Par centristu vietu politiskajā spektrā

Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors Juris Celmiņš:

Vēsturiski ir pierādījies, ka agri vai vēlu labējo partiju politika noved pie vēlētāju neapmierinātības, kā rezultātā pie varas nāk sociāldemokrāti. Kreisie kādu laiku, izmantojot labējo radītos uzkrājumus, turas pie varas un realizē savu politiku līdz resursu izsīkumam.

Daudzās Eiropas valstīs labējo un kreiso valdības ar dažādiem intervāliem mainās kā pulksteņa svārsts. Vai ir iespējas izvairīties no šīs ekonomiskās un sociālās pulsācijas?

Centristi ir tie, kuri piedāvā sabalansētu ekonomisko un sociālo politiku. Centriskās partijas parasti sevi piesaka kā vidusceļa partijas starp labējiem un kreisajiem. Diemžēl centriskās partijas reti kad iegūst vēlētāju balsu vairākumu.

Kā izskaidrot šo paradoksu? Tam ir vairāki iemesli. Uzņēmēji atbalsta un finansē labējās partijas, kuras sola nodrošināt maksimāli labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai. Tādēļ tieši labējām partijām priekšvēlēšanu kampaņu laikā ir vislielākais budžets un iespējas sevi pietiekami efektīvi reklamēt. Savukārt kreisajiem ir liels sociāli maznodrošināto slāņu atbalsts. Par kreisajiem balso pensionāri, studenti, bezdarbnieki un citi ar labējo politiku neapmierinātie vēlētāji.

Rezultātā centriskās partijas paliek ar samērā niecīgu elektorātu. Centristus atbalsta vidusslānis, inteliģence, zemnieki, sīkie uzņēmēji. Parasti centriskās partijas saņem 5–20% vēlētāju atbalstu. Taču gadījumā, kad vēlētājiem sevi piesaka vairākas centriskās partijas, tās var arī vispār neiekļūt parlamentā. Taču visbiežāk centriskās partijas politikā spēlē ļoti nozīmīgu lomu, izlemjot, kam parlamentā pievienot savas balsis, lai viens vai otrs grupējums iegūtu vairākumu un sastādītu valdību. Nereti pat gadās situācijas parlamentā, kad lielās partijas, konkurējot savā starpā, nonāk pata situācijā, un tā rezultātā kā kompromisa figūra tiek izvirzīts kāds centrisks kandidāts. Tā 1927. gadā par Latvijas Republikas prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, kurš pārstāvēja Demokrātiskā centra partiju.

Labējās partijas Latvijā valda jau gandrīz desmit gadus, un pēc politiskā svārsta likuma tuvojas brīdis, kad tās nomainīs citi spēki. Labējo varas saglabāšanai ir izmests glābšanas riņķis – Einara Repšes partija “Jaunais laiks”. Labējo varu var saglābt arī apzināti modelētā vai stihiski tapusī sociāldemokrātu šķelšanās.

Centristiem Latvijas politikā ir izdevīga situācija savu pozīciju nostiprināšanai. Taču tā notiks tikai tajā gadījumā, ja centristi nesadrumstalosies daudzās sīkpartijās, bet spēs pieteikt sevi kā vienots un rerspektabli pārstāvēts politisks spēks.

“DIENA”