LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu

Šis likums nosaka Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumus un struktūru, šo dienestu pildošo personu tiesības un pienākumus, kārtību, kādā notiek pieņemšana dienestā, pārcelšana no vienas dienesta vietas uz citu, atlaišana no dienesta, ka arī regulē citus ar šo dienestu saistītos jautājumus.

I. LATVIJAS REPUBLIKAS DIPLOMĀTISKĀ UN KONSULĀRĀ DIENESTA UZDEVUMI UN STRUKTŪRA

1. pants. Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumi

Latvijas Republikas diplomātiskais un konsulārais dienests nodrošina:

1) Latvijas valsts, tās pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs;

2) ārvalstu oficiālo iestāžu un sabiedrības informēšanu par Latvijas Republiku;

3} Latvijas Republikas valsts iestāžu starptautisko sakaru koordināciju;

4) Latvijas Republikas iestādes un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā;

5) Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu ārvalstīs.

2. pants. Personas, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu

Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda tie Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieki, kuri saskaņā ar šā likuma 7. pantu ieņem amatus ministrijas centrālajā aparātā Rīgā vai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuriem ir piešķirts diplomātiskais vai konsulārais rangs saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 17, septembra likumu «Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39; 1992, 32/33/34).

Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā var būt vienīgi personas, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki tikai izņēmuma gadījumos ar attiecīgu Latvijas Republikas ārlietu ministra atļauju pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ārlietu komisiju drīkst ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus uz noteiktu laiku, lai veiktu eksperta vai konsultanta funkcijas.

3. pants. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti, konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības savā darbībā vadās pēc Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī pēc Latvijas Republikas ārlietu ministra vai valsts ārlietu sekretāra pavēlēm un citiem Ārlietu, ministrijas normatīvajiem aktiem.

Par pārstāvniecības darbu vienpersoniski ir atbildīgs tās vadītājs.

Civiltiesiskajās attiecībās ar trešajām personām pārstāvniecība ir patstāvīga juridiskā persona.

4. pants. Kopīgas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības

Latvijas Republikas ārlietu ministrs var vienoties ar citām valstīm, īpaši ar Igauniju un Lietuvu, par kopīgu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību atvēršanu trešajās valstīs.

Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var pārstāvēt kādas trešās valsts intereses attiecīgajā ārvalstī uz speciāla pilnvarojuma pamata. Tāpat Latvija ar speciālu pilnvarojumu var uzdot savu interešu aizsardzību ārvalstīs kādas trešās valsts diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai. Šādas vienošanās var realizēt ar akreditācijas valsts piekrišanu.

Latvijas Republikas ārlietu ministra lēmumam par kopīgu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu nepieciešama Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ārlietu komisijas piekrišana.

5. pants. Goda konsuli

Goda konsulus ārvalstīs iecel un viņu pakļautību nosaka Latvijas Republikas ārlietu ministrs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Savu darbību goda konsuls veic saskaņā ar 1963. gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem, pildot konsulārajā patentā norādītās funkcijas.

II. PIEŅEMŠANA DIPLOMĀTISKAJĀ UN KONSULĀRAJĀ DIENESTA, PĀRCELŠANA NO VIENAS DIENESTA VIETAS UZ CITU UN ATLAIŠANA NO DIENESTA

6. pants. Pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Par atašeja diplomātiskajam rangam atbilstošajām vakantajām štata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos tiek izziņots masu informācijas līdzekļos. Kandidātu sākotnējo atlasi pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atestācijas komisijas (turpmāk — Atestācijas komisija) izstrādātajiem kritērijiem veic šīs komisijas rekomendētās Ārlietu ministrijas amatpersonas. Izvirzītajiem kritērijiem atbilstošās personas uzaicina uz Atestācijas komisijas sēdi. Pēc sarunas ar kandidātu Atestācijas komisija var pieņemt lēmumu par viņa pieņemšanu diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā ar pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Pārbaudes laikam beidzoties, Atestācijas komisija lemj par kandidāta atbilstību vai neatbilstību amatam, kurā tas pieņemts uz laiku.

Ja tiek pieņemts lēmums par kandidāta neatbilstību ieņemamajam amatam, viņu atlaiž no dienesta, pamatojoties uz to, ka izbeidzies pārbaudes laiks.

Ja tiek pieņemts lēmums par kandidāta atbilstību ieņemamajam amatam, Atestācijas komisija griežas pie Latvijas Republikas ārlietu ministra ar priekšlikumu apstiprināt viņu attiecīgajā amata un piešķirt viņam atašeja diplomātisko rangu.

Militāros atašejus iecel Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, saskaņojot ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.

Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangu piešķir Latvijas Republikas 1991. gada 17. septembra likumā «Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem» noteiktajā kārtībā.

7. pants. Amati un rangi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ir šādi amati un tiem atbilstoši diplomātiskie vai konsulārie rangi:

Diplomātiskais vai konsulārais rangs var atšķirties no attiecīga amata ne vairāk kā par vienu pakāpi.

Pārceļot darbinieku no viena amata citā amatā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, viņa diplomātiskais vai konsulārais rangs saglabājas.

Diplomātiskais vai konsulārais rangs netiek piešķirts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas administratīvi tehniskajam un apkalpojošajam personālam, kā arī personām, kas pilda Ārlietu ministrijas darbinieka pienākumus uz laiku vai saskaņā ar citiem īpašiem nosacījumiem.

Specializēto atašeju amati atbilst atašeja diplomātiskajam rangam.

8. pants. Piemaksa par diplomātisko un konsulāro rangu

Par diplomātisko un konsulāro rangu tiek noteikta piemaksa pie pamata darba algas. Konkrēto piemaksas apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome pēc ārlietu ministra priekšlikuma.

9. pants. Kartība, kāda notiek iecelšana amatos diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un tiem atbilstošo rangu piešķiršana

Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku amatā ieceļ, kā arī ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangu viņam piešķir Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs. Priekšlikumus par ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ranga piešķiršanu iesniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs, bet rekomendāciju ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ranga piešķiršanai dod Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ārlietu komisija.

Pārējos amatos diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ieceļ Latvijas Republikas ārlietu ministrs pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma. Attiecīgos diplomātiskos un konsulāros rangus ārlietu ministrs piešķir saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem» pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku var pazemināt rangā, ja Latvijas Republikas ārlietu ministra ieceltā dienesta izmeklēšanas komisija dod atzinumu par to, ka attiecīgais darbinieks pārkāpis Latvijas Republikas likumu, Ministru Padomes lēmumu vai Ārlietu ministrijas normatīvo aktu prasības.

10. pants. Pārcelšana no vienas dienesta vietas uz citu

Pārceļot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomātiskā vai konsulārā dienesta darbinieku no vienas dienesta vietas uz citu, viņam tiek piedāvātas divas dažādas dienesta vietas, no kurām piecu darba dienu laikā jāizvēlas viena.

Darbiniekam, kas pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, jābūt gatavam to pildīt jebkurā ārvalstī pēc attiecīgās Latvijas Republikas ārlietu ministra vai valsts ārlietu sekretāra pavēles.

11. pants. Atlaišana no dienesta

Dienesta tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas Latvijas darba likumu kodeksā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) dienestā esošais Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai valsts ārlietu sekretāra pavēli par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu;

2) ir pierādījumi, ka dienestā esošais darbinieks izdarījis noziegumu Latvijā vai ārvalstīs, ko apliecina likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Visos šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Latvijas Republikas ārlietu ministra vai valsts ārlietu sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šādas lietas tiesā izsakāmas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus atceļ no amata Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.

III. DIPLOMĀTISKAJĀ UN KONSULĀRAJĀ DIENESTAESOŠO PERSONU PIENĀKUMI, TIESĪBAS UN GARANTIJAS

12. pants. Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošo darbinieku pienākumi un dienesta laiks

Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošajam darbiniekam ir jāpilda savi pienākumi jebkurā vietā un laikā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas normatīvajiem aktiem, kā arī ārlietu ministra vai valsts ārlietu sekretāra un diplomātiskas vai konsulārās pārstāvniecības vadītajā pavēlēm.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks vienā valstī parasti ir četri gadi. Nākamās dienesta vietas izvēlē Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vadībai jāņem vērā arī sadzīves apstākli attiecīgajā valstī.

13. pants. Aizliegums veikt uzņēmējdarbību

Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošās personas amats nav savienojams ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu.

Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošajām personām jāizbeidz darbība jebkuras uzņēmējdarbības formas vēlētos amatos vai pārvaldes struktūrās.

14. pants. Atvaļinājumi dienestā esošajām personām un kompensācijas saistībā ar to

Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošās personas saņem papildatvaļinājumu kā darbinieki ar nenormētu darbadienu, gan arī ņemot vērā attālumu no dienesta vietas līdz Latvijai. Papildatvaļinājuma ilgumu katrā konkrētā gadījumā nosaka Latvijas Republikas ārlietu ministrs vai valsts ārlietu sekretārs.

Šādam darbiniekam, kā arī viņa vīram, sievai, bērniem ir tiesības saņemt kompensāciju par ceļa izdevumiem uz dienesta vietu un atgriežoties no tās Latvijā, kā arī dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju. No vienas dienesta vietas uz citu komandētajam konsulārā vai diplomātiskā dienesta darbiniekam kompensē izdevumus par iedzīves transportēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta izstrādāto instrukciju.

15. pants. Garantijas diplomātam ekstremālu situāciju gadījumos

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apdrošina diplomātus pret nelaimes gadījumiem dienesta pildīšanas laikā.

Ja dienesta pildīšanas vietā diplomātu apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai ir tiesības noteikt viņam piemaksu pie ārvalstīs strādājošam diplomātam izmaksājamā diplomāta algas pabalsta — līdz 50 procentiem no šā pabalsta apmēra, kā arī kompensēt materiālos zaudējumus, ko diplomāts cietis minēto apstākļu dēļ.

16. pants. Materiāla kompensācija par dienesta pildīšanu

Diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki, kas pilda savu dienestu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā Rīgā, saņem darba algu pēc amatam atbilstošās kvalifikācijas kategorijas, kā arī piemaksu par diplomātisko vai konsulāro rangu.

Ja diplomātiska vai konsulārā dienesta darbinieks pilda dienestu ārvalstīs, viņa amata darba alga un piemaksa tiek izmaksāta vienam no šā darbinieka ģimenes locekļiem uz pilnvaras pamata, ja viņi uzturas Rīgā, vai arī pēc darbinieka vēlēšanās attiecīgo summu ieskaita viņa personiskajā kontā kredītiestādē.

Tajā laikā, kad diplomāts uzturas ārvalstīs, viņš saņem algas pabalstu tādā apjomā, lai segtu sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus. Instrukciju par algas pabalsta apmēriem izstrādā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, ņemot vērā dienesta vietas specifiskos apstākļus. Algas pabalsts netiek aplikts ar Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

IV. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants.

Dienesta attiecības visos pārējos jautājumos regulē Latvijas darba likumu kodeksa noteikumi, ja, tie nav pretrunā ar šā likuma prasībām.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 11. maijā