LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN RUMĀNIJAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Rumānijas valdība, turpmāk tekstā — “Līgumslēdzējas Puses”,

Vēloties pastiprināt ekonomisko sadarbību abu valstu labā,

Vēloties radīt un uzturēt labvēlīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā,

Atzīstot nepieciešamību veicināt un aizsargāt ārvalstu ieguldījumus abu valstu ekonomiskās labklājības labā,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šī Līguma mērķim:

(1) Termins “ieguldītājs” jebkuras Līgumslēdzējas Puses gadījumā tiek attiecināts uz šādiem subjektiem, kas veikuši ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā:

— attiecībā uz Latvijas Republiku:

a) “fiziska persona” ir pilsonis vai nepilsonis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

b) “juridiska persona” ir jebkurš veidojums, kas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

— attiecībā uz Rumāniju:

a) “fiziska persona” ir pilsonis saskaņā ar Rumānijas normatīvajiem aktiem;

b) “juridiska persona” ir juridiski veidojumi, tai skaitā uzņēmējsabiedrības, korporācijas, biznesa asociācijas un citas organizācijas, kas ir izveidoti vai citādi pienācīgā kārtā nodibināti saskaņā ar Rumānijas normatīvajiem aktiem, un kuri atrodas un kuru reāla ekonomiskā darbība notiek Rumānijas teritorijā.

(2) Termins “ieguldījumi” nozīmē jebkura veida aktīvus, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji ir ieguldījuši otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar pēdējās valsts likumiem un noteikumiem, ietverot īpaši, bet ne tikai:

a) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas tiesības in rem, tādas kā servitūtus, hipotēkas, reģistrētus mantiskās vērtības apgrūtinājumus, ķīlas;

b) akcijas, pajas vai jebkādus citus dalības veidus uzņēmējsabiedrībās;

c) prasības par naudas maksājumu vai jebkurām citām tiesībām uz jebkuru izpildi, kam ir ekonomiska vērtība;

d) intelektuālā īpašuma tiesības, tādas kā autortiesības, patenti, rūpnieciski projekti vai modeļi, tirdzniecības vai pakalpojumu zīmes, nepatentētas praktiskās zināšanas (“know-how”) un reputācija, kas veidojusies veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā, kā arī citas līdzīgas tiesības, kas atzītas Līgumslēdzēju Pušu nacionālajos normatīvajos aktos;

e) koncesijas saskaņā ar publiskajām tiesībām, tai skaitā koncesijas dabas resursu meklēšanai, ieguvei vai izmantošanai, kā arī citas ar normatīvu aktu, līgumu vai varas iestādes lēmumu piešķirtas tiesības, ievērojot normatīvos aktus.

Jebkuras izmaiņas aktīvu ieguldījumu vai atkārtota ieguldījuma formā neietekmē raksturu, kas tiem piemīt kā ieguldījumiem.

(3) Termins “ienākumi” nozīmē summas, kuras iegūtas ieguldījuma rezultātā, un ietver it īpaši, bet ne tikai, peļņu, dividendes, procentus, kapitāla peļņu, autora honorārus, pārvaldes un tehniskās palīdzības vai citas maksas, neatkarīgi no ienākumu izmaksas formas.

(4) Termins “teritorija” nozīmē:

— attiecībā uz Latvijas Republiku — Latvijas Republikas teritoriju, ietverot tās teritoriālo jūru, kā arī jebkuru jūras teritoriju ārpus tās, pār kuru Latvija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības attiecībā uz šo teritoriju jūras gultni un zemaugsni, kā arī dabas resursiem.

— attiecībā uz Rumāniju — Rumānijas teritoriju, ietverot tās teritoriālo jūru un gaisa telpu virs tās teritorijas, kā arī teritoriālo jūru, pār kuru Rumānija realizē suverenitāti, kā arī pierobežas zonu, kontinentālo šelfu un īpašo ekonomisko zonu, kas atrodas Rumānijas jurisdikcijā, uz kuru Rumānijai ir suverēnas tiesības saskaņā ar tās likumdošanu un starptautiskajām tiesībām.

2. pants

VEICINĀŠANA, PIEŅEMŠANA

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse savas valsts teritorijā veicina, cik vien tas iespējams, otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus, un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar saviem nacionālajiem likumiem un noteikumiem.

(2) Kad Līgumslēdzēja Puse ir pieņēmusi ieguldījumu savas valsts teritorijā, tā izsniedz saskaņā ar saviem nacionālajiem likumiem un noteikumiem atļaujas, kas nepieciešamas šāda ieguldījuma sakarā, tai skaitā atļaujas pieņemt darbā paša ieguldītāja izvēlētus vadošus pārvaldes un tehniskā personāla darbiniekus neatkarīgi no viņu pilsonības nediskriminējošā veidā.

3. pants

AIZSARDZĪBA, REŽĪMS

(1) Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar saviem nacionālajiem likumiem un noteikumiem aizsargā ieguldījumus, kurus tās teritorijā veikuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, un tā nekavē ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem šādu ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu, paplašināšanu, pārdošanu vai likvidāciju. Katra Līgumslēdzēja Puse vai tās kompetentas institūcijas izdod visas nepieciešamās atļaujas, kas minētas šī Līguma 2. panta (2) punktā.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem savas valsts teritorijā godīgu un taisnīgu režīmu. Šis režīms nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina ieguldījumiem, kurus tās valsts teritorijā veikuši tās pašas ieguldītāji, vai par režīmu, kuru katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina ieguldījumiem, kurus tās valsts teritorijā veikuši jebkuras trešās Valsts ieguldītāji, ja šis pēdējais minētais režīms ir labvēlīgāks.

(3) Vislielākās labvēlības režīms netiek izprasts kā Līgumslēdzējas Puses pienākums attiecināt uz otrās Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem un ieguldījumiem priekšrocības, kas rodas jebkuras pastāvošas vai nākotnē iespējamas muitas vai ekonomiskās savienības, brīvas tirdzniecības telpas vai reģionālas ekonomiskās sadarbības rezultātā, kurā jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm jau ir dalībniece vai kļūst par dalībnieci. Šāds režīms neattiecas arī uz jebkuru priekšrocību, kuru jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm piešķir trešās Valsts ieguldītājiem saskaņā ar līgumu par dubulto aplikšanu ar nodokļiem vai citiem savstarpējiem līgumiem nodokļu jautājumos.

4. pants

BRĪVI PĀRVEDUMI

(1) Katra Līgumslēdzēja Puses, kuras valsts teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji ir veikuši ieguldījumus, nodrošina šiem ieguldītājiem ar minētajiem ieguldījumiem saistītu maksājumu brīvu pārvedumu, it īpaši:

a) ienākumiem saskaņā ar šī Līguma 1. panta (3) punktu;

b) naudas summām, kas saistītas ar aizņēmumiem vai citām līgumsaistībām, kas radušās ieguldījuma sakarā;

c) ienākumiem, kas radušies ieguldījuma pilnīgas vai daļējas pārdošanas, atsavināšanas vai likvidācijas rezultātā.

Pārvedumi tiek veikti nekavējoties konvertējamā valūtā.

(2) Ja nepastāv cita vienošanās ar ieguldītāju, pārvedumi tiek veikti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses spēkā esošajiem nacionālajiem likumiem un noteikumiem, kuras valsts teritorijā ieguldījums ir ticis izdarīts, ievērojot pārveduma dienā spēkā esošo valūtas apmaiņas kursu.

5. pants

ATSAVINĀŠANA, KOMPENSĀCIJA

(1) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm neveic ne tieši, ne netieši ekspropriācijas, nacionalizācijas vai citus pasākumus ar tamlīdzīgu raksturu vai tamlīdzīgām sekām pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem, ja vien šie pasākumi netiek veikti sabiedrības interesēs saskaņā ar likumiem, nediskriminējošā veidā un ievērojot likumos noteikto procedūru, un ja tiek nodrošināta efektīva un adekvāta kompensācija. Kompensācijas summa kopā ar procentiem tiek izmaksāta konvertējamā valūtā un bez kavēšanās ieguldītājam, kam ir uz to tiesības. Attiecīgie maksājumi ir brīvi un bez kavēšanās pārvedami.

(2) Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi ir cietuši zaudējumus sakarā ar karu vai jebkuru citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli vai sacelšanos, kas notikusi otrās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, minētā otrā Līgumslēdzēja Puse piemēro režīmu, kas noteikts šī Līguma 3. panta (2) punktā. Viņiem visos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju.

6. pants

PIRMS LĪGUMA VEIKTIE IEGULDĪJUMI

Šis Līgums attiecas uz ieguldījumiem Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurus saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem un noteikumiem ir veikuši otrās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā. Taču Līgums neattiecas uz strīdiem, kas radušies pirms tā stāšanās spēkā.

7. pants

CITAS SAISTĪBAS

(1) Ja jebkuras Līgumslēdzējas Puses nacionālie normatīvie akti paredz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu, nekā noteikts šajā Līgumā, šie normatīvie akti, ciktāl tie nodrošina lielāku labvēlību, ir noteicošie attiecībā pret šo Līgumu.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkuras citas saistības, kuras tā uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem, kas veikti tās valsts teritorijā.

8. pants

AIZVIETOŠANAS PRINCIPS

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vai tās nozīmēta iestāde veic maksājumu kādam no saviem ieguldītājiem saskaņā ar jebkuru finansu garantiju pret nekomerciālu risku, kuru tā devusi attiecībā uz ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, otrā Līgumslēdzēja Puse, ievērojot aizvietošanas principu, atzīst šī ieguldītāja jebkuru tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētai iestādei. Otrajai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības veikt ieguldītāja veicamo nodokļu un citu valsts maksājumu ieskaiti.

9. pants

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

IEGULDĪTĀJA STRĪDU IZŠĶIRŠANA

(1) Lai izšķirtu strīdus ieguldījumu sakarā starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, starp iesaistītajām pusēm notiek konsultācijas, lai strīdu atrisinātu, cik vien iespējams, draudzīgā veidā.

(2) Ja sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad izteikta prasība izšķirt strīdu, šādās konsultācijās nav bijis iespējams rast risinājumu, ieguldītājs pēc savas izvēles var iesniegt prasību izšķirt strīdu:

a) tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā tiesā, kuras valsts teritorijā ieguldījums ir ticis veikts; vai

b) Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID), kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18.martā Vašingtonā; vai

c) ad hoc šķīrējtiesā, kura, ja vien strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par citu kārtību, tiek izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem.

(3) Ar šo katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt iesniegt ieguldījumu strīdu izskatīšanai starptautiskajai samierināšanai vai šķīrējtiesai.

(4) Līgumslēdzēja Puse, kas ir viena no strīdus pusēm, nevienas procedūras laikā, kas saistītas ar ieguldījumu strīdiem, neizmanto savai aizsardzībai savu imunitāti vai faktu, ka ieguldītājs ir saņēmis kompensāciju saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas pilnībā vai daļēji sedz nodarītos bojājumus vai zaudējumu.

10. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

(1) Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu tiek izšķirti, izmantojot diplomātiskos kanālus.

(2) Ja divpadsmit mēnešu laikā kopš strīda sākuma abas Līgumslēdzējas Puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses prasības tiek nodots šķīrējtiesai, kas sastāv no trim locekļiem. Katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un šie divi šķīrējtiesneši izvirza priekšsēdētāju, kas ir trešās Valsts pilsonis.

(3) Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm divu mēnešu laikā nav iecēlusi savu šķīrējtiesnesi un nav ievērojusi otras Līgumslēdzējas Puses uzaicinājumu iecelt savu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi pēc otrās Līgumslēdzējas Puses lūguma ieceļ Starptautiskās tiesas prezidents.

(4) Ja abi šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc viņu iecelšanas nespēj vienoties par priekšēdētāja izvēli, pēdējo pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma ieceļ Starptautiskās tiesas prezidents.

(5) Ja šī panta (3) un (4) punktā minētajos gadījumos Starptautiskās tiesas prezidents nevar izpildīt minēto pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ viceprezidents, un ja pēdējais nevar veikt šo pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ pēc ranga nākamais augstākais tiesas tiesnesis, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonis.

(6) Šķīrējtiesa nosaka pati savu procedūru, ievērojot citus Līgumslēdzēju Pušu izvirzītos noteikumus.

(7) Katra Līgumslēdzēja puse apmaksā sevis ieceltā šķīrējtiesneša un tās pārstāvja šķīrējtiesā izmaksas. Priekšēdētāja izmaksas, kā arī pārējās izmaksas sedz vienādās daļās Līgumslēdzējas Puses.

(8) Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši ikvienai no Līgumslēdzējām Pusēm.

11. pants

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(1) Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējā paziņojuma datuma, ar kuru Līgumslēdzējas Puses ir informējušas viena otru, ka iekšējās juridiskās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītās. Sākotnēji tas paliek spēkā desmit gadus. Ja sešus mēnešu pirms šī perioda beigām netiek sniegts oficiāls paziņojums par šī Līguma denonsāciju, Līgums tiek uzskatīts par pagarinātu uz nākamajiem desmit gadiem ar tādiem pašiem noteikumiem.

(2) Ja tiek iesniegts oficiāls paziņojums par šī Līguma denonsāciju, 1.–10.panta noteikumi paliek spēkā vēl uz vienu desmit gadu laika periodu attiecībā ieguldījumiem, kas veikti pirms oficiālā paziņojuma iesniegšanas.

TO APLIECINOT, šo Līgumu ir parakstījuši attiecīgo valdību atbilstoši pilnvaroti pārstāvji.

Parakstīts Rīgā 2001.gada 27.novembrī divos oriģināleksemplāros latviešu, rumāņu un angļu valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Aigars Kalvītis

Ekonomikas ministrs

Rumānijas valdības vārdā Leonards Kazans

Attīstības un prognožu ministrs