Uzņēmumu reģistra informācija

2002.gada 18.martā

 

Pārskats par būtiskajiem Komerclikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 15.martā

Šā gada 14.februārī Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 15.martā (publicēti šā gada 1.marta “Latvijas Vēstnesī”). Sniedzam Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas sagatavotu pārskatu par būtiskajiem Komerclikuma grozījumiem.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti vispārīgajos noteikumos?

1. Precizēts komercdarbības jēdziens, papildinot likumā noteikto komercdarbības definējumu ar norādi, ka komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem (KL 1.panta 2.d.).

2. Svītrota norāde, ka komercdarbību regulē Satversme (KL 3.panta 1.d.).

3. Grozījumi nosaka, ka likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, nevis kuru drīkst veikt noteikta veida komersants, kā to noteica vecā redakcija (KL 4.panta 3.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

Komercreģistra ierakstu saturu?

4. Papildus Komercreģistrā ir jānorāda:

1) vai personālsabiedrības biedriem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību kopīgi ar prokūristu, vai kuri ir izslēgti no pārstāvības (KL 8.panta 2.d.5.p.);

2) vai kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt kapitālsabiedrību, ir tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar prokūristu (KL 8.panta 3.d. 4.p.);

3) prokūrista tiesības atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu tiesībām (KL 8.panta 5.d.1.p.), ja tādas piešķirtas;

4) izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās (KL 38.panta 3.d.).

5. Komercreģistrā vairs nav jāieraksta kapitālsabiedrības obligātās rezerves lielums (KL 8.panta 3.d.6.p.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

Komercreģistra ierakstu publicēšanu?

6. Grozījumi nosaka, ka Komercreģistra ierakstus izsludina “Latvijas Vēstnesī” ne tikai papīra formā, bet vienlaikus arī elektroniski (KL 11.panta 1.d.).

7. Grozījumi paredz, ka publikāciju izdevumu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi (KL 11.panta 3.d.). Kamēr šie noteikumi nav pieņemti, darbojas “Latvijas Vēstneša” noteiktais izdevumu apmērs un iekasēšanas kārtība.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

Komercreģistra publicitāti?

8. Norma, kas nosaka, ka ja komersantam uz tā juridisko adresi tiek nosūtīta korespondence, uzskatāms, ka komersants šo korespondenci ir saņēmis, papildināta ar norādi, ka nosūtītājam dokumentāri jāpierāda, ka šāda nosūtīšana ir notikusi (KL 12.panta 4.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz termiņu,

kādā jāsniedz ziņas Komercreģistrā?

9. Precizēta norma, kas nosaka, kādā termiņā jāsniedz ziņas Komercreģistrā, uz kuru pamata tiek izdarīti jauni ieraksti, kā arī likumā noteiktie dokumenti, papildinot vispārīgo 14 dienu termiņu, ar norādi, ka ja šajā likumā nav noteikts citādi (KL 16.pants). Tādējādi tiek novērsta pretruna, jo KL paredz gadījumus, kad ziņas jāsniedz 3 vai 6 mēnešu, vai 3 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas, piem., 149.panta 1.d., 208.panta 3.d., KL 320.panta 1.un 2.d.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz uzņēmuma definējumu

un pāreju citas personas īpašumā vai lietošanā?

10. Norma, kas nosaka, ka par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies 5 gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri, papildināta ar norādi, ka ja pārejas līgumā nav noteikts citādi (KL 20.panta 1.d.). Tas dod iespēju būtiski aizskart sabiedrības kreditoru intereses, attiecībā uz kuriem sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas 5 gadu laikā pēc uzņēmuma nodošanas, ja, nododot uzņēmumu vai tā daļu citai sabiedrībai, vecajai sabiedrībai paliek visas saistības, bet visas tiesības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz filiāli?

11. Saskaņā ar veco redakciju filiāle (KL 22.p.) ir uzņēmuma daļai, kurai ir šādas pazīmes:

— organizatoriska patstāvība;

— teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

Grozījumi papildina filiāles definējumu ar šādām pazīmēm:

— filiāle var būt ne tikai teritoriāli, bet arī citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma;

— komercdarbības veikšanas sistemātiskums attiecīgā komersanta vārdā filiāles atrašanās vietā.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz firmu?

12. Grozījumi dod iespēju dibināšanas līgumā personālsabiedrības biedriem vienoties, ka sabiedrība neprasa personālsabiedrības biedra, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā un kurš izstājas no personālsabiedrības, rakstveida piekrišanu līdzšinējās firmas izmantošanai vai šī biedra nāves gadījumā – mantinieku rakstveida piekrišanu (KL 30.panta 3.d.3.p.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

prokūras spēkā esamību?

13. Grozījumi paredz, ka pēc individuālā komersanta nāves prokūra paliek spēkā (KL 39.pants).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz pazīmēm,

kad fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi

ierakstīšanai Komercreģistrā kā individuālo komersantu?

14. Svītrota pazīme par saimnieciskās darbības veikšanai iekārtotu pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu. Līdz ar to fiziskajai personai jāpiesaka sevi ierakstīšanai Komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus.

KL 75.pants.

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

kapitālsabiedrības dibināšanas līgumu?

15. Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā ir jānorāda ne tikai pamatkapitāla lielums, bet arī daļu skaits un nominālvērtība (KL 143.panta 1.d. 3.p.).

16. Grozījumi paredz, ka dibinātāju paraksti uz dibināšanas līguma publiski jāapliecina pie notāra vai pagasttiesā (KL 143.panta 2.d.).

17. Svītrota norma, kas noteica, ka dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts KR (KL 143.panta 4.d.). Līdz ar to dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar KL 145.panta 2.d (KL 143.panta 3.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

kapitālsabiedrības statūtiem?

18. Grozījumi paredz, ka statūtos vairs nav jānorāda obligātās rezerves lielums (KL 144.panta 1.d.5.p.).

19. Grozījumi paredz, ka, dibinot kapitālsabiedrību, dibinātāju paraksti uz statūtiem publiski jāapliecina pie notāra vai pagasttiesā (144.panta 3.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

SIA pamatkapitāla apmaksāšanu

līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai?

20. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē SIA pamatkapitāls vairs nav jāapmaksā 100% apmērā. Grozījumi paredz, ka līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai SIA pamatkapitāls apmaksājams 50% apmērā. Pārējā daļa apmaksājama 1 gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta KR (KL 146.panta 2.d.).

 

 

Kādi grozījumi izdarīti attiecībā uz

iesniedzamajiem dokumentiem, dibinot kapitālsabiedrību?

21. Grozījumi paredz, ka, dibinot kapitālsabiedrību, komercreģistra iestādē ir jāiesniedz visu valdes locekļu notariāli apliecināti paraksta paraugi (KL 149.panta 3.d. 6.p.).

 

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz kapitālsabiedrības

obligāto rezervi un citām rezervēm?

22. Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrībai obligātā rezerve vairs nav jāveido Visā likumā tekstā ir svītrotas normas, kas attiecas uz obligāto rezervi (KL 8.panta 3.d. 6.p., 144.panta 1.d. 5.p., 156.panta 2.d., 159.pants, 161.panta 1.d. un 4.d., 180.panta 3.d. 2.p., 182.p. 3.d, 197.panta 1.d.1.p., 240.panta 3. un 6.d., 259.panta 3.d. u.c.).

23. Svītrota norma, kas noteica, ka sabiedrība var veidot citas rezerves. (KL 160.pants).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz vairāku personu

tiesībām uz vienu kapitālsabiedrības daļu?

24. Grozījumi paredz, ka ne tikai SIA, bet arī a/s viena daļa var piederēt vairākām personām (KL 157.panta 1. un 3.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

kapitālsabiedrības atbildības jautājumiem?

25. Ir izdarīti grozījumi, kas pavājina atbildību par kapitālsabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu, nosakot, ka persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild tikai sabiedrībai par tādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Vecā redakcija paredzēja, ka persona šādā gadījumā atbild arī sabiedrības dalībniekiem un trešajām personām (KL 168.panta 1.d.).

26. Tāpat ir izdarīti grozījumi, kas pavājina valdes un padomes locekļu atbildību par sabiedrībai, sabiedrības dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem, jo svītrota norāde, ka viņi atbild ar visu savu mantu, kā arī svītrota norāde, ka viņi atbild arī sabiedrības dalībniekiem un kreditoriem (169.panta 2.d.).

27. Valdes un padomes loceklim savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam nevis ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, kā tas bija noteikts vecajā redakcijā (KL 169.panta 1.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) tiesībām?

28. Normās, kas paredz dalībniekiem (akcionāriem), kuri pārstāv noteiktu daļu balsstiesīgā kapitāla, tiesības celt iebildumus par saistību, ko dibinātājs sabiedrības vārdā uzņēmies pirms sabiedrības ierakstīšanas Komercreģistrā, pāreju sabiedrībai (KL 163.panta 3.d.), tiesības celt iebildumus pret ievēlēto revidentu (KL 176.panta 5.d.), tiesības pieprasīt sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci (270.panta 1.d.), tiesības pieprasīt iekļaut papildus jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā (KL 274.panta 2.d.), pieprasīt aizklātu balsošanu akcionāru sapulcē (KL 282.panta 6.d.), kā arī normā, kas nosaka akcionāru sapulces tiesīgumu (KL 275.pants), svītrots vārds “balsstiesīgā”.

29. Ir izdarīti vairāki grozījumi, kas groza kapitālsabiedrības pamatkapitāla minimālo daļu, kura dod tiesības pieprasīt komercreģistra iestādei vai sabiedrībai veikt dažādas darbības, piemēram:

1) tagad kapitālsabiedrības dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla (nevis vienai cetrurtdaļai no balsstiesīgā pamatkapitāla, kā tas bija vecajā redakcijā), ir tiesības pieprasīt, lai komercreģistra iestāde ieceļ ekspertus kapitālsabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai. (KL 150.panta 1.d.);

2) tagad dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu (nevis desmitdaļu, kā tas bija vecajā redakcijā) sabiedrības pamatkapitāla, var prasīt revīzijas veikšanu 183.p.2.d.);

3) tagad, ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu veikt revīziju, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla (nevis vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, kā tas bija vecajā redakcijā) var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod veikt revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā (183.panta 3.d.).

30. Grozījumi paredz, ka katrā konkrētajā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu var ierobežot dalībnieka tiesības saņemt informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām būtisku kaitējumu vai zaudējumus (KL 194.pants).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz SIA daļu?

31. Grozījumi nosaka, ka visas SIA daļas ir vārda daļas (KL 186.panta 2.d.).

32. Izdarīts būtisks papildinājums, kas nosaka, ka SIA statūtos var noteikt, ka dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet nevis mantiniekiem, bet gan sabiedrībai (KL 191.panta 1.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

SIA pamatkapitāla palielināšanu?

33. Svītrota norma, kas noteica, ka pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisko ieguldījumu (KL 197.panta 5.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

SIA dalībnieku sapulces kompetenci?

34. Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpstošie jautājumi ir papildināti ar norādi, ka minētie jautājumi ietilpst tikai dalībnieku sapulces kompetencē (KL 210.panta 1.d.).

35. Dalībnieku sapulces kompetence ir papildināta ar likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu, kas trūka iepriekšējā redakcijā (KL 210.panta 1.d. 6.p.).

36. Dalībnieku sapulces kompetencē vairs neietilpst lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli vai valdes locekli, un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai (KL 210.panta 1.d. 8.p. un 211.panta 2.d.). Ja šāds darījums tiek slēgts, valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par to (KL 221.panta 5.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

dalībnieku piedalīšanos SIA dalībnieku sapulcē?

37.Personai, kura SIA dalībnieku sapulcē dalībnieku pārstāv uz likuma pamata, nav vajadzīga pilnvara. Šī persona uzrāda dokumentu, kas apliecina pārstāvības tiesības (KL 212.panta 3.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz kapitālsabiedrības rīcību,

ja samazinājusies kapitālsabiedrības manta?

38. Grozījumi paredz, ka ja SIA zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, SIA valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus (KL 219.pants). Vecā redakcija paredzēja konkrētāku rīcību, nosakot, ka ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par æ no sabiedrības pamatkapitāla, dalībniekiem jālemj par pašu pamatkapitāla apmēriem vai jāpieņem lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, vai sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju, vai maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu.

39. Citādu risinājumu grozījumi paredz attiecībā uz a/s, ja a/s cietusi zaudējumus (KL 271.pants). Grozījumi nosaka, ka ja akciju sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no a/s pamatkapitāla (nevis pašu kapitāls ir mazāks par 3/4 no a/s parakstītā pamatkapitāla, kā tas bija vecajā redakcijā) valde par to ziņo padomei un sasauc akcionāru sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Šādā gadījumā akcionāru sapulce lemj par zaudējumu segšanu (nevis par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram, kā tas bija vecajā redakcijā) vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atbilstoša nodrošinājuma piešķiršanu sabiedrības kreditoriem (šādu iespēju vecā redakcija neparedzēja);

2) par pamatkapitāla samazināšanu;

3) par a/s darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

4) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

2., 3. un 4.apakšpunkti bija ietverti vecajā KL redakcijā.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz SIA valdi?

40. Attiecībā uz ierobežojumiem, kad persona nevar būt par valdes locekli, papildināts ar norādi, ka par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis un šīs sabiedrības revidents, nevis padomes loceklis un revidents vispār, kā tas bija vecajā redakcijā. Tāpat tagad statūtos var noteikt stingrākus nevis citus ierobežojumus valdes locekļiem, kā tas bija vecajā redakcijā (KL 221.panta 4.d.).

41. Svītrota norma, kas noteica, ka ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus (KL 221.panta 5.d.).

42. Norma, kas noteica, ka valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, ja valdē ir 2 vai vairāk locekļi, aizstāta ar normu, kas nosaka, ka valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju (KL 221.panta 7.d.).

43. Grozījumi precizē, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību nevis, ka viņam var maksāt atlīdzību, kā tas bija vecajā redakcijā (KL 221.pants 8.d.).

44. Svītrotas normas, kas noteica, ka sīkāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā (KL 221.panta 9. un 10.daļa).

45. Grozījumi paredz, ka ja izpildinstitūcijā ir viens loceklis, viņš ir sabiedrības rīkotājdirektors (KL 221.panta 11.d.). Vecā redakcija šādu iespēju neparedzēja.

46. Pants, kurš regulēja valdes kompetenci, ir aizstāts ar pantu, kurš nosaka valdes tiesības vadīt sabiedrību, paredzot, ka valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi (KL 222.pants). Tas nozīmē, ka statūtos nevar paredzēt, ka valdē ir kāds “kreisais” valdes loceklis, kurš nepiedalās sabiedrības vadīšanā.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

kapitālsabiedrības valdes pārstāvības tiesībām?

47. Tagad visiem kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības (KL 223.panta 1.d. un 303.panta 1.d.). Tas nozīmē, ka valdes locekļus nevar izstumt no pārstāvības tiesībām un Komercreģistrā ir jāiesniedz visu valdes locekļu pie zvērināta notāra apliecināti paraksta paraugi (ja vien valdes locekļa paraksts jau nav apliecināts uz pieteikuma). Paliek spēkā vecajā redakcijā noteiktais, ka visi valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts citādi, kā arī valdes locekļiem var noteikt pārstāvības tiesību ierobežojumus attiecībā uz sabiedrību, tomēr tie nebūs spēkā pret trešajām personām (KL 223.panta 1., 3. un 4. daļa, un 303.panta 1., 3. un 4.daļa).

48. Tagad statūtos var noteikt, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi pārstāv kopā ar prokūristu (KL 223.panta 1.d., 303.panta 1.d.).

49. Tagad kopīgas pārstāvības gadījumā kapitālsabiedrības valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Tas nozīmē, ka ja Komercreģistrā ir ierakstīts, ka visi valdes locekļi pārstāv sabiedrību tikai kopīgi vai tikai kopīgi ar prokūristu, trešajai personai parakstot līgumu, kuru šīs sabiedrības vārdā ir parakstījis tikai viens valdes loceklis, jāprasa pilnvara no pārējiem valdes locekļiem un prokūrista (ja ir reģistrēta kopīgā pārstāvība ar prokūristu) šāda līguma parakstīšanai (KL 223.panta 2.d.un 303.panta 2.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz kapitālsabiedrības

valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu?

50. Grozījumi paredz, ka Komercreģistram jāpiesaka izmaiņas kapitālsabiedrības valdes locekļu pārstāvības tiesībās (KL 224.panta 1.d. un 307.pants).

51. Svītrota norma, kas noteica, ka SIA valdes loceklim, kas atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, ir tiesības prasīt viņam nodarītā zaudējumu atlīdzību (KL 224.panta 5.d.).

52. Svītrota norma, kas noteica, ka SIA valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kas pieņemts lēmums par viņa atsaukšanu (KL 224.panta 7.d.)

53. Tagad rupja pilnvaru pārkāpšana arī tiek uzskatīta par svarīgu iemeslu, kad SIA valdes locekli var atsaukt no amata (KL 224.panta 6.d.).

54. Tagad pienākumu nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm tiek uzskatīta par svarīgu iemeslu, kad a/s valdes locekli var atsaukt no amata (KL 306.panta 2.d.).

55. Svītrota norma, kas noteica, ka a/s valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti (KL 305.panta 3.d.).

56. Svītrota norma, kas noteica, ka ja tas paredzēts statūtos, a/s padome ievēlē 1 vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietās (KL 305.panta 5.d.).

57. Svītrota norma, kas atļāva a/s akcionāru sapulcei noteikt ierobežojumu, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldību institūcijā, organizācijās vai iestādēs (KL 309.panta 1.un 2.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz akcionāru reģistru?

58. Komercreģistra iestādē vairs nav jāiesniedz precizēts akcionāru reģistra eksemplārs, ja mainās akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas (KL 235.panta 4.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz akciju atsavināšanu?

59. Tagad statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas pārdošanai (nevis atsavināšanai, kā tas noteikts vecajā redakcijā) ir nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana. Līdz ar to akciju dāvināšanai šādu piekrišanu nevar noteikt (KL 238.panta 1.d.).

60. Grozījumi nosaka, ka valde paziņojumu par akciju pārdošanu nekavējoties izsludina “Latvijas Vēstnesī” (KL 238.panta 1.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu?

61. Svītrota norma, kas noteica, ka padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti (KL 296.panta 3.d.).

62. Grozījumi nosaka, ka balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā (KL 296.panta 5.d.).

63. Grozījumi paredz, ka ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurā pārvēlē visu padomes sastāvu (KL 296.panta 9.daļa). Vecā redakcija paredzēja, ka šādā gadījumā šī padomes locekļa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

padomes lēmumu pieņemšanu?

64. Tagad padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, drīkst nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājumu apspriešanā un lēmuma pieņemšanā un ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksēta (KL 299.panta 3.d.).

65. Grozījumi paredz, ka padomes sēžu protokolus paraksta padomes locekļi, kuri piedalījušies attiecīgajā padomes sēdē (nevis persona, kura vada padomes sēdi, kā tas bija vecajā redakcijā) (KL 299.panta 6.d).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

a/s padomes uzdevumiem?

66. Padomei ir nācis klāt jauns uzdevums – pārstāvēt sabiedrību ne tikai tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību, bet arī citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem (KL 292.panta 4.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

a/s pamatkapitāla palielināšanu?

67. Svītrota norma, kas noteica, ka mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai, palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi (KL 250.panta 4.d. un 254.panta 2.d. 5.p.).

68. Grozījumi nosaka, ka līdzšinējiem akcionāriem ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas ne tikai gadījumā, kad pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu (KL 251.panta 1.d.).

69. Tagad, ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, arī citas kategorijas akciju turētāji savas pirmtiesības var izmantot vienlaicīgi ar attiecīgās kategorijas akciju turētājiem (KL 251.panta 2.daļa).

70. Tagad akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot ne tikai statūtos, bet arī dibināšanas līgumā vai ar akcionāru sapulces lēmumu (KL 253.panta 1.d.).

71. Svītrotas normas, kas noteica, ka parādu kapitalizācija ir pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi (KL 254.panta 2.d. 4.p.) un kas regulēja pamatkapitāla palielināšu, kapitalizējot parādus (KL 256.pants).

72. Tagad personāla akcijas var iegūt ne tikai a/s darbinieki, bet arī valdes locekļi (KL 255.panta 1.d.).

73. Tagad akcionārs drīkst atsavināt personāla akcijas, ja statūtos nav noteikti ierobežojumi. Vecā redakcija vispār neļāva atsavināt personāla akcijas (KL 255.panta 7d.).

74. Tagad, ja darbinieks vai valdes loceklis atstāj amatu, sabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības iegādāties attiecīgās personāla akcijas. Vecā redakcijā šādā gadījumā nerunāja par pirmpirkuma tiesībām, bet gan šīs akcijas pārgāja sabiedrībai, jo vecā redakcija neļāva atsavināt personāla akcijas (KL 255.panta 1. un 8.d.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

a/s sapulces kompetenci?

75. Grozījumi paredz, ka a/s kompetencē ir arī sabiedrības kontrolieru ievēlēšana un atsaukšana vai atcelšana (KL 268.panta 3.d.).

76. Sapulces kompetencē vairs neietilpst darījuma apstiprināšana, ko a/s slēdz ar padomes locekli (KL 268.panta 1.d. 5.p.).

 

 

Kādi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz

akcionāru sapulces sasaukšanas kārtību?

77. Tagad paziņojumam par akcionāru sapulces sasaukšanu pievieno tikai lēmumu projektus par grozījumiem sabiedrības statūtos nevis lēmumu projektus visos sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumos, kā to noteica vecā redakcija (KL 273.panta 4.d.).

78. Grozījumi nosaka termiņu, kurā akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas — 14 dienas pirms sapulces (KL 273.panta 5.d.).

 

 

Kādus grozījumus likums paredz attiecībā uz

akcionāru sapulces protokola sastādīšanu?

79. Tagad sapulce var ievēlēt arī vairākus (nevis tikai 2) akcionārus – protokola pareizības apliecinātājus (KL 285.panta 2.d.).

80. Tagad protokolam ir jāpievieno visi dokumenti, kas attiecas uz akcionāru sapulci (KL 285.panta 3.d.).

Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vaditāja A.Kļava