Piektdien, 15.martā, Latvijas Republikas Ministru prezidents, ekonomikas ministrs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs piedalījās ES Padomes sanāksmē Barselonā

Foto: A.F.I. Spānijā, Barselonā, 15.martā: (augšējā attēlā) Spānijas karalis Huans Karloss, karaliene Sofija un kroņprincis Filips (centrā) kopā ar Eiropas Savienības sammita dalībniekiem; (apakšējā attēlā) Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Ministru prezidents Andris Bērziņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš

15.martā Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksmes darbā Barselonā.

Pirmoreiz ES kandidātvalstis tika aicinātas piedalīties ES Padomes sanāksmē un kopā ar ES dalībvalstīm izskatīt ES iekšējos jautājumus. Sanāksmes darbs tika organizēts trīs paralēlās sesijās — valstu vadītājiem, ekonomikas un finansu ministriem, un ārlietu ministriem. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Ministru prezidents A.Bērziņš, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Sarunu laikā atzīts, ka svarīgākā ES nākotnes prioritāte ir tās paplašināšanās. Paplašinātai Eiropai būšot vairākas priekšrocības. Viena no tām — ES tirgus, kurā pēc paplašināšanās būtu ap 500 miljonu dalībnieku, kas ir vairāk nekā ASV un Japānā kopā. Tādēļ pārrunāts jautājums, ka šajā tirgū nepieciešama aktīva un dinamiska darbība, lai kļūtu par konkurētspējīgāko ekonomisko sistēmu pasaulē.

Sanāksmes dalībnieki atzina, ka ES iekšienē pastāv zināmi šķēršļi, kas pašlaik neļauj pilnībā attīstīties ES konkurētspējai. Šajā sakarā pārrunāti mērķi, kuri tika izvirzīti jau pirms diviem gadiem, — vienota enerģētikas tirgus izveide un reformas lauksaimniecībā.

Arī Baltijas valstu augstākās amatpersonas sanāksmē runāja par nākotnes ES dalībvalstu lomu jaunajā, vienotajā Eiropā. Saistībā ar ES paplašināšanos A.Bērziņš valstu vadītāju sesijā atkārtoti uzsvēra un aizstāvēja jau iepriekš paustās valsts intereses, proti, vienlīdzīgas konkurences apstākļu radīšanu visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem, novēršot jauno dalībvalstu diskriminācijas iespēju šajā jomā.

Noslēgumā A.Bērziņš un pārējie sanāksmes dalībnieki pēc Spānijas karaļa un karalienes ielūguma piedalījās pusdienās, kas notika Pedralbes pilī, bet pēc tam preses konferencē atbildēja uz dažādu valstu žurnālistu jautājumiem.

Vēlā pēcpusdienā Ministru prezidents tikās ar Spānijas Katalonijas apgabala valdības prezidentu Hordi Puholu, lai pārrunātu savstarpējās attiecības. H.Puhols bija A.Bērziņa viesis Rīgā 2001.gada jūnijā. Vakarā Ministru prezidents atklāja Latvijas Republikas konsulātu Barselonā.

Eiropas Savienības Padomes sanāksmē Barselonā notika trīs paralēlas divu stundu garas sanāksmes — atsevišķi valstu un valdību vadītājiem, ārlietu ministriem un ekonomikas ministriem, kurās apspriesta kandidātvalstu iesaistīšanās Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Ārlietu ministriju sanāksmē piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, un tās ietvaros pārrunāta Lisabonas stratēģijas ārējas dimensijas īstenošana.

M. Riekstiņš savā runā norādīja, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunattīstības valstu un mazāk attīstīto valstu integrācijai starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, tādējādi veicinot šo valstu ilgtermiņa attīstības spējas. Savā runā valsts sekretārs norādīja, ka Latvija ne tikai vārdos, arī darbos atbalsta Pasaules tirdzniecības organizācijas ministru konferencē Dohā, Katarā, pieņemtos lēmumus, nodrošinot brīvu pieeju Latvijas tirgum 49 mazattīstības valstīm.

M. Riekstiņš arī norādīja, ka nepieciešams apvienot resursus pasaules ekonomikas, finansu un tirdzniecības sistēmas stiprināšanai.

Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību ANO Attīstības programmas, Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda palīdzības programmu ietvaros, kas rada iespēju arī nelielām valstīm, piemēram, Latvijai, dot ieguldījumu mazattīstības valstu attīstībā.

Runā valsts sekretārs pauda viedokli, ka Latvija ir arī gatava dalīties Eiropas integrācijas pieredzē ar citām valstīm. Laba sadarbība jau izveidojusies ar Ukrainu, Gruziju un Horvātiju.

Apspriežot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, M.Riekstiņš uzsvēra vides jautājumu nozīmību ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai. Latvija gatavojas ratificēt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu, nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko attīstību un vides aizsardzību.

Nobeigumā valsts sekretārs norādīja, ka kandidātvalstu iesaistīšana Lisabonas stratēģijas ārējas dimensijas apspriešanā veicinās ES panākumus miera un stabilitātes veicināšanai pasaulē.

2000.gada 23. un 24.martā Lisabonas ES Padomē dalībvalstis vienojās par ilgtermiņa stratēģiju, kuras mērķis būtu desmit gados padarīt ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomikas struktūru pasaulē.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments, Ārlietu ministrijas preses centrs