Par Latvijas sabiedrības domu par Eiropas Savienību

Pēdējā laikā veiktā sabiedriskās domas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) un Latvijas dalību šajā organizācijā gūtie īpaši negatīvie rezultāti varētu palīdzēt Eiropas integrācijas birojam (EIB) iegūt līdzekļus no valsts budžeta sabiedrības informēšanai. Šādu viedokli 15. martā pēc jaunākās aptaujas datu publiskošanas pauda EIB direktors Edvards Kušners.

Februārī veiktajā aptaujā 43% aptaujāto apgalvojuši, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos ES, savukārt par Latvijas dalību ES izteikušies tikai 36,3% iedzīvotāju. Šī ir pirmā reize kopš šādu aptauju sākšanas 1998. gadā, kad pret Latvijas dalību ES balsotu lielākā daļa valsts iedzīvotāju.

E. Kušners pauda cerību, ka negatīvie aptaujas rezultāti palīdzēs pamatot nepieciešamību piešķirt finansējumu sabiedrības informēšanai par ES. Lai arī sabiedrības informēšana par Latvijas integrāciju ES ir viens no EIB biroja pamatuzdevumiem, līdz šim tam nav izdevies gūt pietiekamu atbalstu finansu resursu piešķiršanai sabiedrības informēšanas pasākumu veikšanai, atzīst EIB direktors.

Ar pašreizējo informēšanas pasākumu finansējumu no valsts budžeta pietiek tikai tam, lai nodrošinātu EIB bibliotēkas darbību (informatīvo materiālu un datu bāzu uzturēšanu un atjaunošanu) un piecu Informācijas departamentā strādājošo darbinieku atalgošanu. Bet dažādu informēšanas projektu īstenošanai (informatīvo bukletu izdošana u.c.) finansējums iegūts galvenokārt no ārvalstu donoriem — ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, ES PHARE programmas un citiem fondiem. Pagājušajam gadam sabiedrības informēšanas pasākumiem EIB no valsts budžeta lūdzis 107 tūkstošus latu, bet šogad prasītā summa samazināta līdz 90 tūkstošiem latu.

Tomēr, līdzīgi kā iepriekš, ne pagājušā, ne šā gada budžetā valdība nespēja rast finanses sabiedrības informēšanai par galveno Latvijas ārpolitikas prioritāti — integrāciju Eiropas Savienībā.

E. Kušners norādīja, ka, ņemot vērā negatīvos sabiedriskās domas aptaujas rezultātus un to, ka pēdējos gados finansējums sabiedrības informēšanai no budžeta nav ticis piešķirts, nākamgad šim mērķim būs nepieciešami krietni lielāki finansu resursi, nekā prasīts iepriekš. Vadoties pēc veiksmīgākā notikumu attīstības scenārija, Latvija jau šā gada beigās varētu pabeigt iestāšanās sarunas un parakstīt pievienošanās līgumu, bet referendums par Latvijas pievienošanos ES varētu notikt 2003. gada vasarā vai rudenī. Tātad līdz brīdim, kad sabiedrībai būs jāpauž savs viedoklis par vai pret Latvijas dalību ES, ir atlicis nedaudz vairāk par pusgadu. E. Kušners atzīst, ka valdība līdz šim nav diskutējusi par to, kā rīkoties gadījumā, ja iedzīvotāju balsojums referendumā būs negatīvs. Pagaidām tiek strādāts pie tā, lai izskaidrotu iestāšanās sarunu procesu, kā arī gaidāmos ieguvumus un zaudējumus, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, bet turpmāk iedzīvotājiem arvien vairāk tiks skaidrotas arī referenduma negatīvā iznākuma sekas. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka neiestāšanās ES nenozīmēs pašreizējās situācijas saglabāšanu vai atgriešanos pie tādas Latvijas, kas pastāvēja 20. gadsimta 20. — 30. gados. Situācija mainīsies gan tad, ja Latvija pievienosies ES, gan gadījumā, ja iedzīvotāji nolems, ka Latvijai pašlaik nav jākļūst par ES dalībvalsti, skaidroja E. Kušners. Gadījumā, ja Latvija paliktu ārpus ES laikā, kad citas kandidātvalstis, piemēram, Igaunija un Lietuva, iestātos šajā organizācijā, tas neapšaubāmi negatīvi ietekmētu gan Latvijas tirdzniecību, gan ekonomisko attīstību kopumā.

E. Kušners noliedza pieņēmumu, ka Latvija varētu pievienoties ES bez referenduma. Savukārt, ja referenduma iznākums būtu negatīvs, pēc kāda laika varētu tikt rīkots atkārtots referendums par šo jautājumu. Tomēr, ņemot vērā īso laika sprīdi starp gaidāmo referendumu un reālo pievienošanās brīdi, ir skaidrs, ka tieši pirmā referenduma iznākums izšķirs to, vai Latvija kļūs par ES dalībvalsti pirmajā paplašināšanās kārtā, kas gaidāma 2004. gadā.

Tieši šodien, 19. martā, ar mērķi veicināt domu apmaiņu un ciešāku sadarbību starp institūcijām, kas iesaistītas informēšanā par Latvijas integrāciju ES, Ārlietu ministrijas telpās norisinās EIB un ES Informācijas centra kopīgi rīkotā konference “Sabiedrības informēšana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors