Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr. 389

Rīgā 2002. gada 14. martā

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta 1999. gada 19. augusta rīkojumā Nr. 485 “Par drošības naudas aprēķinu”

1. Izdarīt ar Valsts ieņēmumu dienesta 1999. gada 19. augusta rīkojumu Nr. 485 “Par drošības naudas aprēķinu” apstiprinātās “Drošības naudas aprēķināšanas un noteikšanas kārtības” sadaļā “Drošības naudas depozīts, izlaižot preces brīvam apgrozījumam” šādus grozījumus:

1.1. izteikt 9. punkta 20. apakšpunktu šādā redakcijā:

“20) Ja precēm, kas saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru ir klasificējamas 25.–97. grupā, izlaišanas brīvam apgrozījumam brīdī ir maksājams muitas nodoklis saskaņā ar likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”, muitas vērtība atšķiras par vairāk nekā 30% no muitas rīcībā esošajām ziņām.”;

1.2. papildināt 9. punktu ar 21. apakšpunktu šādā redakcijā:

“21) Ja VID GMP norāda preces vai preču grupas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība.”;

1.3. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Drošības naudas depozīts par precēm, kas saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru ir klasificējamas:

10.1. 25.–97. grupā, netiek iekasēts šādos gadījumos:

10.1.1. ja juridiskā persona regulāri veic darījumus ar vieniem un tiem pašiem darījumu partneriem un iepriekšējie darījumi ir muitā pārbaudīti ne vairāk kā 12 mēnešus iepriekš, un preces tiek deklarētas ar tādu pašu muitas vērtību kā iepriekšējos darījumos vai piegādēs (pieļaujamas minimālas novirzes, kas radušās, piem., valūtas kursu, tirgus konjunktūras svārstību u.tml. iemeslu dēļ) un ievērojot tos pašus tirdzniecības noteikumus. Gadījumā, ja muitas iestādē nav veikta iepriekšējo darījumu pārbaude 12 mēnešu intervālā, preces var izlaist brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, pamatojoties uz uzrādīto darījumu vērtību, ja nav citu konkrētu riska pazīmju, bet uzrādītā darījuma vērtība jānosūta pārbaudei tai VID teritoriālajai muitas iestādei, kurā kā nodokļu maksātājs reģistrēts preču valdītājs;

10.1.2. ja importētāja ievedamo 25.–97. grupas preču nomenklatūra ir plaša (desmit un vairāk subpozīcijas) un no importējamās produkcijas drošības naudas iekasēšanai pakļaujas ne vairāk kā 20% viena sūtījuma preču nosaukumi, un nav citu konkrētu riska pazīmju;

10.1.3. ja tiek importētas ražošanai paredzētas izejvielas un deklarētājs spēj pierādīt, ka tas nodarbojas ar preču ražošanu un deklarētās preces ir nepieciešams izmantot ražošanas procesam, drošības naudas depozīts netiek iekasēts, ja nav citu konkrētu riska pazīmju;

10.1.4. ja par attiecīgajām precēm ir izsniegts atzinums par deklarētās vērtības atbilstību muitas vērtībai saskaņā ar Muitas likuma 165. pantu uz atzinumā noteikto laiku;

10.1.5. ja par attiecīgajām precēm ir izsniegts muitas iestādes lēmums (vēstule) par muitas vērtības noteikšanu uz lēmumā noteikto laiku;

10.2. 1.–24. grupā, netiek iekasēts šādos gadījumos:

10.2.1. ja ir izsniegts atzinums par deklarētās vērtības atbilstību muitas vērtībai saskaņā ar Muitas likuma 165. pantu uz atzinumā noteikto laiku;

10.2.2. ja ir izsniegts muitas lēmums par muitas vērtības noteikšanu uz lēmumā (vēstulē) noteikto laiku;

10.2.3. ja konkrētajai precei ievedmuitas pamatlikme ir 0%, tad šīm precēm piemērojami nosacījumi tāpat kā 10.1. apakšpunktā minētajām precēm, kas saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru ir klasificējamas 25.–97. grupā.”

2. Rīkojums stājas spēkā 2002. gada 15. martā.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. K.Vītoliņš

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 19.03.2002.