Par japāni ceļā uz latviešu valodu

Jautāts, ko nozīmē vecāku dotais vārds Kaiširo Latvijas Universitātes 30 gadus vecais doktorands Kanno skaidro, ka tas nozīmē: atvērt jaunu vēstures lappusi. Savā ziņā tēva un mātes cerības ir piepildījušās. Viņu dēls ir viens no retajiem Japānas pavalstniekiem, kas akadēmiskā līmenī prot Tālajos Austrumos nedzirdēto latviešu valodu.

Pavisam droši tas neesot, bet Japānā tādu latviešu valodas pratēju kā Kanno Kaiširo ir pieci vai seši. Pats Kanno teic, ka nesen esot dzirdējis arī par kādu skolnieku, kurš sekmīgi latviešu valodu apgūstot pašmācības ceļā.

Pats gan viņš kautrīgi piebilst, ka krievu valodā viņa izruna esot daudz labāka. Pašlaik Kanno Kaiširo bez dzimtās japāņu valodas prot krievu, latviešu, vācu, poļu, čehu un mazliet arī lietuviešu un senslāvu valodu. Tāpat nedaudz esot ielauzījies korejiešu un ķīniešu valodā. Kanno uzskata, ka valodniekam vēlams zināt pēc iespējas daudz valodu, un viņš šajā ziņā krietni cenšoties.

– Kad lasu mūsdienu latviešu literārās valodas tekstus, parasti meklēju latviešu–krievu vai latviešu–angļu vārdnīcu, bet dažkārt noder arī latviešu–vācu vārdnīca. Kad lasu folkloras tekstus, tad jāmeklē Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcas.

Par saviem skolotājiem viņš sauc Pēteri Vanagu no Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesori Dainu Nītiņu. Kanno Kaiširo ar doktora grāda iegūšanu, kas prasīs divus gadus, bet varbūt arī vairāk laika, saista savu turpmāko valodas pētnieka karjeru.

Dievišķais pirmgrūdiens mācīties latviešu valodu nācis no izlasītajām valodniecības grāmatām. Kanno Kaiširo stāsta, ka atradis ziņas, ka pastāv tāda baltu valodu grupa, kas savā ziņā ir līdzīga, bet tajā pašā laikā pietiekami atšķirīga no slāvu valodām. – Tas mani ieinteresēja vispirms. Man visvairāk gribējās uzzināt, kā latviešu valoda ir ietekmējusies no somugru valodām, piemēram, igauņiem un lībiešiem, un kā tā ir mainījusies salīdzinājumā ar lietuviešu valodu,– saka Kanno.

Vai doktorands Kanno Kaiširo ir padomājis, ko paņemt līdzi uz mājām kā dāvanu no Latvijas? – No vienas puses galva daudz nav jālauza, jo manai mātei garšo “Laimas” šokolāde, bet viens mans draugs, kopš viņam uzdāvināju Rīgas melno balzamu, neko citu vairs negrib.

“MĀJAS VIESIS”