Dalāmu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvara kravas pārvadā ar kravas specifikai atbilstošiem specializētiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem, ja ir saņemta attiecīga atļauja un bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” izsniegts transportlīdzekļa sertifikāts dalāmu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem. Dalāmi kokmateriāli šo noteikumu izpratnē ir apaļkoki un šķeldas. Pārvadātājs sertifikātu saņem par maksu transportlīdzekļu tehniskās apskates vietās. Samaksas apmēru nosaka satiksmes ministrs.

Sertifikātu izsniedz, ja transportlīdzeklis vai tā sastāvs atbilst šādām prasībām: transportlīdzekļa tips atbilstoši speciālajam aprīkojumam ir kravas kokvedējs vai šķeldas vedējs; asu skaits ir ne mazāks par sešām; starpasu attālums divasu vai trīsasu tiltam ir ne mazāks par 1,3 m; visām asīm, izņemot vilcēja stūrējamo asi, ir dubultriteņi; motora jauda ir ne mazāka par 350 ZS vai 257 kW (ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par transportlīdzekļa motora jaudu, pārvadātājs sertifikāta saņemšanai iesniedz transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā attiecīgu apliecinājumu).

Atļaujas dalāmu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem uz noteiktu laiku (līdz trim mēnešiem) izsniedz, pamatojoties uz sertifikātu, ja mehāniskais transportlīdzeklis vai tā sastāvs kopā ar kravu atbilst šādiem nosacījumiem: faktiskā masa nepārsniedz 52 t; faktiskā maksimālā ass slodze atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem lielumiem; kopējais garums nepārsniedz 24 m; platums atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem lielumiem; augstums no brauktuves virsmas atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem lielumiem.

Dalāmu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujas izsniedz un pārvadājuma maršrutus saskaņo atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām, izņemot maršrutu saskaņošanu pārvadājumiem pa pašvaldību autoceļiem. Šos pārvadājuma maršrutus pārvadātājs saskaņo ar attiecīgajām pašvaldībām.

Akceptēts likumprojekts “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”.

Likums ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties starptautiskai Hidrogrāfijas organizācijas konvencijai, ieviestu pasaulē pieņemto praksi attiecībā uz jūras Hidrogrāfijas dienestu darbību — hidrogrāfijas mērījumu veikšanu, navigācijas karšu ražošanu, kuģošanai nepieciešamo publikāciju izdošanu, kuģošanas drošības nodrošināšanu atbilstoši IHO izstrādātajiem standartiem un metodikām.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Būtiskās prasības aerosola flakoniem un to marķēšanas kārtība”, kuri nosaka būtiskās prasības aerosola flakoniem, to ievērošanas uzraudzības kārtību, kā arī aerosola flakonu marķēšanas kārtību. Noteikumi attiecas uz aerosola flakoniem, kuru kopējā ietilpība (atvērta aerosola flakona tilpums līdz aerosola flakona atveres malai (mililitros)) nav mazāka par 50 ml un nav lielāka par: 1000 ml — metāla flakoniem; 220 ml — aizsargātiem stikla flakoniem un plastmasas flakoniem, kuri pārplīstot nevar radīt šķembas; 150 ml — neaizsargātiem stikla flakoniem un plastmasas flakoniem, kuri pārplīstot var radīt šķembas. Latvijā aizliegts izplatīt aerosola flakonus, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām.

Aerosola flakons ir jebkura atkārtoti neizmantojama tvertne, kas izgatavota no metāla, stikla vai plastmasas un kas satur saspiestu, sašķidrinātu vai zem spiediena šķīdinātu gāzi ar šķidrumu, pastu vai pulveri vai bez tā, kā arī ir aprīkota ar ierīci, kas ļauj tvertnes saturam izplūst kopā ar gāzi putu, pastas, pulvera vai šķidrā veidā.

Noteikts, ka Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.maiju.

Akceptēts rīkojums, lai nodrošinātu likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 9.punktā un likuma “Par telekomunikācijām” 8.panta pirmās daļas 5.punktā, 8.panta pirmās daļas 12.punktā, 34.panta pirmajā daļā un trešajā daļā, 39.panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 7.punktā noteikto saistību izpildi.

Satiksmes ministrijai uzdots līdz 2002.gada 22.martam nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai šādus dokumentus: Nacionālais radiofrekvenču plāns, dokumentācija par uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē izmantojamiem radiofrekvenču resursiem un to izmantošanu; Nacionālais numerācijas plāns un dokumentācija par numerācijas resursiem; uzņēmējdarbībai izsniegto licenču un atļauju kopijas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Likumprojekts paredz, ka arī Ministru prezidenta pakļautībā vai pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes ir valsts civildienestā.

Lai Valsts civildienesta pārvalde izstrādātu vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicinātu to īstenošanu, ir nepieciešams paplašināt Valsts civildienesta pārvaldes kompetenci un noteikt, ka tā analizē ne tikai ierēdņu, bet visu valsts pārvaldes iestāžu personāla mācību vajadzības. Attiecīgi tiek paplašinātas Valsts administrācijas skolas funkcijas un noteikts, ka tā īsteno valsts politiku valsts pārvaldes iestāžu personāla izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālu valsts pārvaldes iestāžu personālu. Līdz ar to tiks nodrošināta valsts pārvaldes iestādēs strādājošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana, nodrošināta kvalitatīvas nozares politikas izstrāde un profesionālāki pretendenti uz ierēdņu amatiem.

Likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas nolikumu, kurā tiks regulēta minēto iestāžu administratīvā darbība un iestādes vadītāja kompetence.

Likumprojekts paredz ierēdnim pienākumu pēc kvalifikācijas celšanas noteiktu laiku nostrādāt valsts civildienestā vai kādā citā valsts iestādē, lai valsts gūtu labumu no tās ieguldītajiem līdzekļiem ierēdņa izglītošanā.

Lai nodrošinātu arī citas valsts iestādes ar kvalificētu personālu un lai nodrošinātu ierēdņu rotāciju valsts pārvaldē, likumprojekts nosaka papildu iespēju ierēdnim tikt pārceltam uz citu iestādi ierēdņa amatā. Tādējādi ierēdnim nav pienākums kompensēt kvalifikācijas celšanas un ar izglītības iegūšanu saistītos izdevumus un iestāde var nodrošināt izdevumu piedziņas pienākuma nodošanu attiecīgai iestādei.

Likumprojektā ietverta norma, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Likumprojektā spēku zaudējušā likuma nosaukums aizstāts ar šobrīd spēkā esošā valsts civildienesta jomu regulējošā likuma nosaukumu, kā arī atsauces uz likuma “Par valsts civildienestu” pantiem aizstātas ar atsaucēm uz Valsts civildienesta likuma pantiem, paredzot tās sociālās garantijas, kas ietvertas analoģiskos jaunā likuma pantos.

Prokurora un prokurora amata kandidātam izvirzāmās prasības pamatā netiek mainītas, Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma papildinātas ar specifiskām prasībām. Valsts civildienesta likums neparedz un prokuroriem vairs nebūs tiesību uz šādām likumā “Par valsts civildienestu” paredzētajām sociālajām garantijām: dzīvokļa pabalstu, ģimenes piemaksu, piemaksu par svešvalodu prasmi, vienreizēja gada piemaksu.

Izdarītas izmaiņas, lai atbilstoši Valsts civildienesta likuma prasībām precizētu prokuratūras administratīvā direktora statusu.

Likumprojektā ietverta norma, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī — vienlaikus ar likumu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Tas nepieciešams tādēļ, ka šajā likumprojektā ietvertas atsauces uz Valsts civildienesta likuma pantiem, kuros tiks izdarīti grozījumi ar minēto likumprojektu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Ministru kabinetā akceptētā Latvijas valdības rīcības plānā starptautiskā terorisma apkarošanā ir dots uzdevums izstrādāt grozījumus atbilstoši Eiropas Savienības lēmumam cīņai pret terorismu, paredzot, ka terorisma apdraudējuma objekts var būt ne tikai Latvijas Republika, bet arī citas valstis.

Grozījumi Krimināllikumā paredz: papildināt likuma 48.panta pirmo daļu ar jaunu 14.un 15.punktu, nosakot, ka atbildību pastiprinoši apstākļi ir, ja noziedzīgs nodarījums ir vērsts pret vairākām personām vai arī ja noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret valsts amatpersonu; papildinot likuma 88.panta pirmo daļu, tiek paredzēta kriminālatbildība par starptautisko terorismu; papildināt ar jaunu 88.1pantu, atbilstoši Starptautiskās konvencijas par cīņu pret terorisma finansēšanu prasībām tiek paredzēta kriminālatbildība par terorisma finansēšanu.

Akceptēts grozījums Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”.

22.punkts nosaka, ka pēc saskaņošanas ar robežkontroles punkta vai robežsardzes nodaļas priekšnieku vai augstāku priekšnieku šķērsot valsts robežu ārpus kārtas ir atļauts: valsts un pašvaldību institūciju oficiālām delegācijām; organizētām bērnu grupām. Minētais punkts papildināts ar normu, ka atļauts: tūristu autobusiem, kuru pasažieru sarakstu tūrisma ceļojuma organizētājs 24 stundas pirms robežšķēršošanas iesniedzis robežkontroles punktā.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.116 “Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas”.

Grozījumi nepieciešami, lai atvieglotu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā, pamatojoties uz kūrorta un tūrisma ceļazīmēm, tādējādi sekmējot tūrisma attīstību valstī un palielinot valsts ieņēmumus no tūristiem sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī lai izslēgtu novecojušas normas.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”.

Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu katrai dienai vajadzīgo summu ārvalstnieka uzturēšanās laikam Latvijā vienreizējās ieceļošanas vīzas saņemšanai un atceltu 10 dienu termiņu minētajai vīzai, tādējādi sekmējot tūrisma attīstību valstī un palielinot valsts ieņēmumus no tūristiem sniegtajiem pakalpojumiem.

Noteikts, ka vienreizējas ieceļošanas vīzas saņemšanai izsniedz: ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 60 latu dienā, bet, ja persona uzrāda tūristu mītnes rēķina priekšapmaksu apliecinošus dokumentus plānotā uzturēšanās termiņa ietvaros, — ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 25 latus dienā; dokumentu, kas apliecina, ka ir rezervēta vieta tūristu mītnē; biļeti turpceļam un atpakaļceļam saskaņā ar paredzamo uzturēšanās termiņu.

Akceptēti noteikumi “Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem”. Noteikumi sagatavoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27.panta trešo daļu, lai noteiktu prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem, kā arī lai nodrošinātu EK Padomes Direktīvā 92/3/Euratom un arī EK Komisijas 1993.gada 1.oktobra lēmumā, kas ievieš standartdokumentu Padomes Direktīvā 92/3/Euratom minēto radioaktīvo atkritumu transportēšanas pārraudzībai un kontrolei (93/552/Euratom), noteikto prasību ieviešanu.

Noteikts, ka ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītie materiāli ir tādi materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri bijuši saskarsmē ar radioaktīvajiem atkritumiem un kuru kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte mazāka par Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.288 “Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciāla atļauja (licence) vai atļauja” noteiktajiem limitiem.

Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem plāno vienlaikus ar darbībām ar tādiem jonizējošā starojuma avotiem, kuru rezultātā tie rodas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots sagatavot un līdz 2003.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā koncepciju par radioaktīvo atkritumu pārvaldību.

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības darba vietās”, kuri nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības visās esošajās, kā arī no jauna iekārtojamās vai pārveidojamās darba vietās.

Šo noteikumu prasības neattiecas uz darba vietām: auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos; derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā; zvejas kuģos; lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumos, ja tās neatrodas šo uzņēmumu ēkās; būvlaukumos. Noteikumi nenosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās ārkārtējās situācijās. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.

Noteikts, ka darba vietas, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 2004.gada 31.decembrim pārveidojamas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ministru kabinets noteicis, ka attiecībā uz valsts iestādēm šie noteikumi īstenojami piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”.

Noteikumi nosaka: kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā; kārtību, kādā Robežsardze izmanto Jūras spēku un Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus tās uzdevumu veikšanai jūrā; kārtību, kādā robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības atrasties uz Jūras spēku peldlīdzekļiem, Gaisa spēku gaisakuģos un minēto spēku veidu informācijas centros, lai izmantotu attiecīgos tehniskos līdzekļus; Jūras spēku pienākumus un tiesības valsts robežas apsardzības plānā noteikto uzdevumu izpildē jūrā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”, kurš izstrādāts, lai sakārtotu un izveidotu vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm — specializētā valsts civildienesta ierēdņu — izdienas stāža, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, aprēķināšanas kārtību.

Likumprojekts paredz, ka Valsts robežsardzes darbiniekiem izdienas stāžā netiks ieskaitīti minētie 80 procenti no citās iestādēs nostrādātā laika. Šī norma neattieksies uz tiem darbiniekiem, kuri dienestā robežsardzē pieņemti līdz šā likumā spēkā stāšanās.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

Likumprojekts paredz, ka Valsts robežsardzes darbiniekiem izdienas stāžā netiks ieskaitīti 80 procenti no citās iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās nostrādātā laika. Šī norma neattieksies uz tiem darbiniekiem, kuri dienestā robežsardzē pieņemti līdz šā likumā spēkā stāšanās.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Likumprojekts paredz cukura cenu kompensācijas kārtības un cukuru saturošo produktu saraksta izveidošanas deleģējumu likuma “Par cukuru” 12.pantā. Likumprojektā precizēts datums — 1.maijs, līdz kuram cukurbiešu audzētājs un pārstrādātājs katru gadu noslēdz līgumu.

Cukurbiešu iepirkuma cena ir līgumcena, ko atbilstoši cukurbiešu kvalitātes rādītājiem nosaka cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji, savstarpēji vienojoties. Cukurbiešu kvalitātes rādītājus un to noteikšanas metodes nosaka saskaņā ar Latvijas valsts standartiem, un to sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Mazumtirdzniecībā drīkst realizēt tikai Pārtikas un veterinārā dienesta atzītos un reģistrētos pārtikas uzņēmumos rūpnieciski patēriņa tarā fasētu balto cukuru, kura masa nepārsniedz 10 kilogramus vienā cukura fasējuma vienībā.

Visu veidu cukura ievešana (imports), arī ievešana pārstrādei, tiek licencēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto importējamo cukura produktu sortimentu.

Akceptēti noteikumi “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kuri nosaka epizootisko slimību (pielikums) profilakses pasākumus un to paziņošanas kārtību, ierobežojumus mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā, apkarošanas pasākumu kopumu pēc karantīnas noteikšanas, uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki, dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību, ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai un dzīvnieku izcelsmes atkritumu izbarošanas kārtību slimību apkarošanas laikā, slimību apkarošanas pasākumos iesaistīto institūciju un personu darbību un pienākumus.

Ja ir epizootiskas slimības uzliesmojums (situācija, kad dzīvniekam ir konstatēta saslimšana, kuras apstiprināšanai laboratoriskie izmeklējumi veikti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajām metodēm), Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē Ministru prezidentu par ārkārtēju situāciju valstī. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantinējamā vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritorijas, slimības apkarošanas pasākumi tiek veikti, ievērojot Starptautiskā epizootiskā biroja rekomendācijas.

Noteikumu uzraudzību un kontroli veic: Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu — ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki; Pārtikas un veterinārais dienests — ja ir saslimuši mājdzīvnieki un mājas apstākļos audzēti savvaļas dzīvnieki.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””, kas paredz noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piedāvātas datorizētās biļešu rezervēšanas sistēmas un izmantoti to pakalpojumi.

Grozījums likumā “Par aviāciju” nepieciešams, lai pilnvarotu Ministru kabinetu pieņemt “Noteikumus par datorizēto rezervēšanas sistēmu piedāvāšanu un izmantošanu”. Šie noteikumi nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Padomes 1989.gada 24.jūlija regulu 2299/89 par datorizēto rezervēšanas sistēmu (turpmāk – DRS) darbības principiem un tās grozījumus. Jautājums par aviobiļešu datorizēto rezervēšanu pašlaik Latvijā netiek regulēts.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzņēmējdarbības katedras profesoram, Dr.hab.agr. Kazimiram Špoģim par ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības attīstībā mūža garumā; Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolas matemātikas skolotājai Veltai Zakenfeldei par ieguldījumu darbā ar skolēniem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu K.Špoģim pasniedz zemkopības ministrs Atis Slakteris, bet V.Zakenfeldei — izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 4.jūlija rīkojumā Nr.331 “Par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sarīkošanu”.

Grozījumi paredz izmaiņas rīcības komitejas sastāvā, aizstāti rīcības komitejas locekļi: J.Kurpnieks, Valsts tautas mākslas centra vadītājs, un D.Markova, Dziesmu svētku biroja vadītāja, ar A.Jaunsleini, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, un J.Juraševski, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieku.

Izdarīts grozījums, kas paredz, ka Kultūras ministrija sagatavo un līdz 2002.gada 30.aprīlimiesniedz akceptēšanai rīcības komitejā svētku rīkošanas ieņēmumu un izdevumu tāmi, kā arī noteiktā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments