Lai valsts valodu nostiprinātu pamatlikumā

Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs un valodniece Ina Druviete intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 19.martā

— Rīt Saeimā ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā izskatīs grozījumus Satversmē, lai stiprinātu valsts valodu. Saeimas deputāts Jānis Jurkāns, televīzijas raidījumā uzstājoties, šīs izmaiņas ir nosaucis par muļķībām, attiecīgi izmaiņu atbalstītāji ir muļķi. Druvietes kundze, vai ir nepieciešamas šīs izmaiņas, un vai arī Valsts prezidente atbalsta, jo jūs pārstāvat tieši valodniekus, kas pie prezidentes šobrīd darbojas?

Ina Druviete: — Ieteikumu apspriest grozījumus Satversmē nekādā gadījumā nevarētu uzskatīt par muļķību. Par šo jautājumu ir jārunā. Mēs varam diskutēt par to, kādi tieši būs šie grozījumi, bet jau iepriekš tos noraidīt gan nevajadzētu. Pasaulē konstitūcijas ir ļoti dažādas, dažās valstīs pietiek tikai ar vienu tēzi, kas šajā valstī ir valsts valoda, bet citās konstitūcijās valodas jautājumi ir izvērsti pat ļoti plaši, un Latvijas situācijā, šķiet, ir pamats valsts valodu nostiprināt arī mūsu valsts pamatlikumā.

— Tātad ir pārspriests un domāts, un rītdien ir tas brīdis, kad sanāk Saeimas ārkārtas sēde. Rasnača kungs, kas ir tagad līdz galam novērtēts, kādas tās konkrētās izmaiņas ir?

Dzintars Rasnačs: — Vispirms par izteikumiem par muļķību vai nemuļķību. Acīmredzot Jurkāna kungam vajadzētu painteresēties, kas notiek pasaulē un kas notiek Eiropā. Tās ir globalizācijas tendences, kurām pretī valstis noliek tādu politiku, kas aizstāv kultūras pamatvērtības un valodu. Un, ja mēs pavērosim, kas šobrīd notiek Eiropas valstīs, tad — gluži otrādi — valstis uzstāda arvien stingrākas un stingrākas aizsardzības barjeras, kas skar gan imigrācijas politiku, gan darbaspēka kustību, gan arī valsts valodas prasmes nosacījumus. Pat Ungārija, kurai visu laiku nebija valsts valodas likuma, tagad, šķiet, jau ir pieņēmusi šo likumu.

— Pat pamatlikumos?

Dz.Rasnačs: — Ļoti daudzās valstīs tas ir nostiprināts pamatlikumos. Un sevišķi svarīgi tas ir pie mums tāpēc, ka saskaņā ar normu hierarhiju Satversmes normas ir ar augstāku spēku nekā starptautiskie tiesību akti, kuriem mēs esam pievienojušies. Tieši tāpēc Satversmē tas ir jāiekļauj. Protams, tas daudziem varētu nepatikt, arī Jurkāna kungam. Bet līdz ar to mēs radām papildu aizsardzību. Tas skars četras normas.

— Un kādas konkrēti?

Dz.Rasnačs: — Tas skars 18.pantu, kurā ir noteikts, ka Saeimas deputāti paši pārbauda savas pilnvaras spēkā esošajā redakcijā, un papildus mēs iekļaujam tādu normu, ar kuru, līdzīgi kā Valsts prezidentam Satversmē tiek noteikts solījums, arī ikvienam Saeimas deputātam ir jāsniedz šis solījums un viņam ir konkrēta atbildība ne jau tikai par solījuma nepareizu sniegšanu vai neizpildi, bet viņam ir noteikta atbildība arī Saeimas Kārtības rullī, kurš nosaka, ka visu četru gadu garumā par valsts valodas neprasmi atbilstoši šīm profesionālajām vajadzībām viņu var izslēgt no Saeimas. Un te jau ir tas knifs, ja tā latviski var teikt Druvietes klātbūtnē, ka tai Kārtības ruļļa normai ir vajadzīgs konstitucionāls nostiprinājums, un mēs mēģinām to nostiprināt Satversmē.

Foto: A.F.I. Valodniece prof. Ina Druviete

— Par šo solījumu — vai mēs runāsim tagad, vai jūs pateiksit visas normas, jo solījums visvairāk ir izraisījis gan apsmieklu, gan pārdomas, gan piekrišanu, gan nepiekrišanu. Varbūt tūlīt runāsim, tad jūs pateiksit tālāk.

Dz.Rasnačs: — Es domāju — tūlīt runāsim par šo solījumu, jo mani pārsteidza mūsu vecās juristu gvardes ironija, pat salīdzinot to ar dažādiem citiem solījumiem. Nu, atšķiriet, kolēģi, Satversmi — Valsts prezidents arī dod šādu solījumu. Tas ir viens. Arī daudzās Eiropas valstīs ir parlamenta deputātu sniegtais solījums. Tam ir divējāda nozīme, tam ir šī procesuālā rituāla nozīme, no vienas puses, un, no otras puses, šis nostiprinājums Satversmē dod aizsardzību Kārtības ruļļa pantam, ka, ja deputāts to solījumu ir iemācījies no galvas un nelieto valsts valodu, viņu var izslēgt no Saeimas sastāva.

— Druvietes kundze, jums vārds sakāms, jūs esat it kā cilvēks no malas šajā gadījumā, kā neitrāla eksperte.

I.Druviete: — Šajā gadījumā es pārstāvu Valsts valodas komisiju un jāteic, ka arī starp komisijas locekļiem bija zināmas šaubas par šī solījuma nepieciešamību un rezumējot varētu teikt tā: komisija atbalsta šādu solījumu tikai tad, ja Saeimai izdodas vienoties par grozījumiem pārējos pantos, jo solījums viens mūsu situācijā nedos neko. Un vēl, mūsuprāt, tomēr būtu jāpārveido solījuma teksts, jo pašreizējā formā aizstāvēt valsts valodu varētu solīt ikviens deputāts neatkarīgi no savas valodas prasmes un vēl jo vairāk — no šīs valodas reāla lietojuma. Jo ko nozīmē — neaizstāvēt valsts valodu? Būs ļoti grūti pierādīt, ka deputāts ir pārkāpis šo solījuma punktu.

— Ko jūs piedāvājat vietā?

I.Druviete: — Vienkāršāk būtu teikt – lietot valsts valodu atbilstīgi Latvijas Republikas likumiem, bet iespējams, ka Saeimas pārstāvji vienosies par citu formu. Un, šķiet, par to jau runā, ka Saeimas komisijās šī forma acīmredzot tiks mainīta, tas vienkārši ir ļoti neveikls vārds, kas acīmredzot ir bijis par pamatu arī šai ironijai, kas dažkārt izskanējusi.

— Tātad to vēl rīt arī varētu mainīt, Rasnača kungs, izdarīt tur precizējumus.

Dz.Rasnačs: — Tā procedūra ir nedaudz citādāka. Pirmais lasījums ir balsojums par konceptuālu atbalstu šo četru pantu atvēršanai. Pēc tam šie grozījumi ir jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

— Bet otrajā vai trešajā to varētu?

Dz.Rasnačs: — Starp lasījumiem, acīmredzot visdrīzāk ievērojot to, ka šis projekts ir nodots visām Saeimas komisijām, būs daudz diskusiju un gana daudz arī priekšlikumu, un pat pirmajā publiskajā diskusijā, kas mums bija Juridiskajā komisijā, bija atsevišķi vērā ņemami priekšlikumi.

— Profesore Druviete izteica tādas šaubas, ka šim solījumam vērtība ir tikai tad, ja notiek grozījumi arī citos pantos. Kāpēc jums tādas bažas, ka varētu varbūt vienu pantu grozīt ar to solījumu, bet citi paliktu nepiepildīti?

I.Druviete: — Iespēja, protams, nav liela, bet mums tā ir jāpieļauj, jo solījums vien mūsu apstākļos tomēr būtu uzskatāms par deklaratīvu, kaut arī tam, es nenoliedzu, ir ļoti liela simboliska nozīme.

— Rasnača kungs, vai jūs piekrītat tādai nelielai iespējai, ka tikai solījumu vien jūs iemaināt Satversmē.

Dz.Rasnačs: — Tā nav, un es jau trešo reizi mēģinu atkārtot, bet mēģināšu to tagad citādā formā. Šī norma aizsargā to mehānismu, kas ir Kārtības rullī, būs paredzēts arī detalizēti Kārtības rullī izstrādāt kārtību, kā dod solījumu persona, kurai ir kādi fiziski trūkumi, kā dod solījumu persona, kura stājas iepriekšējā vietā, ja iepriekšējais nolicis mandātu uz ministra darbības pilnvaru laiku, kā notiek šī procedūra, ko deputāts parakstās. Tradīcija jau ir, 5.Saeimas deputāti nobalsoja un parakstoties apliecināja, ka tiek atjaunota Satversmes darbība Latvijas Republikā, tas bija 1993.gada jūlijā.

— Cik ilgs laiks paies, lai šīs normas iestrādātu Satversmē, kad būs visi trīs lasījumi galā?

Dz.Rasnačs: — Prognoze — līdz maija vidum.

— Tātad divus labojumus jūs pasacījāt, par solījumu arī izrunājām. Kas vēl tiks grozīts?

Dz.Rasnačs: — Tiks izteikts papildinātā redakcijā Satversmes 21.pants un bez tā, ka tajā jau ir minēts, ka iekšējo darba kārtību nosaka Kārtības rullis, būs arī tāda norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Vai tas būtu īpaši jāakcentē attiecībā uz Saeimu vai ne, par to bija ļoti daudz diskusiju, un viedoklis bija tāds, ka tautas vēlētu priekšstāvju institūcija — tas būtu īpaši jāakcentē un jānostiprina Satversmē. Bez tam būs arī 101.pantā precizējums, kurā ir doma konceptuāli iestrādāt divas lietas, tātad pirmā lieta ir tā, ka Latvijā ir Latvijas pilsoņu vēlētas pašvaldības, un otra lieta ir tāda, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Šīs divas lietas mēģināsim uz otro un trešo lasījumu precizēt veiksmīgākā redakcijā. Kas šobrīd ir, tā ir tādā četrpusējās vienošanās rezultātā vienkāršota redakcija.

— Vai valodas komisijai te kas piebilstams, sakāms, labojams, pārgrozāms, vai piekrītat?

I.Druviete: — Mēs arī uzskatām, ka pamatojums šādas normas ieviešanai ir tas, ka Satversmes ceturtā panta norma tiek interpretēta dažādi, dažādi tiek saprasts, ko nozīmē vārdi “valsts valoda ir latviešu valoda”. Rasnača kungs gan daļēji atbildēja uz šo jautājumu. Mūsu juridiskā nodrošinājuma apakškomisija uzskata, ka, iestrādājot šādu grozījumu, nav konsekvences attiecībā pret citām Satversmē minētām institūcijām — Ministru kabinetu, Valsts kontroli un tā tālāk. Ja jūsu teiktais, ka tas attiektos tikai uz tautas vēlētām institūcijām, būtu spēkā, tad šo iebildumu varētu noraidīt.

Dz.Rasnačs: — Es domāju, tās ir lietas, kuras būs precizētas Ministru kabineta Iekārtas likumā un Civildienesta likumā. Tā ka izpildvaru mēs arī skarsim, bet šobrīd diskusija beidzās pie tā, ka tie ir tautas vēlēti priekšstāvji pašvaldībās un parlamentā. To mēs mēģināsim reglamentēt ar likumu, un ir jau iesniegti grozījumi Pašvaldību likumā .

— To mēs redzēsim rīt, kas notiks ar šiem grozījumiem, rīt būs Saeimas sēde. Bet man ir jums jājautā, kas notiks ar vēlēšanu likumu. Visas šīs izmaiņas un vēlēšanās mainīt valodas statusu sākās ar vēlēšanu likumu, kur prezidente ierosināja grozīt — tieši no vēlēšanu likuma izņemt normu, ka deputātiem ir jāzina valsts valoda, jo citādi mēs netiksim NATO un tā tālāk. Par vēlēšanu likumu tagad ir galīgākais klusums. Saeimas deputāti tagad par vēlēšanu likuma grozīšanu vairs neko nedomā?

Dz.Rasnačs: — No Saeimas deputātiem par vēlēšanu likuma grozīšanu visvairāk domā tie, kas sēž kreisajā pusītē, — PCTVL.

— Un pozīcijas deputāti…?

Dz.Rasnačs: — Katrai partijai ir savs viedoklis. Par “Latvijas ceļu” un Tautas partiju man ir grūti spriest, ir bijuši dažādi viedokļi, par apvienību “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK es atgādināšu, ka mums ir augstākā lēmēja — kongresa — lēmums un mēs šajā jautājumā nepiekāpsimies, tātad nepiekritīsim vēlēšanu likuma grozījumiem.

— Bet šodien avīzēs premjerministrs izteicis bažas: atbraucot no ārzemēm, viņš jūt, ka NATO amatpersonas tomēr tieši vai netieši izsaka tādu viedokli, ka no vēlēšanu likuma šī norma ir jāizņem, citādi var būt apdraudēta mūsu iestāšanās NATO. Tātad jūs būsit tie, kas apdraudēs iestāšanos NATO.

Dz.Rasnačs: — Es domāju, ka iestāšanos NATO vairāk tomēr varētu apdraudēt nākamo vēlēšanu rezultāti un revanšistisko spēku nākšana pie varas, tas ir viens. Otrkārt, iestāšanās rezultātus reāli apdraud mūsu vairāk nekā desmit gadus ilgā neprasmīgā ārpolitika. Protams, līdzīgas sekas varētu iestāties, tāpēc mums ir jāiedarbina visi iespējamie instrumenti un mehānismi, lai savu nostāju konsekventi pamatotu.

— Druvietes kundze, jums tas pats jautājums — par vēlēšanu likumu. Jūs tagad prezidentes paspārnē arī darbojaties. Tas bija prezidentes galvenais mērķis un uzdevums — mainīt tieši šo vēlēšanu likumu. Vai jums ir viedoklis?

I.Druviete: — Prezidentes komisijas uzdevums nebūt nav izstrādāt nosacījumus tieši vēlēšanu likuma grozījumiem. Mūsu uzdevums ir nostiprināt latviešu valodu visos iespējamos aspektos, bet komisijas kolektīvais viedoklis vēlēšanu likuma grozījumu sakarā ir tāds, ka likums ir jāgroza. Bet šeit es nekādā gadījumā negribētu apstāties, mēs uzskatām, ka vispirms ir jārada priekšnoteikumi latviešu valodas nostiprināšanai gan Satversmē, gan arī citos likumos, kuriem mēs vēl pievērsīsimies, un jābūt arī citām garantijām — finansiālām garantijām latviešu valodas nostiprināšanai. Ir par maz tikai ar šiem labojumiem Satversmē, noteikti ir jāstiprina arī citi latviešu valodas aizsardzības aspekti.

Dz.Rasnačs: — Un šie citi aizsardzības aspekti, es papildināšu Druvietes kundzes teikto, ir tādējādi, ka Satversme ir tas pamatu pamats, uz kuru tālāk balstās grozījumi likumos, grozījumi Ministru kabineta noteikumos līdz pat iespējai atkārtoti pārbaudīt valsts valodas prasmi, kā tas ir Igaunijā. Šobrīd vienreiz šo apliecību daļa dabū, nelieto valsts valodu, nezina valsts valodu, bet skaitās, ka viņi zina valsts valodu.

— Tātad vēlēšanu likums nav primārais?

Dz.Rasnačs: — Primārais ir grozījumi Satversmē, un trešais nosacījums ir nepieciešamais finansējums, kā es sapratu, viena miljona vērtībā — apmācībai, stingrai kontrolei.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā