Par stāvokli Latvijas sarunās ar Eiropas Savienību

Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunas Spānijas prezidentūras laikā iesākās ar 23 slēgtajām sarunu sadaļām no 29 šobrīd atvērtajām. Tiek plānots, ka Latvijas gadījumā notiks divas sarunu sanāksmes — 19. aprīlī sarunu vadītāju, bet 10. un 11.jūnijā ministru līmenī. 22.martā paredzētajā sarunu sanāksmē Latvija nepiedalīsies, jo gan Eiropas Savienības, gan Latvijas sarunu delegācijām ir nepieciešams papildu laiks, lai panāktu vienošanos vairākās sarunu sadaļās.

Latvijas iestāšanās ES sarunu grafiks paredz, ka 19.aprīļa sanāksmē varētu slēgt sarunas tādās sadaļās kā “Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas” un “Nodokļi”. Savukārt jūnija sanāksmē varētu slēgt sarunas sadaļā “Sadarbība iekšlietās un tieslietās”, kā arī, ja ES dalībvalstis būs tam gatavas, sadaļā “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”.

Būtisks progress iestāšanās sarunās šā gada pirmajā pusgadā būs iespējams, pateicoties Latvijā veiktajam apjomīgajam sagatavošanās darbam, kā arī veiksmīgi izvēlētajai sarunu taktikai, pārliecinot ES pusi par Latvijas izvirzīto prasību pamatotību.

Šajā ziņā visnozīmīgākās Latvijas nacionālo interešu aizstāvībai ir sarunas sadaļā “Nodokļi”. Latvijas valdība ir izvirzījusi vairākas prasības, kurās līdz nākamajai sarunu sanāksmei jāpanāk vienošanās ar ES pusi. Var paredzēt, ka tiks panākta vienošanās par izņēmumu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma sliekšņa noteikšanai 4 reizes augstākā līmenī nekā ES direktīvās paredzētais. Tāpat Latvijai būs iespējas izmantot tehnisko pārejas periodu šā nodokļa aprēķināšanas shēmai kokmateriāliem.

Taču būtiskākais panākums būs tas, ka Latvija un Lietuva varēs izmantot visgarāko pārejas periodu no visām kandidātvalstīm (līdz 2009.gada 31.decembrim), lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienībā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm. Šo jautājumu Latvijas valdība sarunās izskatīja īpaši rūpīgi, jo tas skar plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu ekonomiskās un sociālās intereses.

Latvijas ekonomiskajai attīstībai svarīgas būs arī panāktās vienošanās attiecībā uz nodokļu režīmu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Valdība tuvākajā laikā paredz izskatīt jautājumu par nepieciešamajiem tehniskajiem grozījumiem šobrīd spēkā esošajā nodokļu likumdošanā, lai brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu efektīvi darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Paredzams, ka mēneša laikā aktivizēsies sarunas arī tādās svarīgās sadaļās kā “Lauksaimniecība” un “Finansu un budžeta nosacījumi”, kad Eiropas Komisija sagatavos ES Kopējo pozīciju projektus šajās sadaļās. Abās šajās sadaļās Latvija turpinās mērķtiecīgi aizstāvēt pozīcijas, kas nodrošinātu Latvijai un Latvijas zemniekiem līdzīgus dalības nosacījumus Eiropas Savienības kopīgās politikas īstenošanā.

Ārlietu ministrijas preses centrs