LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 172

 Par kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek ievests un realizēts spirts un alkoholiskie dzērieni

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka ar 1993. gada 26. aprīli etilspirta un visu veidu alkoholisko dzērienu tirdzniecība (izņemot alu un alkoholiskos dzērienus ar spirta saturu līdz 8 procentiem) Latvijas Republikā atļauta tikai tādā gadījumā, ja Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā saņemts marķējums un sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā produkcija nav kaitīga cilvēka veselībai (tālāk tekstā — «sertifikāts»).

2. Labklājības ministrijai līdz 1993. gada 26. aprīlim izstrādāt sertifikātu un marķēšanas zīmju paraugus un nodrošināt to izgatavošanu.

3. Finansu ministrijai paredzēt Labklājības ministrijai nepieciešamos līdzekļus etilspirta un alkoholisko dzērienu ekspertīzes veikšanai un sertifikācijas sistēmas ieviešanai.

4. Noteikt, ka ar 1993. gada 26. aprīli no fiziskajām un juridiskajām personām, kuras republikas teritorijā etilspirtu un alkoholiskos dzērienus ieved gan tranzītkravu pārvadājumos, gan veicot konsignācijas darījumus, Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā tiek iekasēta drošības nauda, kas, izvedot attiecīgās preces, tiek atmaksāta proporcionāli izvedamo preču daudzumam.

5. Finansu ministrijas Muitas departamentam kopīgi ar Iekšlietu ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām izveidot pastāvīgu dienestu, kurš, ievērojot Latvijas Republikas Muitas kodeksa noteikumus, veiks regulāras muitas pārbaudes etilspirta un alkoholisko dzērienu importētāju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) teritorijā vai telpās, vai tiem piederošajos transporta līdzekļos. (Ja pārbaudē konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, piemērojams Latvijas Republikas Muitas kodeksa noteiktais naudas sods un preču un citu priekšmetu konfiskācija.)

6. Ar 1993. gada 12. aprīli ievest etilspirtu un alkoholiskos dzērienus vai veikt tranzīta pārvadājumus atļauts tikai caur Finansu ministrijas Muitas departamenta noteiktajiem muitas kontroles punktiem.

7. Finansu ministrijas Muitas departamentam ar 1993. gada 26. aprīli muitas robežas punktos iekasēt noteikto akcīzes nodokli par importētajām precēm.

8. Ar 1993. gada 12. aprīli aizliegt fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas Republikā realizēt pārtikas, tehnisko un sintētisko etilspirtu ražošanas un tirdzniecības vajadzībām, ja attiecīgās nozares ministrijā (pašvaldībā) nav saņemta (reģistrēta) atļauja, kurā norādīts etilspirta izmantošanas mērķis un apjoms.

Pārtikas un tehniskā jēlspirta izgatavošana no pasūtītāja izejvielām ir aizliegta.

9. Ārējās tirdzniecības ministrijai, Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz 1993. gada 12. aprīlim iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei izskatīšanai alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu projektu.

10. Noteikt, ka līdz 1993. gada 26. aprīlim mazumtirdzniecības sabiedriskās ēdināšanas un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) attiecīgajā pašvaldību institūcijā jāpārreģistrē atļaujas (licences) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem.

11. Noteikt, ka ar 1993. gada 26. aprīli importētos alkoholiskos dzērienus var pārdot tikai tajos mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros atbilstoši Elektronisko kases aparātu lietošanas noteikumiem (apstiprināti ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 7. jūlija lēmumu Nr. 261 «Par elektronisko kases aparātu ieviešanu republikas mazumtirdzniecības, sadzīves pakalpojumu, valūtas maiņas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos») uzstādīti elektroniskie kases aparāti un šo aparātu tehniskās pases reģistrētas attiecīgajā valsts finansu inspekcijā.

12. Rajonu, pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldībām:

12.1. pārreģistrēt atļaujas (licences) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem tikai tiem mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir uzstādījuši attiecīgos kases aparātus un ir ievērojuši pašvaldību prasības alkoholisko dzērienu tirdzniecībā;

12.2. ja mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir vairāki stacionāri tirdzniecības punkti, tad izsniegt attiecīgajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) speciālo atļauju (licenci) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem,

ka arī atļauju (licenci) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem katram stacionārajam tirdzniecības punktam atsevišķi.

Ja kaut vienam no stacionārajiem tirdzniecības punktiem tiek anulēta izsniegtā atļauja (licence) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem, vienlaikus tiek anulēta arī speciālā atļauja (licence), kura mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) izsniegta uzņēmējdarbības veikšanai — tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem.

Atļauja (licence) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem jāizliek tirdzniecības punktā (zālē) redzamā vietā;

12.3. atļaut alkoholiskos dzērienus tirgot masu pasākumu laikā, izsniedzot attiecīgas pagaidu atļaujas.

13. Aizliegt mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iepirkt alkoholiskos dzērienus no fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav speciālas atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu ievešanai, kā arī izgatavošanai pārdošanai.

14. Noteikt, ka valsts finansu inspekcijas, Ārējās tirdzniecības ministrijas Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, valsts policijas un muitas amatpersonām ir tiesības anulēt pašvaldību institūciju izsniegtās atļaujas (licences) tirdzniecībai ar alkoholiskiem dzērieniem (attiecīgi par to informējot pašvaldības, kuras šīs atļaujas (licences) izsniegušas), ja ar aktu apstiprināts kaut viens no

šādiem pārkāpumiem:

— alkoholiskos dzērienus pārdod bez sertifikāta vai marķējuma;

— alkoholisko dzērienu pārdošanas vietā nav uzstādīts attiecīgais kases aparāts;

— alkoholiskie dzērieni iepirkti nelikumīgi;

— pēc pirmā pieprasījuma nevar uzrādīt maksājumu dokumentus par akcīzes un apgrozījuma nodokļa un ievedmuitas nomaksu.

15. Galvenajai valsts finansu inspekcijai kopīgi ar Finansu ministriju līdz 1993. gada 26. aprīlim izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā tiek novērtēti un valsts budžetā iemaksāti ieņēmumi, kas saņemti, nelikumīgi tirgojoties ar alkoholiskajiem dzērieniem (ieskaitot uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) esošo alkoholisko dzērienu krājumu vērtību).

16. Izdarīt Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 18. decembra lēmumā Nr. 536 «Par pakāpenisku pāreju uz elektronisko kases aparātu lietošanu» šādu grozījumu un papildinājumu:

16.1. izteikt 1.1. apakšpunkta 7. rindkopu šādā redakcijā: «— vietās, kurās tirgo alkoholiskos dzērienus (izņemot importētos alkoholiskos dzērienus)»;

16.2. papildināt 1. punktu ar 1.4. apakšpunktu šādā redakcijā: «1.4. līdz 1993. gada 26. aprīlim:

— mazumtirdzniecības, sabiedriskas ēdināšanas un citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros tirgo importētos alkoholiskos dzērienus.»

17. Atzīt par spēku zaudējušiem:

17.1. Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 4. septembra lēmuma Nr. 375 «Par kārtību ielu tirdzniecībā ar pārtikas precēm un šīs kārtības kontroli republikas pilsētās un apdzīvotās vietās» 6. punktu;

17.2. Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. decembra lēmuma Nr. 524 «Par spirta un stipro alkoholisko dzērienu ievešanu, izgatavošanu un mazumtirdzniecību» 1. punktu ar 1993. gada 26. aprīli.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs D. ĢĒĢERS

Rīgā 1993. gada 5. aprīlī