Par spēju domāt, darīt un rīkoties

Foto: A.F.I.

Vidzemes augstskolas rektors ZA akadēmiķis Dr.habil.biol. prof. Pēteris Cimdiņš:

Neesmu dižs optimists un nedomāju, ka ar kādiem īpašiem pasākumiem mēs piespiedīsim cilvēkus mīlēt latviešu valodu un valsti. Tādām jūtām jānāk ar iekšēju motivāciju. Atrodoties šajā vietā, jārēķinās, kā vēsturiski ir bijis un krievu valodai arī nākotnē šeit būs gan ekonomiska, gan kultūras vērtība.

Šeit, starp diviem lieliem tirgiem un dzirnakmeņiem – Rietumiem un Krieviju – mūsu konkurētspējas priekšrocības vienmēr būs krievu valodas un angļu valodas zināšanas. Tās būs mūsu priekšrocības Rietumu tirgū. Rietumu tirgus tā vai citādi pakļausies vienotai tirgus valodai – angļu valodā nauda runā un runā Rietumu tirgus.

Nepareiza bija ziņa, ka Latvija pēc starptautiskā vērtējuma ekoloģisko sasniegumu ziņā ir 10. vietā pasaulē. Ekoloģiskie kritēriji ir tikai viena sadaļa. Mēs ilgtspējīgās attīstības ziņā esam 10. vietā pasaulē, kaut pirms gada mēs bijām tikai 30. vietā. Bet iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā esam 1. vietā no visām pārskatā ietvertajām 166 pasaules valstīm.

Vai tēvu sētas pārmantojamība būs virzošais spēks lauku attīstībā? Ar ražošanu tēvu sētā vien ir bijusi diezgan nabadzīga dzīvošana, knapi pieticis pašu ģimenes vajadzībām. Turklāt nabadzību pārmanto no paaudzes paaudzē. Jādomā, vai Latvijā viensētas spēs izdzīvot.

Vajag apsvērt, vai Eiropas Savienība dos lielākas iespējas, nekā mums ir pašlaik; saprast, kur mēs esam pašlaik un kādu attīstību mums piedāvā. Vienmēr jājautā: vai mums ir cita, labāka alternatīva un ko mēs iegūtu vai zaudētu, ja tur ieietu vai neieietu. Vai mums ir savi naftas krājumi, vai mums ir tik lieli gāzes krājumi jūrā, vai zivju krājumi kā Norvēģijai, ka varam nestāties ES?

Parasti nerunājam par to, ka Eiropas Savienības ražotājiem esam konkurenti. Pasaules lielais piecinieks, kas nosaka lauksaimniecības ražojumu tirgu, ir Brazīlija, bankrotējusī Argentīna, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija. Eiropas Savienība pret šo piecinieku ir ļoti maza vienība.

Ja nebūsim kopējā sistēmā, kur spruksim? Labi, sevi pabarosim. Ja esam ārpus ES, paliek naivā cerība kaut ko pārdot uz Austrumiem. Austrumi paši lūko, kā iegrūst preci pasaules tirgū.

Tautu staigāšana un saplūšana notiks tā vai tā, vai mēs tur esam vai ne. Arī brīvais bizness attīstīsies tik un tā; labāk, lai tas ir regulēts. Labāk zemāki ienākumi nekā ātra un nedroša peļņa. Prātīgāk nevadīties pēc Austrumu tirgus principa, kurš ir tāds: ka tik pirmo pārdot, bet nekad neprāto, kur liksi otro kartupeļu maisu. Tā nav stratēģija, tā nevar dzīvot.

Nāks jauna izglītota paaudze, kas būs apguvusi tirgzinības un runās tā, kā tirgus pasaulē saprot. Eiropā grib redzēt perfektu tāmi un jābūt precīzai, skaidrai valodai, argumentiem jātrāpa desmitniekā.

Es jau varētu teikt, ka šī pasaule mani pat apmierina, ko gan citādu vēlēties. Bet, ja paskatās kritiski, kā varētu būt šādos apstākļos un šādā teritorijā, teikšu, ir tik daudz uzlabojuma iespēju. Tās izmantosim, kad katrs darītājs pats vairāk sāks domāt, un lēmumu pamatā būs vairāk prāta apsvērumu, nevis tikai politiskas kombinācijas. Kāpēc mums vienmēr uzdod jautājumu, kas ar mums būs, it kā mēs būtu kaut kādi nolemtie? Paši esam spējīgi domāt, darīt un rīkoties.

“LAUKU AVĪZE”