tiek izdarītas pilsoņa pasē, personas apliecībā vai dzimšanas apliecībā.

30. Personas, kuras ir notiesātas ar brīvības atņemšanu, kā arī personas, kuras notiesātas nosacīti ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, izraksta, kad spriedums par šo personu notiesāšanu stājies spēkā.

Ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izraksta Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu izmeklēšanas izolatora amatpersona, iespiežot attiecīgu zīmogu notiesātā pasē (ja tāda ir) un obligāti nosūtot noteikta parauga paziņojumu par notiesātā izrakstīšanu attiecīgajai pašvaldībai, — izrakstīšanas noformēšanai dzīvesvietā.

31. Mirušos izraksta pēc miršanas reģistrācijas dokumentu noformēšanas, sastādot izrakstīšanas lapiņas un izdarot atzīmi attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā.

32. Pierakstīšanas un izrakstīšanas lapiņas pēc pierakstīšanas un izrakstīšanas noformēšanas nākamajā dienā (ja tas nav iespējams, tad ne retāk kā divas reizes nedēja) nogādā attiecīgajam policijas pasu dienestam. Statistiskās uzskaites taloni par pagājušo mēnesi līdz nākošā mēneša trešajam datumam jānogādā Valsts statistikas komitejas vietējām iestādēm.

V. ATBILDĪBA PAR PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

33. Par pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumu neievērošanu vai pārkāpumiem iedzīvotāji un amatpersonas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS