Par NATO dalībvalstu atbalstu Latvijas dalībai aliansē

Pirmdien, 18.martā, NATO galvenajā mītnē Briselē notika Latvijas un NATO sanāksme par Latvijas 2002.gada Rīcības plānu dalībai NATO. Sarunās Latvijas delegāciju vadīja Ministru prezidents Andris Bērziņš, delegācijas sastāvā bija aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu un Aizsardzības ministrijas amatpersonas, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka un Korupcijas un noziedzības novēršanas padomes sekretariāta vadītājs Rūdolfs Kalniņš. NATO valstis bija pārstāvētas vēstnieku līmenī. Sanāksmi vadīja NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons. Šī bija trešā šāda veida Latvijas un NATO sanāksme.

Sarunās detalizēti pārrunāti prioritārie jautājumi, kuru risināšanai valdībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, gatavojoties NATO valstu vadītāju sanāksmei Prāgā, kur sagaidāms lēmums par alianses tālāku paplašināšanu. Minētās prioritātes ir noteiktas Latvijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas izstrādātajā Rīcības plānā dalībai NATO. Plāna sekmīga izpilde ir būtisks priekšnosacījums Latvijas uzņemšanai aliansē.

Savā uzrunā Ministru prezidents informēja par Latvijas paveikto, gatavojoties dalībai NATO, īpaši pievēršoties tautsaimniecības attīstībai, sabiedrības integrācijai un cīņai pret korupciju. A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās aliansē pastiprinās Baltijas reģiona un Eiropas drošību, kas ir priekšnoteikums Latvijas valsts ilgtermiņa stabilai attīstībai. Jau tagad Latvija dod savu ieguldījumu, piedaloties NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās, attīstot reģionālo sadarbību un īstenojot kopīgos Baltijas valstu aizsardzības projektus.

Sēdes gaitā NATO valstu vēstnieki atzinīgi novērtēja Latvijas progresu Rīcības plāna dalībai NATO izpildē, īpaši slavējot Latvijas ekonomikas stabilu attīstību un dinamisku augšupeju, kas, starp citu, garantē nepieciešamo finansējumu Latvijas aizsardzības vajadzībām. Tāpat vēstnieki pozitīvi atzīmēja Latvijas paveikto sabiedrības integrācijā, vienlaikus mudinot Latvijas valdību arī turpmāk pievērst nopietnu uzmanību šiem jautājumiem. Komentējot pasākumus, ko Latvijas valdība veic korupcijas apkarošanā, NATO vēstnieki pozitīvi novērtēja šos soļus un mudināja Latviju turpināt iesākto. NATO valstu vēstnieki uzsvēra, ka izmaiņas vēlēšanu likumdošanā sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā un arī uzaicinājuma saņemšanu iestāties aliansē.

Klātesošie NATO valstu pārstāvji atzinīgi vērtēja Latvijas ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā un attiecību veidošanā ar Krieviju. NATO pārstāvji piekrita viedoklim, ka Latvijas iestāšanās NATO sekmēs divpusējās attiecības ar Krieviju.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka tikpat nopietns darbs Latvijai jāturpina līdz NATO valstu vadītāju sanāksmei Prāgā šā gada novembrī un arī pēc tās.

Sanāksmes laikā detalizēti pārrunāta arī Latvijas aizsardzības sistēmas koncepcija, aizsardzības plānošana un Nacionālo bruņoto spēku struktūra un uzdevumi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments