Vakar, 18. martā, Ministru kabineta Komitejas sēdē

Akceptēts rīkojuma projekts, kurš paredz pārcelt no budžeta finansējamās valsts iestādēs darbadienu no pirmdienas, 2002.gada 30.decembra, uz sestdienu, 2002.gada 28.decembri.

Ieteikts visām pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot minēto darbadienas pārcelšanu.

Izskatīts rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Gruzijas Aizsardzības ministrijas līgumu par sadarbību aizsardzības jomā”, kurš akceptē līguma projektu par Latvijas un Gruzijas Aizsardzību ministriju sadarbību aizsardzības jomā.

Minētā līguma mērķis ir noteikt Gruzijas un Latvijas Aizsardzības ministriju sadarbības ietvarus. Līgums nosaka sadarbības jomas (aizsardzības politika, demokrātiska kontrole pār bruņotajiem spēkiem, personāla apmācība un kvalifikācijas celšana, pieredzes apmaiņa starp bruņotajiem spēkiem u.c.) un to realizācijas formas, kā arī sadarbības finansu noteikumus.

Aizsardzības ministrs pilnvarots parakstīt minēto līgumu.

Izskatīts noteikumu projekts “Prasības maģistrāliem cauruļvadiem un to tehniskās uzraudzības kārtība”.

Akceptēts to noteikumu projekts, kuri noteiks prasības un tehniskās uzraudzības kārtību, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar šajos noteikumus minētajiem cauruļvadiem, kas paredzēti gāzes, šķidruma vai tvaika tīrā fāzē, kā arī to maisījumu pārvadei un transportēšanai no vai uz būvēm un mehānismiem, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

Noteikumi attiecas uz cauruļvadiem no metāla vai stiklšķiedras epoksīda materiāla, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem (diametrs, spiediens, temperatūra, transportējamā viela) klasificējami kā III kategorijas cauruļvadi atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem, izņemot: cauruļvadus, kas atrodas viena uzņēmuma teritorijā un paredzēti vielu transportēšanai starp iekārtām vai kompleksiem, kas atrodas šī uzņēmuma teritorijā; apakšzemes cauruļvadus, kas paredzēti vielu, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktas kā II grupas plūstošās vielas, transportēšanai; cauruļvadus, kuros tiek transportēta dabas gāze ar maksimāli pieļaujamo darba spiedienu mazāku kā 16 bāri.

Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Izskatīts noteikumu projekts “Kārtība, kādā veicama apdrošināšanas periodu pierādīšana, aprēķināšana un uzskaite”. Noteikuminoteiks kārtību, kādā veicama līdz 1996.gada 1.janvārim, t.i., līdz sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētās uzskaites ieviešanai, likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā norādīto apdrošināšanas periodu pierādīšana, aprēķināšana un uzskaite.

Ministru kabineta Komiteja sēdē izskatīja likumprojektu “Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai”.

Viens no konvencijas pamatmērķiem ir radīt vienotu arhitektūras mantojuma saglabāšanas sistēmu Eiropā un nodrošināt informāciju apmaiņu starp valstīm ar nolūku nodrošināt kultūras mantojuma aizsardzību, piemērojot to mūsdienu ekonomiskajām, sociālajām un kultūras norisēm. Konvencija satur arhitektūras un mantojuma definīcijas, kuras aptver ēkas, ēku grupas un nozīmīgas vietas — teritorijas ar īpašu apbūvi. Nozīmīga konvencijas sastāvdaļa ir tajā ietvertā kultūras pieminekļu saglabāšanas politika, kas paredz pilsētu un lauku plānošanas procesā veicināt arhitektūras mantojuma izmantošanu, kā arī tradicionālu iemaņu un materiālu izmantošanu un attīstību kā būtisku elementu arhitektūras mantojuma nākotnei.

Likumprojekts vajadzīgs, lai Latvija varētu pieņemt un apstiprināt minēto konvenciju, tādējādi veicinot arhitektūras mantojuma popularizāciju un aizsardzību, kas radīs starptautiskajām investīcijām drošu vidi, nesot pozitīvu Latvijas tēlu Eiropā un visā pasaulē.

Kultūras ministre pilnvarota parakstīt minēto Konvenciju, kas pēc parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

Ministru kabineta Komiteja akceptēja noteikumu projektu, kurš sagatavots saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27.panta ceturto daļu, lai noteiktu kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai gadījumos, ja no ārvalsts ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu, jo nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas radušies ārvalstīs, pārstrādājot no Latvijas Republikas ievestos radioaktīvos atkritumus.

Ja radioaktīvie atkritumi radušies kopēja zinātniskā vai tehniskā projekta rezultātā, kas veikts atbilstoši līgumam starp Latvijas Republiku un kādu no ārvalstīm, tad radioaktīvo atkritumu ekvivalenci nosaka atbilstošā starpvalstu līgumā un šos noteikumus tieši nepiemēro.

Ministru kabineta Komiteja sēdē izskatīja likumprojektu “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”.

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietu jomā un nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko konvenciju prasību un standartu īstenošanu jūras drošības, jūras piesārņošanas novēršanas no kuģiem un jūras satiksmes efektivitātes nodrošināšanas jomā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments