Par Baltijas premjerministru vizīti Anglijā

14.martā Londonā triju Baltijas valstu premjerministri tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministru Toniju Blēru. Sarunā piedalījās Lielbritānijas premjerministrs un viņa trīs padomnieki, triju Baltijas valstu premjerministri un Baltijas valstu vēstnieki Lielbritānijā.

“Lai arī laiks bija lietains, Tonijs Blērs Baltijas valstu ministru prezidentus sagaidīja ārpusē pie sava biroja ēkas Daunigstrītā 10, un plānoto 30 minūšu vietā mūsu sarunas ilga 46 minūtes,” telefonsarunā no Londonas stāstīja Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Tikšanās laikā tika pārrunāti trīs temati — NATO, Eiropas Savienība un attiecības ar Krieviju.

A.Bērziņš pateicās T.Blēram par Lielbritānijas atbalstu Baltijas valstu virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un Baltijas valstu vārdā uzaicināja T.Blēru uz Latviju šovasar, no 5. līdz 7.jūlijam, kad Rīgā notiks NATO kandidātvalstu sanāksme, tā saucamais “Viļņas desmitnieks”. A.Bērziņš sarunā atzīmēja, ka 11 neatkarības gados Latviju ir apmeklējuši dažādu valstu valdību vadītāji, bet diemžēl Lielbritānija nav šo valstu starpā. A.Bērziņš uzsvēra, ka, zinot Lielbritānijas attieksmi pret transatlantiskajiem sakariem, Baltijas valstīm ir ļoti svarīga Lielbritānijas līdzdalība šajā pasākumā. Baltijas valstu un Lielbritānijas attieksme pret transatlantiskajām saitēm ir līdzīga, tās tiek vērtētas kā papildu drošības garantija valstīm.

Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass sarunā ar T.Blēru runāja par ES paplašināšanos, uzsverot un skaidrojot trīs jautājumus – par ES priekšlikumiem kandidātvalstīm lauksaimniecības jautājumos, par enerģētiku Baltijas valstīs un par ES sarunu sadaļu, kas saistīta ar nodokļiem un nodevām.

Runājot par lauksaimniecību, S.Kallass Baltijas valstu premjerministru vārdā pauda bažas par Eiropas Komisijas ieteiktajām zemajām kvotām un pārejas periodu līdz 2013.gadam tiešiem maksājumiem lauksaimniekiem. Baltijas valstu premjerministri sarunā norādīja, ka arī šo valstu zemniekus vairāk interesē nevis tiešie maksājumi un subsīdijas, bet gan lai pēc iespējas drīzāk viņi nonāktu vienādas konkurences apstākļos ar ES dalībvalstu zemniekiem.

Runājot par nodokļiem, notika domu apmaiņa par to, vai ES ir ieinteresēta, lai nodokļi būtu centralizēti, harmonizēti un izlīdzināti vai nodokļu politikai jāpaliek nacionālo valstu ziņā. T.Blēra nostāja liecināja, ka viņš atbalsta to, ka nacionālās valstīs nodokļi ir katras neatkarīgas valsts jautājums un ka tirgus ir to regulējošais mehānisms.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks stāstīja par savu tikšanos ar Krievijas Federācijas premjerministru Mihailu Kasjanovu un ārlietu ministru Igoru Ivanovu, Polijas premjerministru Lešeku Milleru Kaļiņingradā pagājušajā nedēļā. Tikšanās laikā pārrunāta Kaļiņingradas vieta un loma Eiropas Savienībā pēc tās paplašināšanās. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam, kā cilvēki ceļos no Krievijas uz Kaļiņingradu. Šobrīd Lietuva ļauj Krievijas pilsoņiem šķērsot savu valsti ar tranzītvilcienu, kas neapstājas, neprasot vīzas. Gadījumā, ja pilnībā tiks ieviestas Šengenas valstu vīzas, Lietuvai katru gadu būs jāizsniedz aptuveni miljons vīzu Krievijas pilsoņiem, kas varētu būt ļoti apgrūtinoši, dārgi un neefektīvi. Sarunas nobeigumā T.Blērs minēja, ka šā gada maijā tiksies Lielbritānijas, ES, NATO un Krievijas amatpersonas, lai pārrunātu, kā šo jautājumu risināt.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments