LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

I NODAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šis likums nosaka, kuras personas (ģimene) ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā tās dzīvo, kā arī nosaka palīdzības sniegšanas kārtību.

Likums garantē valsts palīdzību un vienlaikus uzliek par pienākumu pašvaldībām sniegt šo palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā noteiktajā kārtībā.

2. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības veidi

Valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personām (ģimenēm) var sniegt:

1} izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) izmaksājot dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstus saskaņā ar šā likuma 15. pantu;

3) piešķirot lietošanā zemi ģimenes māju celtniecībai;

4) piešķirot aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem ģimenes māju celtniecībai, dzīvokļu celtniecībai kooperācijas veidā, ģimenes māju un dzīvokļu labiekārtošanai;

5) pārdodot dzīvokļus jaunuzceltās vai kapitāli izremontētās valsts un pašvaldību mājās, kā ari paredzot pircēja kreditēšanu;

6) palīdzot likvidēt komunālos dzīvokļus;

7) sniedzot citādu palīdzību.

3. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības subjekti

Šā likuma 2. panta 1. un 2. punktā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību var saņemt Latvijas Republikas pilsoņi (viņu ģimenes), kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas dzīvo un ir pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā (izņemot personas, kam saskaņā ar likumdošanas aktiem ir tiesības uz termiņuzturēšanās atļauju) vai kam ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Šā likuma 2. panta 3.—7. punktā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi (viņu ģimenes)

II NODAĻA VALSTS UN PAŠVALDĪBU PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAS KARTĪBA

4. pants. Pamatkritēriju noteikšana personu (ģimeņu) reģistrēšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību

Pamatkritēriji to personu (ģimeņu) reģistrēšanai, kuras vēlas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, noteikti šā likuma 9. pantā, bet personu (ģimeņu) reģistrēšanas un uzskaites noteikumus nosaka valdība.

Pašvaldības ir tiesīgas noteikt atvieglotus noteikumus personu (ģimeņu) reģistrēšanai savā teritorijā šajā likumā paredzētās palīdzības saņemšanai, ja ir nodrošināta šā likuma 2. pantā paredzētās palīdzības sniegšana šā likuma 3. pantā minētajām personām (ģimenēm) ,

5. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības pretendentu reģistrēšana

Lēmumu par personu (ģimeņu) reģistrēšanu valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai pieņem attiecīgās pašvaldības institūcija.

Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai pēc savas dzīvesvietas iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā norādāmi iespējamie valsts un pašvaldību palīdzības veidi, kuri apmierina iesniedzēju.

6. pants. Reģistrācijas grupas

Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību, tiek reģistrētas divās grupās:

1) sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas (ģimenes);

2) pārējās personas (ģimenes).

Šo grupu ietvaros palīdzības saņemšanas kārtību nosaka pašvaldības, ievērojot iesnieguma un dokumentu iesniegšanas laiku, kā arī personas (ģimenes) konkrētos dzīvokļa apstākļus. Pašvaldības arī kārto pretendentu sarakstus atbilstoši atsevišķiem palīdzības veidiem.

7. pants. Valsts palīdzības pieprasījumu izskatīšana un palīdzības piešķiršana

Pašvaldības apkopo pieprasījumus pēc aizdevumiem un citiem valsts palīdzības veidiem un nosūta savus priekšlikumus valdībai. Ievērojot teritoriālās un sociālās prioritātes, līdzekli tiek piešķirti no valsts budžeta sociālo izdevumu daļas.

8. pants. Pašvaldību fondi dzīvokļa jautājumu risināšanai

Pašvaldības savus palīdzības fondus veido dzīvokļa jautājumu risināšanai no pašvaldību budžeta asignējumiem un ārpusbudžeta ieņēmumiem.

9. pants. Sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto personu (ģimeņu) statuss un tā noteikšana

Sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas šā likuma izpratnē ir tādas personas (ģimenes), kuras atbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem un ir tiesīgas saņemt šā likuma 2. pantā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību.

Par sociāli mazaizsargātām atzīstamas šādas personas (ģimenes):

1) ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

2) ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu;

3) ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

4) atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

5) atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

6) politiski represētās personas.

Persona (ģimene) šā likuma izpratnē atzīstama par maznodrošinātu, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli kopā ar valdības noteiktajām piemaksām nepārsniedz valdības noteikto minimālo mēnešalgu.

Pašvaldībām ir tiesības lemt par atsevišķu veidu palīdzības piešķiršanu arī citām iedzīvotāju kategorijām, ja ar šā likuma 2. pantā noteikto palīdzību ir nodrošinātas šajā pantā minētās personas (ģimenes).

III NODAĻA DZĪVOKĻU IZĪRĒŠANA

10. pants. Dzīvokļu izīrēšanas nosacījumi

Nosakot dzīvokļa izīrēšanas nosacījumus personām (ģimenēm), kuras ir tiesīgas un vēlas īrēt dzīvojamās telpas valstij vai pašvaldībām piederošajās mājās, jāņem vērā:

1) personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvojamo telpu;

2) dzīvojamās mājas vai dzīvokļa sanitārtehniskais stāvoklis un labiekārtojums.

Pašvaldību, valsts uzņēmumu un iestāžu pienākums ir sava dzīvokļu fonda īres dzīvokļus pirmām kārtām izīrēt personām (ģimenēm), kuras ir reģistrētas kā sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas personas (ģimenes).

11. pants. Izīrēšanas piedāvājumu secība

Pašvaldības izīrē brīvos dzīvokļus reģistrācijas secībā. Pašvaldībām ir tiesības noteikt dzīvokļu īrēšanas pretendentu reģistrācijas grupu veidošanas kārtību.

Valsts uzņēmumi un iestādes piedāvā brīvos dzīvokļus savā īpašumā esošajās dzīvojamās mājās izīrēšanai pašvaldību noteiktajā secībā, ievērojot reģistrācijas laiku, ja personas (ģimenes) ir reģistrētas dažādās pašvaldībās.

12. pants. Dzīvokļu izīrēšanas kārtība

Valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās brīvos dzīvokļus izīrē uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmuma pamata.

13. pants. Dzīvokļa neatliekama izīrēšana

Par tādām personām (ģimenēm), kuras valstij un pašvaldībām neatliekami jānodrošina ar īres dzīvokļiem, jāuzskata:

1) personas (ģimenes), kuru aizņemtā dzīvojamā māja, dzīvoklis vai dzīvojamā telpa ir kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes gadījumā vai ja ēku konstrukcijas ir avārijas stāvoklī;

2) personas (ģimenes), kuras izliekamas no atsavināmām mājām saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. septembra likumu «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39);

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku aizgādnības un tika audzināti bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), kā arī tad, kad viņi beiguši mācības mācību iestādē, vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanās, ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) politiski represētās, kā arī nelikumīgi notiesātās un pēc tam reabilitētās personas, ja tām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un tām nav citas dzīvojamās telpas;

5) personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas un bijušas pastāvīgi pierakstītas attiecīgās pašvaldības teritorijā un ja tām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta agrāk aizņemtā dzīvojamā telpa.

14. pants. Atbrīvoto dzīvojamo telpu izīrēšana komunālajos dzīvokļos

Izīrējot atbrīvojušos dzīvojamo telpu (telpas) valsts un pašvaldību dzīvoklī, kuru apdzīvo vairāki īrnieki (komunālajā dzīvoklī), pirmtiesības īrēt atbrīvojušos telpu (telpas) ir šajā dzīvoklī jau dzīvojošajiem īrniekiem.

IV NODAĻA DZĪVOKĻA ĪRES UN KOMUNĀLO PAKALPOJUMU PABALSTS UN CITI PALĪDZĪBAS VEIDI

15. pants. Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalsta maksāšanas kārtība

Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu valdības noteiktajā apmērā izmaksā valsts vai pašvaldības tām personām (ģimenēm), kuras pierādījušas, ka tās atbilst maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam.

Kārtību, kādā personām (ģimenēm) jāpierāda sava atbilstība maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam, nosaka valdība.

16. pants. Tiesību zaudēšana saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu

Ja persona (ģimene) vairs neatbilst maznodrošinātas personas (ģimenes) kritērijiem, kas noteikti šā likuma 9. pantā, tā zaudē tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.

17. pants. Citi palīdzības veidi

Citu veidu valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā piešķir Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā atbilstoši valsts un attiecīgās pašvaldības reālajām iespējām.

Kārtību, kādā piešķirams aizdevums dzīvojamās mājas vai dzīvokļa celtniecībai, pirkšanai vai labiekārtošanai, apstiprina valdība.

Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 11. maijā