Par Latvijas drošību un vietu Eiropā

Latvijas un Lielbritānijas sabiedrības pārstāvju apaļā galda diskusijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar apaļā galda diskusijas laikā: Britu asociācijas Viduseiropai un Austrumeiropai direktors sers Džons Bērčs un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs (augšējā attēlā), Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Eiropas Integrācijas institūta direktore Ilze Ostrovska (apakšējā attēlā)

Vakar, 19. martā, Rīgā sākās apaļā galda diskusijas par aizsardzības un drošības jautājumiem. Diskusijas organizējusi Britu asociācija Viduseiropai un Austrumeiropai sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, un tās ilgs divas dienas. Pēc tam līdzīgas diskusijas notiks Igaunijā. No Lielbritānijas puses diskusijās piedalās ievērojami akadēmisko, politisko un diplomātisko aprindu pārstāvji, kā arī BBC un “Financial Times” žurnālisti, kas pārstāv dažādus, brīžiem visnotaļ atšķirīgus viedokļus.

No Latvijas puses diskusijā piedalās Saeimas deputāti, zinātnes aprindu pārstāvji un arī žurnālisti.

Vakar bija diskusiju diena Saeimā. To atklājot, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs augstu novērtēja Latvijas centienus iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES). Atkārtoti apliecinot savas valsts atbalstu Latvijas vēlmei iestāties NATO, viņš atgādināja NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona neseno vizīti Latvijā, kuras laikā NATO augstākais vadītājs uzrunāja arī Saeimas deputātus, uzsverot viņiem Latvijas vēlēšanu likuma izmaiņu aktualitāti mūsu valsts ceļā uz NATO. S.Nešs pauda augstu novērtējumu Latvijas Valsts prezidentes konsekventajai pozīcijai vēlēšanu likuma labojumu sakarā. Vēstnieks akcentēja arī Latvijā joprojām aktuālo korupcijas problēmu, kuras sekmīgs risinājums ir nozīmīgs Latvijas sekmīgai integrācijai NATO. Viņš pieskārās arī Latvijas attiecībām ar Krieviju, paužot cerību, ka drīzumā starp abām valstīm tiks noslēgti abpusēji svarīgi divpusējie līgumi.

Vēstnieks S.Nešs augstu novērtēja Latvijas sasniegumus virzībā uz ES, uzsverot, ka kopš iestāšanās sarunu sākuma 2000. gadā Latvija sasniegusi patiešām daudz. Mūsu valstij atlikušas vēl pašas sarežģītākās sarunu sadaļas, kuras, pēc S.Neša domām, līdz gada beigām tiks sekmīgi noslēgtas. Apvienotās Karalistes vēstnieks akcentēja arī sabiedrības noskaņojuma nozīmīgumu, jo attiecībā pret Latvijas eventuālo dalību ES vērojama arī skeptiska attieksme. Kā S.Nešam liekoties, daļa cilvēku Latvijā vadās no uzskata, ka mūsu valstij “pietiktu tikai ar iestāšanos NATO, tad kāpēc gan vēl stāties ES...”.

Vēstnieks arī paziņoja, ka viņa akreditācijas laiks Latvijā tuvojas beigām. Taču S. Nešs arī turpmāk sekošot līdzi politisko notikumu attīstībai Latvijā un arī jaunajam spēku samēram un eventuālajai Saeimas koalīcijai pēc oktobra vēlēšanām.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, uzrunājot diskusijas dalībniekus, pauda viedokli, ka Latvija savā ārpolitikas virzībā desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas var runāt galvenokārt par panākumiem. Šos panākumus I. Bērziņš pamatoja vispirms ar to, ka Latvija 1991. gadā nevis ieguva, bet atjaunoja savu valstisko neatkarību. Liela nozīme bijusi arī ciešajai sadarbībai ar partneriem rietumos, īpaši ar Apvienoto Karalisti. Trešais būtiskais faktors, ārlietu ministra skatījumā, bijusi Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķu skaidrība. Šie mērķi bijuši un joprojām ir iestāties ES un NATO, kā arī uzturēt labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tai skaitā arī ar Krieviju. Tagad Latvijas ārpolitikas uzdevumiem pievienojusies arī kopīgā cīņa pret kopīgo ienaidnieku — terorismu.

“Latvijas ārpolitika — tā ir atbildība un līdzdalība,” teica I.Bērziņš, uzsverot, ka Latvijas ārpolitikas veidotājiem ir pamats optimismam. Ministrs pieskārās arī sabiedrības attieksmei pret Latvijas eventuālo iestāšanos ES. “Savu virzību uz ES mēs varam salīdzināt ar kuģa ieiešanu ostā vētras laikā,” teica I. Bērziņš. “Jūra jau pārpeldēta. Mēs tā patiesi varam teikt, jo Latvija iestāšanās sarunās ar ES ir apsteigusi pat dažas agrāk tā sauktās pirmās grupas valstis, iestāšanās sarunās mums atlikušas tikai pašas svarīgākās sadaļas. Taču kuģis nevar ieiet ostā, ja to negrib komanda.” Ministrs akcentēja nepieciešamību sabiedrībai izskaidrot ES darbības principus un Latvijas kā dalībvalsts reālo guvumu šajā organizācijā. Ministrs teica, ka Latvija, domājot par integrāciju ES un NATO, šos procesus nekad nav aplūkojusi atrauti, ārpus Latvijas kopīgās integrācijas. Ministrs arī uzsvēra, ka Latvijas jaunā paaudze kopumā pozitīvi raugās uz mūsu valsts nākotnes dalību NATO.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Diskusijas laikā: Džūlija Smita (Kembridžas universitāte), Gordons Mārsdens (parlamenta loceklis), Bridžeta Kendela (BBC korespondente), Stefans Vegstuls (Financial Times); sers Maraks Gouldings (Sv. Entonija koledža Oksfordā), Enna Deitona (Volfsona koledža Oksfordā), Kristofers Koukers (Londonas Ekonomikas augstskola)

Pēc tam runāja Britu asociācijas Viduseiropai un Austrumeiropai direktors Džons Bērčs, uzsverot: “Baltijas valstu okupācijas gados mēs Lielbritānijā jutām, ka esam zaudējuši saikni ar Latviju. Jums ir liela pieredze, kā sadzīvot ar mūsu bijušajiem partneriem, ar Krieviju. Līdz ar to jūs mums varat ieteikt daudz derīga, kā dzīvot līdzās un saprasties ar Krieviju.”

Dž.Bērčs arī paškritiski atzina, ka ne vienmēr viņš ar kolēģiem Lielbritānijā pienācīgi novērtējis Baltijas valstu daudzveidību. Tā viņa vadītā organizācija pirms pieciem gadiem rīkojusi līdzīgu diskusiju kopā visām trim Baltijas valstīm, un tas, pēc paša Dž. Bērča domām, bijis nepareizi. Šogad viņa vadītā Britu asociācija Viduseiropai un Austrumeiropai diskusiju vispirms sarīkojusi Rīgā, pēc tam līdzīga diskusija notiks Tallinā. Dž.Bērčs salīdzināja arī Apvienotās Karalistes un Latvijas parlamentu atšķirīgās šā brīža aktualitātes: “Britu parlaments šobrīd apspriež jautājumu par lapsu medību aizliegšanu. Jūs šeit Rīgā spriežat par iestāšanos NATO, mēs — par lapsu medībām,” pašironiski pajokoja Lielbritānijas pārstāvis, uzsverot, ka valsts drošība cieši saistīta ar ekonomiku, finansēm, valsts monetāro politiku un vēl daudziem citiem aspektiem. Tāpēc arī Apvienoto Karalisti diskusijā pārstāv gan akadēmisko aprindu pārstāvji un parlamentārieši, gan arī žurnālisti.

Lielbritānijas vēstniece Helsinkos, Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta direktora amata kandidāte Alisone Beilza apspriešanai izvirzīja pašreizējo drošību Eiropā, uzsverot Eiropas valstu dziļo vienprātību 11. septembra terora aktu novērtējumā. Viņa akcentēja ES un NATO lomu, jo, “dzīvojot starptautiski integrētā sabiedrībā, valstis un cilvēki var būt relatīvi brīvi no savstarpēju karu draudiem, taču sabiedrību apdraud citas briesmas — cilvēku un dzīvnieku slimības, iekšējās drošības jautājumi”. A.Beilza tālāk uzsvēra, ka šo briesmu mazināšana prasa striktus ierobežojumus ar konkrētiem likumdošanas aktiem, kas savukārt nedrīkst būt pārāk stingri, lai nepārkāptu cilvēka tiesības.

Viņa arī izvirzīja vairākus diskutablus jautājumus NATO paplašināšanas sakarā, sākot ar Krievijas jauno attieksmi pret NATO un turpinot ar citu Eiropas valstu, piemēram, Ukrainas un Moldovas nākotni pēc NATO paplašināšanās. A.Beilza izvirzīja arī jautājumu, kam, pēc diskusijas dalībnieku domām, vajadzētu lemt par Kaļiņingradas apgabala turpmāko attīstību paplašināto ES un NATO kontekstā. Vēstniece arī akcentēja dažkārt atšķirīgo ASV un Eiropas valstu skatījumu uz starptautiskās drošības jautājumiem. “Tomēr pēc 11. septembra notikumiem mēs esam sapratuši: jo lielāka būs mūsu starptautiskā valstu ģimene, jo drošāk mēs visi jutīsimies,” uzsvēra Lielbritānijas pārstāve.

Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums motivēja Latvijas vēlmi iestāties NATO, atgādinot dramatiskos 11. septembra notikumus. “11. septembris parādīja, cik NATO ir nozīmīga starptautiskajai drošībai,” teica Dz. Kudums. “Taču mēs negribētu būt tikai šīs drošības patērētāji, mēs gribam arī paši dot savu ieguldījumu drošības nostiprināšanā, un mēs to jau darām NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.” Dz. Kudums pastāstīja par latviešu karavīru līdzdalību starptautisko miera spēku operācijās Balkānos. Viņš arī informēja par šogad pieņemto jauno drošības un aizsardzības koncepciju, kā arī uzsvēra finansējuma konsekvento palielināšanu aizsardzības vajadzībām. Šobrīd tas ir 1,75 procenti no iekšzemes kopprodukta, taču 2003. gadā tas būs jau 2 procenti. “Šodien mēs liekam pamatus savas valsts dalībai NATO,” uzsvēra Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, pakavējoties arī pie NATO kontekstā aktuālās korupcijas apkarošanas problēmas. Dz. Kudums minēja nulles deklarāciju ieviešanu un citus Latvijas parlamenta pasākumus, sekmējot cīņu pret korupciju. Dz.Kudums pauda pārliecību, ka Latvija sekmīgi pabeigs arī iestāšanās sarunas ar ES. Viņš arī pastāstīja, ka Latvijas parlamentārieši jau sākuši sadarbību ar Gruzijas kolēģiem, palīdzot Gruzijas parlamentam sakārtot arī savas valsts likumdošanu atbilstoši ES kritērijiem. “Demokrātisko valstu telpas paplašināšana ir ļoti svarīga, un Latvijai ir svarīgi piedalīties šajā procesā.”

Diskusijas dalībnieki vakar plašāk sprieda par tematiem “Eiropas drošība”, “NATO loma”, “Krievijas ārpolitika” un “NATO paplašināšanās”. Vakardienas diskusiju vadīja Britu asociācijas Viduseiropai un Austrumeiropai direktors Džons Bērčs un Eiropas Integrācijas institūta direktore no Rīgas Stradiņa universitātes mācību spēks Ilze Ostrovska. Diskusijā no Apvienotās Karalistes puses piedalījās Lielbritānijas vēstniece Helsinkos, Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta direktora amata kandidāte Alisone Beilza, Dr. Kristofers Koukers no Londonas Ekonomikas augstskolas, Dr. Enna Deitona no Volfsona koledžas Oksfordā, Dr. Džūlija Smita no Kembridžas universitātes, parlamenta loceklis no leiboristu partijas Gordons Mārsdens, Maraks Gouldings no Oksfordas Sv. Entonija koledžas, parlamenta loceklis no liberāli demokrātiskās partijas Pols Kītčs, BBC korespondente Bridžeta Kendala un “Financial Times” līdzstrādnieks Stefans Vegstuls. No Latvijas puses piedalījās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, Ekonomikas institūta direktore un Eiropas kustības Latvijā viceprezidente Raita Karnīte, Saeimas deputāts Rišards Labanovskis, Aizsardzības ministrijas Juridiskās daļas vadītājs Raivo Raudzeps, Rīgas pilsētas drošības un sabiedriskās kārtības komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas nodaļas vadītājs Helmūts Ancāns, Latvijas Universitātes Žurnālistikas katedras pārstāvis Ābrams Kleckins un publicists Viktors Avotiņš.

Šodien, 20. martā, britu parlamentārieši tiksies ar radniecīgo partiju kolēģiem no Latvijas. Britu delegācijas pārstāvji iepazīsies ar Rīgu, Okupācijas muzeju un Centrāltirgu.

Britu asociācijas Viduseiropai un Austrumeiropai mērķis ir veicināt ciešāku saprašanos starp britu tautu un Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un pilsoniskas sadarbības atbalstīšanu. Asociāciju izveidoja 1967. gadā, nosaucot to par Lielbritānijas un Austrumeiropas centru. 1992. gadā tā sāka strādāt ar pašreizējo nosaukumu. Kopš pašas sākotnes asociācija veido kontaktus un rada iespējas patiesam dialogam ar Bulgārijas, kādreizējās Čehoslovākijas, Ungārijas un Rumānijas tautām. Tagad asociācijas darbība ir izvērsta, ietverot arī Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maķedoniju, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku. Sākotnējo organizāciju izveidoja neliela britu parlamentāriešu, preses, rūpnieku, tirdzniecības asociāciju un akadēmisko aprindu grupa. Viņiem bija vienkāršs mērķis: pārvērst darbībā uzskatu, ka par spīti krasām atšķirībām starp Rietumeiropu un politisko sistēmu toreizējā Austrumeiropā abu kontinenta atšķirīgo daļu tautām ir kopīgs Eiropas liktenis. Kopš 1989. gada un pat pirms tam organizācija centusies veicināt Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pārveidošanos par brīvām, demokrātiskām sabiedrībām ar ekonomiku, kas balstīta uz tirgus principiem. Taču asociācija neiesaistās tirdzniecības veicināšanas un komerciālos pasākumos un nesniedz konsultācijas par šīm tēmām.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors