Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 14.marta sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”, “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” un “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža, Kuduma un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirmkārt, labrīt ar darba sākumu! Tātad, ņemot vērā šo likumprojektu, kas pēc būtības varētu būt kā turpinājums visām tām normām, kas ierobežo attiecīgo personu darbību, tad ir jābūt konsekventiem līdz galam. Un nav vērts runāt tikai par izpilddirektoriem. Anotācijā lasot, es sapratu, par ko nedrīkst būt izpilddirektors, kāds viņš nedrīkst būt, bet tad nav skaidrs, vai viņam ir jāmāk strādāt. Tad jau šo normu arī vajadzētu iekļaut. Bet šos grozījumus, ja mēs runājam nopietni, vajadzētu attiecināt ne tikai uz izpilddirektoriem, bet uz pašvaldību departamentu direktoriem, uz pašvaldību pārvalžu priekšniekiem, nodaļu vadītājiem, privatizācijas komisiju priekšsēdētājiem, jo, teiksim, šīs komisijas būtībā arī ir pārvaldes, tā vai savādāk, un tādā gadījumā būtu vērts, ja jūs izskatītu iespējas šo normu iestrādāt citā likumā — Civildienesta likumā. Jo tas ir attiecināms uz ļoti daudziem ierēdņiem. Nevar izraut vienu ierēdni tikai tāpēc, ka nesen ir notikušas muļķības vienā vietā. Par šīm muļķībām nes atbildības attiecīgās pašvaldības. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam sakārtot valsti, neattiecinot to, kura politiska partija kurā vietā ir pie varas, šis grozījums ir jāiestrādā Civildienesta likumā, nevis šajā.

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātā Saeimas vadība! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedz grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Kādēļ mūsu frakcija to dara? Mūsu frakcijas deputāti nevēlas, lai bijušie komunisti un čekisti, un citu Latvijai naidīgu organizāciju biedri ieņemtu atbildīgus amatus pašvaldībās, ko Rīga nesen nodemonstrēja, ar lielu sajūsmu apstiprinot divas šāda tipa personas par Rīgas priekšpilsētu jeb rajonu direktoriem. Mūsu grozījumi ir ļoti īsi un lakoniski ierobežo tiesības kļūt par pašvaldības izpilddirektoriem, arī izpilddirektoru vietniekiem Rīgas pilsētā, arī rajonu vai priekšpilsētu direktoriem un viņu vietniekiem tos, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies kompartijas, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā. Pašvaldībās var strādāt dažādu politisko pārliecību Latvijas pilsoņi, ieņemt atbildīgus amatus, bet Latvijas neatkarības pretiniekiem, tiem, kuri 1988. un 1991.gadā bija pretējā pusē, bija barikāžu pretējā pusē, tur nav vietas. Tiem deputātiem, tajā skaitā Burvja kungam un viņa frakcijai, kuri vēlas noteikt arī citus ierobežojumus, ir visas iespējas iesniegt tādus, ja viņi kopīgi ar mums atbalstīs šo priekšlikumu nodošanu komisijām un pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pants, kā redzams, norāda nevis uz to, kādas kvalifikācijas no izpilddirektoriem ir prasāmas, tas ir likumā citās vietās, šis pants saucas.... tātad nevar iecelt personu, un šeit ir vesela virkne lietas, kas likumdošanā jau ir akceptētas.

Šādi paši ierobežojumi pastāv arī uz deputātiem, un tā, kā pašvaldību izpilddirektoriem vai viņu vietniekiem ikdienas darbā ir lielāka ietekme pat nekā atsevišķam deputātam, tad šādi ierobežojumi periodā, kurā Latvija likvidē okupācijas sekas, ir pilnīgi loģiski.

Aicinām Saeimas deputātus atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Viens ir runājis pret. Viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 17, atturas — 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ir patīkami, ka pozīcijas partijas atzīst Vēlēšanu likuma nepilnības vai arī kļūdas. Pie tam šīs nepilnības tiek atrastas un labotas katru vēlēšanu priekšvakarā. Tas arī ir interesanti. Ja visus labojumus saliekam kopā, kuri tiek veikti, tad izveidojas jauns, kaut arī varbūt nepilns likums.

Īpaši interesantas vēlēšanas bija tad, kad balsoja divas dienas. Es domāju, ka jūs to labi atceraties. Un starp balsošanas dienām bija tumša, tumša nakts. Protams, šīs muļķības Latvijas Republikā vairs netiks atkārtotas. Balso tikai vienu gaišu dienu, un vakarā akurāti, bez steigas saskaita balsis. Un labi saskaita. Ja visā valstī balsošanu vēlēšanu iecirkņos vada apzinīgi, likumu ievērojoši, godīgi cilvēki, tad, protams, arī Latvijā tam tā ir jābūt.

Visās valstīs vēlēšanu iecirkņos darbu ļoti rūpīgi novēro novērotāji no iecirkņu atvēršanas, kad tiek aizzīmogotas tukšas vēlēšanu balsu nodošanas lādes, un novēro arī visu to gaitu, lai varbūt divas reizes kas nenobalso vai vēl kādi nenotiek negadījumi, apzināti vai neapzināti. Tātad Latvijā novērotājiem arī tāpat ir jābūt.

Un, galvenais, ir jābūt patiesībai, taisnībai un kārtībai. Cienījamie kolēģi! Ja jau Latvijā iepriekšējās vēlēšanās bija tīšuprāt iestrādātas nepilnības, un tagad mēs vēlamies tās likvidēt, tad es aicinu šajā grozījumā izdarīt tādas izmaiņas, lai mēs kļūdas tik tiešām novērstu.

Ja Saeimas deputāti izpildīs šo priekšnoteikumu, nu, vismaz mēs celsim savu reitingu. Un vēl es lūgtu, it sevišķi pozīcijas deputātus, nesteigties ar izmaiņām, un galvenais, ka izmaiņām ir jābūt tādām, lai par tām nobalso vienbalsīgi visi deputāti. Un jāievēro arī opozīcijas ieteikumi, bet ne tā, kā ļoti daudzos likumos jūs iestrādājat to, kas jums ir patīkami vai kas jums ir pateikts priekšā, un tad ar balsošanas mašīnas palīdzību jūs nobalsojat.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Lujāna, Lauska, Salkazanova, Stirāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1994. gada 17. jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Lūdzu šo jautājumu nepārvērst politiskā, kā es jūtu, ka valdošā koalīcija mēģinās. Šā vai tā šis jautājums atgriezīsies jau pēc Lieldienu pārtraukuma atkal Saeimā, tikai vēlreiz no Ministru kabineta puses. Kādēļ ir šis deputātu, varētu teikt šinī brīdī — opozīcijas — priekšlikums? Tādēļ, ka tomēr ir stipras aizdomas par to, ka ar tiem tempiem, kā Kabinets atsūtījis šo konvenciju uz Saeimu, tā var netikt pagūt ratificēta vismaz šīs Saeimas sasaukuma laikā. Diemžēl tāda pieredze ir. Un nevajadzētu, es vēlreiz norādu uz to, pārvērst šo jautājumu par politiku, jo tad tas savā veidā vērsīsies... parādīs it kā Latvijas attieksmi pret Apvienoto Nāciju Organizāciju. Šī konvencija ir aprobēta Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir arī jāratificē Eiropas kandidātvalstīm. Un tas būtu normāls, labs solis, jo šinī gadījumā tāpat konvencijas teksts nevar tikt grozīts, un ne opozīcija būs Ārlietu komisijā vadošā, kas kaut ko pēkšņi izdarīs. Un tādēļ aicinātu tomēr nebalsot ne pret, ne arī atturēties, tomēr dot iespēju, lai konvencija tiktu nosūtīta uz Ārlietu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 52. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Freimaņa, Grīga, Arņa Kalniņa, Čevera iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Modris Lujāns vēlas runāt par.

M.Lujāns (PCTVL). Pirms sāku runāt par telekomunikācijām, gribu izteikt valdošam vairākumam atzinību par labu attieksmi pret Apvienotajām Nācijām, bet mūsu Latvijas Saeimā tas nav pirmais gadījums. Es domāju, šodien Bonnā cilvēki būs iepriecināti par jūsu izturēšanos. Cerams, ka tā ir laba pazīme.

Tagad runāsim par telekomunikācijām. Tas ir iemīļots likums “Latvijas ceļam”. Savā laikā “Latvijas ceļa” valdība visā Latvijā noslēdza populāro vienošanos ar “Tilts Communications”, un Latvija dabūja veselīgu monopolu “Lattelekom”. Šodien es varu izteikt pateicību arī cienījamiem kolēģiem no sociāldemokrātu partijas par to, ka viņi ir iniciējuši sākt diskusiju par to, lai tomēr saglabātu “Lattelekom” irstošo monopolstāvokli Latvijā. Tas pēc būtības šodien ir sairis, kādēļ arī nepieciešams tomēr atkal runāt par to, kā atjaunot tam noteikto darbības laika termiņu. Tādēļ man liekas, ka šodien Saeimā nevienam vairs nav noslēpums, ka diez vai Latvijas valsts pārrunu vedēji Somijā spēs vienoties par kaut cik civilizētu mierizlīgumu ar “Soneru”, jo tie noteikumi, kurus it kā Latvijā slēpj, visai Latvijas sabiedrībai labi zināmi: “Sonera” pieprasa 5% no “Lattelekom” akcijām un papildus vēl 5% no “Mobilā telefona”. Un līdz ar to viņi kļūtu par reāliem, atklātiem monopolistiem, tikai jau legālā veidā. Protams, ir pretējie noteikumi: ja Latvija neizpilda “Soneras” prasības, tad attiecīgi tas Latvijai maksās kaut kur aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, kas būs jāmaksā “Sonerai” par zaudējumiem sakarā ar monopolsituācijas laušanu. Protams, arī mums Saeimas izmeklēšanas komisija, kura ir atbildīgā par kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju un kurai ir nosūtīts pagājušās ārkārtas sēdes lēmums, plāno arī izpētīt, jo ir radies viedoklis, ka Latvijā nav nopietni diskutēts jautājums, kādas sekas var būt, ja Latvija sāks pārrunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju par termiņa atjaunošanu un arī tajā skaitā ar Eiropas Savienību. Ir pilnīgi reāli iespējams, ka tāda darbība var notikt. Protams, tas ir jāveic civilizēti. Un tādēļ šodien, ja valdošais vairākums noraidīs šo priekšlikumu sākt šo diskusiju, jūs paši sevi iedzīsiet stūrī. Mierizlīgums Helsinkos nenotiks! Tas ir labi jāsaprot. Latvija maksās advokātiem milzu summas katru dienu un tad iestāsies tas, ka, nu, Latvijai būs, pazaudējot vai nenoslēdzot mierizlīgumu, jāmaksā “Sonerai”. Bet, protams, es saprotu, valdošais vairākums to visu vilks garām pēc vēlēšanām, lai, teiksim, vienā gadījumā vai nu tad kaut kā domātu, ko darīt pēc vēlēšanām, vai arī otrā gadījumā uzgrūstu jaunajai valdībai, ko veidos jau tagad bijušais valdošais vairākums.

Tādēļ es aicinu tomēr šo diskusiju sākt šodien, likumprojektu nosūtīt uz komisijām, un histērija par to, ka līdz ar to iestāsies Pasaules tirdzniecības organizācijas sankcijas vai Eiropas Savienības sankcijas, diez vai notiks.

Tāpat kā savā laikā, kā norādīja atsevišķi valdošo partiju pārstāvji, šis ieraksts par vienošanos ar Pasaules tirdzniecības organizāciju ir noticis pēc Amerikas un Šveices ļoti liela spiediena, pieprasot, lūk, ielikt tādu normu, bet es domāju, ka šodien politiskā situācija pasaulē ir mainījusies un var sākt diskusijas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju par to, lai šis monopolstāvoklis savā veidā saglabātos, jo tas samazinātu zaudējumus Latvijas valstij.

Es vēlreiz aicinu valdošo vairākumu nebaidīties, pieņemt arī drosmīgus lēmumus, neiet viens otra partiju pavadā, jo būs jau tāpat jāatbild Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret runās deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Cienot iesniedzēju viedokli, it īpaši Arņa Kalniņa viedokli, es gribētu tomēr uzsvērt sekojošo, ka, mūsuprāt, šis ceļš ir ejams vienīgi tad, ja mēs tik tiešām prognozējam, ka valdības partijas īstenos bezierunu kapitulāciju ārzemju investora “Soneras” priekšā. Tad tik tiešām šis ceļš būs daudz, daudz veiksmīgāks nekā tas, kur var, teiksim, nonākt, ja valdības partijas nepilda sistemātiski savas norunas, solījumus un apņemšanās.

Bet es gribētu, kolēģi, atgādināt to, ka ārkārtas sēdē mēs visi — opozīcijas partijas un arī valdības partijas — dažādos balsojumos dažādi atbalstīja pašu svarīgāko jautājumu. Jautājumu par atklātību, kas attiecas uz mierizlīgumu un uz mierizlīguma norisi, kādas ir Latvijas pozīcijas uz ekspertu pieaicināšanu, neatkarīgu ekspertu, tajā skaitā Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, citu asociāciju telekomunikāciju nozarē, pieaicināšanu un viņas ekspertīzes veikšanu, un arī, protams, kā jau es minēju, starptautiski juridisku auditu, ļoti nopietnu solīdu firmu, kas varētu arī tikt izvēlēts, un skatīt cauri visus šos slepenos dokumentus un līgumus, ko valdība sagatavo.

Es gribētu atgādināt to, ka šajā gadījumā mēs visi esam vienojušies, arī Saeimas deputāti, ka bez šīs atklātības viss šis process, kas saistās ar šķīrējtiesu un mierizlīgumu, izskatās pēc afēras, un par to ir ļoti daudz rakstīts arī presē. Un tāpēc es domāju, ka mums nav nepieciešams mainīt šo galveno tēmu — atklātību pret attiecīgi šī te monopoltermiņa pagarinājumu, jo, kā es uzsveru, tas būs labāks vienīgi tad, ja valdības partijas veiks bezierunu kapitulāciju.

Es gribētu vēl šeit minēt dažus nopietnus argumentus. Kolēģi ir uzsvēruši arī... Iesniedzēju puses kolēģi ir uzsvēruši, ka monopols pats par sevi nav slikts, ja vien to efektīvi regulē.

Tātad es varētu šeit Arnim Kalniņam piekrist ar vienu piebildi, ka tas nav izdevies līdz šim, un, ņemot vērā to, ka, ja tas turpināsies līdz 2013.gadam un pamatdokuments būs “jumta” līgums, to nevarēs izdarīt arī turpmāk, jo mēs vienpusējā kārtā neko mainīt nevarēsim, vajadzēs investoru piekrišanu.

Kolēģi! Tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija nepiekrīt mūsu kolēģiem no opozīcijas un nav gatavi iet šo ceļu, kas varbūt ir labāks par to, ko piedāvā valdība. Un ja viņa tik tiešām zaudē šo tiesas procesu un mums ir jākompensē. Bet mums ir jāatceras vēl viena lieta. Ka pašreiz šī situācija nozīmē šīs monopolsituācijas saglabāšanu, piedevām vēl pastiprinošos apstākļos. Jo Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumā, par kuru mēs esam iepriekšējā plenārsēdē daudz runājuši, ar Latviju ir monopolsituācijas pastiprināšanās, un ir tādi termini, kuri pat mums Telekomunikāciju likumā nav vispār ietverti un kas nozīmē to, ka līdz 2013.gadam “Lattelekom” šos tīri telekomunikāciju terminus varēs skaidrot pēc sava prāta un gribas, kā tas jau ir noticis ilgstoši. Un es uzskatu, ka tas nozīmē ļoti būtisku jautājumu — jauno informācijas tehnoloģiju datu pārraides ierobežojumus un tajā skaitā arī, teiksim, šo telekomunikāciju konkurences iegrožojumus, jo pats mērķis tādā gadījumā pazūd. Mēs neejam uz telekomunikāciju tirgus liberalizāciju, kura ir vērtība, kura nodrošinātu zemākus tarifus. Un šeit nav runa par to, ka tik tiešām pieaug mobilo telefonu sakaru, teiksim, lietotāju skaits un strauji. Jo aizvien ir arī ļoti ievērojams — 700 000, vairāk pat, arī “Lattelekom” abonentu skaits. Tā ka mēs šeit zināmā mērā ejam, manuprāt, nepieņemamus kompromisa ceļus, kas, mūsuprāt, varētu varbūt uzlabot situāciju vienīgi tad, ja valdība totāli zaudē šķīrējtiesā.

Es vēl gribētu pateikt, ka pilnīgi aplami ir arī valdības pārstāvju apgalvojumi, ka, prasot mierizlīgumu, atklātību par mierizlīguma procesiem un izmaksām, mēs kaut ko nodotu — “Soneras” pusei argumentus, kas būtu vajadzīgi Latvijas pusei tiesvedībā. Nav tā! Jo viss mierizlīgums ir saskaņots ar “Soneru”, un tie ir absolūti meli. Un es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka visam, kas ir saskaņots ar “Soneru”, nav jābūt slepenam, jo tas jau viss ir zināms tāpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 13, atturas — 49. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Zvejsalnieka, Freimaņa, Arņa Kalniņa, Čevera iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs jums piedāvājam ar attiecīgo likumprojektu iespējas izskatīt valstī pastāvošo privātskolu finansējumu un izsakām pateicību, ka ļaujat vismaz mums arī pateikt par savu piedāvāto likumprojektu. Un labi, ka neatkārtojas prakse, kas bija ar iepriekšējo likumprojektu, kuru tikko mēs jums piedāvājām. Īpatnēja pieeja, ka jūs uzskatījāt par pareizu gan izanalizēt mūsu piedāvāto likumprojektu, gan arī pateikt visu, ko domājat par mums pašiem. Tādā veidā domāju, ka uz priekšu, lai mums nebūtu jāsacenšas, kurš pirmais pieskries un nospiedīs pogu, kurš runās, droši vien ir vajadzīgi kaut kādi grozījumi Kārtības rullī, jo nekāda īpaša politiskās kultūras paraugstunda šoreiz nebija.

Tagad attiecībā par mūsu piedāvāto likumprojektu par privātskolām. Mēs patiešām saskārāmies, ka valstī pastāv privātskolu tīkls, izveidots daudzu gadu garumā. Bet lielākoties šīs privātskolas ir gan akreditētas, bet tomēr jāpasaka, ka tās netiek finansētas noteiktā apjomā. Jo gan paši dibinātāji nespēj finansēt mācību programmu pilnā apjomā, gan arī to cerēto naudiņu, ko varētu saņemt no valsts, šīs privātskolas nesaņem. Kur ir, mūsuprāt, problēma? Mūsuprāt, problēma tomēr ir tā, ka, akreditējot skolas un dodot iespēju dibinātājiem skolas atvērt, valsts caur Izglītības un zinātnes ministriju nav izveidojusi šo kritēriju sistēmu, pēc kuriem uz katru bērnu ir noteikts finansējums, un neatkarīgi no tā, uz kurieni bērns iet, vai viņš iet uz privātskolu, vai viņš iet uz pašvaldību skolu vai valsts skolu, viņam iet līdzi naudiņa, un katrs dibinātājs līdz ar to var rēķināties ar ļoti konkrētu garantētu naudu. Un līdz ar to tad mierīgi var veidot un atklāties privātskolas, dibinātāji zina, uz kādiem noteikumiem tās tiek atvērtas, un tāpat valsts apzinās savas iespējas. Ja valsts redz, ka viena privātskola ir atvērusies un tā ir akreditēta, un tā pastāv, tad var domāt par nākamo. Bet pašreiz valsts ir izlaidusi no rokām šos grožus, un līdz ar to mēs patiešām esam nonākuši pietiekami konkrētā strupceļā.

Lai izietu no šī strupceļa, pagājušoreiz parlamentā tika pieņemts lēmums, nu, tādā gadījumā varbūt izdarīt šo konsolidēto atbildību... Jā, lai ir valsts par to atbildīga, bet arī obligāti lai ar to tiek galā arī pašvaldības. Un mēs uzskatām, ka šoreiz šis ceļš nav pareizs. Valsts un valdības atbildību nevajag tik vienkāršoti uzlikt uz pašvaldībām. Pašvaldības var un tās darīs savu darbu, lai privātskolām palīdzētu, bet tas nedrīkst būt obligāts nosacījums pašvaldībām. Protams, ņemot vērā, ka arī budžeta grozījumus kā tādus... pat ja ir, kur šos naudas līdzekļus atrast, budžeta gada ietvaros nav tik vienkārši šos grozījumus izdarīt. To, ko var izdarīt vēl Rīgas pilsēta, kam budžets liels, bet tādā gadījumā daudzas citas pašvaldības pat gribēdamas nevar sākt pildīt attiecīgo likumu.

Mūsu piedāvājums — atgriezties pie shēmas, ka valsts, uzņemoties atbildību par kopējo sistēmas pastāvēšanu, to skaitā ar privātskolu klātbūtni, arī atrisina jautājumus, kas saistīti tieši ar valsts atbildību — gan nodrošina akreditāciju, izvērtē programmas, dibinātāju piedāvājumu, gan arī, izveidojot ļoti konkrētus kritērijus, dot iespēju mierīgi privātskolu tīklam attīstīties. Protams, es domāju, ka tad pie šiem apstākļiem arī palīdzot privātskolām attīstīties, jā, ir gan papildu iespējas nodrošināt augstāku izglītības līmeni, gan valstij kopumā varētu būt arī mazāki izdevumi, nekā nodrošinot tikai vienai pašai jebkuras valsts vai pašvaldības skolas pastāvēšanu.

No tāda viedokļa mēs piedāvājam atgriezties pie šī jautājuma, un, ja valsts, valdība caur Izglītības un zinātnes ministriju tiks tieši galā ar šo kritēriju noteikšanu, mēs uzskatām, ka problēma atkritīs pati par sevi, un šodien līdz ar to piedāvājam noņemt šo obligāto atbildību no pašvaldībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals runās pret.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Klausoties nupat argumentācijā par šo likumprojektu, man neradās citas asociācijas, kā vien tās, ka tiek piedāvāts ārstēt galvas sāpes, nocērtot galvu.

Šī likumprojekta jēga ir tāda, ka likumprojekts tiek papildināts ar vārdiņu “var”. Tātad tā vietā, ka valsts un pašvaldības piedalās privāto skolu finansējumā, tiek pievienots vārdiņš “var”, kas nozīmē tikpat labi, ka var arī nefinansēt.

Ja mēs visi atceramies, gadu atpakaļ mēs diskutējām par šo jautājumu. Un runājām par to, ka jābeidz šī neskaidrā situācija, kas rada absolūtu virkni problēmu privātskolu finansējumā un izņēmām šo te iespēju “var”, “nevar”, “daļēji var”, “kādā apjomā var” no likuma un noteicām precīzi, kādā apjomā. Līdz ar to, lasot anotāciju, es domāju, ka pretrunīgāku anotāciju ir grūti iedomāties, jo tepat ir rakstīts, ka nav noteikti kritēriji. Tajā pašā laikā likumā un tepat, lapas kreisajā pusē, skaidri un gaiši ir rakstīts esošā likuma tekstā, ka finansēšana tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu uz minimumu uz vienu izglītojamo. Un īstenībā mums jārunā nevis par privātskolām un valsts skolām, pašvaldību skolām, bet par bērniem. Par bērniem, kuri ir jāizglīto un kuru izglītošanai ir nepieciešams finansējums. Un mūsu doma gadu atpakaļ, izdarot grozījumus likumā, pamatideja bija tāda, ka jāgarantē, lai bērniem šis te minimums izglītībai, finansējuma minimums tiek garantēts neatkarīgi no pašvaldības finansiālā stāvokļa, neatkarīgi no tā, kur šī pašvaldība atrodas. Līdz ar to pēc būtības pašvaldībām būtu jābūt ieinteresētām tieši tāpat privātskolu attīstībā, jo valstij un pašvaldībām taču jāgarantē minimums. Tas nozīmē, ka pārējo finansējumu nodrošina pašas skolas. Līdz ar to pašvaldībām izdevumi kļūtu mazāki.

Kas vēl šeit rakstīts? Izglītības...pašvaldību izglītības iestādes nokļūstot nevienlīdzīgā situācijā. Pašlaik par nevienlīdzīgu situāciju ir tiesīgas runāt tikai un vienīgi privātās mācību iestādes, jo tieši tās nesaņem no valsts šo minimālo finansējumu un tieši tām ir jāgādā absolūti viss finansējums, lai nodrošinātu mācību procesu. Vēlreiz atgriežoties pie tās domas, ka jautājums, ja ir kāda problēma normatīvajos dokumentos, tad ir jāmaina, jāpilnveido normatīvie dokumenti, ir instrumenti, kā pašvaldību izlīdzināšanas fonds, ko izmantojot var precīzi nodrošināt, lai visiem bērniem Latvijā būtu vienlīdz labas iespējas izglītoties un ir vienlīdzīgs finansējums. Tā ka līdz ar to es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu — grozījumiem Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Izglītības likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 51. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Mitrofanova, Sokolovska, Lujāna, Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Man ir jādod paskaidrojums, kāpēc daudzu izteiktā... kuluāros saka, ka tā ir provokācija, ko mēs te darām, kāpēc mēs to darām un uz ko mēs ceram.

Tātad vispirms šie grozījumi, kas ir ierakstīti, ir tie, kurus jūs, noraidot šodien mūsu priekšlikumu, noteikti iesniegsit pēc pāris nedēļām un varbūt pat līdzīgi kā jaunnedēļ sarīkosit briesmīgu klaunādi, parādot, cik jūs esat briesmīgi toleranti un demokrātiski.

Mūsuprāt un manisprāt, tas NATO, Eiropas Savienības un citu mūsu godprātīgo starptautisko draugu ierosinājums mainīt Vēlēšanu likumu ir nevis vēlēšanās dabūt kādu likuma normas grozīšanu mūsu valstī, bet gan panākt to, lai Latvija izskatītos daudzmaz demokrātiska citu valstu starpā starp tām valstīm, kuru saimē mēs gribam tad briesmīgi iestāties. Un kāpēc mēs šodien ierosinām skatīt? Nu, mēs gaidījām trīs mēnešus šo retorikas noslēgumu, bet tas nebeidzas un nebeidzas. Redzam, ka notiek arvien jaunas un jaunas diskusijas, un, godīgi sakot, vēlēšanas būs šogad augustā... oktobrī, ja, ja mēs to darīsim septembrī — sāksim grozīt, diez vai vēlēšanas no tā iegūs, un iegūs visi tie, kas šeit ir un mēģinās pierādīt vēlētājiem savu darboties gribēšanu 8.Saeimā. Mūsuprāt, tieši tas, ka normas, kuras lielākai daļai klātesošo zālē ir pieņemamas, tiks noraidītas šodien tikai tāpēc, ka to izvirza “nepareizi” politiskie spēki, parādīs īsto demokrātiskumu, kāds valda mūsu valstī. Un neatkarīgi no tā, ko jūs pēc tam sagrozīsit un kādus vārdus jūs melosit jaunnedēļ trešdien, un ko pēc tam iegrozīsiet, šis te nedemokrātiskuma traips būs dikti lielāks nekā tas labums, ko jūs izdarīsit, sabalsojot pēc tam ar briesmīgu melu devu garnētus šos te labojumus, tieši šos, kurus mēs tagad iesniedzam.

Paldies! Es aicinu atbalstīt Prezidija izvirzīto priekšlikumu — nodot komisijai un tur mierīgi šos jautājumus izdiskutēt. Būsim demokrāti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 42. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Izskatām deputāta Imanta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Nākamais jautājums. Deputāts Vents Balodis lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Ligitas Kuzmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Ligitu Kuzmani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija, visiem balsojot par, atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Ligitu Kuzmani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1.Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Aivara Uminska apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Aivaru Uminski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija šajā gadījumā arī vienbalsīgi atbalstīja ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Aivaru Uminski par Latgales apgabala tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Zanes Keseles iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu iecelt Zani Keseli par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Te noteikti ir piebilstams, ka minētajai tiesneša amata kandidātei ir arī maģistra grāds tiesību zinātnēs, un, protams, komisija vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Iecelt Zani Keseli par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Karīnas Kazārovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī šajā gadījumā kandidātei ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Un tieslietu ministres ieteikumu iecelt Karīnu Kazārovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Iecelt Karīnu Kazārovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Zigfrīda Berezovska iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja arī šo. Arī dokumentus par šo kandidatūru, un šajā gadījumā balsis dalījās: pieciem balsojot par, diviem atturoties. Tātad kopumā ir atbalstīta šī kandidatūra.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Iecelt Zigfrīdu Berezovski par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 36, atturas — 33. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Krista Līča iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu iecelt Kristu Līci par Liepājas tiesas tiesnesi. Šis ieteikums tika atbalstīts vienbalsīgi, balsojot par atbalstu lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — iecelt Kristu Līci par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī uz otro Liepājas tiesas vakanto tiesneša amata vietu pretendē jauns tiesnesis, un tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu — iecelt Arni Lapiņu par Liepājas tiesas tiesnesi — Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī Rēzeknes tiesā ir vakanta vieta, un uz šo vietu pretendē Aija Jermacāne. Tieslietu ministres ieteikumu iecelt Aiju Jermacāni par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi, Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī Cēsu rajona tiesā ir vakanta tiesneša amata vieta. Uz to pretendē Daina Ročāne, un tieslietu ministre saskaņā ar Kvalifikācijas kolēģijas atzinumu arī iesaka iecelt Dainu Ročāni par Cēsu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministres ieteikumu — iecelt Vitu Lāčplēsi par Daugavpils tiesas tiesnesi — Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja vienprātīgi, balsojot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”.

Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Kā mēs zinām, vienā no ārkārtas plenārsēdēm šis jautājums tika novirzīts Tautsaimniecības komisijai. No Tautsaimniecības komisijas... Tautsaimniecības komisija, sagatavojot šo dokumentu, viņš ir 4168A.... arī uz otro lasījumu.

Alternatīva likumprojekta nav no Tautsaimniecības komisijas. Ir papildinājumi.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 118. pantu šis jautājums var tikt izskatīts šodien pirmajā lasījumā ar vispārējām diskusijām un arī uzreiz otrajā lasījumā, ja Saeima... ja mēs nenolemjam citādi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu turpinām!

A.Kalniņš. Tātad saskaņā... es...

Sēdes vadītājs. Vispirms ir debates. Un pēc tam mēs balsosim. Lūdzu! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Kas latvietim ir dārgāks par savu senču zemi? Tikai dzīvība. Un, ja mēs paskatāmies, tūkstošiem jā... cik tūkstošu latviešu vīru atdeva savas dzīvības un nolika galvu par Latvijas brīvību un par Latvijas zemi, sākot no 1905. gada.

Visi tie, kas 6. Saeimā nobalsoja par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem, ir nolikti uz kauna laktas. Paldies kolēģim Grīgam, kurš, nebūdams liels politiķis, nobalsoja pret. Bet tie, kas sevi uzskata par lieliem politiķiem, diemžēl nobalsoja par — ārzemniekiem izpārdot Latvijas zemi.

Zemes izpārdošana ārzemniekiem.... tas atkal bija ne Latvijā radīts projekts, bet bija piespēlēts, un diemžēl kārtējo reizi uzķērāmies uz šīs ēsmas. Un nav saprotams, kāpēc tas tā notiek. Latvietim zeme ir tikai Latvijā un latvietim zeme ir mantota no saviem slavenajiem priekštečiem, bet ne iekarota, atņemta vai nopirkta. Latvijas valsts atrodas uz zemes, kur vienmēr dzīvoja mūsu senči: latgaļi, lībieši, sēļi, kurši vai zemgaļi. Tāpēc, ja nav labas vēstures vai arī nevēlās Latvijā to uzrakstīt, jo tā vēsture, kuru diemžēl māca skolās, ir nožēlojama, tad vismaz ir jāvadās no savu vecāku ieteikumiem, ka Latvijas zeme un Latvijas valsts ir jāsaglabā un ka Latvijas zemi ārvalstniekiem nevar izpārdot ... Un, satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, vienmēr paceļas jautājums — kāpēc Latvijā notiek tādas nejēdzības? Starptautiskās tiesas, kur Latvija vienmēr zaudē, un tagad vēl būs vismaz kādas četras, piecas, slikti likumi, pilnīga vai nepilnīga tiesu darbība, ēnu ekonomika un, pēc finansu ministra Bērziņa kunga izteikuma, tā ir sasniegusi 42—43%, to viņš ir pateicis vienā no saietiem, kur viņš satikās ar uzņēmējiem. Tas taču ir briesmīgi! Citas nejēdzības, kuras savirknējas ķēdē, un šī ķēde žņaudz latviešus vai Latvijas iedzīvotājus, un tagad, ja mēs paskatāmies uz tām važām, kuras ir uzliktas mūsu zemniekiem, un kas tās ir uzlicis? Diemžēl mūsu Latvijas Republikas valdība. Uzmanīgi analizējot, mēs paskatāmies, kā veikli latviešu zemnieku nodzen no viņa zemes.

Un kā tad tas notiek? Neatbalstot zemnieku, valdība radīja situāciju, ka saražoto zemnieka produkciju valsts neiepērk. Valstij ir vajadzīga Latvijas zemnieku saražotā produkcija — vai tas ir armijai, vai cietumam, vai citām valsts vajadzībām. Diemžēl to vēlas un iepērk no ārzemēm, ne no latviešu zemniekiem. Un tagad, ja mēs paskatāmies dažas iepirkuma cenas, teiksim, piens: 1 litrs ar tauku saturu 4,4% maksā no 4 līdz 8 santīmiem, un viens litrs minerālūdens maksā 30 santīmi. Bet veikalā, ja paskatāmies uz pienu, tad ar tauku saturu 2,2% maksā 24 santīmi. Tad kas saņem to starpību — 20 santīmu lielumā? Protams, ne latviešu zemnieks! Graudi: iepērk no 20 līdz 30 vai 40 lati par tonnu. Un tas arī ir zem pašizmaksas, un katru gadu mēģina kaut kādā veidā to iepirkuma cenu samazināt. Ja mēs paskatāmies, kā tad notiek latviešu zemnieku vai rūpnieku saražotās produkcijas pieņemšana lielveikalos, kurus tagad izveido. Rīgā jau to būs vairāk nekā kultūras namu vai citu iestāžu. Tad, ja aizved produkciju uz turieni, veikala vadītāja par kuru katru cenu piespiež zemniekam nodot viņa saražoto produkciju zem pašizmaksas. Un tad — kas tad paņem to peļņu? Protams, lielveikals! Kāpēc tad valdība nerūpējas par to, lai mūsu zemnieku saražotā produkcija būtu iepirkta par to cenu, par kuru tik tiešām ir jāiepērk? Un kas notiek ar mūsu mazajiem veikaliem un vispār ar Latvijas mazajiem vai sīkajiem uzņēmumiem? Tos iedzen bankrotā! Un vēl jau strādā, protams, slavenā nodokļu sistēma. Nu, tāda ir tā valsts politika, kura neatbalsta nedz zemniekus, nedz mazos uzņēmējus, un tajā skaitā latviešus un Latvijas iedzīvotājus. Par cik zemnieks nevar saņemt naudu, notiek tāds darījums: viņam nav kur pārdot produkciju, viņš nevar saņemt naudu, bet viņam ir jāsamaksā obligāti nodoklis par zemi. Un, ja viņam nav naudas, viņš par zemi samaksāt nodokli nevar. Tad viņam mierīgi zemi... uzceļas procenti, zemi atņem vai nu pašvaldība, vai atnāk veikli cilvēki, kuri par smieklīgu cenu — no 6 līdz 150, nu varbūt vienā otrā gadījumā 200 lati par hektāru — no viņa atpērk zemi. Tā latviešu zemnieku skaisti, apdomāti nodzen no viņa senču mantotās zemes. Un, no otras puses, ar šādu rīcību un ar valsts rīcību, protams, zemnieki tiek iedzīti ūtrupē. Bet nākamā stadijā jau ir jauns brīnums, kurš arī ir tapis mūsu valdības kuluāros, ka zemniekiem un māju īpašniekiem, un vispār nekustamā īpašuma īpašniekiem ir sagatavots jauns brīnums. Tātad, ja māja, nu, teiksim, 200 kvadrātmetru lielumā Rīgā maksā... kurai vecums ir no 15 līdz 120 gadiem, ja vērtība ir 16—18 tūkstoši... novērtētā vērtība, tad tirgus vērtība, protams, tai ir augstāka. Un ko izdarīja mūsu valdība? Lai lāpītu budžetu, lai saņemtu papildu ienākumus, tagad tiks aprēķināts nodoklis no tirgus vērtības.

Cienījamie kolēģi! Kur vēl var aiziet tālāk ar tādām spekulācijām? Un, protams, šie dokumenti ātri parādīsies Saeimā, lai vismaz no 2004.gada varētu aplikt māju īpašniekus un īpašniekus, kuriem ir nekustamais īpašums, ar papildu nodokļiem un tādā veidā pēc tam, kad nevarēs nomaksāt, uzrēķinot viņam soda procentus, atņemt arī dzīvojamo platību. Tad uz kurieni mēs pārcelsim visus šos iedzīvotājus? Un tādi eksperimenti jau 2000., 2001. gadā notika Jūrmalā, kad cilvēkiem arī desmitkārtīgi palielināja nodokļus.

Cienījamie kolēģi! Šie eksperimenti nav pieļaujami! Un, lai mūsu Saeima arī turpmāk nesaņemtu tādus zemus reitingus, kā ir līdz šim, jūs to ļoti labi zināt, tad mums ir tomēr likumi, kurus mums piespēlē valdība, es nezinu, kāpēc viņi to neredz, viņi ir jāatdod viņiem atpakaļ, un nav jāatbalsta šīs nejēdzības, kuras kārtējo reizi iedzīs mūsu iedzīvotājus vai nu ūtrupē, vai pārvērtīs par ubagiem vai nabagiem savā zemē. Nu patiesībā nabadzības līmeni, jūs jau zināt, esam sasnieguši 90% iedzīvotāju, nu tālāk jau gandrīz nav kur iet. Un Eiropai arī mēs tādi neesam vajadzīgi.

Bet vēl viens jautājums, kurš arī ir ļoti nopietns un, starp citu, Saeimu neinteresē. Tie ir vietējo pašvaldību darbi laukos un slaveno mērnieku darījumi, kuri vienmēr iemērīja zemes pēc deguniem vai pēc “čoma būtības”, un vēsturiski mantotās zemes ne vienmēr nonāca īpašnieku, vēsturisko īpašnieku īpašumā, bet tika iemērīti labākie gabali pazīstamiem cilvēkiem. Un, no otras puses, arī pie tās zemes tirdzniecības viņi piedalās.

Ja var ticēt statistikai, tad vismaz 80 000 hektāru no Latvijas ir aizgājis ārzemnieku īpašumā. Un tas jau ir neatgriezeniski. Jo, lai saņemtu to zemi atpakaļ, tad būs jāsamaksā desmitkārtīgi, ja ne vairāk. Tā neapzinīgā darbībā mēs esam noveduši mūsu iedzīvotājus, ka viņi bija spiesti pārdot zemi, bet diemžēl pirmtiesības zemes iepirkšanai valdība un pašvaldība neizmantoja. Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja jau valdība neiepērk produkciju no zemniekiem, tad kādas tiesības viņai ir pieprasīt maksāt nodokli par zemi? Nav tādu tiesību! Un tas ir jāsaprot, un arī mums attiecīgi ir jārīkojas.

Un vēl viens tāds jautājums. Kad tad mēs dosim latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem uz senču zemes dzīvot mierīgu, kārtīgu dzīvi un būt pārticīgiem un laimīgiem? Kad un kādā gadā tas būs? Vai jūs varat to pateikt? Un kāpēc jūs to nevarat pateikt? Tāpēc, cienījamie kolēģi, ka mēs atbalstām visas tās nejēdzības, kas ir izgājušas 7.Saeimā caur mūsu balsojumiem. Un diemžēl tās slēptās viltības, kuras iestrādā pat ar mūsu juristu palīdzību, tās dara tikai to, ka mēs saņemam zemu reitingu.

Vēl ir jāpārdomā arī tas, ka vienam otram, kas iestrādā visu to, kas mūsu iedzīvotāju dzīvi padara vēl smagāku, nepatīkamu, es nemaz nerunāju par veselības aprūpi, kura ir nolaista paštecē, ir jāatceras arī tā pieredze, kuru guva savā laikā Albānija un ko gūst Argentīna. Tādā stāvoklī mēs Latviju novest nevaram!

Tāpēc es aicinu atbalstīt un pārskatīt likumdošanu, lai mēs savu zemi aizstāvam tā, kā aizstāv citas Eiropas valstis, kuras arī iet uz Eiropas Savienību un kuras ir noteikušas pārejas periodu 10, 12 gadu. Turklāt šo valstu likumdošanā ir iestrādāti arī citi ierobežojumi. Ja jau valdība nevar to visu izdomāt un ja mums arī nepietiek tās izdomāšanas, tad varbūt nošpikosim no citām valstīm, kā to arī viņi dara. Un tad mēs vismaz mūsu zemi un mūsu valsts neatkarību saglabāsim turpmākajā dzīvē.

Paldies! Un es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš. Runās kā deputāts.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs negribētu sevišķi atkārtoties no iepriekšējās reizes, bet, par cik otrajā lasījumā briest konkrētie priekšlikumi un šeit ir vispārējā diskusija sākumā, es gribētu vēl akcentēt tomēr par šo pārejas perioda nepieciešamību ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemi, kā tas ir šajā pirmā lasījuma redakcijā.

Nu mums visiem ir skaidrs, bet te varbūt konspektīvi mēs vēl varētu teikt, ka ārzemniekiem šobrīd Latvijā iegādāties lauksaimniecības un mežu zemi ir izdevīgi četru apstākļu pēc. Tātad, nopērkot zemi šeit, viņš nopērk ražošanas tiesības un potenciāli arī iespējamos tiešos maksājumus tad, kad mēs iestāsimies... pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Otrkārt, mērķis — mazāk piemērotās zemes lauksaimniecībai iepērkot un apmežojot, kur arī ļoti nopietns atbalsts var būt gan vietējais, gan arī no attiecīgās valsts, kurš šis pilsonis šo zemi apmežošanai iepircis.

Trešais, ļoti intensīvi pēdējā gadā notiek zemes iepirkumi, ka pērk būtībā ne zemi, bet pērk ainavas, pērk ezeru un upju krastus, pērk šo dabas pirmatnīgumu, jo tam ir nākotnē jau pieaugoša vērtība.

Nu un, protams, viens no iemesliem, kāpēc to dara šobrīd, ir ar spekulatīvu mērķi, ka pēc kāda laika, kad cenas zemei pieaugs, uz šo darījumu nopelnīt. Avots šiem ārzemniekiem, protams, ir tas finansu avots, ka viņi ir bagātāki un, otrkārt, pieejami kredīti ar ilgāku laiku un ļoti zemiem procentiem.

Tātad mūsu nosacījumi. Par cik mums lauksaimniekiem, zemniekiem nav šādu nosacījumu zemes iegādei, un nosacījumi nav panākti izgājušos desmit gados, un arī šobrīd to nav, nav ne nacionālās subsīdijās šis atbalsts par zemes piepirkumiem, nav arī ilgtermiņa tā saucamā kredītlīnija, kas tiek atklāta būvniecībai, ne arī SAPARD ietvaros, arī pašvaldības būtībā nevar šo zemi pieturēt kaut kur tālākiem, vairāk varbūt produktīvākiem darījumiem. Es šeit gribētu citēt Talsu rajona Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētāju Uldi Rozenbergu. Viņš saka: “Labākos laikos pagasts to zemi, ko pērk Latvijas un citu valstu kopuzņēmumi, būtu nopircis pats. Mūsu pagastā gandrīz 700 hektāru zemes pieder trīs juridiskām personām. Latvijas un citu valstu kopuzņēmumiem. Mēs zinām, ka šajās firmās patiesie īpašnieki ir ārzemnieki. Latvieši ir tikai izpildītāji. Vai pagastam ir jāatļauj ārzemniekiem pirkt zemi visskaistākajās vietās? Mums ir pirmpirkuma tiesības uz visiem īpašumiem, bet nav naudas. Saskaņā ar likumu mums noteiktā termiņā, ja paši zemi nepērkam, ir jādod atļauja tās pārdošanai. Ja pagastam būtu nauda, tad mēs šīs atļaujas visos gadījumos noteikti nedotu. Tāpēc arī šis vēlamais desmit gadu pārejas periods.”

Un pēdējā informācija, kas ir noticis virknē kandidātvalstīs šajā jautājumā. Tātad Čehijā, Ungārijā, Slovākijā ārzemju juridiskās personas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties pēc septiņu gadu ilga pārejas perioda, bet Polijā — pēc 12 gadiem. Ārzemju privātpersonas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties bez ierobežojuma, izņemot Ungārijā un Slovākijā, kas pieprasa trīs gadus ilgu periodu līdzīgi kā Polijā, kur pieprasīts ir 3—7 gadu pārejas periods. Tātad fiziskajām personām. Pie tam iepriekš pretendējot uz šo darījumu, šī zeme vispirms ir jāizīrē. Tāpēc es gribētu vēlreiz atgriezties pie tā, ka varbūt ne vienmēr korekti ir izskanējuši no Ārlietu ministrijas, no tiem, kas nodarbojas ar iestāšanās sarunu vešanu Eiropas Savienībā, ne vienmēr izskan korekti spriedumi, kas liecina, ka tur ir kaut kas būtisks labojams. Piemēram, Eduards Stiprais nesen rakstīja sekojošo: sadaļas atvēršana ir iespējama, tas ir, par brīvā kapitāla kustību, jo sarunas kopumā vēl nav pabeigtas. Taču jautājums, vai tas ir mūsu interesēs, par to ir jāvienojas. Un, pēc viņa domām, Eiropas Savienības puse arī varētu piekrist pārejas periodam. Taču tad mēs izskatītos neveikli. Vai tad pirms pusotra gada nezinājām, ka ir tāda problēma? Tad šie cilvēki, kas tagad protestē, nepapūlējās iepazīties ar Latvijas pozīciju, kas ir brīvi pieejama.

Es gribu atgādināt, ka 1998. gadā lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas formulēja šo problēmu, šo sāpi.... 2000. gadā Zemnieku federācija, Sadarbības padome ir rakstījusi vairākkārt, un, ja mēs dzirdam no Ārlietu ministrijas ierēdņiem šādus apgalvojumus, tad tas ir drusku dīvaini. Pozīcija jau nav jāizstrādā kabinetos, pozīcija ir jāizstrādā no mūsu praktiskās dzīves nepieciešamības. Un es gribu pārmest arī visādā ziņā Zemkopības ministrijai, ka tā zināja šīs vēlmes un tā stingri nenostājās šo sabiedrisko organizāciju pusē, lai paustu Ārlietu ministrijai un valdībai šo nostāju. (No zāles deputāts M.Sprindžuks: “Melo!”)

Ja tas būtu bijis, es domāju, ka būtu bijis rezultatīvi. Es domāju, ka tas būtu bijis rezultatīvi, tāpat kā citās kandidātvalstīs, kas grib startēt uz Eiropas Savienību un kur tas ir panākts.

Un es pašās beigās gribu teikt... Nu, vai mums, ka mēs iestājamies Eiropas Savienībā, jāiet uz tādu superliberālismu un atļaut uzreiz brīvi pirkt ārvalstu fiziskajām personām lauksaimniecības un mežu zemi. Es domāju, ka tas nav novedis pie tāda superliberālisma, nav novedis pie tādiem ļoti rožainiem rezultatīviem rādītājiem.

Un šajā sakarībā es pieminēšu sekojošus skaitļus. Ja 1990. gadā Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija visaugstākais starp Baltijas valstīm, tad 2000. gadā mēs esam starp Baltijas valstīm pēdējā vietā. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju šobrīd sastāda tikai 63% no 1990. gada līmeņa, Igaunijā — 80% un Lietuvā — 85%. Es domāju, ka tas ir labs rādītājs šim superliberālismam, kas varbūt ne vienmēr ir bijis pārdomāts.

Un aicinātu veidot saprātīgu, veselīgu stratēģiju, lai neiznāk kā tagad, ka pēc 6—8 gadiem mēs meklējam kaut kādus balsošanas rezultātus, kā nu ir nobalsots. Labāk nepieļausim šīs kļūdas un darīsim pēc iespējas pareizāk jau šobrīd, lai pēc desmit, pat piecpadsmit gadiem nebūtu jānorāda, ka, lūk, tie balsoja tā un tas nebija īsti pareizi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Nevēlas runāt....

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! No tā, kā mēs šodien kādu lēmumu pieņemsim, kā Ministru kabinets gribēs, vai būs spējīgs to izpildīt, būs atkarīga mūsu zemniecības nākotne uz daudzām paaudzēm.

Šajās diskusijās... periodā no ārkārtas sēdes līdz šodienai ir izkristalizējušies argumenti par un pret un izpratni. Un jāsaka gan, ka mūsu valdības vadītājam cienījamajam Bērziņa kungam un arī ārlietu ministram, arī cienījamajam Bērziņa kungam, jautājumā par zemes pārdošanu fiziskajām personām ārzemniekiem pašiem galvā ir zināma putra, un viņi šo putru mēģina radīt arī Latvijas iedzīvotājos. Jo viņi nepārtraukti mēģina pārliecināt un stāstīt, ka šie ierobežojumi nav pieļaujami sakarā ar to, ka esam iestājušies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Bet vēlreiz gribu atgādināt, ka ierobežojumi ir nepieciešami tādēļ, lai nepasliktinātu situāciju, kāda ir iestāšanās brīdī. Bet situācija ir tāda, ka fiziskās personas mūsu lauksaimniecības un mežu zemi šobrīd nedrīkst iepirkt, un tas ir aizliegts. Šī iepirkšanas iespēja viņiem parādīsies tikai ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, kad mēs iestāsimies. Un te tad ir jautājums par to, vai mēs varam prognozēt situāciju, kāda notiks tajā brīdī, ja šodien daudzi saka: zeme taču ir pārdota ļoti maz, tur kaut kādi nieka procentiņi. Un tajā pašā laikā mums jāatzīst, ka mums pat nav pienācīga uzskaite par šīs zemes pārdošanas apjomiem. Tad, kad iedevām pieprasījumu, lai publicētu likumā pieprasīto informāciuju. Tas ir “Latvijas Vēstnesī”, tad izrādījās, ka mūsu valdībai pat nav izstrādāta metodika, kā šos darījumus ar šo zemi atbilstoši likumam uzskaitīt, un mums iedeva — vai nu tīši, vai netīši — pilnīgi nepareizu informāciju.

Tātad kādi ir argumenti par to, ka nevajadzētu vairs ierobežot vai atgriezties pie šī jautājuma? Un pats galvenais arguments ir tāds: nu kā tas izskatīsies! Nu kā tas izskatīsies! Bet nemaz nav argumenta par to, kas notiks ar mūsu valsts un mūsu zemi. Protams, tagad ir publikācijas, ka, redziet, zemnieki ir ļoti priecīgi, ja tur ārzemnieks attīstīs ražošanu vienā vai otrā pagastā, un maksā dažus latus vairāk, nekā paši zemnieki spēj nopelnīt vai samaksāt. Bet tas ir tik niecīgi, ka tāpat kā kādreiz sensenos laikos muižnieki varbūt arī maksāja dažus grašus vairāk, nekā zemnieki paši spēja nopelnīt. Bet ziniet, tas tomēr noveda kādreiz... atcerieties 1905.gadu, kad jautājums par zemi un zemes īpašumiem bija svarīgs. Un saimnieks tomēr ir valstī tas, kam pieder zeme. Visi pārējie ir vai nu kalpi, vai gājēji. Vienīgais motīvs, ar ko šobrīd varētu attaisnot tos, kas saka, ka vajag pēc iespējas ātrāk “laist vaļā” zemes tirgu, ir spekulatīvais motīvs. Tiem, kas cer vai ir jau izdarījuši, iepirkuši zemi lielos daudzumos, lēti tagad un tad cer pārdot par dārgu cenu. Citu motīvu es neredzu.

Es jums varu pateikt, ka pašreiz ir sasniegts pat “antirekords” zemes cenas pārdošanā ārzemniekiem. Tas ir Zaubes pagastā 6 lati par lauksaimniecības zemes hektāru. Nu, protams, var teikt: ko tad pārējie zemnieki, paši vietējie nepērk? Bet, redziet, situācija jau ir tāda, ka pat šos nieka 6 latus zemnieki nav spējīgi sadabūt, lai varētu nopirkt no kaimiņa zemi par šo niecīgo naudu. Un cerēt uz to, ka ārzemnieki no mums pirks zemi dārgāk, nekā te uz vietas ir tirgus cena, tas ir naivi, jo viņi ļoti labi zina mūsu līmeni, mūsu maksātspēju un to, ko mēs varam.

Es gribu teikt tā: jūs varat darīt, kā jūs gribat, bet atcerieties savu atbildību nākamo paaudžu priekšā, un, cik man būs iespējas, es mēģināšu šo lietu kavēt, lai zeme tomēr paliktu mūsu tautas rokās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Gribu parunāt nedaudz par procedūru. Tātad mums ir priekšā balsojums par pirmo lasījumu par šo lēmuma projektu. Ja mēs atbalstīsim lēmuma projektu pirmajā lasījumā, tad mēs sāksim apspriest jau iesniegtos priekšlikumus, un Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi savu variantu, pilnībā atbalstot iesniedzēju priekšlikuma otro daļu lēmuma projektā un pirmajā daļā daļēji atbalstot manu iesniegto priekšlikumu. Manuprāt, šis dokuments ir jānodod pirmajā lasījumā un arī šodien vajadzētu pieņemt otrajā lasījumā, jo es uzskatu, ka līdz šim ne mēs, ne Ministru kabinets nav izstrādājuši kārtību, kādā Latvijas pilsoņiem dotu labvēlīgākus nosacījumus iegādāties zemi, un arī nav atrisināts šis jautājums par zemes īpašumu konsolidāciju, it sevišķi tajos reģionos, kur ir mazi zemes īpašumi, un tur nav iespēju iegādāties lielas papildu platības. Un, ja mēs Ministru kabinetam uzdotu izstrādāt šo koncepciju vismaz līdz 1.maijam, kā ir teikts lēmuma projektā, es domāju, ka daudzi satraukumi laukos varbūt mazinātos. Tāpat ļoti atbalstāms ir otrais punkts šajā lēmuma projektā, ka ir jāpanāk tādi lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotas lielumi, kas segtu vismaz valsts iekšējo patēriņu sarunās ar Eiropas Savienību.

Un tāpēc es aicinu visus atbalstīt iesniegto lēmuma projektu pirmajā lasījumā un pēc tam komisijas sagatavoto variantu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es tiešām negribēju runāt pie pirmā lasījuma redakcijas, jo es uzskatu, ka piedāvātie varianti nav pareizi. Bet mani izbrīnīja Kalniņa kunga, nu, teiksim, pozīcija, kurā viņš mēģināja apliecināt to, ka pārejas periods varētu būt efektīvs instruments, kurā ierobežot šo ārzemnieku tiesības. Un arī pārmetums Zemkopības ministrijas personā, it kā mēs būtu, nezinu, pret saimniekiem uz zemi un tamlīdzīgi. Es gribētu atspēkot šīs lietas.

Un varbūt es mēģināšu komentēt jautājumus, kurus Kalniņa kungs minēja. Par šīm ražošanas tiesībām un tiešajiem maksājumiem, ko ārzemnieki it kā iegūtu, Latvijā nopērkot zemi. Tā nav taisnība! Ja ārzemnieki šobrīd nopērk zemi, viņiem nerodas tiesības pretendēt uz cukura kvotu vai piena kvotu, jo šo kvotu dos, tikai balstoties uz iepriekšējā periodā, piemēram, šogad vai pagājušogad, saražoto pienu vai cukuru. Līdz ar to, ja ārzemnieks šeit grib ražot, viņam būs jāatpērk šī cukura vai piena kvota no latviešu zemnieka. Nevis nopērkot zemi par 6 latiem. Tas ir viens mīts, ko es gribētu dzēst.

Otra lieta: šobrīd pašvaldības var ierobežot zemes pārdošanu. Un likums to skaidri pasaka. Un tā nav Ministru kabineta atbildība. To ir lēmusi Saeima. Jau šobrīd jebkura pašvaldība var neļaut ārzemniekiem pārdot, ja viņa to vēlas.

Trešais. Par pārejas periodu. Vai mums ir vajadzīgs ierobežot ārzemniekiem? Lai būtu pilnīgi skaidrs. Tiem, kuri nav lasījuši Eiropas Savienības pagājušā gada 4.maija paziņojumu, tā piekrīt piešķirt šos pārejas periodus tām valstīm, kuras ir prasījušas. Uz ko attiecas šis periods? Tātad uz zemju iegādi tiem īpašniekiem, kuri nevēlas dzīvot šajā valstī un nevēlas saimniekot.

Savukārt, ja, piemēram, Vācijas zemnieks vēlas pārcelties uz Čehiju un saimniekot uz šīs zemes, viņu nevar ierobežot uz šiem gadiem. Tas nozīmē, ka tie, kuri reāli vēlas saimniekot, arī reāli varēs ar pirmo dienu nopirkt šo zemi. Arī Čehijā, arī Polijā, arī Ungārijā, kuras varētu saņemt šo pārejas periodu. Ar to es gribu teikt, ka tas nav patiesi teikt, ka, ja Latvija iegūs šo periodu, tad mēs... tad ārzemnieku zemnieki nevarētu te pirkt zemi un saimniekot. Viņi varētu, tāpat kā tas būs Ungārijā, Polijā, Čehijā un citās valstīs, kuras prasīja šo periodu. Un otrādi. Vai mums ir jēga prasīt šo pārejas periodu, ja tas neierobežo tos, kuri reāli vēlas pirkt šo zemi. Teiksim, holandiešu vai vāciešu, vai dāņu zemnieki.

Un visbeidzot par šiem priekšlikumiem. Tātad es tiešām domāju, ka pirmā lasījuma redakcija nav precīza. Desmit gadu ierobežojums neko nedos, un tas nevar pareizi strādāt. Un arī par kvotām. Kā jau Seiles kundze minēja, tātad mēs — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izstrādājām labāku priekšlikumu, kurš atbilst jau šā brīža Ministru kabineta sarunu pozīcijai. Tātad aizstāvēt tādu pozīciju, kas nodrošina lauksaimniecības nozares un lauku turpmāku attīstību, ietverot lauksaimniecības produktu ražošanas apjomus, kuri atbilst vismaz valsts iekšējam patēriņam, kā arī radot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tātad šis ir daudz labāks priekšlikums nekā pirmā lasījuma redakcija. Bet, lai mēs tiktu līdz pareizajiem priekšlikumiem, mums būs jāatbalsta šī pirmā lasījuma redakcija, kuru diemžēl opozīcija ne pārāk precīzi piedāvāja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (SDS). Cienījamie kolēģi! Latvijas teritorija ir 6,4 miljoni hektāru. Un, ja, piemēram, Talsu rajonā, Laucienas pagastā, zemi zviedri iepērk par 100 latiem hektārā, tad, lai nopirktu visu Latvijas teritoriju, pietiek ar 640 miljoniem latu. Tas ir, 0,64 miljardi latu maksā Latvijas teritorija.

Mūsuprāt, ir tādas lietas, ar kurām nevajag tirgoties. Tās ir robežas, armija, muita, valsts pārvaldes institūcijas un tā ir arī zeme. Ar zemi nevajadzētu tirgoties vismaz, kamēr mēs neesam iestājušies Eiropas Savienībā un neesam ieņēmuši tādu sociāli ekonomisko līmeni, kāds ir caurmērā augstāk attīstītās Eiropas valstīs. Un, ja mēs šodien neizšķirsimies par tādu lēmumu, ka noteikt moratoriju zemes tirgošanai, tad mums būs grūti staigāt pa šo Latvijas zemi un grūti skatīties saviem brāļiem, māsām acīs. Un, ja mēs turpināsim visu tā iztirgot tik čakli, kā mēs to darām, kā esam darījuši, piemēram, ar telekomunikācijām un lielākiem uzņēmumiem, un tagad to gribam izdarīt ar zemi, tad patiešām drīz vien pienāks tāds stāvoklis, ka latviešiem būs atļauts tikai dejot “Tūdaliņ, tagadiņ” Brīvdabas muzejā un saņemt no bagātiem ārvalstniekiem, mūsu zemes īpašniekiem, žēlastības grašus. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir noteikts, ka uz zemi, lauksaimniecībā izmantojamo zemi, uz tuvākajiem desmit gadiem noteikt moratoriju un neatļaut to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms gribētu runāt par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un par diviem punktiem, kas šeit ir piedāvāti. Par vieglāko — kvotām un tiešajiem maksājumiem. Man ir patīkami, ka par šo jautājumu nav īpašu diskusiju un mēs kopumā visi esam gatavi nobalsot par šo punktu. Es gribētu pateikt varbūt, ka mums palīdz šo jautājumu tādā veidā izprast gan varbūt blakus esošo divu valstu — Lietuvas un Igaunijas — izpratne, līdzīgi kā mūs arī viņus neapmierina Eiropas Savienības piedāvātais vienpusējā kārtā gan tiešo maksājumu apjoms, gan kvotu jēdziens, gan arī varbūt mums palīdz mūsu atbildība. Šoreiz arī ne tikai Latvijas cilvēku priekšā, bet arī blakus esošo valstu priekšā. Mēs arī saprotam, ka mēs nedrīkstam būt sliktāki, izskatīties sliktāk, kā ir Lietuva un Igaunija. Līdz ar to es domāju, ka izveidojas varbūt arī viens no retajiem gadījumiem mūsu jauno laiku vēsturē — tandēms, ka trīs valstis, Baltijas valstis, kopā ar varbūt citām Austrumeiropas valstīm, kandidātvalstīm, jā, vienoti runās, risinās jautājumus saistībā ar Eiropas Savienību par to, kā labāk sakārtot šos jautājumus.

Smagāk ir ar pirmo jautājumu. Un pirmais jautājums no šiem jautājumiem, kad tika iepriekš noslēgta sadaļa par brīvā kapitāla kustību, tur varbūt šis jautājums tika pieņemts tādā izskatā, manuprāt, tāpēc, ka tad Latvija bija konkurencē ar Igauniju, ar Lietuvu. Bet kurš pirmais ātrāk aizvērs sadaļas? Bet kurš pirmais vairāk to sadaļu aizvērs? Kurš ātrāk pierādīs pasaulei, ka mēs esam jau gatavi iestāties Eiropas Savienībā? Tur mūsu problēma, un no turienes radās šis jautājums par šīs sadaļas aizvēršanu. Un tagad, protams, var padomāt, kurš vairāk atbildīgs. Vai Zemkopības ministrija vai ārlietu ministrija, kurš bija pirmais prioritārais spēks, kurš virzīja, lai šī sadaļa tiktu aizvērta? Pie šīs aizvēršanas ir, protams, komentāri. Vairāk drusku pārsteidz mani, protams, Ārlietu ministrijas komentārs, ka, redziet, faktiski zemi mēs dodam pirkt, bet zemi nepērk. Tāpēc viss ir kārtībā. Vai arī cits jautājums. Ja zemi pērk, tad pasaka, redziet, ienāk kapitāls, ienāk investīcijas, tātad ārlietu resors attaisnoja savu darbu. Bet domājot par šo jautājumu, es gribētu jums piedāvāt varbūt mazu ekskursu. Un šis ekskurss ir sekojošais. Saistībā varbūt arī ar šo zemes jautājumu. Manuprāt, jūs piekritīsit konkrētam apgalvojumam, kurš bija mūsu Latvijas valsti veidojot. Un veidojot bija viens jēdziens, ka latviešu cilvēks būs vienlaicīgi kalps un kungs vienā personā. Varat arī traktēt — kalps un saimnieks vienā personā. Tas bija jautājums, kāpēc mēs veidojam valsti... mūsu senči to darīja.

Tagad atjaunojot valstisko neatkarību, diemžēl mēs nespējam šo lozungu, kas bija kādreiz daudziem cilvēkiem būtisks, paturēt pietiekami augstu. Mēs pagājušoreiz saskārāmies jautājumā ar lielveikaliem. Jā, arī ar lielveikaliem, dodot iespēju bez mazākām likumdošanas regulējošajām svirām lielveikaliem ieiet iekšā, mūsu cilvēks nekļūst par saimnieku savā ģimenes veikalā. Viņš labākajā gadījumā kļūst par apkalpojošo personālu lielveikalā. Un tas ir masveidā visā valstī.

Līdzīgi tas ir par zemes jēdzieniem. Mēs neveidojam nacionālo zemnieku slāni. Mēs nepalīdzam veidoties viņam! Mums viņa nav šodien, un es neredzu argumentu, lai viņš parādītos rīt lielākā slānī, nekā tas ir šodien. Mēs piedāvājam šo desmit gadu pārejas periodu līdzīgi, kā gāja to Čehija, Ungārija, Polija. Piedāvāja citu variantu. Bet ir jārisina ļoti konkrēti šis jautājums. Čehi atbildēja uz šo. Mēs paredzam, ka desmit gadu laikā var pamēģināt veidot Latvijas zemnieku slāni. Desmit gadu laikā var pamēģināt Latvijas zemnieku padarīt konkurētspējīgu. Piedāvājot visu to, par ko runā mūsu zinātnieki. Tikai ieklausīties zinātniekos vajag, nevajag pašiem šeit izgudrot velosipēdu! Sadarbība... mēs varam atrast atbildi uz šo jautājumu, kādā veidā kreditēšanas politiku izveidot, kādā veidā izveidot subsīdiju politiku, kā labāk izvietot arī no Eiropas Savienības piešķiramās investīcijas... Un tad, veicot šo darbu, es domāju, ka mēs varētu pateikt, ka mēs izdarījām visu, lai latviešu zemnieku slānis veidotos. Un viņi būtu kalpi un saimnieki vienā personā. Šodien tas tā nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Tātad lūgums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ņemt vērā, ka nākošajā lielajā starpbrīdī satiekamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās — komisijas sēde.

Un otrs. Šinī starpbrīdī lūgums visiem tiem, kas grib piedalīties Latvijas—Grieķijas parlamentu sadarbības grupā, uzreiz starpbrīža sākumā savākties Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmāram Geigem.

I.Geige (LC). Es aicinu Pieprasījumu komisijas locekļus uz sēdi pēc minūtēm trijām 303. kabinetā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Ilmāru Geigi 60 gadu jubilejā. (Aplausi.).

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Linards Muciņš, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates. Nākamajam vārds Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (SDS). Godājamais priekšsēdētāj!

Cienījamie deputāti! Mani gan jau sen neizbrīnīja tas, ko viens otrs no šīs tribīnes saka, un es arī negatavojos savus kolēģus un jūs mācīt vai apšaubīt, vai runāt par jūsu pārliecības iekrāsošanos sarkanā, baltā vai zilā krāsā. Es vienkārši vēlos izteikt savu viedokli, un, ja visi deputāti tā darītu, tad, man liekas, mēs vairāk pavirzītos uz priekšu un tauta nerunātu par “teātra taisīšanu” Saeimas zālē.

Cienījamie kolēģi! Tas, ko ierosina šie... opozīcija, šos priekšlikumus, nav nekas jauns, tas nav speciāli vai specifisks latviešiem vai Latvijai piemītošs. Šāda prakse, kad cilvēki, valsts aizstāv savu ražotāju, savu zemnieku, savu lauksaimnieku intereses, ir izplatīta visā Eiropā. Nesen man bija iespēja iepazīties ar materiāliem par to, kā norisa sarunas par dažiem iestāšanās aspektiem Eiropas Savienībā, kur Eiropas Savienības bosi mācīja Polijas pārstāvjus, kā viņiem ir jāuzvedas, risinot šos jautājumus. Un viņi teica burtiski sekojošo: “Ir principi un prasības, no kurām mēs nekad neatkāpsimies! Bet ir jautājumi, kuros jūs varat demonstrēt savu ieinteresētību, jūs varat parādīt to, ka jūs aizstāvat savas nacionālās intereses, paužat savas tautas domas. Mēs tajās ieklausīsimies un varam nākt pretī. Un viens no šādiem jautājumiem ir brīvās zemes tirgus. Protams, ne jau 18 gadus, kā jūs prasāt, bet par saprātīgu laika posmu mēs varam runāt.” Atklāti, varbūt drusku ciniski, bet tā ir patiesība. Poļi panāca 12 gadu pārejas periodu. Nupat es biju komandējumā, mans lietuviešu kolēģis pārtrauca komandējumu un steidzās atpakaļ uz Viļņu, jo viņam ir svarīgs balsojums tieši par šo jautājumu, par kuru mēs šodien runājam. Viņš arī runāja par to, ka viņi nesteidzas ar tiesībām piešķirt ārzemniekiem pirkt Lietuvas zemi, runāja par pārejas periodu un par zināmiem ierobežojumiem tad, kad tas tiks pieļauts, lai neiztirgotu zemi jebkuram, kurš nekā nejēdz no apsaimniekošanas un no ražošanas uz šīs zemes. Bija jāpierāda sava prasme un kompetence darboties un rīkoties ar šo zemes īpašumu.

Es nezinu, kā beidzās Lietuvas parlamentā šis balsojums, bet katrā ziņā mēs esam aizsteigušies stipri priekšā. Un tas nebūtu nekas nosodāms, ja tas atbilstu mūsu, šajā gadījumā — laucinieku — vairākuma interesēm. Par mūsu pieņemtajiem lēmumiem ir jāpriecājas un jāizjūt gandarījums latviešu zemniekam, Latvijas zemniekam, bet nevis tiem, kas piedalās sarunu vešanā. Pašlaik ir tā: nav ko priecāties par ento sarunu sadaļu aizvēršanu, ja tas sagādā sāpes, neapmierinātību mūsu cilvēkos. Daži, kuri ir iegādājušies Latvijas zemi, tā ciniski arī ir pateikuši, ka es negatavojos (es runāju par ārzemniekiem), ka es negatavojos uz tās saimniekot, cena celsies, tad es pārdošu, un, ja arī nepārdošu, tad tur lai aug mežs, būs maniem mazbērniem. Tā ka jūs zināt, ka šādi paziņojumi arī ir.

Kāpēc nepieciešams šis pārejas periods? Varētu teikt, ka, ja mēs esam pieņēmuši Eiropas vērtību sistēmu, tad tas nenozīmē mūžīgu atteikšanos no šiem principiem, bet tāpēc, lai tas zemnieks varētu nostāties uz kājām. Ja valsts stimulēs viņa attīstību un viņš tiks pie lielākas naudas, viņš nepārdos par sviestmaizi savu saviem tēvutēviem piederošo zemesgabalu.

Es gribētu teikt tā: ja jūs nobalsosiet par šo principu noraidīšanu un par nepieņemšanu, tad paliek vēl viena iespēja — defektu vērst par efektu. Un tādā gadījumā šīs kvotas, ko Eiropas Savienība mums piedāvā, diskriminējošas un ierobežojošas, par tām būtu jāaizmirst, un tas būtu jāliek pie sirds šiem cilvēkiem! Ja jau mēs esam tādu soli spēruši un esam tik progresīvi domājoši, salīdzinot ar citiem saviem kaimiņiem, tad neuzdrošinieties mūs ierobežot ar kvotām, ar četrreiz mazākām subsīdijām un tā tālāk un tā joprojām. Savas intereses ir jāaizstāv! Ja mums paraugs ir lielās valstis, tad ASV parādīja, kā viņi savas intereses aizstāv, ieviešot, paaugstinot tarifus uz metāla ievedmuitu. Paaugstināsim ievedmuitas tarifu uz cūkgaļu vai piena produktiem. Kāda būs reakcija? Domājiet par savu pašapziņu un pašcieņu! Domāsim kopā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Esmu spiests izteikties, jo Sprindžuka kunga nostāja neatbilst ne Latvijas ekonomiskajām, ne nacionālajām interesēm. Ar tādu vienaldzību pateikt: redziet, tur notiek tas un mums ir jādara tas! Ja jau mēs salīdzinām Poliju, Ungāriju vai Čehiju, tad jūs paskatieties, kāda tur ir valstu nostāja un kā viņas aizstāv savu valsti! Tas ir trīsreiz, piecreiz efektīvāk nekā Latvija. Tas ir viens.

Starp Eiropas valstīm... Eiropas sabiedrības valstīm un vispār Eiropas valstīm ir ļoti smagas attiecības. Viņi risina šos jautājumus. Mēs skrienam uz priekšu sacensībās. Un man vismazāk interesē, kas notiek citās valstīs. Mani interesē Latvija. Tas ir viens.

Un otrs. Jūs, Zemkopības ministrija, pieļāvāt, ka ekonomiski Latviju izmanto jau Lietuva un Igaunija, tad ko darīt vēl tālāk? Un kāpēc Latvijas ierēdņi nekad neaizstāv Latviju? Vienmēr viņi tās stikla durvis citā vietā ver ātrāk vaļā un liec muguru tur, kur nevajag.

Un es jūs iepazīstināšu ar rādītājiem, kas norāda Latvijas smago ekonomisko stāvokli. Tātad: Latvijas eksports 1996.gads — 53 miljoni latu, 1997. — 66, 1998. — 83, 2000. — 79, 2001. — 95. Un 2002. — 100 miljoni. Jā!

Imports: 86 — 1996., 97 — 1997. , 1998. — 119, 2000. — 120, 2001. — 145, un 2002. — 162. Katru gadu pieaugums 20 miljoni. Bet te nav ielikts iekšā tas, ko nozīmē ievestā kontrabanda. Tā ar katru gadu vēl palielina par 20. Tad kāda ekonomika vai kādas valsts ekonomika var izturēt šos ciparus? Tāpēc mums ir iekšējais un ārējais parāds 720 miljoni. Un gada beigās jūs ieplānojāt 810 miljonus. Kas notiks ar Latviju? Jūs domājat?

Un vēl viens, ko es jums varu pateikt, ka jūs ar visām svirām gribējāt, pārņēmāt kontroli pār pārtikas ievešanu Latvijā. 30% ir nekvalitatīva produkcija, kuru piedāvā Latvijas iedzīvotājiem. Un, ja tālāk turpinās jūsu tā visa ministriju tāda darbība, tad nonāksim, ka te būs izgāztuve. Veco produktu un nekvalitatīvo ievešana Latvijā.

Un pēdējais, ko es jums gribēju pateikt, tas ir tas, ka jūs nekad neatbalstāt Latvijas zemniekus. Jūs paskatieties Vācijā, zemniekam ir 10 hektāru, viņš saņem subsīdijas. Latvijā jūs viņam nedodat nevienu kapeiku. Un arī to naudiņu, ko vajadzētu par govīm, jūs noteicāt limitu — septiņas govis. Nevar tas mazais zemnieks uzturēt tās septiņas govis, ja viņas ir nerentablas. Ko jūs viņam maksājat? Neko nemaksājat! Un tā nauda tiek sadalīta starp lielajiem zemniekiem. Bet kur jūs liksiet tos cilvēkus?

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, tu pasaki, lai maksā vairāk!”)

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dīvaini, godīgi sakot, ka mēs tik ilgi debatējam par to, vai pirmajā lasījumā pieņemt vai nepieņemt. Nevar būt šaubu, man liekas, kolēģi, ka ir pēdējais laiks domāt par Latvijas laukiem. Pēdējais laiks! Es uzsveru. Ļoti nopietni, ar visu prāta un sirds degsmi! Atbildīgi un visos iespējamajos veidos, jo vienkārši cita ceļa nav. Un tādēļ nevajadzētu tik drausmīgi daudz debatēt par pirmo lasījumu. Šeit ir iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam, un tie nav opozīcijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir izdebatēti, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi... Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ir atbalstīti faktiski visi, arī Seiles kundzes priekšlikums daļēji, tāpēc šodien, tūlīt pat, vajadzētu nobalsot un izskatīt konkrētos priekšlikumus. Un tur par konkrētiem priekšlikumiem tad arī debatēt. Lūk, tā vajadzētu rīkoties un šeit, tā sakot, nemēģināt tā kā Bojāra kungs visu laiku tikai saka: “Jūs, jūs, jūs, jūs.” Kas tie tādi “jūs”? Mēs visi. Mēs visi Saeimas deputāti esam atbildīgi par Latviju, par Latvijas laukiem. Un nevajag šādā te veidā: “Jūs, jūs, jūs un jūs.” Mūsu kopīgā lieta tā ir. Absolūti un pilnīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Šodien es negribētu tik tiešām dalīt deputātus pozīcijas un opozīcijas daļā, bet balsojums to var izdarīt. Tā jau ir katra paša deputāta un frakcijas izvēle. Un es gribētu šeit pateikt to, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Paskatīsimies uz to, ko iesniedz opozīcijas deputāti, kas paredz tik tiešām lauksaimniecības, meža zemei desmit gadu laikā pārejas periodu, kad ārzemnieki nevarēs iegādāties šo zemi. Lauksaimniecības un meža zemi. Un ka mums ir jāatver sarunās ar Eiropas Savienību šī pozīcija “Brīvā kapitāla kustība”. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi nozīmīgi un ārkārtīgi svarīgi. Tas, ko piedāvā man ļoti godājamā un cienījamā Seiles kundze, ir, manuprāt, maigāks variants, kas varbūt ir pieņemams arī jau visām valdības partijām, bet es domāju, ka mums šeit vajadzētu domāt nevis par lēmumiem, kas būtu pieņemami visām valdības partijām, bet par lēmumu, kas būtu pieņemams zemniekiem un mūsu lauksaimniecības nākotnei. Tas arī ir ceļš. Ja mums nebūtu izdevies desmit gadu pārejas periodu gūt šajās sarunās, ja mums praktiski cita ceļa nebūtu un būtu jāzaudē šī cīņa, tad mēs varētu iet uz šādu piekāpšanos zināmā mērā, kā es to uztvertu. Jo šeit tik tiešām mēs varam arī bez tā 10 gadu perioda zināmus ierobežojumus veikt, bet tad tie tā vai citādi attieksies arī uz pilsoņiem, uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem pašreiz šo zemes īpašumu nav. Tā ir tā galvenā problēma. Un tad mēs zināmā mērā šīs pilsoņu intereses būsim spiesti neievērot. Tā ir tā svarīgākā lieta. Bet pats galvenais, neapšaubāmi, ir uzturēt šo desmit gadu pārejas periodu. Jo šajos 10 gados mēs varam panākt to, ka zemnieki varētu nostiprināt savu saimniecību, savu budžetu un rezultātā varētu arī uzpirkt tās zemes, kas pašreiz varbūt nav šajā lauksamniecības apritē pietiekami iesaistītas vai kas netiek efektīvi apsaimniekotas. Un rezultātā neizveidotos tāda situācija, ka Latvijas zemniekam, latviešu zemniekam, nav pietiekamas bāzes, pats svarīgākais lauksaimniecībā ir šis ražošanas līdzeklis jeb zeme, kuras dēļ savulaik bija visas šīs agrārās revolūcijas un agrārās reformas pirmajā Saeimā un Satversmes sapulcē.

Es domāju, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, lai mēs to uzturētu un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija viennozīmīgi atbalstīs sākotnējo redakciju. Neskatoties uz to, ka arī šī Seiles kundzes piedāvātā redakcija nav slikta, bet tā vairs nav tik asa un tik radikāla. Tā varbūt vairāk runā par tām iespējām, ja mums neizdodas neko panākt ar Eiropas Savienību un mēs tik un tā gribam iet uz Eiropas Savienību un risināt tās problēmas, kā šādā situācijā varētu censties maksimāli aizstāvēt mūsu zemniekus. Bet tas jau būtu pēc šīs cīņas, ja tā ir neveiksmīga. Mums nevajadzētu sākt domāt, ka šī cīņa obligāti būs neveiksmīga, un pārliecināt, ka mēs varam panākt to pašu, ko panāca Polijas zemnieku pārstāvji, ko panāca Polijas tauta. Un panāca šo pārejas periodu un mūsu, teiksim, ietekme uz Eiropas tirgu būs daudz zemāka, ja mēs paskatīsimies arī reālos eksporta skaitļus pasaulē... pat ne uz Eiropas Savienību, tie ir 65,3 miljoni latu gadā. Tas ir pietiekami mazs skaitlis, bet mūsu tirgus ietilpība ir 670 miljoni latu gadā. Tā ka mēs redzam, ka mums ir visas tiesības pastāvēt kā uz šo pārejas periodu, aizsargājot mūsu zemnieku intereses, tā arī uz nākamo principu, kas jau ir vēlāk 3. priekšlikumā risināts, tas attiecas uz to, ka ražošanas kvotām ir jābūt samērojamām praktiski ar mūsu iekšējā tirgus ietilpību, ka mēs neprasām, lai mums dod kaut kādas eksporta kvotas. Mēs prasām ražošanas kvotas un tiesības zemnieku saimniecībām praktiski savu ražošanu attīstīt. Tas ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Tas pat varbūt ir, manuprāt, svarīgāks jautājums nekā tieši šis subsīdiju jautājums, kur arī principiāli ir nepieņemama šī subsīdiju nevienlīdzība, bet, ja mēs samazinām ražošanas apjomus jau šodien 30—50% atkarībā no nozares, tad mēs nonākam situācijā, kas ir daudz bīstamāka zemniecībai, Latvijas lauku attīstībai nekā tā situācija, ka mēs varbūt strīdamies par subsīdiju likmēm, ienākot Eiropas Savienībā.

Kolēģi, tas ir viens no šiem problēmu lokiem. Katrā ziņā es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas, manuprāt, jau ir mūsu pašu vaina. Un mūsu pašu vaina saistās ar citiem jautājumiem. Tas ir, ko mēs kā politiķi, kā valdība, kā Saeimas pārstāvji, kā partiju politiķi esam darījuši, lai ražošanas apjoms lauksaimniecībā nesamazinātos. Un, manuprāt, pati lielākā nelaime, kas ir notikusi, ir tas, ka mēs zemnieku saimniecības, zemniekus dalām perspektīvajos un neperspektīvajos, ka mēs aizraujamies vienpusīgā veidā ar lielāko zemnieku saimniecību atbalstu vienpusēji un praktiski neatbalstām veselu plašu zemniecības slāni. Tā ir Sociāldemokrātu savienības pārliecība, ka nevajag zemniekus dalīt pareizajos un nepareizajos. Visi, kas ražo šo tirgus produkciju, viņiem visiem ir jānāk arī pretī atbilstoši valstij un atbilstoši no realizētās produkcijas ir jādod atbalsts kā cenu starpību starp šo realizēto cenu un ražošanas izmaksām.

Tā būtu tā mūsu nostāja. Protams, mēs varam pieiet, ka mēs atbalstām pavisam nelielu procentu zemnieku saimniecību, ka mēs atbalstām kādas 5000 zemnieku saimniecības kā maksimums, kā parasti min valdības pārstāvji, bet mūsu nodoms ir citāds. Mēs uzskatām, ka šeit ir jādomā par to, ka tieši šī politika ir novedusi mūs pie tā, ka ražošanas apjomi valstī lauksaimniecības ražošanā samazinās. Ka tieši šis moments... Jā, mēs esam palīdzējuši varbūt vienai nelielai, pavisam nelielai zemnieku daļai maksimālā apjomā. Bet mēs ar šādas politikas mērauklu neapšaubāmi esam samazinājuši, un diezgan katastrofāli, ražošanas apjomus lauksaimniecībā kopumā, un tieši tāpēc Eiropas Savienība, rādot uz mūsu nespēju it kā pietiekamā mērā piepildīt savu tirgu, runā par to, ka mums pat nepienākas tas, kas mums īstenībā tiek saražots. Ka mums vajag ražot mazāk. Es domāju, ka mūsu uzdevums ir būt stingriem šajā sarunās ar Eiropas Savienību un aizstāvēt šo principu, ka mēs ne tikai pastāvam uz esošajām ražošanas kvotām un apjomiem, bet prasām tiesības lauksaimniecības ražošanā attīstībai. Tas attiecas kā uz piena, tā uz gaļas ražošanu, tā uz citiem produktu veidiem, graudiem un tā tālāk. Tas ir svarīgākais. Un, ja mēs turpināsim šo politiku, ka zemnieki tiek dalīti perspektīvajos un neperspektīvajos, ja mēs nedomāsim par lauksaimniecību kā nozari kopumā, ja mēs nemeklēsim arī veidus un iespējas, kā rāda Eiropas Savienības pieredze, kā atbalstīt tās zemnieku saimniecības, kuras ražo savas ģimenes, varbūt pat radinieku patēriņam, bet neražo tirgus preces, tad tādā gadījumā, protams, mēs šo lauksaimniecību kā nozari nolemjam neapšaubāmam pagrimumam un gaidām šo ārzemnieku zemnieku ienākšanu Latvijā, šo zemes uzpirkšanu, viņu saimniecību izveidošanu blakus mūsu zemnieku saimniecībām, vienalga — vai ar privātīpašumu vai ilglaicīgu nomu. Galarezultātā tas būs beigu beigās tāpat viņu privātīpašums. Un tad mēs nonāksim pie tās situācijas, ka latviešu zemnieks šeit, Latvijā, saņems no Eiropas Savienības tikai ceturto daļu no tās subsīdijas, ko viņa kaimiņš — Eiropas Savienības pilsonis, zemnieks — varēs saņemt šeit, Latvijā. Tā ir katastrofāla situācija un kategoriski nepieņemama!

Tāpēc es uzsveru, ka šeit neapšaubāmi ir jāatbalsta opozīcijas iesniegtais 1.punkts, un tālāk mēs tik tiešām varētu arī 3. atbalstīt — Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, kas te varbūt ir uzlabotā veidā. Bet mēs nedrīkstam iet uz principu, ka mēs atsakāmies no šī 10 gadu laika perioda, kad lauksaimniecības un mežu zemēm ir noteikts šis pārejas periods pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad ārzemniekiem nav brīva pieeja šai lauksaimniecības un mežu zemei. Tas ir principiāls jautājums, tas ir jautājums par to, vai mēs dodam iespēju Latvijas zemniekam arī strādāt un elpot. Pat tik vienkārši, jo pretējā gadījumā mēs savu zemi atdosim citiem, kuri ir daudz turīgāki, finansiāli daudz vairāk atbalstīti no savas valsts un sabiedrības puses nekā mūsu zemnieks. Un tas, ka mūsu zemnieki ir tādā līmenī, kādā pašreiz viņi atrodas, un kāda ir pretimnākšana no valsts puses, ir neapšaubāmi mūsu vairāku valdību nopelns. Paskatīsimies ļoti uzmanīgi un skaidri, kāda ir situācija: apmēram 60 miljoni latu ir tā naudiņa, kas nāk no valsts palīdzības, un 65 miljoni ir eksporta produkcija, un 28,3% ir šī produkcijas daļa, kuru mēs it kā paši saražojam savam tirgum. Jā, mēs varētu minēt arī to, ka ļoti iespējams, ka ir zemnieki, kuri ir šajā pelēkajā biznesa jomā, pelēkajā, ka viņi nenomaksā no savas legālās darbības visus nodokļus. Bet tad mums vēlreiz ir jādomā: kāpēc mēs šeit, Saeimā, noraidījām šo principu, ka lauksaimniecības ražojumiem varētu būt tāds pievienotās vērtības nodoklis, kāds tas ir veselā virknē Eiropas Savienības valstīs, tas ir, 9%. Kāpēc valdības partijas vispirms daļa deputātu atbalstīja, pēc tam pēc kādas nezināmas režisora rokas atkal lielākā daļa no tā atteicās? Tas atkal ir jautājums par šo lietu. Kāpēc mēs negribam iet pretim saviem lauksaimniekiem?

Es gribētu vēlreiz uzsvērt arī to, ka mums tik tiešām ir jādomā, jā, varbūt tā ir legāla uzņēmējdarbība, ne viss tiek arī likumīgi, teiksim, realizēts, bet tādā gadījumā ir jādomā, kāpēc tas tā notiek. Un tas ir viens no momentiem, ka nav šīs vienādās nostājas pret visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tirgum. Šī diferenciācija, kas tiek pieļauta valdības politikā, uz perspektīvajiem, neperspektīvajiem zemniekiem, manuprāt, reāli ir tas, kas tam kaitē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mani uz atkārtotu uzstāšanos šoreiz izprovocēja Pēteris Tabūns, kas apgalvoja, ka nu, principā par pirmo lasījumu nav ko strīdēties, bet otrajā lasījumā iesniegs tikai pozīcijas deputātu priekšlikumus, līdz ar to pozīcija pati gudra, pati varoša. Viss, jautājums ir sakārtots, beidzam diskusijas.

Es gribu pateikt, ka tāda pieeja tomēr, ja konkretizē šo situāciju, ka mēs runājam par zemniekiem, bet faktiski jāpasaka, ka mēs runājam par reģioniem, jo zemnieku stāvoklis arī ļoti konkrēti atspoguļo reģionu stāvokli. Un šeit tieši šai aspektā es gribētu varbūt nocitēt jums Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa izteicienus. Tā nav opozīcija, tas ir Pašvaldību savienības vadītājs, pasaka sekojošo: Mēs varam tikai priecāties par Rīgas reģionu attīstību. Kā būs ar pārējo Latvijas teritoriju, kura ar katru gadu atpaliek arvien vairāk.

Ja salīdzinām Rīgas reģionu ar Kurzemi, tad triju gadu laikā atšķirība no 1,19 reizēm pieaugusi līdz 1,81 reizei. Ja salīdzinām Latgali, tad atšķirība no 2,08 reizēm pieaugusi līdz 4,21 reizei.

Vai tiešām nav redzams, ka Latvijā ir patiesas, nevis iedomātas reģionālas atšķirības? Vai nebūtu laiks saprast, ka vāji reģioni padara vāju arī Latviju. Tas nav mans apgalvojums. Tas nav opozīcijas deputātu apgalvojums. To pasaka jums Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs. Ar šo apgalvojumu viņš runā par iekšzemes kopproduktu, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo.

1996.gadā mēs runājām, ka ļoti konkrēti izkrīt no konteksta Latgale. Latgalē bija tikai 16,2% kopprodukts uz vienu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas bija 1996.gads. Mēs runājām par Latgali. Un tagad paņemam 1999.gadu. 1999. gadā Latgalē ir 10,9%. Kolosāls kritums! Bet zem Latgales līmeņa, kas bija 1996.gadā, šodien veiksmīgi ir pagājusi arī Vidzeme, kurai tikai 13% jau ir tagad, un arī Zemgale ar 15%. Zemgales auglīgās zemes. Protams, kritusi ir arī Kurzeme. Un Kurzemi pat neglābj Ventspils ar savu attīstību. Pat makroekonomiskajos rādītājos Ventspils nekompensē to, kas notiek Liepājas rajonā, Saldū un Kuldīgā, Talsos un visur citur. Mēs ar jums šodien runājam, ka mums nav zemnieka Latvijā. Gribam, lai jūs ieklausītos, nevis ar balsu vairākumu, vienkārši pateiktu: diskusiju beidzam, mūsu vara šodien ir mūsu rokās. Tā nav diskusija. Tas nav jautājuma risinājums.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļausiet arī man pateikt pāris vārdu šajā jautājumā. Jo vairāk tāpēc, ka runas ir pietiekami kaismīgas. Un laikam jau patiesas.

Es gribētu četrus faktorus pateikt:

Pirmais faktors ir sekojošs: laikam mūsu paaudze nevarēs to pārdzīvot un saprast, ka Latvijas PSR lauksaimniecība un Latvijas Republikas lauksaimniecība ir pilnīgi divas dažādas lietas. To es gribētu teikt Freimaņa kungam un Kalniņa kungam. Bet es tā draudzīgi to saku. LPSR lauksaimniecība balstījās uz to, ka par Krievijas vai PSRS naftas dolāriem iegādājās spēkbarību Kanādā un Amerikā, kuras mums Latvijā nebija pašiem savas. Es negribētu iet dziļumos, kādas spēkbarības spraukumu vai lopbarības graudu. Un par šo te absolūti subsidētu, bez cenas, barība tika saražota, produkcija lopu un piena veidā, kura viennozīmīgi tika pārdota tikai divās vietās: Maskavā un Ļeņingradā.

Jūsu padevīgais kalps 1991.gada beigās bija pēdējais, kas slēdza šos līgumus. Es personīgi noslēdzu līgumu ar Ļeņingradas mēru tajā laikā, tagad — Pēterburgas un Maskavas mēru. Šī lauksaimniecība Latvijā nebūs vairs nekad! Nekad! Un, kamēr mēs šīs divas lietas neatdalīsim savos prātos, galvā, tikmēr mēs maldīsimies šajā te kopproduktā lauksaimniecībā, uz cilvēku saražojamās produkcijas vērtību pēc definīcijas.

Otrs. Jā, mums nebūs šīs te shēmas vairāk, bet mums tā nevar būt vēl arī tāpēc, ka mēs esam realizējuši zemes reformu.

Un otra lieta, kas mums ir jāsaprot, ka tās pārpalikušās 60 saimniecības, kas vēl kolektīvi saimnieko, gods un slava viņu vadītājiem! Kā viņi ir atraduši valodu ar zemes īpašniekiem, nomā vai savādāk, bet tas ir aizejošs, un diemžēl nekad neatgriezīsies Latvijā fakts.

Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu atgriezt zemi tiem, kuriem to atņēma komunisti, beidzās LPSR lauksaimniecība arī no īpašuma viedokļa.

Trešais fakts. Jā, man arī ir ļoti sāpīgi klausīties. Un man ir tāda sajūta, ka man pārmet, ka es savām rokām, skrienu un gribu atdot zemi tūlīt pat ārzemniekiem, bet iekšēji tam faktam nepiekrītu. Es esmu skatījies savā laikā, kā dāņi izmisīgi sargāja savu jūras malu, lai tur vācieši netiek iekšā un nevar uzbūvēt tās mājas. Ir veselas valstis, kur mēģina cīnīties par to. Labanovska kungs te minēja Poliju. Es ļoti rūpīgi paskatījos līdzi Polijas cīņai. Jā, viņi sāka ar 17 gadiem, tagad ir 12 gadi, bet pēdējā informācija ir, ka viņi jau ir atkāpušies uz to, ka tie, kas ir noslēguši līzingu uz zemi, no līzinga sākuma punkta, kas atpakaļ ņemot, jau ir pagājuši 7 gadi, jārēķina atpakaļ laiku, jau zemi var pārdot.

Tā problēma, kas mums ir lauksaimniecībā, cienījamie deputāti, ir sekojoša. Izvērtēsim divus riskus. Viens risks ir tāds. Jā, mēs varam, man arī... Mēs, starp citu, bijām tajā valdībā, ko Labanovska kungs minēja, ka mēs varonīgi toreiz uzlikām, Krištopans bija premjers, es biju finansu ministrs, Salkazanovs bija lauksaimniecības ministrs, sakarā ar to, ka nāca cūkas iekšā caur Igauniju no Somijas. Jā, mēs uzlikām smagu aizliegumu. Cīnījāmies un turējāmies apmēram 100 dienas. Pēc tam vēl Šķēles valdība cīnījās ar to un mēģināja nosargāt. To nevaram izdarīt. Mēs esam pārāk mazi, Kalniņa kungs! Es esmu priecīgs, ka jūs esat lepns garā. Cenšos arī tāds būt, bet vienkārši mēs esam pārāk mazi visā lauksaimniecības apritē, lai mēs varam vieni paši cīnīties ar visu pasauli. Mēģināsim vēlreiz! Ja vairākums nobalsos, cīnīsimies. Bet kur ir risks? Bet risks ir sekojošs. Parēķiniet, kas notiks ar mūsu lauksaimniecību katru gadu uz priekšu, ja mēs par katru gadu attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pievienoties Eiropas Savienības lauksaimniecībai. Kāds būs risks? Ir sekojoša alternatīva. Jā, mums spiež ar kvotām. Kāpēc spiež? Ar kvotām mums spiež tāpēc, ka, pirmkārt, viņi saka, tās kvotas, kas jums bija LPSR lauksaimniecībā, nav nekādā sakarā ar jūsu valsti. Tas bija tad, kad jūs bijāt pēc shēmas: Kanādas graudi, krievu nafta un Ļeņingradas patērētāji. Tātad viņi jums saka, ko viņi saka? Jā, jūs tagad ražojat maz, cik nu variet, bet tas ir tas, par ko mēs esam gatavi maksāt tos 25% sākumā un pēc 10 gadiem visus 100%. Tā problēma parādās kur? Ka mēs sakām: nē, mēs negribam tos 25%, gribam 100%. Mēs varam prasīt. Mums tos nedos. Fišlera atbilde, kurš arī lauksaimnieks, starp citu, un nevis birokrāts, ir cietis. Un to Brigmaņa kungs un, es domāju, mūsu zemnieki ir sapratuši, ka tie vairs nav birokrāti kā Godmanis vai Sprindžuks, vai Slakteris, vai Bērziņš. Tie ir lauksaimnieki, kas ir atbildīgi par lauksaimniecības politiku Eiropā. Un viņi jokus nespēlē. Viņi teica, ka mēs jums tagad nemaksāsim vairāk.

Nākamais. Kāpēc kvotas viņi grib saglabāt? Tāpēc ka, cienītie kolēģi, saprotiet, to naudu maksās par kvotējamo produkciju. Un, tikko mēs izcīnīsim kvotas lielākas, tad automātiski tie 25% ies uz to lielāko daļu. Un tāpēc viņi uz to nepiekritīs. Tagad kāda ir alternatīva? Pieņemsim, ka mēs nepiekrītam ne vienam, ne otram, ne trešajam. Un mēs sakām tā: “Mēs esam lepni, mēs uzliksim ievedmuitas, mēs nelaidīsim nevienu šeit iekšā, un mums nevajag tos 25% tās pamazinātās kvotas.” Kā mēs izdzīvosim alternatīvā? Ja man kāds te var atnākt un pierādīt, ka var izdzīvot alternatīvā, goda vārds, es nezinu, es viņu varētu pasludināt par lielāko ekonomistu Latvijā lauksaimniecībā. Alternatīva mums ir 3% atbalsts no budžeta. Mēs varam sarēķināt, ka šis 3% atbalsts no budžeta naudas izteiksmē var izteikties ne vairāk kā 500 latu uz hektāru. Eiropas Savienībā lielāko tiesu valstīs ir 20 000 (es runāju dolāros), Amerikā arī 20 000. Izdaliet 20 tūkstošus ar 500. Cik jums tur iznāk? Pat ja jūs dalāt 20 000 ar tūkstoti, ja dolāros rēķināt. Starpība cik ir? Tātad kāda ir alternatīva? Ja šitie 3% mums ir nepietiekami, tad mums tos 3% ir jāpārtaisa par 10 un 15 procentiem. No savas naudas. Labi. Kam ņemsim nost? Kas kaut cik jēdz no budžeta, redz, ka nost noņemt varam pamatā kur? Jā, aizsardzībai, NATO, acīmredzot šiem te izdevumiem, kas mums aug ar katru gadu par 20—30 miljoniem. Tas ir politisks lēmums. Ja mēs to pieņemam, tad mums tas ir jāpieņem. Es tam lēmumam nepiekritīšu. Ja mums šīs alternatīvas nav, tad padomājiet, kur ir risks. Katru gadu, kad mēs nevaram piesaistīt savu lauksaimniecību tieši subsidētajai Eiropas lauksaimniecībai, mēs riskējam, ka šī lauksaimniecība arvien mazāk un mazāk pastāvēs. Vai mēs uz šo risku varam iet? Lūdzu, kas ir speciālists, nāciet un pierādiet, ka varam. Jo alternatīva Eiropas subsīdijām ir tikai mūsu pašu budžeta līdzekļi. Es neredzu citu. Tad nāciet un parādiet, kā mēs pārdalīsim.

Un tagad pēdējais jautājums par zemi. Sprindžuka kungs uzstāsies pēc manis, es skatījos, otro reizi. Sprindžuka kungs, esat tik laipns, precīzi noraksturojiet, kāds ir risks. Es nerunāju par filozofisko risku. Jā, ja mēs deviņdesmit... kurā tur gadā, diez vai es tajā laikā biju Saeimā, bet tam nav nozīmes, būtu izskatījuši šo jautājumu un būtu sākuši cīnīties par pārejas periodu tad, tas būtu bijis pareizi. Vai mums ir risks tagad atvērt vaļā jau noslēgto līgumu un iedibināt pārejas periodu? Domāju, ka risks ir liels. Un risks ir atkal tas, par ko es teicu, ka ar katru mēnesi, ar katru gadu, Baldzēna kungs, mēs attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pastāvēt, jo globālā lauksaimniecības tirgū mēs esam tik niecīga vienība, mūs vienkārši iznīcinās ekonomiski. Mēs varam cīnīties. Bet ar kādām sekām, mēs ar Krištopanu to izmēģinājām.

Sprindžuka kungs, izstāstiet mums ļoti konkrēti. Kāds ir risks atvērt, lūk, šīs te sadaļas, un kāds ir risks, ja mēs tur ieliksim pārejas periodu.

Un vēl nedaudz vārdu par Poliju. Cienītie kolēģi, Polijā ir apmēram 3 miljoni saimniecības ar vidējo platību nepilni 6 hektāri. Un visus komunistu laikus tas tā tur ir bijis. Iedomājieties, kāda tur ir situācija un kāpēc viņiem ir pilnīgi varbūt savādāk nekā mums. Pie kam mums nav runa par to, ka valsts pārdod zemi ārzemniekiem, mums vēl būs jāpanāk tāda situācija, ka tie latviešu pilsoņi, latviešu zemnieki, kam tā zeme būs, ka mēs aizliegsim viņiem pārdot to zemi brīvi, kā viņi gribēs. Tas nav tikai pircēju aizliegums, tas ir arī aizliegums pārdevējiem. Izdomāsim, kā mēs to varēsim izdarīt un kā mēs cīnīsimies tad ar to, ka mums nāks un teiks, ka tā ir mana zeme, un es gribu šo zemi pārdot, kam es gribu. Un savā laikā, cienītie kolēģi, kad liela daļa te ar politiku nenodarbojās, kas tik kaismīgi runā, bija šāda situācija, ka mēs arī teicām, ka liksim vienus 25—30% rentablos kolhozus mierā. Mums pietiek jau bankrotējušas lietas. To noprivatizēsim, zemi atdosim tiem cilvēkiem, bet šie lai konkurē. Atbilde bija vienkārša: mana zeme ir “Lāčplēša” teritorijā, mana tēva zeme ir “ Tērvetes” teritorijā, un jūs tur, kas sēžat Saeimā vai tajā laikā Augstākajā Padomē, jūs nemaz neiedomājieties man to neatdot. Var, protams, runāt par visām sfērām, kā speciālisti te runā, sākot no “Lattelekom” un beidzot ar lauksaimniecību, bet, lūdzu, nemāniet cilvēkus un nemāniet sevi. Izvērtējiet riskus. Un šis jautājums nav politisko partiju priekšvēlēšanu jautājums. Šis jautājums skar tomēr daudz svarīgākas lietas. Kā valstī mēs saglabāsim lauksaimniecību kā tādu, un uz kādu risku mēs drīkstam iet, nemētājoties ar LPSR laika politiskajiem variantiem. Paldies! (Aplaudē frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti.)

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Cienījamais Baldzēna kungs! Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka nevar lauksaimniecības politiku vadīt uz emocijām. Ir jābalstās uz reālo situāciju valstī, un ir jāzina, ko vēlas panākt.

Tagad runāsim par zemi un lauksaimniecību. Latvijā ir 2,5 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lauksaimniecībai intensīvai ražošanai nav vajadzīgs vairāk par 1 miljonu hektāru. Mēs esam rēķinājuši krustu un šķērsu, pie tādām kvotām, pie šitādām kvotām. Latvijā nebūs daudz vairāk lauksaimnieciski izmantojamās zemes kā 1 miljons hektāru. Pāri paliek 1,5 miljoni. Okei! Pusmiljonu varētu apmežot. Nevērtīgās zemes, tās, kur nekad nebūs prātīgi nodarboties ar lauksaimniecību vai lopu ganīšanu, pāri paliek 1 miljons hektāru. Un jūs gribat šo 1 miljonu aizaudzēt kārklos, kamēr mēs gribam atrast šai zemei saimnieku. Vislabāk, ka tas ir pats latvietis, vietējais iedzīvotājs, kurš tur saimnieko un kaut ko labu dara. Jā, kaut vai nogana, kaut vai stāda šo mežu, kaut vai appļauj. Ja tas ir ārzemnieks, arī labi. Mums pietiek šīs zemes. Mums pietiek gan lauksaimniecībai, gan lauksaimniecības videi, gan ainavai, bet vajag saimnieku. Un par to ir šobrīd jādomā, un arī tie priekšlikumi, ko manis vadītā darba grupa iesniegs valdībai, balstīsies uz šo pieeju, ka valstij vajag saimnieku un nav pieļaujama bezsaimnieka situācija.

Par to, kur jūs kļūdāties. Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība — tas nav viens un tas pats. Perspektīvie un neperspektīvie zemnieki, jūs minējāt. Neviens šobrīd nediskriminē. Vienkārši ir jāsaprot, ka, ieejot Eiropas tirgū, ir vienādas prasības. Un šajā gadījumā tiem, kas orientējas uz preču tirgu, būs jāatbilst Eiropas prasībām, tur — tā kā āmen baznīcā, tur nav citu variantu. Un šajā gadījumā mums ir jāļauj attīstīties tiem zemniekiem, kuri grib būt šajā tirgū. Savukārt tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar būt — varbūt nav izglītības, varbūt nav piemērotas zemes, mums būs jārada atbalsts, lai viņi varētu nodarboties kaut vai ar lauku vides sakopšanu, ar lauku tūrismu, ar aitkopību, ar daudzām labām lietām, arī ar ezeru apsaimniekošanu un tā tālāk. Bet tas prasa valsts atbilstošu politiku, un mēs uz to ejam.

Par Eiropas Savienības piedāvājumu. Jā, tur ir problēmas ar kvotām. Mēs par to cīnīsimies, mums vajag lielākas kvotas. Bet tur ir arī piedāvājums struktūrfondos, tātad tieši šim te lauksaimniecības, lauku atbalstam. Un šajā gadījumā, jā, mēs varam nestāties Eiropas Savienībā, bet ar šiem 3% no Latvijas budžeta, kas iet lauksaimniecībai, diemžēl nevar izdarīt. Šie struktūrfondi mums ir vajadzīgi tā kā ēst. Tieši lauku cilvēkiem, tieši Latvijas problēmai, ka miljons hektāru aizaug.

Par visu, par ko jautāja Godmaņa kungs. Es domāju, nav nekāda liela māksla atvērt sadaļu un sākt kaut ko prasīt. Jautājums — ko? Ko mēs desmit gadus gribam? Un šajā gadījumā skaidrs ir viens, ka ierobežot ārzemniekus modernajā pasaulē, kad pastāv līgumi, saistības starp pircēju un pārdevēju, nav iespējams neko aizliegt. Ja mēs gribam radīt likumpārkāpējus, tad radām aizliegumus. Un šajā gadījumā mums tiešām ir daudz gudrāk valstij veidot politiku, kas stimulē to, kas vēlas apsaimniekot šo zemi, kas vēlas pirkt šo zemi, un arī šādi valdības piedāvājumi būs. Bet nevis aizliegumi.

Par to, vai mums vajag baidīties no ārzemniekiem vai nevajag baidīties. Ārzemniekam nopērkot Latvijas zemi, es atkārtošos, viņš neiegūs šo Eiropas kvotu tikai tāpēc, ka viņš ir nopircis 100 hektārus. Šī cukura vai piena kvota viņam būs jāatpērk no Latvijas zemnieka, un tikai tad viņš kļūs konkurents. Tas ir jāsaprot! Tāpat kā, ja latvietis gribēs dabūt dāņu kvotu, mums būs jāatpērk no dāņu zemnieka.

Un līdz ar to es gribu teikt par šo risku. Svarīgi ir apzināties, ko mēs vēlamies. Ja kāds var pateikt, ka mums desmit gadus ārzemnieki drausmīgs drauds, lūdzu, pierādiet to, paskaidrojiet Latgales lauku cilvēkiem, kuri vēlas šīs zemes pārdot, jo viņi negrib paši saimniekot vai nevar ar rocību. Bet, ja būs šis piedāvājums, kaut vai apmežošanai, es domāju, ka mūsu pašu cilvēki gribēs šo zemi apsaimniekot. Un tas atbalsts diemžēl saistās ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir jāsaprot.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jautājums, kādēļ es nācu runāt par lauksaimniecību un brīvās zemes tirgu, ir sekojošs. Mēs zinām, ka pēc Eiropas Komisijas, pēc Fišlera kunga paziņojuma par to, ka tikai 25% no Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamiem resursiem būs piemēroti ar laiku kandidātvalstīm, Latvijā un ne tikai Latvijā, līdzīga situācija bija vērojama arī citās kandidātvalstīs, notika sekojošais. Proti, jebkuras firmas veiktie socioloģiskie pētījumi par atbalstu Eiropas integrācijai kritās, kritās par sliktu atbalstam. Ja mēs runājam ļoti aptuvenos skaitļos, tad Latvijā šī proporcija ilgstoši ir ļoti nemainīga, proti, tikai 50% no Latvijas iedzīvotājiem šodien ir strikti par integrāciju Eiropas Savienībā, apmēram 30% ir tikpat strikti pret integrāciju Eiropas Savienībās, un 20% — tā ir tā daļa, kas meklē atbildi. Mūsu problēma, un it īpaši Latvijas problēma, ir sekojoša: mēs esam strādājuši pārāk ilgus gadus ļoti šaurā, elitārā pozīcijā visos jautājumos, kas attiecas uz Eiropas integrāciju. Ja šeit, šajā Saeimas plenārsēžu zālē, nāk deputāti, kas ir te strādājuši ilgus gadus, un saka: “Šodien mums būs jādara tas! Tagad mums vajadzēs ķerties pie tām lietām.” Man ir gluži vienkārši skumji. Ja nāk cilvēki, kas ļoti paškritiski izvērtē savus padarītos darbus, kas arī te strādājuši no mūsu valsts atjaunošanas pirmsākumiem, un mēģina analizēt šo situāciju korekti, paši atzīstot savas kļūdas, tad man, protams, ir cieņa pret šiem cilvēkiem.

Kā mums rīkoties uz priekšu? Mēs zinām, ka Eiropas Integrācijas padome, ko veido Ministru kabinets, es gribētu teikt, šaura, ļoti elitāra sabiedrība, kurai pat ar Saeimas opozīcijas spēkiem ir iespējams piekļūt tikai vienā veidā. Principā Eiropas Integrācijas padomē ir pārstāvētas tikai trīs koalīcijas partijas. Mēs zinām, ka tās pašlaik ir divas konservatīvas un viena liberāla partija. Līdz ar to ir praktiski neiespējami apmēram 30% Saeimas opozīcijas citādi ietekmēt Eiropas Integrācijas padomes lēmumus kā tikai un vienīgi ar balsojumu par sadaļu kopumā Eiropas lietu komisijā. Uzskatu, ka šī situācija ir nenormāla, tādēļ ka pilnīgi pareizi te minēja daži mani kolēģi, ka Eiropas integrācija ir un paliek visas sabiedrības jautājums.

Es absolūti saprotu, ka tad, kad tika veidota atjaunota mūsu jaunā valsts, protams, ka ekonomiskās un saimnieciskās reformas bija pirmās, kas bija absolūti nepieciešamas. Tās varēja veikt citādi, tika pielaists daudz kļūdu, bet arī tie cilvēki, kas toreiz to darīja, to darīja pirmo reizi.

Bet šoreiz es uzskatu, ka runas par to, ka šis opozīcijas priekšlikums — pārspriest lauksaimniecībā ārkārtīgi svarīgas jomas, proti, gan tās, kas attiecas uz to sadaļu Eiropas integrācijā — “Lauksaimniecība”, kura būs visgrūtākā visām valstīm, gan uz to, ko mēs pilnīgi visi saprotam, kas kļūdas pēc aizvērta, un tā ir brīva kapitāla kustība.

Cienījamie kolēģi! Un it sevišķi tie, kuru rokās atrodas sviras integrācijai Eiropas Savienībā! Mēs, Latvija, sadaļu aizvēršanas ziņā esam pašā spicē. Mums ir aizvērtas 23 sadaļas. Līdz ar to mums nebūtu absolūti nekāda traģēdija vienu sadaļu atvērt un pārskatīt tur atrodamo. Mēs zinām, ka tie cilvēki, kas reāli Latvijā balsos par vai pret integrāciju Eiropas Savienībā, šādu jautājumu dēļ varētu nobalsot pret. Un tad mums ir jāskatās, kas ir mūsu prioritātes, kas mums ir svarīgākais.

Es domāju, ka katrai nacionālai valstij, katrai tautai, katrai nācijai ir divi vissvarīgākie resursi. Un pirmais no tiem ir tautas dzīvais spēks. Tā ir tā vērtība, kas rada visu apkārt. Un otrs. Tā ir teritorija, kurā mēs dzīvojam. Šīs divas pamatvērtības būtu jāsaudzē pirmām kārtām. Tātad tā zeme, uz kuras mēs dzīvojam šodien, nevar būt pilnīgi liberāla, brīva zemes tirgus objekts. Jo mēs zinām, ka gan Eiropas Savienības dalībvalstīs ir daudz dažādu ierobežojumu. Tāpat mums apkārt esošajās kandidātvalstīs. Es gribētu minēt kaut vai tikai divas — Lietuvu un Igauniju, šie ierobežojumi ir, un tie tiks arī uzturēti turpmākajos gados. Protams, sarunās ar Eiropas Komisiju.

Ja Latvija paliks šajā ziņā visliberālākā zemes tirgus pārdošanā, tad, protams, ārzemnieku skats vērsīsies tieši uz Latviju un tieši Latvija šajā ziņā būs vissmagāk cietusī.

Kādēļ par to tiek runāts vēlāk, nekā sadaļa ir aizvērta? Es domāju, ka tas varbūt ir viens no visspilgtākajiem piemēriem, ka tie cilvēki, kas valdībā nodarbojas ar Eiropas integrāciju un kuru darba diena patiešām reizēm ilgst visas 24 stundas, ka varbūt nepietiekami novērtēja to Latvijas iedzīvotāju lomu, kas piedalīsies kā pēdējie, kā noslēdzošie Eiropas Savienības iestāšanās jautājumu izlemšanā. Un tas būtu referendums par to, vai iestāties vai neiestāties Eiropas Savienībā. Tieši šie cilvēki būs tie, kas izlems, un to tad vairs neizlems augšā ministru līmenī vai tikai Eiropas Integrācijas padomē, vai pat ne Saeimas un parlamenta līmenī, kur visas frakcijas balsojumā ir atbalstījušas integrāciju Eiropas Savienībā.

Tātad, ja mums šajā ziņā būtu kas jāievēro, tad vismaz samērīguma princips. Ja šodien lauksaimniekiem liedz to vai citu pieeju tam sabiedriskajam labumam, kas katrā normālā valstī ir, tad vajadzētu skatīties, kur šajos svaru kausos varbūt likt citu atsvaru. Jūs atceraties, iepriekšējā plenārsēdē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija bija piedāvājusi tātad lauksaimniecības precēm, tikai Latvijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem piemērot 9% pievienotās vērtības nodokļa likmi. Ja mums nav iespēju lauksaimniekiem palīdzēt citā veidā, tad varbūt mums ir jāskatās uz citām svirām, kaut vai uz šo pievienotās vērtības nodokli, lai regulētu šo tirgu par labu Latvijas lauksaimniecības interesēm.

Cienījamie kolēģi! Godātās kolēģes! Es ļoti aicinātu divas lietas. Mēs visi zinām, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā tiesa integrāciju Eiropas Savienībā uzņem ar ļoti dalītām jūtām. Divi galvenie vaļi vai divi galvenie ziloņi, uz kuriem balstās mūsu cilvēku pārliecība par to, ka integrācija Eiropas Savienībā ir nepieciešama, ka iestāties šai veco dalībvalstu klubā mums ir vajadzīgs, kaut arī mēs zinām, ka vismaz sākumposmā mēs tomēr varētu būt otrās šķiras Eiropas Savienības pilsoņi. Šie divi ziloņi vai divi vaļi ir divi, proti, tās ir mūsu drošības intereses un tās ir stabilitātes intereses. Jo iepriekšējais gadsimts — 20.gadsimts — Latvijas vēsturē bija ārkārtīgi smags. Un cilvēki ir noilgojušies pēc drošības un stabilitātes. Tie varētu būt tie argumenti, kas cilvēkiem ļaus nobalsot par. Bet, ja nepārtraukti mūsu pašu integrācijas posmā un tajā skaitā sadaļu aizvēršanā mēs pieļausim kļūdas, mēs neievērosim tās intereses, kas ir nepieciešamas lielai sabiedrības daļai, tad var notikt tas, ko diez vai tie cilvēki, kas no 1995.gada strādā pie integrācijas Eiropas Savienībā, jautājumiem, būtu vēlējušies, proti, Latvijas tauta vienkārši nobalsos pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie svaru kausi būtu jālīdzsvaro un jādara viss iespējamais, lai ne tikai ar dažādiem paņēmieniem, kas veido sabiedrisko domu, to mēģinātu manipulēt uz vienu vai otru pusi, bet darītu reālas lietas, lai Latvijas iedzīvotāji patiešām reāli saprot, ka integrācija Eiropas Savienībā viņiem nenesīs kopēju ļaunumu. Un sabiedriskā doma šajā ziņā, diemžēl it sevišķi ar šo lauksaimniecības jautājumu tiek orientēta uz pilnīgi pretējo pusi. Ļoti pateicos par uzklausīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Varbūt es nebūtu nācis tribīnē, bet mani šeit Sprindžuka kungs iedvesmoja un Godmaņa kungs, kolēģis man no komisijas — Nacionālās drošības komisijas. Es arī tā pa draugam gribētu jums teikt abiem diviem, arī kā kolēģis kolēģim. Sprindžuka kungs izteica tādu interesantu frāzi, ka ārzemnieki varbūt pirks kvotas no mūsu vietējiem zemniekiem. Kāpēc gan, sakiet, Sprindžuka kungs, viņiem būs jāpērk kvotas? Kāpēc viņiem būtu jāpērk kvotas? Es domāju, ka viņi nopirks fermas ar visām govīm, ar visām slaucējām, ar visiem latviešiem! Redziet, spilgts piemērs jau ir Struteles pagastā, tas ir, Jaunpils pagastā, Strutelē, kur Džons no Jaunzēlandes nopērk simtgadīgo Krišjāņa Barona skolu ar visiem dzimtcilvēkiem un ar visu zemi to viņš nopērk. Un viņš pēc pāris gadiem, viņš tā ir deklarējis, ka izmetīs viņus ārā, un lai viņi iet, staigā veseli. Ja mēs tādu likteni gribam, tad jā. Es domāju, ka jau tam ārzemniekam tās kvotas jau nu gluži nebūs jāpērk. Var jau būt, ka viņš nopirks arī. Es nestrīdos. Tajā pašā laikā turpat man kaimiņos Irlavā ir kādi 300 hektāri labākā zeme. To ir nopircis arī dānis. Vai tad viņš pirks kvotas? Man bija saruna ar viņu. Viņš absolūti nedomā neko ne ražot, ne... Nu no kā tad viņš tās kvotas nopirks? No kaut kur kaimiņiem blakām? Es domāju, tas ir diezgan nenopietni. Var jau būt, ka tas tā būs, es neapgalvoju to, ka tas tā nevarētu būt, bet ticības maz ir.

Godmaņa kungs! Jūs arī te uzsvērāt — Fišlers. Nu, man liekas, ka viņš mums tā iefišlerēs Latvijā, ka otrreiz mēs vairs negribēsim neko tādu pārdzīvot. Man liekas, ka jūs uzsvērāt, ka viņš ir tāds dievs Eiropā, kas nu būs, teiksim, regulēs visu to Eiropas Savienības lauksaimniecību, tamlīdzīgi, un tā tālāk. Nu neregulēs viņš, Godmaņa kungs! Neregulēs viņš! Un jūs sacījāt, ka neatgriezīsies kolhozu laiki. Pilnīgi pareizi, Godmaņa kungs! Neatgriezīsies kolhozu laiki. Vienīgi, ja nu Krievijā uzvar komunisms. Varbūt.

Tāpat neatgriezīsies arī nekad Krievijas impērijas un vācu baronu politika un zemes politika, agrārā reforma Latvijā, kas bija pirms atbrīvošanas cīņām. Par savām tiesībām, cienījamie kolēģi, ir jācīnās! Ir jācīnās katrā valstī, un to mūsu tēvutēvi ir darījuši gadsimtiem ilgi, cīnījušies par savām tiesībām. Par savām vecajām, labajām tiesībām!

Katra zemes pēda Latvijā ir slacīta ar asinīm no mūsu tēvutēviem un šodien mēs ar vieglu rociņu šeit dižie 2002. gada politiķi, mēs ar vieglu rociņu šīs pēdiņas slacītās atdosim, redziet, Džonam, atdosim citam un vēl pašmāju, teiksim, tūkstošiem hektāru lielīpašnieku. Nu pie kā tad novedīs, sakiet man, Sprindžuka kungs, šie lielīpašnieki un, teiksim, simthektārnieki un es varu galvot, ka atkal būs sēkla šeit komunistiem, ko iesēt kā šķiru naidam.

Nu Eiropa taču nav ar tūkstoš hektāriem! Jūs man parādiet vienu fermeri Eiropā ar tūkstoš hektāriem. Anglijā varbūt vēl tajā kolonijā, kas ir ieskauta no jūras.... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: “Vācijā! Francijā!”) tajā valstī, es atvainojos. Galīgas muļķības, Tiesneša kungs! Nav tūkstošiem hektāru! Es izbraukāju visu Eiropu, jūs neesat bijis viens... Un viņiem agrārā politika ir ļoti precīza. Tāpat Holande, bagātākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja. Viņi ļoti valstiski pieiet šai agrārajai reformai. Nu neesat taču jūs viens braukājis pa Eiropu. Es esmu braukājis no 1989. gada un pētījis. Francijā, starp citu, Tiesneša kungs, valdība iet pretī jaunajiem fermeriem, zemniekiem, kurus atgriež uz laukiem ar zaļo sertifikātu, jā, lai viņi būtu speciālisti. Jā, un piepilda laukus ar zināmu lielumu hektāru un zināmu lielumu nodarbošanos. Bet nevis ar tūkstošiem hektāru.

Vācijā... Ziemeļvācijā ... un ne vairāk fermu ļauj turēt kā ar 60 gotiņām, un ne gramiņa vairāk. Lūdzu! Un tā valsttiskā plānošana. Holandē... arī tajā Zviedrijā. Zveidrijā, un ar pilnu atbildības sajūtu, ir viens no lielākajiem fermeriem Vahmeistars, kuram ir 600 ha, un tad jau viņš ir sadalījis pa 200 hektāriem. Jā, Somijā ir tūkstošiem hektāru... pieder meži. Piekrītu, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav vairāk vidēji kā 12 hektāri. Tā, lūk, tas ir. Tā ka mums statistika ir varbūt katram cita, bet es palieku pie savas.

Nu, nemānieties tikai jūs.... Man nav dabā mānīties šeit. Es runāju kā laucinieks, jūs esat diži pilsētnieki, runājat to, kas uz mēles, tas arī ārā.

Jā... Un ja jūs, Godmaņa kungs, runājat par kvotām... Es vēlreiz saku, ka velta cīņa būs. Mēs neizcīnīsim kvotas, jo tur stingri aizstāv savu lauksaimnieku! Ļoti stingri! Un nekādā gadījumā nepiekāpsies Eiropas politiķi viņu fermeriem! Tad viņi nebūs politiķi! Bet mums es sāku šaubīties, un es arī esmu politiķis un sēžu starp politiķiem, vai tiešām mēs esam politiķi, un kā šeit Rišards Labanovskis sacīja: kur tad ir tas mūsu pašlepnums, tā cīņa par savām tiesībām? Es neredzu vairs politiķus, kas ar godu cīnītos par savām tiesībām. Un tad mums pārmet, ka mēs meklējam tirgu uz Austrumiem. Lūk, kur mūsu kvotas varētu būt — uz Austrumiem! Bet Tabūna kungs uzkāps un teiks, ka Grīgs ir noklonēts kā sarkanais, jo viņš grib sūtīt kartupeļus vai gaļu uz Austrumiem. Jūs redziet.. Bet visa Eiropa un visa Amerika un visa pasaule faktiski apgūst šo lielo tirgu, un viņi priecājas, ka latvieši plēšas iekšā pa aizmugures durtiņām Eiropā. Netikt, cienītie kolēģi, mums Eiropā! Jums iedos, Sprinžuka kundziņš, tādu mazu, mazu kvotiņu un tad vēl atradīs simts un vienu variantu par kvalitāti. Un jūs netiksiet.

Tur jums bija taisnība, jā, ka Latvijā var būt viens nepilns miljons hektāru, es tam pilnīgi piekrītu. Jā. Un divi miljoni aramzemes būs par daudz. Pie modernas tehnikas, teiksim, pie normālas agrārās reformas, kuru šeit tālredzīgi politiķi varbūtās nākamajā Saeimā jeb aiznākamajā varbūt šeit turpinās pildīt, varbūt ka mēs arī varētu apsaimniekot, pieņemsim, nu, nepilnu miljonu hektāru un tikt tajā Eiropas līmenī. Jo visa Eiropa ir mācījusies no Ulmaņa agrārās reformas līdz 1937. gada 16.jūnijam. Ulmanis izveda tādu agrāro reformu, Šķēles kungs, kāda jums pat sapņos nav rādījusies! (Zālē skaļi smiekli Tautas partijas frakcijas vidū.)

Demakovas kundze, un jūs varat smieties, cik dzidri vien vajag, kā tautumeita! Bet diemžēl Ulmaņa priekšā jānoceļ cepure saistībā ar agrāro reformu. Un, ja jūs zināt statistiku, ko... kas... es jums varētu atnest parādīt datus, ka daudzās lauksaimniecības ražošanas jomās tajā laikā Latvija bija ļoti tālu priekšā Eiropai — tai pašai piena valstij Dānijai un vēl citām valstīm. Jūs varat šeit smaidīt, jo jūs esat pilsētnieki! Es esmu tikai laucinieks.

Godmaņa kungam es gribētu vēl pateikt: atcerieties, Godmaņa kungs, to Ministru padomes sēdi, kad mūsu augsti godātais Repšes kungs vēl bija tikai Bergam—Bergmanim par palīgu, bankas prezidentam. Atcerieties, bija tāda ārkārtīgi spēcīga Ministru padomes sēde. Tur visu kolhozu priekšsēdētāji raudāja par degvielas trūkumu, kaut gan viņu bāzēs, kolhozu bāzēs, bija degviela papilnam. Tā bija tikai tāda tukša runāšana. Un tad arī jūs, es atceros kā šodien, jūs uzstājāties par cenu atlaišanu... par brīvo cenu atlaišanu lauksaimnieciskā ražošanā. Es domāju, Godmaņa kungs, tā bija viena no lielākajām kļūdām. Tā bija kļūda. Bet mēs nerunāsim par to, kas ir bijis, tas ir bijis, ja. Jo nevarēja atlaist. Nevar salīdzināt, teiksim, arī nodokļu politiku pret lauku produkcijas ražotāju ar baņķieri vai ar tirgotāju, kad nolika vienādā līmenī pievienotās... tas ir, peļņas nodokli. Nu tā bija liela kļūda, bet ko nu mēs par kļūdām šeit runāsim.

Es tik vēl gribēju pateikt vienu. Varam mēs samazināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes, varam mēs pārdot ārzemniekiem, varam. Tā arī Repšes kungs sacīja 6.Saeimā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā, kad viņš pārmeta man, ka es iestājos pret pārdošanu, viņš teica: “Nu, padusē jau zemi neieliks un neizvedīs.” Pilnīgi pareizi! Tikai — kas uz tās strādās? Kas uz tās strādās? Es tikai gribētu pateikt vienu nelielu tādu faktu, un atkal es varbūt dzirdēšu smieklus varbūt no Demakovas kundzes, varbūt no Šķēles kunga, ka, redziet, salīdzinot dzimstību un mirstību laika posmā no 1987.līdz 2002.gadam, tad, redziet, šīs statistika ir ļoti interesanta. Varbūt priekš jums viņa ir iepriecinoša, priekš manis tā nav iepriecinoša. Un starpība starp dzimstību un mirstību ir vairāk, nekā desmit tūkstoši cilvēku, kas šodien nomirst vairāk nekā piedzimst. Un tas ir drūms rādītājs. Un es domāju, ka, lai šādu drūmu statistiku nepalielinātu, tad ir jāpadomā par laukiem, par agrāro reformu, un tā neizbēgami būs agrārā reforma vēlreiz... Redziet, par abortiem mēs parunāsim citreiz, Demakovas kundze! Es esmu tikai līdzdalībnieks pie jaunas dzīvības tapšanas (smiekli zālē), jo jūs esat dzīvības devēja, un visa cieņa jums kā sievietei, kā dzīvības devējai! Es nezinu, cik jums ir bērnu, tas mani neinteresē! Bet par abortiem, ziniet, nekad galēji tādas... galēji aizliegumi, tas nekad nav, un tas jau ir pierādījies. Jebkurā, teiksim, izpausmē, cilvēciskā izpausmē, neviens galējs aizliegums nav vedis pie pozitīva rezultāta. Visam ir jāiet ar saprātu. Es atvainojos, varbūt es kādu kolēģi nedaudz aizskāru! Šķēles kungs, es jūs negribēju aizskart. Kā savam labam draugam es sacīju, arī kolēģei Demakovas kundzei un Tiesnesim Aivaram. Tā ka — uz redzēšanos nākošajā Saeimā, iespējams!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es šinī brīdi netaisos runāt par abortiem, ja, bet es arī uzmanīgi klausījos cienījamo pirmo Latvijas premjerministru Godmaņa kungu. Pēc tam es skatījos kvēlos “Latvijas ceļa” aplausus savam premjerministram par to, ka savā laikā “Latvijas ceļš” tomēr savā veidā ir sagrāvis Latvijas lauksaimniecību. Sāksim par to. Un šodien šinī diskusijā mēs visu laiku grozāmies ap pavisam vienu citu jautājumu. Mēs it kā sakām: “Eiropai ir jāsubsidē Latvijas lauksaimniecība.” Nu, protams, vienreiz izbeigsim melot! Neviena komerciāla struktūra — un Eiropas Savienība ir komerciāla struktūra — neies subsidēt citas valsts saimniecību, jo nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts ministrs — ne zemkopības, ne cits — nevarēs izskaidrot saviem vēlētājiem... Viņi ir daudz aktīvāki, ja vajadzēs, ne tikai Slaktera kungs, bet arī visi pārējie ministri dabūs ar vecām olām un tomātiem. Pie mums jau tie vēlētāji ir tādi kautrīgi savās prasībās. Un tādēļ atgriezīsimies pie “Latvijas ceļa”. Tagad mums ir cits jautājums. Ja nav Latvijas valsts politika attiecībā uz savu teritoriju, tad mēs sākam ubagot subsīdijas. “Latvijas ceļš” gadiem ilgi ir cerējis, ka Eiropas Savienība būs tā subsīdiju devēja. Tā vieta, kas piebaros mūs un dos iespēju it kā paaugstināt dzīves līmeni.

Un šodien mēs saskaramies ar to, ka arī tur nav neviens muļķis. Un nebūs kā padomju laikā, ka varēs aizbraukt uz Kremli ar balzamu, palūgt un kaut ko izdalīt virs limitiem. Eiropas Savienība diez vai virs limitiem iedos kaut ko. Ja reizēm iedos, tad tā būs reta veiksme un ļoti liela māka.

Un tagad mēs runājam tālāk. Ko tad patiešām darīt ar šīm Godmaņa radītajām mazajām zemnieku saimniecībām? Ko darīt ar tām? Jo lielākoties, ja mēs nemānīsim, un, Godmaņa kungs, jūs kā ekonomists labi saprotat, tās tiek dotētas, savā veidā tiek dotētas no pilsētnieku ienākumiem, jo tās nav spējīgas pašfinansēties. Tātad, ja mēs reģionos bez valsts politikas nebīdam iekšā kaut kādu darba vietu aizvietotāju, kas dos šiem cilvēkiem darbavietas, lai viņi varētu pārtransformēties, ja mēs nedodam valsts politiku, kā viņiem pārvietoties varbūt uz dzīvi uz pilsētām, ka lauki paliek savā veidā kā atpūtas vieta, kā ir daudzās normālās valstīs. Jo mēs paskatāmies, ja būtu normāli ceļi. Lauki, tie ir Eiropas un arī Amerikas piepilsēta. Mūsu Latvijas teritorija ir maza. Mums nekāda politika, ko darīt ar šiem cilvēkiem, nav. Tātad iznāk ļoti paradoksāli. No vienas puses, mēs šos cilvēkus esam iesēdinājuši laukos, viņi strādā nerentabli, viņi tiek daļēji no ģimenes locekļiem dotēti. Vai arī viņi dzīvo naturālo saimniecību līmenī, kas nevienam nav jāstāsta, tā ir realitāte. Un citu vietā mēs viņiem neko nepiedāvājam. Tas man atgādina to modeli, ko mēs šeit proponējam un ko mēs ar cienījamo Apiņa kungu Ķīnā labi redzējām, ka ir lielas lauku teritorijas, kurās simtiem tūkstošu cilvēku ar rokām rušina zemi. Tā ir īstenība. Un saņem, teiksim, mēnesī 4 dolārus. Es nezinu, ja parēķinātu, cik atsevišķās saimniecībās Latvijā nopelna, varbūt arī tuvojas pie tās pašas summas, jo viņi paši sevi apēd.

Tātad šodien mēs Latvijā saskaramies ar “Latvijas ceļa” un valdošās koalīcijas proponēto naturālās saimniecības politiku. Un tādēļ man ir kauns, ka es skatījos, ka “Latvijas ceļš” kaut ko aplaudēja Godmanim. “Latvijas ceļam” vajadzēja drīzāk svilpt. Tas ir jūsu sasniegums! Un kamēr valdošā koalīcija nepiedāvās kaut ko pretī šiem iedzīvotājiem, lauksaimniekiem sociālās programmas veidā, rūpniecības politikas veidā.

Nākamais bīstamības elements veidojas Liepājas reģions. Pietiek nobankrotēt cienījamam hokeja aktīvistam “Liepājas metalurgam”, sāksies bezdarbs. Atkal cilvēkiem nebūs darba. Un tā ir realitāte. Un tādēļ atkal cerēt uz subsīdijām ir ļoti labi, prasīt subsīdijas vajag, bet es neticu, ka tās dos, jo arī citās valstīs ir vēlēšanas, citās valstīs ir partijas pie varas un ministri, kuri grib strādāt un dzīvot un nepazemināt dzīves līmeni Latvijas un citu jaunattīstības valstu, Eiropas jaunattīstības valstu dēļ. Bet, kamēr mēs paši nepiedāvāsim savu programmu, nekādu labu perspektīvu nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit bija ļoti daudzas kaismīgas runas arī no opozīcijas puses. Un mums ļoti patīk vēsais, aukstais aprēķins un vēsā prāta loģika, bet, bet, bet! Es domāju, ja mēs runājam par zemi, tad nevar runāt tikai bezkaislīgi un runāt kā... destilētu runu. Es domāju, ka emocijām ir pietiekams pamats, jo tas ir mūsu tautas pamats — šī zeme, uz kuras mēs esam pašnoteikušies. Tas ir viens. Un, protams, lauksaimniecība ir ne tikai sociāli orientēta ražošanas nozare, bet tā ir arī latviešu tautas pamats. Latviešu tautas pamats! Tā ka te ir skaidri un gaiši jādefinē, ka mēs nevaram tik vienkārši pieiet kā vienai no nozarēm, un viss! Tāpēc arī šai lauksaimniecības politikai, neapšaubāmi, ir jābūt arī sociāli orientētai.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Jā, teiksim, Godmaņa kungs runāja par šo līzingu, kas ir Polijā, un par to praktiski būtību, ka nav šī atpakaļejošā datuma nevienam likuma spēkam. Protams, arī mēs šeit nepiedāvājam atpakaļejošu soli, ja kāds ārzemnieks kaut ko ir nopircis, tad mēs nacionalizāciju nepiedāvājam! Bet, ja virzīsies uz priekšu šādi procesi, kādi ir pašreiz Latvijā, sākot ar šīm ilgtermiņa nomām un tamlīdzīgi, kā iegādājas ārzemnieki zemi, tad būs drīz politiskie spēki, kas piedāvās šo zemju nacionalizāciju. Un tad būs daudz smagāk tiem cilvēkiem, kas runā par to, ka tas nebūs pareizākais risinājums. Bet varbūt ka tad vairs citas iespējas nebūs. Tā ka mums pašreiz ir jādomā par to, kā mēs varam šo problēmu risināt. Tas ir viens.

Otrkārt. Šādam pārejas periodam, neapšaubāmi, ir jābūt. Bet, kad mēs runājām par iespējām ražot zemniekiem produkciju, tad mēs nevaram runāt tikai par to, ko mēs ražojam Eiropas Savienībā. Un mēs nevaram pieiet tikai tā, ka mums par šīm ražošanas kvotām maksās naudu. Mums nevajag obligāti vienmēr šo, teiksim, naudu par katru, teiksim, produkcijas vienību, it īpaši ja mēs to eksportējam uz Krieviju, uz NVS, uz ASV vai uz Āziju. Es domāju, ka mums ir jābūt šīm tiesībām, kuras pašreiz nav nodrošinātas šajā lauksaimniecības politikā, ka mēs varam ražot šo produkciju neatkarīgi no šīm subsīdijām, ja mēs to virzām uz eksportu. Tā ir viena no tām problēmām, kas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Un tāpēc es gribētu pateikt vēl vienu lietu.

Mums runāja arī Sprindžuka kungs, cik labi ir vienādas prasības. Nu jā, labi, vienādas prasības. Bet kāpēc mēs pārtikas pārstrādes uzņēmumiem esam piekrituši, ka atbilstoši Eiropas Savienības standartiem mums būs jāpilda praktiski simtprocentīgi no 2006.gada, kad daudzās Eiropas Savienības valstīs šis procents ir zemāks. Es varētu uzsvērt, ka Vācijā tas ir apmēram 60% no šiem ražojumiem, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Citi atbilst Vācijas standartiem, un viņi ražo, piemēram, iekšējam tirgum, citi uz Krieviju un tamlīdzīgi. Tur ir Krievijas standarti, Amerikai ir savi standarti, un mums nevajag nepārtraukti visur būt augstākiem Eiropas Savienības standartiem. Mēs varam pievienoties tiem standartiem, kādi reāli ir, piemēram, tajā zemē, uz kurieni mēs eksportējam, ka mums nevajag obligāti aizliegt ar Eiropas Savienības standartiem praktiski šo situāciju. Jo pašreiz no visām mūsu ražotnēm, kas ir Latvijā, 1400 pārstrādes uzņēmumiem, apmēram 14 uzņēmumi atbilst šīm Eiropas Savienības prasībām. Tātad viens no tiem ir tātad gaļas, trīs zivju un desmit — piena. Un 1400 ir šādi uzņēmumi. Ko tad mēs darīsim 2006.gadā? Ja mēs, teiksim, būsim varbūt līdz kādiem 50 izauguši, tā ka šīs vienādās prasības, ko teica mūsu kolēģi, kas te ļoti sirsnīgi un ar aukstu aprēķinu, kā teica pret mūsu emocijām, iebilda tik tiešām, ir jāuztur spēkā. Un tad valdībai arī šī vienādā prasība politikā ir jāīsteno, un tad te būtu arī mazāk pretenziju pret to. Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka tas jautājums, kā mēs šos jautājumus atrisinām, vai būs šīs vienādās prasības, vai būs šīs domas, ka ražošanas kvotas, kur mēs saņemam subsīdijas no Eiropas Savienības, ir viena lieta, un eksporta kvotas uz citām neeiropas savienības valstīm ir vēl viena lieta, un to, ko mēs ražojam Latvijas tirgū, mēs varam ražot pēc citiem principiem. Bet mums taču nedod tiesības piepildīt Latvijas tirgu, ražojot atbilstoši Latvijas standartiem. Par šīm tiesībām ir jācīnās! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es gribētu dažas pārdomas pateikt par to, kas neļauj salīdzināt šobrīd mūsu ražošanu ar 90.gadu ražošanu. Un tas, ko es teikšu, tas nav domāts, lai kādu pazemotu vai kādam aizrādītu, bet tikai aiz diviem iemesliem. Pirmām kārtām mums jāsaprot, ka mēs neviens nevaram pateikt absolūto taisnību un nevienam mums nav tāda iespēja paredzēta. Un otra lieta, ka mums ir jāzina sava vēsture un savas kļūdas. Un tikai dumjš cilvēks nemācās no savām kļūdām. Gudrs mācās arī no savējām. Tātad, Godmaņa kungs, jūs mani droši vien neatceraties. Es trīs reizes pie jums biju tad, kad jūs bijāt Ministru padomes priekšsēdētājs, runājot par lauksaimniecību tajos periodos. Un mēs runājām par to. Jūs pareizi šodien teicāt, ka jūs bijāt pēdējais, kas slēdza līgumu ar Krieviju. Jūs toreiz teicāt tā: “Es viņiem parādīšu, es viņiem ēst nedošu! Ja viņi grib, lai viņi brauc pie manīm! Es pie viņiem vairāk nebraukšu!” Un tā bija ārkārtīga kļūda, jo atteikties no tirgus, to varēja tā laika emocijās, bet tikai ne loģisks un reāls cilvēks, ka atteiksies no tirgus tur, kur ir produkciju kur likt.

Otra lieta. Mēs runājam par to, vai atlaist cenas lauksaimniecībai vai neatlaist. Un it kā tad, kad mēs runājām, norunājām, ka nav loģiski vienam atlaist un otram turēt, bet par lielu nelaimi jums pie labās auss bija Kinnas kungs, kas ir mūsu lauksaimniecības nelaime. Un tad, kad mēs norunājām to, ka nevar tā, ka ir jāatlaiž arī tās cenas, tad tomēr jūsu darbība bija savādāka. Jūs pieturējāt lauksaimniecības cenas un visas resursu cenas palaidām brīvi, kad faktiski sākās lielākā sagrāve mūsu lauksaimniecībā.

Runājām arī par zemi, kā to atjaunot. Un pat divi varianti bija. Vai vecajiem īpašniekiem atjaunot zemi, atdodot uzreiz visu, vai dodot viņiem iespēju pastrādāt un parādīt, ka viņi ir spējīgi ar lauksaimniecības zemi strādāt. Un diemžēl toreiz uzvarēja tas variants, ka jāatdod ir viss. Un es negribu teikt, ka tas būtu bijis pareizākais variants. Ja mēs paskatāmies Vāciju. Nu, viņa nebūt nav sarkanāka par mums, bet viņa piedāvāja variantus cilvēkiem, un, redzat, Austrumvācijā tikai neliela daļa paņēma savas zemes, jo viņiem piedāvāja izdevīgākus variantus un viņi nekāroja pēc zemes. Un, ja mēs pa šo ceļu būtu gājuši, mums arī būtu kaut kas cits, pavisam savādāks.

Jūs teicāt, ka tajā laikā kolhozi strādāja uz Kanādas labību. Bet šobrīd ne Dānijā, ne citas zemēs, kur ir ārkārtīgi augsts ražošanas līmenis, nestrādā tikai ar savu labību, un tas nav grēks — iepirkt izejvielu un turpināt ražošanu pie mums. Tas nav grēks.

Ja runājam par ražošanas izmaksām. Tad mums vajag izmantot to, ko Eiropa kā argumentu mums... izmanto to, ka mums ir zemas ražošanas izmaksas un tādēļ mums tiešās subsīdijas ir vajadzīgas tikai 25% apmērā, nevis 100%. Bet tieši šis arguments ir jāizmanto sarunās. Ja mums ir ražošanas izmaksas mazākas, tad pārceļam lauksaimniecisko ražošanu no Eiropas centra pie mums, jo mums ir mazākas izmaksas. Un ražosim šeit neierobežoti. Bet tik, cik ir par daudz, tad Eiropas Savienībā samazināsim. Izmaksāsim zemniekiem pensijas, lai viņi kopj savus zālājus un no Eiropas naudas un visas Eiropas kopējās, ja mēs vēl runājam tā kā par kopīgi saimniekošanu... Tad mēs tikai no tā varam iegūt.

Sprindžuka kungs saka tagad, ka mums miljons hektāru ir pietiekami. Es gribu teikt, ka mēs esam Apvienoto Nācijas Organizācijas dalībvalsts. Apvienoto Nāciju Organizācijas FAO ir pieņēmusi rezolūciju, ka nav pieļaujams neviens hektārs lauksaimniecībā derīgās zemes izņemt no lauksaimniecības produkcijas ražošanas. Tad ko tad mēs šeit — aģitējam pret Apvienoto Nāciju pieņemtajām rezolūcijām? Tikai ir jautājums par tirgu, lai tirgus būtu sakārtots, lai tas nebūtu izkropļots ar subsidēto Eiropas produkciju, un ražosim pilnā apjomā uz visiem divarpus miljoniem hektāru zemes.

Un, ja runājam tieši par šiem izkropļojumiem, tad mums jāatgādina Eiropas Savienībai, ka viņa nedrīkst... nevarot noņemt subsīdijas tikai tāpēc, ka tādā gadījumā 3/4 Eiropas zemnieku nav spējīgi konkurēt ar jaunajām valstīm. 3/4 Eiropas zemnieku nav spējīgi konkurēt bez subsīdijām! Bet jautājums tagad ir, kādēļ mēs savus zemniekus visu laiku aģitējām un sakām: jūs neesat spējīgi konkurēt, jums vajag konkurētspēju palielināt un tā tālāk, ja šobrīd jau mēs esam konkurētspējīgi ar virs 3/4 zemnieku saimniecību.

Un vēl pēdējais par tirgus aizsardzību. Arī tirgus ir jāaizsargā, lai ražošana attīstītos. Kā jau es teicu, mūsu cienījamais Kinnas kungs, kad bija pie Godmaņa labās auss, viņš savu darbu darīja, bet tagad viņš uz robežas faktiski dara to pašu. Ja visa pasaule no Buša “kājiņām” tagad atsakās tāpēc, ka tur ir antibiotikas pie izaudzēšanas un tur ir salmoneloze, un šodien mēs iedevām pieprasījumu Zemkopības ministrijai, kādēļ mēs to nedarām. Krievija atsakās...

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis..... Eiropa atsakās, vienīgi Latvija kā Eiropas kloāka pieņem visu to, kas būtu jāved uz izgāztuvēm.

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Vispirms es gribu izteikt lielu paldies Ivaram Godmanim par viņa analīzi un atgādinājumu, ka PSRS lauksaimniecība nav Latvijas lauksaimniecība. Tur nav vienlīdzības zīmes. Pavisam ir divas dažādas sistēmas.

Arī par viņa pareizajiem jautājumiem un izaicinājumu, lai dod tiešām reālu, konkrētu risinājumu. Vispirms Freimaņa kungam. Manam vectēvam nebija jāpierāda, ka viņam bija kaut kāds lauksaimniecības grāds, lai saņemtu zemi kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Tad, lūdzu. Tas nav līdzīgi.. To nevar prasīt no šodienas cilvēka, kas ieguva savu zemi mantojumā no vecākiem vai vecvecākiem.

Lujāna kungs, cilvēki laukos ar maziem zemes gabaliem nav Godmaņa zemnieki. Viņi ir atjaunojuši... dabūjuši, atguvuši savu senču zemi tādā lielumā, kā bija 1940.gadā, vai viņš ir mazs piemājas saimnieks, kas ir kolhoza rezultātā... Tātad nav tāda lieta, neeksistē tāda fantāzija, kā Lujāna kungs saka, ka “Latvijas ceļa” proponēto naturālo lauksaimniecības politiku. Tas ir komunistu un Padomju Savienības politikas rezultāts!

Es gribu atgādināt šodien. Mani drusku izbrīna, ka tie deputāti īpaši, kas ir no opozīcijas un ir Eiropas lietu komisijā aktīvi tā kā Lāzo kundze, Baldzēna kungs, šad un tad aizmirst, ka visas sarunu pozīcijas valdība iesniedz Eiropas lietu komisijā, iepriekš ir izrunāta darba kārtība, visi materiāli ir, mēs diskutējam jautājumus, dodam jautājumus no valdības pārstāvjiem, mēs balsojam. Būs ļoti interesanti apskatīt to Eiropas lietu komisijas protokolu, kur mēs runājām par brīvo kapitāla kustību sarunu pozīciju, un redzēt, kuri no opozīcijas deputātiem apmeklēja un kādi bija balsojumi. Tur nevar tikai likt visu vainu uz valdību. (Starpsauciens: “Tā ir centra lauksaimniecības politika.”)

Nākamais. Ir maldinoši no opozīcijas domāt, ka pārejas periods, par ko Polijā, Ungārijā, Čehijā tiek prasīts, tas neaizliedz kādam Eiropas Savienības pilsonim aizbraukt uz Poliju, Ungāriju vai Čehiju un tūliņ nopirkt zemi un saimniekot no pirmās dienas. Tas nav aizliegts viņu prasījumā! Nevajag tikai avīzes virsrakstu lasīt, vajag zināt visas detaļas.

Vēl. Viens deputāts agrāk minēja, ka Vācijas zemnieki saņem tik un tik dolāru subsīdijas. Atcerieties, Vācija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā ir Eiropas Savienības subsīdija, tā nav Vācijas nacionālā budžeta subsīdija! Es gribu atbalstīt tekstu, kā Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi uz otro lasījumu, jo, es domāju, tas ir pareizs virziens. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu turpināt ar to, ko Birznieces kundze teica, par sadaļu apspriešanu Eiropas lietu komisijā. Jā, sadaļa “Lauksaimniecība”, 7.sadaļa, kura ir sacēlusi ažiotāžu Latvijā, tika apspriesta Eiropas lietu komisijā, un nevienam no deputātiem nebija iebildumu, ka šī sarunu pozīcija tiek veidota pēc pamatprincipa: apjomi, ko mēs ražojam Latvijā un varam ražot Latvijā, ir jāliek iekšā sarunu pozīcijas dokumentā. Šādus apjomus Eiropas lietu komisija akceptēja, šādus apjomus akceptēja arī valdība. Tas ir dokuments, ar ko Eiropas lietu komisija ir pilnvarojusi vest sarunas valdībai ar Eiropas Savienību. Taču no Eiropas Savienības puses tapa cits dokuments — tas, ko Eiropas Savienība piedāvā kandidātvalstīm. Un šis dokuments radikāli atšķīrās no tā, ko deputāti bija lēmuši. Pašlaik ir problēma: ko darīt? Kādam ir jābūt viedoklim valdībai, un kādam ir jābūt parlamenta, nevis Eiropas Savienības.... Eiropas lietu komisijas deleģējumam valdībai, vedot sarunas ar Eiropas Savienību, par kādiem apjomiem tad varētu būt runa? Šeit kritizētie opozīcijas pārstāvji uzskata, ka runa varētu būt tikai par tiem apjomiem, par kuriem runāja Eiropas lietu komisija, un lūdz parlamentu, nevis komisiju, bet šinī gadījumā parlamentu dot pilnvarojumu valdībai runāt tikai par šiem apjomiem, nevis par to apjomu, ko piedāvā Eiropas Savienība. Šie apjomi būtiski atšķiras. Pienā tie atšķiras uz pusi, cukurā — uz pusi mazākus apjomus piedāvā Eiropas Savienība, tāpat varētu nosaukt citas pozīcijas, arī sējplatību platības ir samazinātas, salīdzinot ar tām, ko prasīja Latvijas puse. Pašlaik parlamenta uzdevums ir noteikt, kāda tad ir, kādai ir jābūt Eiropas... Kādai ir jābūt valdības pozīcijai sarunās, un kādu pilnvarojumu šīm sarunām parlaments dod valdībai. Un, nenoliedzami, varētu būt runa tikai par to, ka šie apjomi ir tādi, kā Eiropas lietu komisijā tika lemts.

Otra lieta. Eiropas lietu komisijā pacēlās diskusija ar Ārlietu ministriju, kā tad ir ar sadaļas... septītās sadaļas “Lauksaimniecība” “D” apakšpunktu “Veterinārās un citas sanitārās prasības”. Eiropas lietu komisijā es uzdevu jautājumu: “Vai tad tiešām mums ir jābūt visiem Eiropas Savienības sertificētiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, un vai tiešām tāda prasība ir no Eiropas Savienības puses?” Ārlietu ministrijas cilvēki atbildēja: “Jā, simts procenti pārejas perioda laikā līdz 2005.gada 1.janvārim šī prasība ir jārealizē Latvijā.” Nākamais jautājums no manas puses bija Ārlietu ministrijai: “Vai Eiropas Savienības iekšienē šāda direktīva tiek realizēta simtprocentīgi?” Atbilde bija: “Jā!”

Pašlaik varu teikt: tie bija meli. Nav Eiropas Savienības iekšienē visi pārstrādes — piena, gaļas un zivju pārstrādes — uzņēmumi ieguvuši Eiropas Savienības sertifikātu. Ir uzņēmumi, kas turpina strādāt ar Amerikas sertifikātu, realizējot produkciju uz Ameriku. Ar Krievijas sertifikātu, realizējot produkciju uz Krieviju. Ar Vācijas sertifikātu, realizējot produkciju Vācijas iekšienē. Nav tāda diskriminējoša prasība. Tādēļ arī apakškomisijā un pēc tam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tapa 2.punkts, kas nosaka, ka nedrīkst būt diskriminējošas prasības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Latvijā attiecībā pret Eiropas Savienības. Šeit parlaments, šinī gadījumā Tautsaimniecības komisija, piedāvā pārskatīt Eiropas lietu komisijā spriesto par lauksaimniecības sadaļas “D” apakšpunktu “Veterinārija”. Nedrīkstētu atšķirties šīs prasības — veterinārās prasības pārtikas produktiem Latvijai no tām prasībām, kādas ir Eiropas Savienībā.

Tādēļ aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 2.priekšlikumu! 3.priekšlikumu.

Attiecībā par vēl dažām niansēm, kas ir saistībā ar šīm Eiropas Savienības prasībām, tādas, kādas tiek piedāvātas. Jā, piedāvājumā ir mazāks naudas līdzekļu apjoms, ko Eiropas Savienība piedāvā Latvijai, tas ir tikai 25%. Bet problēma ir arī vēl strukturāla rakstura. Eiropas Savienība 2000. gadā lauksaimniecībai tērēja 44,5% no budžeta. Latvijai atļauj tērēt tikai 23%. Jo lielākā daļa — 65% — aiziet strukturāliem pārkārtojumiem. Eiropas Savienība pati iekšienē no sava budžeta strukturāliem pārkārtojumiem tērē 35,2%. Ir nenormāls arī šis sadalījums kandidātvalstīm naudas līdzekļiem, kas tiek tērēti lauksaimniecībai, un naudas līdzekļu struktūras sadalījumam, kas tiek tērēts...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Salkazanova kungs! Jūsu rīcībā būs vēl septiņas minūtes tad, kad mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, nekavējoties, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas priekšsēdētāja biedram Romualdam Ražukam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

R.Ražuks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godājamie Saeimas deputāti! Nav reģistrējušies Bartaševičs Aleksandrs, Rastopirkins Boriss, Muciņš Linards, Monika Zīle... ir. Leiškalns Kārlis, Inkēns Edvīns, Silva Golde... ir. Dreimane Silvija, Stirāns Imants, Kudums Dzintars… nav, Balodis Vents, Gailis Jānis, Rasnačs Dzintars... ir. Stalts Dainis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”.

Debatēs runās Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (SDS). Turpinot runāt par Eiropas Savienības 7. sarunu sadaļu un procedūru, kā vispār mums Eiropas Savienības sadaļas tiek akceptētas parlamentā, jāsaka, ka šī iepriekšējā ārkārtas plenārsēde un šī sēde liecina par to, ka procedūra parlamentā tiek risināta ne pārāk pareizi, jo visas sadaļas tiek akceptētas divās institūcijās — Eiropas lietu komisijā un valdībā. Un tajā brīdī, kad Eiropas lietu komisija ir akceptējusi, dokuments it kā ir akceptēts arī no tautas priekšstāvjiem. Reāli es gribētu iebilst, ka šī procedūra neatrisina problēmu kā tādu un tāpēc nākas sadurties sadaļā “Par brīvo kapitāla tirgu”, sadaļā “Par lauksaimniecību”. Nenoliedzami, varētu runāt arī par sadaļu, kas saistīta ar vidi, jo pēc būtības vides sadaļa un lauksaimniecības sadaļa ir savā ziņā pašas dārgākās sadaļas, kuras prasa gan milzīgus naudas resursus no Latvijas valsts, gan milzīgus naudas resursus no Latvijas uzņēmējiem, gan arī milzīgus naudas resursus no Eiropas Savienības. Šāda veida procedūra, kāda ir bijusi līdz šim, kā mēs redzam, rada problēmas. Un tādēļ arī šoreiz ir iznācis tā, ka parlamenta deputāti ir uzskatījuši par lietderīgu, lai arī Eiropas lietu komisija un valdība ir akceptējusi šo sadaļu tālāko virzību uz sarunām ar Eiropas Savienību, uzskata šīs sadaļas par nepilnīgām, un arī šī pretējā reakcija, kas nāca no Eiropas Savienības puses, radīja aktivitāti deputātu vidū, lai reāli sāktu runāt par to, ka kaut kas šajā procedūrā nav kārtībā. Tautas priekšstāvju grupa 27 cilvēku sastāvā Eiropas lietu komisijā lemj pašus stratēģiskākos jautājumus, kas saistīti ar valsts nākotni, ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar to, kādi mēs tur būsim. Eiropas Savienības informatīvajā materiālā tika deklarēts, ka mēs tur būsim importētājvalstu sarakstā. Kāpēc? Latvija var saražot produkciju, līdz šim varēja saražot produkciju un eksportēt šo produkciju. Zivju nozarē mēs esam vieni no lielākajiem eksportētājiem starp Baltijas valstīm, kas tradicionāli ir aizņēmusi nišu Eiropā — eksports uz Krieviju.

Šo nišu mums grib noņemt ar veterinārām prasībām, kas ir stingrākas nekā Eiropas Savienības iekšienē, un kas tad grib noņemt? Lielākie konkurenti ir Spānija un Portugāle, kura zivju pārstrādes jomā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Vai viņi ražos šo produkciju Latvijā? Nē. Latvijā šie uzņēmumi nav vajadzīgi, viņi var saražot šo produkciju arī savās valstīs un eksportēt uz tām vietām, kuras tradicionāli bez kaut kādas konkurences bija Baltijas valstu un Kaļiņingradas apgabala eksporta zona.

Vēl, runājot par izskatāmo dokumentu, gribētos teikt, ka pirmais un otrais priekšlikums, uzskatām, nav atbalstāmi. Pēc būtības viņi ir labi un pieņemami, tie varētu būt kā trešais lēmuma projekta punkts, jo pirmais un otrais priekšlikums mēģina izslēgt iepriekšējā redakcijā pieņemto, ka ir jāatver brīvā kapitāla tirgus sadaļa un jānosaka pārejas periods lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem.

Ja mēs atbalstām pirmo un otro priekšlikumu, tādā gadījumā tiek izslēgts iepriekšējā redakcijā pieņemtais, un reāli ir runa nevis par būtiskām izmaiņām Latvijas likumdošanā, bet ir runa tikai par kosmētisko remontu, par to, ka ir jāveicina... un tas nenoliedzami ir arī jādara, jāveicina Latvijas zemju nonākšana Latvijas pilsoņu rokās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi. Nav zālē.

Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Starplaikā atradu ļoti interesantu informāciju par spēkā esošo likumdošanu šajā jautājumā, jo temats ir par zemju izpārdošanu ārzemniekiem. Informācijas avots ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Grūbes kungs. Tātad, kā man liekas, tas ir ļoti akurāts. Un, kā viņš saka, citēju: visi tikai raud, bet īstenībā jau likumdošanā viss ir noteikts, jo šodien likumdošana nosaka, ka, ja pagasts jūt, ka ārzemnieki pastiprināti izpērk zemi, bet pagasts nevēlas pārdot, tad var atteikt pārdošanu un virzīt uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju lēmuma projektu, ko tālāk tad ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Gribu atzīmēt, ka tie ir divi likumi šīm patiesībām.

Augstākās padomes 1992. gada 9.jūlija likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 31. un 34. pants, kas, pēc Grūbes vārdiem, noregulē visu šo lietu, un arī Ministru kabineta noteikumi nr. 411, kas ir no 1997. gada 9. decembra, — kārtība, kādā publicējama informācija par darījumiem ar zemes īpašumu un nosakāmi zemes īpašuma apmēru ierobežojumi, 4. un 5. punkts.

Cita lieta, kam es gribu pievērst uzmanību, ka tad, kad Eiropas lietu komisijā apskatījām šo sarunu pozīciju par brīvo kapitāla kustību un arī atbalstījām, un valdība pieņēma, tas var tikai būt pārejas perioda lūgums... var tikai būt pamatots uz esošajiem, spēkā esošajiem Latvijas likumiem.

Mēs nevaram prasīt to, kas nav mūsu likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš. Tātad aicinu balsot par pirmā lasījuma redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts pieņemts.

Lūdzu strādājam tālāk ar dokumentu Nr.4168A. Lūdzu!

A.Kalniņš. Uz otro lasījumu ir trīs priekšlikumi. Deputātes Annas Seiles 1.priekšlikums. Komisija atbalstījusi to daļēji, ieaužot 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi mana priekšlikuma pirmo daļu, kas nodrošinātu Ministru kabineta izstrādātu politiku, lai arī Latvijas pilsoņi varētu iegādāties zemi, palielināt savus zemes īpašumus un paplašināt zemnieku saimniecības, dodot zināmas prioritātes šo zemi iegādāties, varbūt izplānojot kādu valsts atbalsta pasākumu. Bet komisija nav atbalstījusi mana priekšlikuma otro daļu. Un šajā otrajā daļā tieši ir runāts par priekšlikumiem, kuri būtu nepieciešami, lai ierobežotu darījumus ar lauksaimniecības un mežu zemi ārzemniekiem. Un, manuprāt, šeit nav varbūt pat vajadzīgi likuma grozījumi, to varētu Ministru kabineta darba grupas izvērtēt, bet ir vajadzīgi kaut kādi priekšlikumi, lai pašvaldības pēc vienotiem principiem varētu izvēlēties, kā viņas pieņem lēmumu par ārzemnieku vēlēšanos iegūt konkrēto zemes gabalu. Un šai shēmai vajadzētu būt stipri vienādai. Šeit varētu būt Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka šīs zemes piešķiršanas kārtību, šo darījumu risinājumu ar zemes gabaliem. Tāpēc es ierosinu un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu pilnā apjomā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kalniņš. Aicinu basot par 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Kalniņš. 2.priekšlikums, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, tātad...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Kalniņš. Balsot.

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — atbildīgās komisijas — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 4, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kalniņš. 3.priekšlikums Tautsaimniecības komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt likumprojektus, ir saņemti divi deputātu pieprasījumi. 10 deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim par likuma “Pārtikas aprites uzraudzības likums” izpildi. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tāpat 10 deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1151 “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

Cienījamie deputāti! Lūdzu likumprojekta 1. un 2.priekšlikumu skatīt kontekstā. Par Pārtikas un veterinārā dienesta sanitārās robežinspekcijas preču kontrolei pakļauto preču kontroles kārtību. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi noņemt savu priekšlikumu un lūdz atbalstīt Juridisko biroju, kas precīzāk nosaka, ka Ministru kabinets nosaka Pārtikas un veterinārā dienesta sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču sarakstu un preču kontroles kārtību uz muitas robežas atbilstoši Muitas likuma 3.panta pirmajai daļai.

Lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums ir atbalstīt 1. un neatbalstīt 2. priekšlikumu?

J.Sproģis. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Līdz ar to 2.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 3.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā. Un lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas ienākuši otrajam lasījumam. Visi trīs ir ienākuši no deputāta Burvja.

Tātad par 1. priekšlikumu. Komisija skatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien jums atkal ir jāizlemj par principu. Vai būtībā, tā vai savādāk, bez soda drīkstēs uz Latvijas ielām šaut cilvēkus vai nedrīkstēs?

Pagājušajā sēdē jūs šādas tiesības noliedzāt Rumānijas un Izraēlas pilsoņiem, neatbalstot iesniegtos grozījumus. Ceru, ka šodien savos principos jūs būsiet tikpat konsekventi. Domāju, ka arī ASV pilsoņiem un viņu līgumdarbiniekiem nebūtu jāatļauj nesodīti uz Latvijas ielām nogalināt Latvijas pilsoņus. Vai varbūt jūs domājat savādāk, un jūsu attieksme un jūsu pašcieņa ir atkarīga no tā, vai šīs tiesības tiek dotas mazākām vai lielākām tautām.

Slavens mums Vidiņa kungs ir ar to, ka viņš ir galvenais Čečenijas aizstāvis. Čečeni negrib, un es būtībā viņus atbalstu un viņiem piekrītu, viņi negrib atzīt krievu tiesības apšaut čečenus, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Tad varbūt šo principu attiecināsim arī šeit, Latvijā, ka latviešiem ir tieši tādas pašas tiesības nebūt nošautiem, nesodīti aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, neskatoties uz to, ka tas var gadīties no amerikāņu puses. Vai šajā gadījumā valdošās koalīcijas pārstāvji grib ievērot Latvijā tādu krievu parunu: “Mežu cērt, skaidas krīt!” Un par skaidām tiks uzskatīti Latvijas pilsoņi.

Senajā Romā ... Šoreiz krīt, Aleksandr! Senajā Romā jau tika teikts: “Ne jau nu tirāni cilvēkus pataisa par vergiem, bet vergu dvēseles izveido sev tirānus.” Un tāpēc, steidzoties uz NATO, es domāju, nav vērts valdošās koalīcijas deputātiem nodot savu vēlētāju — Latvijas pilsoņu intereses un tiesības. Jūsu pienākums ir aizstāvēt šo cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu ne tikai attiecībā uz rumāņiem un Izraēlas pilsoņiem, kā jūs pagājušajā reizē apliecinājāt savu gatavību, bet arī pret piedzērušiem zviedriem, ar kuriem šodien nav tikusi galā ne Latvijas Iekšlietu ministrija, ne Ārlietu ministrija, un būtībā atļauj nesodīti nogalināt Latvijas pilsoņus, pat Latvijas policistus, jums būtībā Latvijas pilsoņi būtu jāpasargā gan no Krievijas desantniekiem, kurus es esmu bieži dzirdējis pieminam šinī zālē, gan arī no amerikāņu jūras kājniekiem. Neatbalstot manus priekšlikumus, jūs būtībā nodosiet savu vēlētāju tiesības uz viņu dzīvību tiesisku aizsardzību. Jūs atļaujat dominēt principam, ko Amerikā sauca par linča tiesu. Jo, atļaujot kādam palikt nesodītam par tīšu vai netīšu slepkavību, jūs atļausiet to arī visiem pārējiem neatkarīgi no tā, vai jūs to atzīsiet vai nē. Un Latvijas pilsonim nebūs nekādas starpības, kurš laupa viņa dzīvību, — amerikāņu vai krievu desantnieks, sadzēries zviedrs, sasmēķējies latviešu šoferis, narkomāns vai paranoisks profesors. Jūsu pienākums ir nodrošināt jebkura Latvijas pilsoņa tiesisku aizsardzību visos gadījumos. Arī gadījumos, kad šeit strādās amerikāņu līgumstrādnieki un paši amerikāņi. Es, protams, ticu Amerikas pilsoņu labai gribai, bet Latvijas cilvēku tiesiskai aizsardzība ir jābūt nodrošinātai ne tikai no tā, vai ir šī labā griba, vai nav šīs labās gribas. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt manis iesniegtos priekšlikumus. Par visiem trijiem iet runa.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts(TB/LNNK). Burvja kungs! Jūs neesat sapratis attiecībā par Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, kas varētu šeit, Latvijā, darboties. Un, ja tiešām viņiem gadītos kādu noziegumu šeit veikt, tad tādā gadījumā viņi no soda neizbēgtu savā valstī. Atbilstoši Ženēvas konvencijai, par kuru šajā te likumprojektā arī ir minēts. Tātad aicinu neatbalstīt, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo deputāta Burvja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 32, atturas — 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Krasts. 2.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. 3.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 19, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad izskatām, kolēģi, priekšlikumus, kas ir ienākuši otrajam lasījumam.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 2. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 4. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Visos šajos priekšlikumos, četros faktiski, tiek diskutēts starp Juridisko komisiju un Ārlietu komisiju par vārdu secību šajā te dokumentā.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dokuments nr.1184. Šinī dokumentā Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja aizstāt vārdus “kā arī iesaukuma vecuma personas, kuras atvaļinātas no Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas dienesta”, izslēdzot šo teikuma daļu. Respektīvi, tas ir saistīts ar to, ka vairāk nav ierindas zemessargu, bet saskaņā ar Militārā dienesta likuma izmaiņām likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi mums būs tikai zemessargi. Ārrindas zemessargi, bet viņi sauksies zemessargi. Tātad redakcionāls labojums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 22. martam.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Lūdzu izskatām dokumentu nr. 4227.

1.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojektā vārdu “iestādes” ar vārdu “iestādēs”. Redakcionāls labojums. Pieņemts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 2. priekšlikums. Izslēgt vārdus “un tās patstāvīgajās struktūrvienībās”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 3. priekšlikums — Saeimas deputāts Urbanovičs — izslēgt 21. panta 1. daļas 11.punktu, attiecīgi mainot tam sekojošo punktu numerāciju.

Es gribētu atgādināt, ka pašreizējā prakse mums jau ir vairāki mēneši, un esošā kārtība, ka netiek iesaukti karadienestā bez pabeigtas pamatskolas izglītības, ir veiksmīga.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, Kiršteina kungs?

A.Kiršteins. 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Tātad komisija ir pieņēmusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā: “kredītiestāde — banka, vai ārvalstu bankas filiāle.” Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumi....

A.Kiršteins. Priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 22. martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Paldies!

A.Kiršteins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3 pantu Līgumā par Eiropas Savienību”.

Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai paātrinās savstarpējo izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un tātad attiecībās ar mūsu valsti un mūsu valstī attiecībā pret Eiropas Savienības dalībvalstīm, kad mēs kļūsim par Eiropas Savienības dalībvalsti, par to personu izdošanu, kuras būs atzītas par vainīgām kriminālsodāmās darbībās.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 2. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai atvieglos procedūru izdošanas gadījumos. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Tāpat kā pirmajam saistītajam likumprojektam — 2.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4246 “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Strādājam ar tabulu.

Pirmie 2 priekšlikumi pilnā mērā attiecas uz visu likumprojektu, uz šī likumprojekta teksta daļu, un ārlietu ministrs Bērziņa kungs ir ierosinājis aizstāt likumprojekta nosaukumā un visā tekstā vārdus “identifikācijas karte” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “personas apliecība” attiecīgajā locījumā. Ārlietu ministrija uzskata, ka nosaukums “personas apliecība”, pirmkārt, ir labskanīgāks, otrkārt, vieglāk uztverams un precīzāk raksturo dokumenta būtību. Arī lielākajā daļā Eiropas valstu, kurās valsts valoda nav ne angļu, ne vācu valoda, tiek lietots nosaukums “personas apliecība”. Un vēl jo vairāk — termins “apliecība” izsaka dokumenta funkciju — apliecināt, apliecināt personu. Un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo ārlietu ministra priekšlikumu savā 2.priekšlikumā, un aicinu arī kolēģus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Nākamais, 3. — deputāta Stalta priekšlikums — komisijā ir atbalstīts, un šis priekšlikums ierosina mainīt likumprojekta nosaukumu, nosaucot šo likumprojektu par “Personu apliecinošo dokumentu likumu”, tādā veidā aptverot visus personu apliecinošos dokumentus, kuri ir uzrādīti šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir noraidījusi Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu — nodēvēt šo likumprojektu par “Pasu un identifikācijas karšu likumu”, priekšroku dodot iepriekš atbalstītajam Stalta kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Nākamais ir 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ierosina sadalīt pirmajā lasījumā akceptēto likumprojekta 2.pantu trīs atsevišķos pantos, tādā veidā padarot likumprojektu uzskatāmāku. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Nākamais ir 6. — deputātu Cileviča un Mitrofanova priekšlikums — aicina likumprojekta 2.nodaļas 3.panta pirmās daļas 1.punktam pievienot jaunu apakšpunktu, kas pie kopējās informācijas par personu apliecinātu arī informāciju par personas asinsgrupu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. Nākamie trīs priekšlikumi — 7., 8. un 9. — ir par vienu no visjutīgākajiem šī likumprojekta jautājumiem, proti, par tautības ierakstu personu apliecinošos dokumentos, un komisija, uzsākot izskatīt šo jautājumu, lēma sekojošo. Vispirms tika atbalstīts ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums — vispār izslēgt likumprojekta 3.panta 4.daļu, uzskatot, ka arī identifikācijas kartē tautības ieraksts nav nepieciešams. Tas bija kompromisa variants, kas Saeimai tika nosūtīts no Ministru kabineta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru atbalstīt ārlietu ministra 7.priekšlikumu, kurš runā par to, kā izslēgt 3.panta ceturto daļu. To ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija.

1990.gadā, kad balsoju par Latvijas Neatkarības deklarāciju, tāpat arī 1991.gada 19.martā par pieņemto likumu “Par nacionāli etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūrautonomiju”, šajā likumā toreiz panācām, ka tiek ierakstīts, ka lībieši ir Latvijas otrā pamattautība. Es arī pie tiem piederu. Lībieši vienmēr ir vēlējušies, ka viņu pasēs ir tautības ieraksts — vai nu lībietis, vai lībiete. Nu ir arī līvs vai līviete. Nav tik svarīgi. Atbalstu šai vēlmei tanī laikā jau ir pauduši daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki.

1977.gadā tapa dokuments par lībiešu prasībām. Toreiz to parakstīja arī šodienas Saeimas deputāts Raimonds Pauls. Viņi toreiz ļoti riskēja gan ar savām karjerām, gan ar visu pārējo. Tagad kaut kā nesaprotami, ar vieglu roku tiek svītrota šī norma, pasēs un arī identifikācijas kartēs nebūs iespējams šo tautību ierakstīt. Apspriežot doto priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, es tieši tad arī uzstādīju jautājumu ekspertam, un nav nekādu problēmu, es negribu teikt, ka šī tautība ir jāraksta visiem. Kas negrib, to var nerakstīt. Skaidrs, ka ir zināms satraukums, ka pases jau ir pasūtītas. Bet nu nevajag jau arī to droši vien rakstīt tādā veidā, ka ir jābūt ar mašīnu lasāmā vietā. To var ierakstīt tanī lappusē, kurā ir, kā jau šeit arī noteikts, pārējos datus par cilvēku var minēt. Bet tā ir katra brīva griba. Un es pārstāvu šo Latvijas otrās pamattautības daļu, kuri vēlas, lai šāds ieraksts būtu.

Man personīgi laimējās saņemt arī okupācijas laikā pirmo pasi, kurā bija šāds tautības ieraksts. Un es ar to vienmēr esmu arī lepojies. Un no šodien dzīviem palikušajiem 177 lībiešiem ļoti daudzi man ir šodien teikuši, arī tieši šinīs dienās es esmu ticies, ka, lai vienkārši pateiktu cilvēkiem, deputātiem, kolēģiem, lai šo normu atstāj un cilvēkiem pēc brīvas gribas šo ierakstu veiktu.

Aizejot armijā, es šo savu ierakstu pasē zaudēju un atguvu to tikai pēc neatkarības atjaunošanas.

Tā ka es aicinu šodien kolēģus noraidīt 7. priekšlikumu un atbalstīt manu nākamo — 8.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Es nedomāju, ka šis ieraksts kaut kādā veidā mums traucēs iestāties Eiropas Savienībā vai NATO. Galīgi nē! Vienkārši aicinu nediskutēt un atbalstīt manus priekšlikumus, jo es domāju, ka visiem tas ir skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, protams, tik tiešām vienu otru reizi varbūt arī jāpasmejas par to, ka viens no ideju paudējiem — tas ir Bērziņa kungs, kurš mums ir arī ārlietu ministrs, iestājas par to, par ko pat nebija runāts Padomju Savienībā, ka nenorādīt tautību. Jūs taču brauciet Eiropā vai citās valstīs, un tur vienmēr uzprasa ļoti daudziem, kāda tā tautība ir. Tagad viņi, kā saka, nekautrējas, bet mēs Latvijā sākam kautrēties. Vai nu par to, ka mēs esam latvieši vai esam lībieši, vai esam latgaļi. Tas jau ir tā noiets, noiets tāds no saprašanas ceļa, ka mēs jau sākam par sevi kaunēties.

Cienījamie kolēģi! Un to, es saprotu, ka varēja ierakstīt jebkurš no deputātiem, bet, ja tādu priekšlikumu ierosina mūsu ārlietu ministrs, man komentāru vairāk nav, un es aicinu jūs balsot pret.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš. (No zāles: “Nav!”) Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Tātad jums bija iespēja uzklausīt vairākus viedokļus šajā jautājumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — ārlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 20, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt nākamie priekšlikumi, par kuriem jau runāja mans kolēģis deputāts Geiges kungs, un 9.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Stalta kungs, pēc sava satura ir faktiski līdzīgi. Komisija, atbalstot ārlietu ministra priekšlikumu, šos abus priekšlikumus noraidīja. Es aicinātu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Paldies Dievam, ka jūs noraidījāt ārlietu ministra priekšlikumu un mēs nepakļāvāmies viņa spiedienam. Bet es tagad aicinātu atbalstīt Stalta un Geiges priekšlikumu. Lai gan viņi pilnībā mani neapmierina, un es sagatavoju trešajam lasījumam, ka tautības ieraksts būtu obligāts pases daļā, kā pasē, tā identifikācijas kartiņās. Kāpēc? Te jau Bojāra kungs teica, ka tā ir lepnuma izpausme atsevišķām nācijām. Un es domāju, ka tie, kas tur sēž pa kreisi, viņi parasti uzstājas pret. Bet es atceros padomju laikā, ka bija nepārtraukti jādzird, ka krievu bērni ir tie skaistākie, ka krievi spēlē tikai hokeju tanīs piemaskavas vakaros un tā tālāk. Tad es tikai nezinu, kāpēc principā viss palika uz tādu kosmopolitisku, ka negrib šo ierakstu. Atsaucoties uz to, ka Eiropā ir cita kārtība, un tā tālāk. Tā ka, kolēģi, es jau vēlreiz atkārtoju, ka uz trešo lasījumu es esmu sagatavojis tās izmaiņas, un es ceru, ka mēs nekautrēsimies no savas tautības un ka mēs ar lepnumu to rādīsim kā Majakovskis teica: “Lai tie buržuji skatās un apskauž mūs, ka mēs esam tādi.” Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Man liekas, ka referents Damberga kungs kļūdījās, ka viņš teica, ka 8. un 9.priekšlikumi ir līdzīgi vai identiski. Liela starpība ir. Geiges kunga priekšlikums, 8.priekšlikums, ir brīvprātīgi, pēc personas pašas vēlēšanās, ka var ierakstīt informāciju par indivīda tautību. Stalta kunga 9.priekšlikumā nav nekas par brīvprātību. Tas ir papildus. Bet es domāju — precīzāk izteikts 8.priekšlikumā. Un es gribēju atkārtot, ko Geiges kungs teica. Šeit nav runa, ka tas... Jo Ministru kabineta noteikumos to var precīzāk regulēt. Tur nav runa par brīvprātību, ka tas ir mašīnlasīšanas daļā, pasē vai obligāti pirmajā lapaspusē, un, lai atspēkotu, ko Vidiņa kungs teica, obligāti tautības ieraksts nav nevienā Eiropas valstī, izņemot dažās bijušās Padomju Savienības valstīs, kā rezultātā no PSRS sabrukuma, un tā arī nebija Latvijas Republikā pirms Otrā pasaules kara, ne Latvijas iekšzemes, ne ārzemju pasēs. Es aicinātu atbalstīt 8.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām veidojas diezgan dīvaina situācija, ka it kā ārlietu ministra priekšlikumu jāaizstāv vienīgi opozīcijai. Bet kā jūs tur strādājat savas valdošās koalīcijas iekšienē? Jūs padomājiet, kāpēc tieši ārlietu ministrs iesniedza šādu priekšlikumu. Nu acīmredzot tāpēc, ka viņam ir lielāka pieredze, tiekoties ar mūsu partneriem, strādājot tajā Eiropas Savienībā, kur mēs tik ļoti centāmies iestāties pēc iespējas ātrāk. Vai jums, cienījamie kolēģi, neradīsies problēmas pēc tam, kad mēs tur būsim?

Bojāra kungs, jums ir ļoti dīvaina pieredze, uzturoties ārzemēs. Man ir pilnīgi cita pieredze. Visi cilvēki patiešām ļoti bieži jautā: paklau, kas tev ir pasē ierakstīts? Citizenship” un nationality”. Tātad pilsonība un tautība. Jo demokrātiskajās valstīs tādas pieredzes nav. Un es neesmu latvietis, un tāpēc man atšķiras šie ieraksti. Un robežsargiem diezgan bieži rodas problēmas, bet paklau, kāda tad tev ir tā īstā valstiskā piederība? Tādas, manā skatījumā, ir mūsu problēmas ārzemēs.

Un arī cienījamie kolēģi! Arī ārzemēs, arī Eiropā ir ļoti daudz cilvēku, kam ļoti rūp sava dzimtā kultūra, kas arī lepojas, Vidiņa kungs, nevis ar savu etnisko izcelsmi, nevis ar savām asinīm, bet ar savu kultūras piederību. Un tur šī oficiālā ieraksta trūkums nemaz netraucē cilvēkiem gan lepoties ar savu kultūru, gan attīstīt šo kultūru. Bet mums... mēs nevaram iedomāties citu pieredzi kā tikai padomju pieredzi.

Man ļoti žēl, cienījamie kolēģi, tos cilvēkus, kam šis ieraksts, šis valsts apliecinājums ir nepieciešams, lai apzinātos savu indentitāti, lai rūpētos par savu kultūru. Man tas nav vajadzīgs absolūti. Es esmu, kas es esmu, neatkarīgi no tā, kas ir ierakstīts manā pasē.

Un es nedomāju kādam jautāt vai lūgt kaut kādu atļauju, lai justos tā, kā es jūtos. Tā ka, cienījamie kolēģi, es domāju, ka šī balsojuma iznākums ļoti skaidri parāda: mēs esam ļoti padomju cilvēki.

Un, jo ātrāk mēs tiksim vaļā no šīs padomju nastas un no šīs padomju pieredzes, jo ātrāk mēs iestāsimies Eiropas Savienībā ne tikai formāli, bet arī pēc būtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Runā latvietis Grīgs. Un es ar to lepojos... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Norvēģis tu taču esi!”) Paldies, Ābiķa kungs, ka jūs mani pagodinājāt.

Nu, komunists neesmu bijis, kā man Birznieces kundze šeit... Varbūt es kļūdos, bet jūs laikam minējāt, ka Grīgs varētu vilkt uz komunistu pusi. Kaut gan es esmu turpat vai 50 gadus nodzīvojis Padomju Savienības okupācijas režīmā, bet krieviskais akcents, kā redzat, man nav. Atšķirībā no brīvās pasaules latviešiem, kuriem ir akcents diemžēl.

Kas attiecas par šī panta saturu un par piedāvāto 3.panta 4.punkta sekojošo redakciju, es gribētu atbalstīt Stalta kungu, un atbalstīšu balsojot, bet es šeit nedaudz oponēju savam kolēģim no Saeimas Cileviča kungam, arī viņam ir daļēji taisnība. Bet es viņu varu saprast. Jo ebreju tauta vienmēr ir vajāta nez kāpēc, diemžēl es to nevaru saprast, kāpēc tā ir vajāta gadsimtiem, un viņa tautībai bija... viņa tautai bija jāslēpj sava identitāte zem citiem uzvārdiem, zem, teiksim, tās tautības un zemes, kurā viņi mitinājās... Viņi pieņēma tās tautības uzvārdus un, teiksim, arī zināmā daļā kultūru, jo viņus vajāja, un tas ir ļoti bēdīgi.

Es saprotu, ka mēs varam sajaukt visu pasauli vienā putras katlā, mēs varam... Un to ir pasaules varenie panākuši, ka pasaulē ir radīta situācija, ka notiek tautu staigāšana, tiek sajauktas rases, tiek sajauktas tautības gandrīz vai tīšuprāt... Nē, jūs saprotiet mani pareizi, es esmu vienkāršs pilsonis. Vienkāršs latviešu tautas pilsonis un savas zemes patriots, latvietis, un es nekaunēšos nekad no tā, ka es esmu latvietis. Kaut gan mēs neviens šeit zālē sēdošie nevaram būt pārliecināti, kādas nu mūsu miesā...kādas mūsu miesā rit asinis. Jo tik daudz šo Latvijas zemīti ir krustojuši krustām šķērsām gan tatāri, gan mongoļi, zviedri, poļi un tā tālāk un tā tālāk.

Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu kaunēties no savas tautības, un tas nav nekas slikts, un nevajdzētu ņemt piemēru šeit gan no Eiropas Savienības, gan no Amerikas kaut kur.... Es saprotu ebreju tautu, ka tiešām viņi pasaulē ir... Teiksim tā, viņiem ir tā pašsaglabāšanās tendence. Bet varbūt ka nākotnē tas tā nebūs. Un es ārkārtīgi negribētu redzēt, ka nu mēs atkal kaut kādu spēku, apstākļu, ārējo apstākļu dēļ varētu atkal, teiksim, jaukties ar visām nācijām: ķīnieši ar latviešiem vai tur korejieši, vai tur nēģeri ar latviešiem, tas jau zināmā mērā notiek, un nemaz neizskatās tik slikti, ja, teiksim, sajauc kafiju ar pienu, iznāk tīri labs mulats, jā. Varētu tā būt. Bet ir atsevišķi momenti, jo mīlestībai jau kāju priekšā neaizliksi. Bet es esmu par Stalta priekšlikumu un balsošu, ka tautībai ir jābūt iekšā dokumentā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā uz šo tautības ierakstu, manuprāt, Latvijā garantēti var saņemt pozitīvu atbalstu tam, ka šī nacionālā identitātes vēlme, apliecinājums vienmēr būs atbalstīts. Droši vien tas ir atkarīgs no mūsu vēstures. Un, ja mēs paņemam Amerikas pieredzi, kur Amerikā patiešām ir šodien augsts dzīves līmenis, labklājības valsts, tad šodien, ja mēs runājam ar kādu Portugāles pārstāvi, Spānijas pārstāvi, kuri ir Amerikā, viņi saka: “Nekādā gadījumā jūs mūs neasociējiet ar portugāļu vai spāņu pārstāvjiem! Mēs esam amerikāņi! Mēs esam šīs valsts pilsoņi, šīs nācijas pārstāvji!” Bet tai pašā laikā daudzi latvieši, apzinoties, ka viņi arī spiesti dzīvot Amerikā tā iemesla dēļ, ka Latvija bija okupēta un atradās PSRS sastāvā, un nebūdami pārliecināti, ka latvieši arī perspektīvā kā tautība var pastāvēt, uzskatīja par obligāti nepieciešamu savu attieksmi, lai, arī Amerikā dzīvojot, viņi asociētos kā latvieši, kuri dzīvo Amerikā. Viņiem tas bija būtiski! Tur ir atšķirība no tā, kā sevi uztver spānis, kurš dzīvo Amerikā, un latvietis, kurš daudzus gadus nodzīvoja Amerikā. Un, ja mēs izdzīvojām šo periodu, tad, es domāju, mums nav iemesla apšaubīt lībiešu vēlmi Latvijas ietvaros būt pārliecinātiem, ka tādā veidā viņi vismaz grib šodien pateikt, ka lībieši ir dzīvi, viņiem ir kaut kādas cerības, ka lībieši varbūt pastāvēs arī turpmāk, un līdz ar to šodien viņi tādā veidā apliecina savu piederību savai tautībai, apliecinot vēlmi izteikt savu identitāti. Protams, latviešiem tas jārespektē. Neviens cits kā latvieši varētu šo jautājumu izprast. Tāpēc, protams, mums tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es nebūtu pieteicies debatēs, ja nebūtu sadzirdējis tos pretrunīgos un zināmā mērā divkosīgos vārdus, ko teica Cileviča kungs. Šī cienījamā, senā tauta, šīs cienījamās, senās tautas pārstāvis kautrējas no savas tautības! Viņa kolēģis, viņa tautietis, nekautrējas no savas tautības un iestājas par savu tautieti Aleksandru Basu, tāpēc ka viņš ir tautietis, un tāpēc viņam vajag mainīt drošības līdzekli. Nu, kolēģi, atcerēsimies vienu lietu, ka Latvijā dzīvo daudz un dažādu tautību cilvēki, un tā ir viņu brīva griba un izvēle, vai ierakstīt pasē savu tautību vai ne. Tā ka es esmu pārsteigts no Cileviča kungs teiktā, un es saprotu, ka viņš šajā jomā tieši grib ierobežot mūsu cilvēktiesības. Un es nekādā gadījumā negribētu nodzīvot līdz tiem laikiem, kad mūs visus sauktu par “latvijiešiem”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Paldies, Rasnača kungs! Šķiet, ka jūs kļūstat pakāpeniski par profesionālu manu reto uzstāšanos komentētāju, bet, Grīga kungs, es tomēr ļoti lūgtu jūs atturēties turpmāk no jebkādiem komentāriem par ebreju nacionālo identitāti un tā tālāk. Jūsu komentāri ir ļoti pavirši. Un ziniet, nu nevajadzētu! Tas ir patiešām ļoti sarežģīts, delikāts un ļoti sāpīgs jautājums.

Es negribu te teikt par antisemītismu un tā tālāk, bet es gribu pateikt pilnīgi atklāti. Es nekad neesmu slēpis to, ka esmu ebrejs. Es nekad neesmu no tā kautrējies, un, piedodiet, ne Grīga kungs, ne Rasnača kungs, nu, nevar man ne dot atļauju, ne kaut kādas pavēles, kā man justies un kā man rīkoties.

Problēma ir cita, ka visās Eiropas valstīs patiešām galvenais ir valstiskā piederība. Pilsoniskā piederība. Ka cilvēks ir šīs valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs un tā tālāk. Viņa etniskā identitāte ir viņa tīri privāta lieta. Un tā ir rakstīts arī vairākās konvencijās. Mūsu Latvijā diemžēl etniskā piederība tiek uzskatīta par kaut kādu objektīvu raksturojumu, nevis cilvēka paša izvēle vai identitāte. Un tur ir tā problēma. Satversmē ir ierakstīts, ka Latvija ir Latvijas pilsoņu valsts. Pēc būtības Latvija ir ļoti lielā mērā etnisko latviešu valsts. Un ar to ir saistītas ļoti daudzas mūsu problēmas.

Cienījamās dāmas un kolēģi! Jo agrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk mēs kļūsim par īstu Eiropas valsti. Es esmu spiests to atkārtot vēlreiz. Un lūdzu, Grīga kungs un Rasnača kungs, nu, nevajag saistīt manu nostāju ar manu asini un tā tālāk.

Jā, un pats pēdējais. Ziniet, es tiešām lepojos ar savas tautas seno vēsturi, bet, kas attiecas uz mani personiski, man ir vairākas citas lietas, ar ko es varu lepoties, ko es pats sasniedzu, ko es pats izdarīju, nevis ar to, ko man uzdāvināja mani senči. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Es galīgi nebrīnos par to, ka trešais spārns — tieši frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” — ir pret šādu ierakstu. Tas jau nav pirmo reizi dzirdēts. Bet es gribēju par būtību tieši 8.priekšlikumam. Manā priekšlikumā varbūt ir precīzāk nekā nākamajā priekšlikumā pateikts, kurās pasēs tieši ir tas ieraksts: “Pēc [..] pilsoņa vai pasu turētāja vēlēšanās. Tad šie cilvēki to varētu veikt.” Jo mums ir tomēr četras pases: gan diplomātiskā, gan dienesta, pilsoņa un nepilsoņa. Tātad tomēr es domāju, ka pilsoņu un nepilsoņu pasē, jo pārējās jau nu laikam varbūt arī nevajag. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja 8. — deputāta Ilmāra Geiges priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Geiges priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 14, atturas — 22. Priekšlikums atbalstīts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Komisija neatbalstīja deputāta Stalta 9.priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, ka deputātu vairākums atbalstīja iepriekšējo 8. — deputāta Ilmāra Geiges priekšlikumu, 9.priekšlikums varētu arī nebūt balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Dambergs. 10. un 11. priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Cilevičs un Mitrofanovs, arī pēc sava satura ir līdzīgi. Taču deputāti 10.priekšlikumu vēlējās iestrādāt likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā, par kuru mēs nupat kā jau diskutējam, un komisija 10. priekšlikumu neatbalstīja. Taču 11.priekšlikumu, kas pēc sava satura bija līdzīgs un paredzēja iestrādāšanu 3.panta jaunā daļā, komisija atbalstīja, precizējot panta daļas numuru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Līdzīgi tika atbalstīts arī 13. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un arī 15. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija savā 16. priekšlikumā precizēja likumprojekta 12.panta pirmās daļas normas un aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija savā 18.priekšlikumā iestrādāja normas, kuras 20.priekšlikumā iesniedza deputāts Jurkāna kungs. Līdz ar to atbildīgās komisijas 18.priekšlikums ir atbalstīts, daļēji atbalstot arī Jurkāna kunga 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Līdzīgā kārtā ir atbalstīts 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts, precizējot atsauci uz pantu, ir deputāta Jurkāna 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt 23. — Jurkāna kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un līdzīgā kārtā ir atbalstīti arī 25. un 26. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus, un aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam likumprojekta lasījumam noteikt līdz šī gada 5.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likums — Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums. Otrais lasījums. Komisijā saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — no Juridiskā biroja. Izteikt 1.pantu jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Nākamo 1.priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Slakteris — mainīt vārdu “tirgotājus” ar vārdu “vairumtirgotājus”. Komisija daļēji atbalstījusi un iestrādājusi tālākā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. ir komisijas priekšlikums par punktu aizvietošanu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs — mainīt redakciju. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 4.priekšlikums — zemkopības ministra Ata Slaktera ierosinājums, kur ir noteikta jauna kārtība par metodikas apstiprināšanu, ko nosaka pats ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikums ir piektās nodaļas nosaukuma maiņa. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. Arī 6.priekšlikums — Juridiskais birojs. Ierosina jaunu nosaukumu. Komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu arī deputātiem.

A.Tiesnesis. 7.priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgt 11.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgt 11.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 9.priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina jaunā redakcijā papildināt ar 11.1.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Juridiskais birojs 10.priekšlikumā ierosina izteikt 12.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikums — Juridiskais birojs izsaka 12.panta otro daļu jaunā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Tālāk nāk pašas komisijas daļu sakārtojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikums — Juridiskais birojs. Izsaka 13.pantu jaunā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 14. — zemkopības ministrs Atis Slakteris izsaka jaunus pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. Un 14. — komisija pati izslēdz pārejas normu par stāšanās termiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 28. marts.

Sēdes vadītājs. 28. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Cilvēka genoma izpētes likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Sociālo un darba lietu komisija liek jums priekšā izskatīšanai otrajā lasījumā mūsu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas izstrādāto likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”.

1. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 1.panta 4. daļas precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 1. panta 6. punkta jaunu redakciju komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī 3. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 10. daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums saistās ar jauna 3. panta izveidošanu, kur tiek apkopoti cilvēka genoma izpētes vispārīgie principi.

Komisija to atbalstīja, kā arī ierosināja turpmāko pantu redakciju... turpmāko pantu numerāciju izmainīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā par 3. panta 1. daļas jaunu redakciju, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 3. panta 2. daļas otrā punkta izslēgšanu...attiecīgo vārdu izslēgšanu “nodot kodēto informāciju iedzīvotāju genoma valsts reģistram” tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 8. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 3.panta 2. daļas ar jaunu 4. punktu papildināšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Sakarā ar to arī mainās turpmākā punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 3. panta 5. punktu jaunā redakcijā — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 10. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par to, ka galvenais apstrādātājs nevar nodot vai pilnvarot citu fizisku vai juridisku personu veikt ar genomu datu bāzi saistītas darbības, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir par konsultatīvās padomes sastāvu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 12. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — par šo pašu 4. pantu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12. priekšlikumu.

Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka 4.pants runā par institūciju, kura tiek izveidota, uzskaitot, no kā tā sastāvēs un ko mēs vēl papildus tur gribam iekļaut iekšā, bet būtiskākais, kas šajā pantā nav pateikts, kāpēc šāda institūcija tiek izveidota. Visā likuma tekstā tālāk nevienā vietā nav atsauces uz šādas komisijas, atvainojos, Konsultatīvās padomes, funkcijām. Toties viscaur tiek pieminēta Centrālā medicīnas ētikas komiteja.

Un es uzskatu, ka šādu te, teiksim, padomi veidot, nenosakot, ar ko tā nodarbosies, īstenībā nav īsti prāta darbs. Tāpēc man tāds īstenībā lūgums ir arī iesniegt priekšlikumus un domāt par to, vai šī te padome, teiksim, uzskaitījuma ziņā ir ar kadriem pietiekami labi nokomplektēta, bet pats galvenais tomēr ir noteikt, ar ko viņi nodarbosies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Iebildumu pret 12.priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 13. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 5.panta svītrošanu neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 6.panta pirmās daļas jaunu redakciju tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 15. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 6.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 16. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — 7.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “saistībā ar genomu datu bāzi” — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Guva atbalstu arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 7.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskais birojs liek priekšā izteikt 7.panta 4.daļu jaunā redakcijā, ko Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 20. — deputātes Annas Seiles priekšlikums — 8.panta pirmā daļā svītrot vārdus “ciktāl šis likums nenosaka citādi” netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 21. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 8.pantā vārdus “personas datu apstrādi regulējošais” — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Neguva atbalstu 22. — deputātes Annas Seiles priekšlikums — svītrot 8.panta 2.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 23. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 9.panta izslēgšanu, jo tas tika iestrādāts jaunajā, 3.pantā, — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Mainās arī turpmākā pantu numerācija.

24. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 10.panta izslēgšanu, jo šis pants tika iekļauts jaunizveidotajā 3.pantā, arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Mainās arī turpmākā pantu numerācija.

25. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 10.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 26. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums — par 5.punkta pirmās daļas 11.panta izteikšanu jaunā redakcijā — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 27. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas vispār jaunā redakcijā izsaka 11.panta pirmo un otro daļu, kurš arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 28. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 12.panta pirmās daļas izslēgšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Arī mainās turpmākā daļu numerācija.

29. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iestrādājot 30. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā par 12.panta otrās daļas jaunu redakciju, kurš arī tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 31. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums par 12.panta trešo daļu, tā jaunu redakciju, tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 32. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu tika atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 33. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 3.nodaļas nosaukumu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 34. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 13.panta ievaddaļas jaunu redakciju tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Arī tika atbalstīts 35. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 13.panta 2.punkta jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts 36. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 13.pantā izslēgt vārdus “dzimšanas datums”.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 37. — deputātes Annas Seiles priekšlikums — 14.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “vai nu pats, vai ar autorizēta apstrādātāja starpniecību”, — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 36. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš maina šā 14.panta pirmo daļu pilnībā.

Sēdes vadītājs. 38.priekšlikumā iestrādāts.

R.Ražuks. Jā, 38.priekšlikumā. Es atvainojos! Kurš arī tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 39. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 14.panta otrās daļas izslēgšanu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Netika atbalstīts 40. — deputātes Annas Seiles priekšlikums — izslēgt 14.panta trešajā daļā vārdus “vai autorizētais apstrādātājs”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts 41. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 14.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Netika atbalstīts 42. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 14.panta ceturtajā daļā vārdu svītrošanu “vai autorizētais apstrādātājs”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 43. — deputātes Annas Seiles priekšlikums — svītrot 14.panta piektajā daļā vārdus “vai autorizētajam apstrādātājam” — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī tika atbalstīts 44. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 14.panta piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 45. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 14.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 46. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt 15.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Daļēji atbalstīts 47. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums izteikt 15.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts 48. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 16.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 49. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 18.panta nosaukumu. Arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 50. — labklājības ministra Požarnova priekšlikumu — svītrot 18.panta daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja 51. priekšlikums — izslēgt 18.panta pirmās daļas 3.teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Nav atbalstīts deputātes Annas Seiles 52.priekšlikums — 18.panta pirmajā daļā svītrot vārdus: “vai autorizētais apstrādātājs”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Bet atbalstīts 53. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 18.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 54. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 18.panta otrās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 55. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — papildināt 18.pantu ar trešo un ceturto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 56. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 19.panta svītrošanu — netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 57. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 19.panta jaunu redakciju. Tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 58. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 20. panta nosaukumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Daļēji tika atbalstīts 59. — labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums, to iestrādājot 60. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā — par jaunu 20. panta redakciju, kurš arī tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 61. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 21. panta nosaukuma jaunu redakciju. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 62. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 65. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 62., 63., 64. un 65.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies! 66. — deputātes Annas Seiles priekšlikums par 22.panta ceturtās daļas vārdiem “un autorizētajam apstrādātājam”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. Komisija to atbalstīja.

67. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 23.panta pirmās daļas papildināšanu. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 23.pantā izslēgt vārdus “dzimšanas datumu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Nav atbalstīts 69. — deputātes Annas Seiles priekšlikums —svītrot 23.panta ceturtajā daļā “autorizētajam apstrādātājam un gēnu pētniekiem”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 70. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 24.panta pirmo punktu jaunā redakcijā — tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 71. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — aizstāt 24.panta 2.punktā vārdu “pieeju” ar vārdu “piekļūšanu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts 72. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums — izteikt 24.panta 7.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 73. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par vārda “komisija” aizstāšanu ar vārdu “komiteja”.

Sēdes vadītājs. 73.priekšlikums — tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 74. — Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji, izslēdzot trešo teikumu, un atbalstīja 75. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Ražuks. 9.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 9.aprīlis. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu Nr.4013. Likumprojektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Tas akceptēts valdība un virzīts uz Saeimu.

Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija to ir apstiprinājusi. Šis projekts skar piecus pantus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un nosaka sankcijas par Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi tātad paredz šādu atbildību, kā arī atbildību vēl par personas datu apstrādes sistēmas un reģistrācijas prasību nepildīšanu vai pārkāpšanu. Šajā likumprojektā ietvertās administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Datu valsts inspekcija un tiesa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 8.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1169), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Šis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” arī skar piecus pantus. To ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, tas akceptēts valdībā un pēc tam Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tātad likumprojekts paredz atbildību par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā “pārkāpšanu, kā arī par vairāku citu korupcijas novēršanu un apkarošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Arī saistībā ar sākuma deklarācijām, un jāmin arī tas, ka administratīvā atbildība varēs tikt piemērota arī par īpašuma neuzrādīšanu sākumdeklarācijās aiz neuzmanības.

Komisija akceptēja šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 19. marts.

Sēdes vadītājs. 19. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” . Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Izskatāmais dokuments nr. 4011. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija. Tas ir akceptēts Ministru kabinetā un arī Juridiskajā komisijā.

Tātad ar šo tiesību aktu projektu plānots novērst būtiskākās pretrunas ar attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām, kas skar personu datu aizsardzību un personu datu apstrādi, kā arī lai novērstu pretrunas ar Eiropas Savienības konvenciju par Eiropas policijas nodibināšanu.

Tātad... un šajā likumprojektā ir jau precīzāk reglamentētas visas šīs darbības un procedūras. Juridiskā komisija akceptēja šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 8. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Ir saņemts desmit deputātu pieprasījums Ministru prezidentam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne informē, ka likumprojektā “Identifikācijas karšu un pasu likums” 8. priekšlikumā ir kļūdījusies balsojumā. Viņa vēlējusies balsot par.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! 19.martā pulksten 14.30 Vides apakškomisijas sēde sakarā ar Ūdens likumu.

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas saistībā ar kuģniecību un pārējo tikpat stratēģiski svarīgo! Uzreiz pēc sēdes lūdzu Dzeltenajā zālē 5—10 minūtes maza sēdīte.

Sēdes vadītājs. Ražuka kungam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

R.Ražuks. (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Rastopirkins, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs... ir, tāpat Helēna Soldatjonoka... arī ir, Linards Muciņš, Monika Zīle... ir, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova... ir, Dzintars Ābiķis... ir, Helmuts Čibulis... ir, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godātais Rimšēviča kungs! Godātais Bojāra kungs! Diemžēl šobrīd pulkstenis ir jau pieci, mums ir paredzēts sniegt atbildes uz trim jautājumiem šodien, bet no jautātājiem klāt ir tikai Bojāra kungs. Bojāra kungs gan ir visiem trijiem jautājumiem arī līdziesniedzējs. Rakstiskas atbildes ir saņemtas uz diviem... Man nav... uz pirmo man nav... manā rīcībā ir... reģistra numurs ir 163... tieslietu ministrei ir?

Bet nu varbūt tad sāksim tā. Sāksim drusku citādā secībā ar to, kas ir jautāts Latvijas Bankai. Tātad, Bojāra kungs, jūs esat saņēmis Latvijas Bankas atbildi? (Bojārs atbild bez mikrofona.)

Tā... tātad jūs gribētu arī vēl mutisku, ja? Pēc Kārtības ruļļa mums ir teikts tā: mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem, Bojāra kungs ir klāt, runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, tad 2 minūtes.

Tātad, Rimšēviča kungs... par cik ir rakstveida atbilde dota, tad vēl divas minūtes jūs varat mutiski atbildēt Bojāra kungam, un tad viņš varēs vēl uzstādīt jautājumu. Lūdzu!

I.Rimšēvičs (Latvijas Bankas prezidents). Es saprotu, ka šobrīd tātad no manis tiek gaidīta vēl kāda papildu informācija tai, kas ir sniegta rakstiski. Tā kā es būtu... faktiski, ņemot vērā, ka uz šiem trim jautājumiem ir sagatavotas atbildes, tad es būtu gatavs sniegt kaut kādus papildu komentārus, ja būtu vēl kādi papildu jautājumi. Es saprotu, ka tādi ir.

L.Bojārs. Viens no jautājumiem būtu — cik tad tomēr tā Komercbanka palika parādā Latvijas Bankai? Cik es saprotu, tad 12 tūkstošus vai vairāk tā summa sastāda?

I.Rimševičs. Tātad jāsaka tā, Bojāra kungs, ka Rīgas Komercbanka šodien kā subjekts vairāk neeksistē. Tā ir pārtapusi pārdošanas procesā jaunā juridiskā veidojumā, kas saucās Pirmā Latvijas Komercbanka, un arī pārdošanas procesā, ja bija kādi parādi, kas tika transformēti no Rīgas Komercbankas uz Pirmo Latvijas Komercbanku, tad tie ir atmaksāti Latvijas Bankai, un tagadējā Pirmā Latvijas Komercbanka Latvijas Bankai nav neko parādā.

L.Bojārs. Un vēl viens paralēls jautājums arī ar šo. Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas bija... nu, man bija viens uzdots jautājums. Viņam atnāca tur 9 vai 12 tūkstoši dolāru, tas kādas dienas divas pirms tā, kad banka noziedēja, un patiesībā no tiem dolāriem viņš saņēma, man liekas, kādus 700 vai 800 latus. Kā varēja tā būt, ka nu tā devalvējās tā summa, kura reāli ienāca bankā un nozuda.

I.Rimšēvičs. Es nesaklausīju, Bojāra kungs, cik viņš saņēma... cik sākotnēji ienāca.

L.Bojārs. Viņam ienāca kaut kur ... es precīzi .... nu kaut kur 8-9 tūkstoši dolāru bija, un pie gala, kā saka, kad viņam vairs nekas ... viņam samaksā laikam šitā jaunā banka, tad viņam samaksā 800 latus tikai.

I.Rimšēvičs. Es gribētu noteikti tādā gadījumā redzēt konkrētu šo situāciju ar skaitļiem, jo, ja būtu šī summa uz pusi samazināta, tad es varētu saprast, ka daļa no šīs summas ir piedalījusies Rīgas Komercbankas sanācijā. Ja jūs man sakāt, ka viņš ir saņēmis tikai 10%, tādā gadījumā es neatminos, ka kāds no Pirmās ... jeb Rīgas Komercbankas noguldītājiem piedalītos ar 90% no saviem noguldījuma līdzekļiem sanācijā. Tāpēc man šī informācija liekas pirmajā brīdī noteikti neticama un apstrīdama. Tāpēc tur būtu jāredz konkrēti visi šie skaitļi un konkrētā situācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bojāra kungs, jūs divus jautājumus esat uzdevis jau... Varbūt tad šinī gadījumā, ja jūs neesat apmierināts, bet Rimšēviča kungs ir atbildējis, kā tas pēc Kārtības ruļļa pienākas, jūs varat iesniegt jaunu iesniegumu... (Bojārs no zāles runā.) Labi, jūs pārrunāsiet atsevišķi šo lietu darba kārtībā.

Paldies, Rimšēviča kungs.

Tā... Godājamie kolēģi! Bojāra kungs ir iesniedzējs arī diviem citiem jautājumiem. Vai jūs esat... Un Freimaņa kungs ir arī iesniedzējs vienam no palikušajiem jautājumiem vēl.

Vai jūs esat saņēmis rakstiskas atbildes? (Bojārs runā no zāles.)

Bet šeit ir bijis jautājums tieslietu ministrei par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem, un tas ir... (Bojārs runā no zāles.) Jā..., tas ir tieslietu ministrei.

Jā... un tad ir vēl trešais jautājums par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai. Jūs arī esat parakstītāju starpā. Tas ir Ministru prezidentam. Ministru prezidents to ir deleģējis izglītības ministram. Tur arī atbildes ir.

Jūs neapmierina ne pirmā, ne pēdējā jautājuma atbildes? Jūs pastāvat uz to, ka ministriem ir jābūt šeit un arī mutiski jāatbild. Skaidrs. Paldies.

Par cik ir 7 minūtes pāri laikam, ministru nav, citu jautātāju nav, uzskatīsim, ka šodien jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies.

Tātad uz diviem jautājumiem jūs pastāvat, ka ministriem ir jānāk atbildēt. Paldies!

 

A.god. Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāti, Latvijas Banka ir saņēmusi un izskatījusi Latvijas Republikas 7. Saeimas deputātu 2002. gada 26. februāra jautājumus Latvijas Bankas prezidentam (deputātu jautājumu reģistrācijas Nr.164) un sniedz šādas atbildes.

1. Kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā?

Latvijas Bankas padome — E.Repše, I.Rimšēvičs, H.Bušs, V.Kolotova, V.Pilsuma, A.Sautiņš, V.Zariņš, V.Zeile —, pildot Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” dalībnieku sapulces funkcijas, 1999. gada 13. augustā pieņēma lēmumu Nr.60/1–1/1 “Par Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” ieguldījumu maksātnespējīgās a/s “Rīgas Komercbanka” kapitālā”.

2. Cik līdzekļu tika ieguldīts vai aizdots un cik saņemts atpakaļ?

No 1998. gada septembra līdz 2001. gada decembrim Latvijas Banka bija izsniegsi akciju sabiedrībai “Rīgas Komercbanka” (tālāk tekstā — Komercbanka) vairākus ar ķīlu nodrošinātus kredītus, kuru kopējais maksimālais apjoms nepārsniedza 19 300 tūkst. latu. Visus aizdotos naudas līdzekļus Latvijas Banka atguva līdz 2001. gada 17. decembrim.

Lai restrukturizētu Komercbanku, 1999. gada oktobrī Latvijas Banka ar tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” starpniecību ieguldīja Komercbankas pamatkapitālā 15 474 tūkst. latu. Šā ieguldījuma atsavināšanas rezultātā Latvijas Banka saņēma 2696 tūkst. latu. Tādējādi Latvijas Bankas peļņa samazinājās par 12 778 tūkst. latu.

3. Kādus zaudējumus Latvijas Bankai radīja šis pasākums, un kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par zaudējumu norakstīšanu?

Iepriekš minētais Latvijas Bankas peļņas samazinājums, kas radās ar Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” starpniecību veiktā ieguldījuma Komercbankas pamatkapitālā pārvērtēšanas un atsavināšanas rezultātā, pilnībā tika atspoguļots Latvijas Bankas 1999. gada un 2000. gada pārskatā ietvertajos finansu pārskatos, kurus revidēja attiecīgi Latvijas Republikas Valsts kontrole sadarbībā ar KPMG (Londona) un SIA “KPMG Latvija” (Latvijas Bankas 1999. gada finansu pārskati) un Latvijas Republikas Valsts kontrole sadarbībā ar SIA “Arthur Andersen” un Arthur Andersen (Londona) (Latvijas Bankas 2000. gada finansu pārskati).

Minētos gada pārskatus akceptēja Latvijas Bankas valde un apstiprināja Latvijas Bankas padome.

Latvijas Bankas valde — I.Rimšēvičs, M.Raubiško, H.Ancāns, R.L.Grava, R.Jakovļevs, A.Sileniece — 2000. gada 21. martā nolēma (lēmums Nr.433/1) iesniegt apstiprināšanai Latvijas Bankas padomē Latvijas Bankas 1999. gada pārskata projektu, un Latvijas Bankas padome — E.Repše, I.Rimšēvičs, H.Bušs, V.Kolotova, V.Pilsuma, V.Zariņš, V.Zeile — 2000. gada 24. martā ar lēmumu Nr.73/1 apstiprināja Latvijas Bankas 1999. gada pārskatu.

Latvijas Bankas valde — I.Rimšēvičs, M.Raubiško, H.Ancāns, R.L.Grava, R.Jakovļevs, A.Sileniece — 2001. gada 22. martā nolēma (lēmums Nr.487/8) iesniegt apstiprināšanai Latvijas Bankas padomē Latvijas Bankas 2000. gada pārskata projektu, un Latvijas Bankas padome — E.Repše, I.Rimšēvičs, H.Bušs, V.Kolotova, V.Pilsuma, A.Sautiņš, V.Zariņš, V.Zeile — 2001. gada 28. martā pieņēma lēmumu Nr.85/1 par Latvijas Bankas 2000. gada pārskata apstiprināšanu.

Patiesā cieņā, —

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

2002. gada 14. martā Juridiskās pārvaldes vadītājs R.Jakovļevs

Pēc 2002.gada 14.marta sēdes

— “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. (Reģ.nr.1151) (dok.nr.4050; nr.4050B) Balsojums: 76 par, 1 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. (Reģ.nr.1128) (dok.nr.3966; nr.4244) Balsojums: 55 par, 19 pret, 7 atturas.

— “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. (Reģ.nr.1126) (dok.nr.3961; nr.4245) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

 

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (dok.nr.4025; nr.4227) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (dok.nr.3632; nr.4228) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Identifikācijas karšu un pasu likums”. (Reģ.nr.1142) (dok.nr.4021; nr.4246) Balsojums: 61 par, 0 pret, 14 atturas.

— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (dok.nr.3950; nr.4249) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Cilvēka genoma izpētes likums”. (Reģ.nr.947) (dok.nr.3338; nr.4251) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1184) (dok.nr.4130; nr.4226) Balsojums: 73 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1152) (dok.nr.4051; nr.4242) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1153) (dok.nr.4052; nr.4243) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1136) (dok.nr.4013; nr.4252) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1169) (dok.nr.4096; nr.4253) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.1134) (dok.nr.4011; nr.4254) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1215) (dok.nr.4217; nr.4217A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (dok.nr.4221; nr.4221A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1218) (dok.nr.4241; nr.4241A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

 

— “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. (dok.nr.4075; nr.4168A) Balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Par Ligitas Kuzmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.4231) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Aivara Uminska apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.4232) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Zanes Keseles iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4233) Balsojums: 78 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Karīnas Kazārovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4234) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Krista Līča iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4236) Balsojums: 71 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par Arņa Lapiņa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4237) Balsojums: 71 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Aijas Jermacānes iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4238) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Dainas Ročānes iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4239) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Vitas Lāčplēses iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4240) Balsojums: 76 par, 0 pret, 3 atturas. — “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.(dok.nr.4267) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.(dok.nr.4268) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Helēnas Demakovas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.(dok.nr.4269) Balsojums: 71 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.(dok.nr.4270) Balsojums: 75 par, 2 pret, 2 atturas.

 

— deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim par likuma “Pārtikas aprites likums” izpildi.(dok.nr.4271)

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra Saulesdārzs privatizācijas procesā.(dok.nr.4278)

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu. (dok.nr.4283)

 

— “Par 1994.gada 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju”. (Reģ.nr.1217) (dok.nr.4223; nr.4223A) Balsojums 31 par, 0 pret, 52 atturas.

— “Par grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.1219) (dok.nr.4247; nr.4247A) Balsojums: 24 par, 13 pret, 49 atturas.

— “Par grozījumiem “Izglītības likumā””. (Reģ.nr.1220) (dok.nr.4248; nr.4248A) Balsojums: 15 par, 23 pret, 51 atturas.

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.1221) (dok.nr.4250; nr.4250A) Balsojums: 29 par, 15 pret, 42 atturas.

 

— “Par Zigfrīda Berezovska iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4235) Balsojums: 15 par, 36 pret, 33 atturas.

 

— Saeima saņēma Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča atbildi uz deputātu G.Freimaņa, H.Soldatjonokas, J.Čevera, O.Grīga un L.Bojāra jautājumu par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā. (dok.nr.4272)

Saeimas preses dienests

Pēc 2002.gada 14.marta sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

 

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien tika skatīti un pieņemti daudzi ārkārtīgi svarīgi likumi. Es gribētu runāt par vienu no tiem, kas pavisam pārredzamā nākotnē būtiski mainīs mūsu dzīvi un skar vienu no mūsu dzīves nozarēm — veselības aprūpi. Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Cilvēka genoma izpētes likums”. To pieņemot, protams, nevirmoja tādas kaislības, kā runājot par atbalstu lauksaimniecībai vai par ierakstiem mūsu identifikācijas kartēs un topošajās pasēs. Taču Cilvēka genoma izpētes likums, kas kopā ar attiecīgajām valdības programmām veselības aprūpes jomā ļaus mums nostāties līdzās visattīstītākajām pasaules un Eiropas valstīm, ir nopietns fundamentāls darbs, ko izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija ar Zinātņu akadēmijas atbalstu, akadēmiķa Elmāra Grēna vadībā. Tas paredz jau tuvākajā nākotnē veikt ārkārtīgi plašus Latvijas iedzīvotāju gēnu pētījumus un tos uzglabāt attiecīgajā datu bāzē, kas būs valsts pārziņā un kontrolē. Nepieciešamības gadījumā tos varēs izmantot anonīmā, kodētā veidā, tādējādi aizstāvot to cilvēku tiesības, kas būs piedalījušies gan konkrēto medicīnisko gadījumu izpētes veikšanā, ārstēšanā, izmeklēšanā, gan fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem.

Šādi likumi ir pieņemti, un šāds darbs tiek veikts ne tikai Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kas mūs šajā ziņā ir apsteigusi.

Otrs ārkārtīgi svarīgais šā likuma aspekts ir mūsu iedzīvotāju cilvēktiesību un datu aizsardzības nodrošināšana. Ja mēs paši neveiksim pētījumus un nepieņemsim šādu likumu, dzīvei un veselības aprūpei attīstoties, šādus pētījumus veiks privātie uzņēmēji un firmas, un tad var tikt apdraudētas cilvēktiesības, un šādu pētījumu laikā iegūtā informācija var tikt izmantota arī pretēji cilvēku interesēm. Tāpēc šis likums ir ārkārtīgi nepieciešams un savlaicīgs.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šodien Saeimas darba laika lielāko daļu aizņēma apjomīgas un vispusīgas debates par lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. Rūpīga deputātu darba rezultātā šis lēmums tika ievērojami pārveidots un pilnveidots. Saeima šodien nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2002.gada 1.maijam informēt parlamentu par priekšlikumiem, kuri sekmētu Latvijas pilsoņu iespējas veikt darījumus ar zemi, stimulētu zemes īpašumu konsolidāciju un jaunu zemes īpašumu iegādi zemnieku saimniecību paplašināšanai. Šāds priekšlikums guva visu pārējo Saeimas frakciju atbalstu.

Saeima arī nolēma aicināt Ministru kabinetu iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību aizstāvēt tādu pozīciju, kas nodrošina lauksaimniecības nozares un lauku turpmāku attīstību, paredzot lauksaimniecības produktu ražošanas apjomu, kas atbilst vismaz valsts iekšējam patēriņam, kā arī radot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāds Saeimas lēmums noteikti atbilst gan zemnieku, gan mūsu valsts interesēm.

5.marta sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu tālāk nevirzīt Nacionālās bibliotēkas projektu. Tautas partija sasauca īpašu frakcijas sēdi un, izvērtējot situāciju, nolēma, ka šāds valdības lēmums nav atbalstāms. Mūsu frakcija arī vērsās pie Ministru prezidenta ar lūgumu sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kā arī vienojās par to, ka Tautas partijas deputāti kopā ar ministriem sagatavos jaunu priekšlikumu par bibliotēkas projekta finansēšanu. 11.martā mūsu frakcija arī tikās ar kultūras ministri K.Pētersoni. Diemžēl, uzklausot un iztaujājot kultūras ministri, Tautas partijas deputātiem neradās pārliecība par ministres patiesu vēlmi uzņemties atbildību par šo lielo projektu, kas, mūsuprāt, ļoti svarīgs Latvijas nākotnei. Mēs domājam, ka tā ir visu deputātu kopīga lieta, par kuru mums jābūt gataviem lemt valstiski atbildīgi. Pēc šīs tikšanās frakcijas darba grupa strādāja vēl jo aktīvāk un priekšlikums ir jau praktiski gatavs. Esam lūguši 18.martā koalīcijas padomes sēdes darba kārtībā iekļaut mūsu partijas informāciju par bibliotēkas likumprojekta tālāko virzību, mūsu redzējumu šajā jautājumā, kā arī informāciju par mūsu priekšlikumu bibliotēkas projekta finansējumam.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Šodien Saeimas sēdē, manuprāt, tika skatīti divi ļoti nozīmīgi jautājumi. Viens no tiem — grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”, kuru iesniedza opozīcijas deputāti un kuru Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti diemžēl nevarēja atbalstīt. Šie grozījumi saistās ar SIA “Lattelekom” monopola termiņa pagarināšanu līdz 2013.gadam. Ja pieņemam, ka valdība kapitulē ārvalstu investoru priekšā, un ja tā ir bezierunu kapitulācija, kuras rezultātā jāmaksā ievērojama kompensācija, bet mūsu valsts pretprasības netiek apmierinātas, tad šāds risinājums neapšaubāmi ir labāks. Manuprāt, valdības partijas cenšas novirzīties no pamattēmas, kas tika skatīta ārkārtas plenārsēdē un ko atbalstīja visas opozīcijas partijas un arī virkne valdības partiju deputātu jautājumā par atklātības nepieciešamību gan par mierizlīgumu un tā nosacījumiem, gan par honorāriem un šķīrējtiesas izdevumiem. Tikai tad mēs varēsim noskaidrot, kas īstenībā notiek valsts un SIA “Lattelekom” ārzemju investoru attiecībās.

Mūsu viedoklis ir, ka vajadzīgs neatkarīgu ekspertu, nevis ministrijas ierēdņu vērtējums, kā arī neatkarīgs starptautisks audits. Es negribētu, lai šie jautājumi ar kaut kādiem papildu risinājumiem, no kuriem pie zināmiem nosacījumiem varētu būt arī kāds ieguvums, tiktu novirzīti no pamattēmas. Pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma noslēgšanas SIA “Lattelekom” monopolstāvoklis ir ievērojami pastiprinājies. Tas tiek attiecināts arī uz tādiem jautājumiem, kuriem jumta līgumā nebija noteikts monopols. Tāpēc mēs šos jautājumus izskatām piesardzīgi, lai patērētāji — iedzīvotāji un uzņēmēji — nebūtu cietēji, jo mums vajadzīgs arī liberāls tirgus un pieņemama tarifu politika.

Otrs ārkārtīgi svarīgs jautājums skar zemniecības intereses. Valdības partijas parādīja, ka tās nav gatavas pieņemt opozīcijas piedāvāto desmit gadu pārejas periodu, kad ārzemniekiem netiek pārdotas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu zemes. Valdības partijas bija gatavas atbalstīt priekšlikumus, kas paredz zemes iegūšanas atvieglojumu Latvijas zemniekiem un pilsoņiem, kuri gribētu uzsākt zemnieku darbību vai arī apvienot īpašumus. Tāds pusrisinājums nedod iespēju aizstāvēt nacionālās intereses šajā pārejas periodā un nenodrošina godīgu konkurenci ar Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem.

Visas opozīcijas panākums bija tas, ka mums izdevās panākt prasību, ka lauksaimniecības produktu ražošanas apjomam ir jāatbilst Latvijas tirgus ietilpībai, kā arī jārada līdzvērtīgas konkurences nosacījumi ar Eiropas Savienības dalībvalstu ražotājiem.

Zemkopības ministrijas realizētā politika dala zemniekus perspektīvajos un neperspektīvajos, vieniem dodot nelielu valsts atbalstu, citiem — nekā. Sociāldemokrātu savienības frakcijas nostāja ir šāda — jāatbalsta vienīgi tie, kas ražo tirgus preci, kompensējot šīs produkcijas nerealizētās daļas vērtību.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” bija iesniegusi gan pie Valsts prezidentes, gan daudzās starptautiskajās institūcijās daudz diskutētos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Kārtējo reizi Latvijā brīnums nenotika, un opozīcijas iesniegtais priekšlikums, ko gaida gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO, tika noraidīts. Valdošais vairākums laikam sava veida bailēs no šo diskriminējošo valodas normu likvidēšanas iet vēl tālāk, jo notiek diskusija par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, šo normu dēļ mainot Latvijas pamatlikumu.

Šodien bija arī ļoti nopietna diskusija par opozīcijas iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”. Es nevaru piekrist Baldzēna kungam, jo, strādājot parlamentārās izmeklēšanas komisijā, man nešķiet, ka ekonomikas ministrs ar mierizlīgumu starp Latvijas valsti un “Tilts Communications” strādā valstiski atbildīgi. Pat izmeklēšanas komisija, kuras deputātu lielai daļai ir speciālās pielaides darbam ar slepenu informāciju, nav saņēmusi ne mazāko mājienu par to, ka varētu tikt noņemta slepenība mierizlīguma sarunu procesa dokumentiem vai, piemēram, informācijai par advokātu darba izmaksām. Mēs piekritām arī cienījamiem sociāldemokrātiem, ka ir nepieciešams sākt diskusiju par iespējamo monopola termiņa atjaunošanu. Izmeklēšanas komisija gatavojas uzklausīt Ārlietu ministrijas pārstāvjus, lai uzzinātu, kā juridiski precīzi veicamas iespējamās pārrunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka Latvijas valsts mierizlīguma sarunās Helsinkos cietīs neveiksmi. Investora “Tilts Communications” tiesību pārmantotājs “Sonera” ir pieprasījis Latvijas valstij aptuveni 400 miljoni dolāru par monopola termiņa saīsināšanu.

Diemžēl šajā Saeimā atkal turpinās princips, ka visi opozīcijas priekšlikumi tiek noraidīti. Tā šodien komisijām netika nodots likumprojekts “Par 1994.gada 17.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju”, kaut gan iespējams, ka pēc nepilna mēneša šo pašu konvenciju iesniegs Ministru kabinets un tā saņems valdošā vairākuma atbalstu.

Nopietna diskusija bija arī par to, kādai jābūt Latvijas pozīcijai sarunās ar Eiropas Savienību par atbalstu lauksamniecībai. Ceru, ka Saeimas pieņemto lēmumu racionāli izmantos valdība un arī zemkopības ministrs sarunās ar Eiropas Savienības dalībvalstu ministriem.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Manuprāt, ļoti nozīmīgi ir tas, ka Saeimas vairākums atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kurus iesniedza mūsu frakcijas deputāti. Šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka par pašvaldības izpilddirektoru vai viņa vietnieku nevar iecelt tādu personu, kura ir atzīta par rīcības nespējīgu vai arī darbojusies organizācijās, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra vairs Latvijā nebija legālas. Man ir saglabājusies arī neliela skrejlapa no augusta puča laikiem, kurā šīs organizācijas, kuru bijušos pārstāvjus virza uz Rīgas domes izpilddirekcijas struktūrām, aicina nepakļauties 4.maijā likumīgi izveidotai Latvijas valstij un valdībai, bet aicina pakļauties valsts ārkārtējā stāvokļa komitejai, kura toreiz Latvijā ieviesa ārkārtējo stāvokli, gribot veikt valdības nomaiņu. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka šādas normas, kuras attiecas uz deputātu kandidātiem, tiek lietotas, izvēloties arī izpilddirekcijas darbiniekus.

Šodien daudz tika runāts par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā, un tika pieņemts arī lēmums. Gribu atgādināt, ka, tikai pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu balsojumam, šis lēmuma projekts tika nodots izskatīšanai Saeimā. Tika atbalstīti priekšlikumi, kuri nostiprinās Latvijas pilsoņu tiesības iegādāties zemi, radot līdzvērtīgākus priekšnoteikumus ar ārzemniekiem. Tomēr visā pilnībā netika atbalstīts mūsu frakcijas un konkrēti mans iesniegtais priekšlikums par to, lai darījumus ar lauku un mežu zemi stingrāk regulētu, lai ārzemnieki neizpirktu visu zemi un lai visām pašvaldībām būtu izvirzīti vienoti kritēriji, kādos gadījumos šo zemi ārzemniekiem izņēmuma kārtā varētu pārdot. Kaut arī izņēmumi likumā ir iestrādāti, tomēr vairumā gadījumu tie netiek piemēroti, un zeme par ārkārtīgi lētu cenu tiek pārdota ārvalstniekiem, jo mūsu pilsoņi nav konkurētspējīgi. Tagad ar Saeimas balsojumu Ministru kabinetam ir dots konkrēts uzdevums — nemainīt savu līdzšinējo nostāju un turēt stingru mugurkaulu prasībās, kas izvirzāmas Eiropas Savienībai saistībā ar lauksaimniecības ražošanas kvotām.

Daudz tika debatēts arī par likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums” — atļaut vai neatļaut identifikācijas kartē ierakstīt tautību. Saprāts uzvarēja, un pagaidām šāda norma, ne visai pilnīgā redakcijā guva Saeimas vairākuma atbalstu.

Visbeidzot es īsi gribu pieminēt arī Cilvēka genoma izpētes likumu, kas tika raksturots kā ārkārtīgi liels panākums. Man bažas rada tas, ka nav noteikta pietiekami nopietna iedzīvotāju genomu valsts reģistra slepenība. Tas var radīt lielas diskusijas, pārpratumus un ļoti daudz negatīvu seku nākotnē.

Un visbeidzot es gribu aicināt visus, kas atzīst mūsu leģionāru piemiņu, 16.martā pulksten 10 ierasties Doma baznīcā uz dievkalpojumu, bet pulksten 14 Lestenes Brāļu kapos. Mūsu frakcijas deputāti atbalstīs šos pasākumus.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien mēs iesniedzām izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par telekomunikācijām”, kurā ierosinājām SIA “Lattelekom” saglabāt monopola termiņu līdz 2013.gadam, kā tas bija noteikts līgumā. Mūsuprāt, tas ir nepieciešams, lai labotu divas kļūdas. Valdība, neprognozējot iespējamo telekomunikāciju tirgus attīstību, noteica “Lattelekom” 20 gadu monopolstāvokli, bet pēc tam, apzinājusies, ka izdarīta kļūda, pielaida otru kļūdu — vienpusēji, neinformējot otru pusi, samazināja monopoluzņēmuma darbības termiņu par 10 gadiem. Un tagad mums ir jāizvēlas mazākais ļaunums — vai, samaksājot advokātiem 5 miljonus dolāru, gatavoties mierizlīgumam, vai arī gatavoties starptautiskai tiesai, citiem advokātiem maksājot 10 000 latu dienā. Mūsu piedāvājums bija atgriezties pie monopola termiņa saglabāšanas līdz 2013.gadam. Tādā gadījumā nebūtu nepieciešama starptautiskā tiesa, nevajadzētu maksāt advokātiem, un mēs varētu sakārtot šo tirgu. Būtiskākais, vai “Lattelekom” kā uzņēmums iespaido citu uzņēmumu attīstību? Jā, iespaido, taču ne tik ļoti, lai tie nevarētu attīstīties, mūsu tirgus liberalizācija notiek.

Mums arī jāpasaka, vai mēs varam izpildīt saistības ar starptautiskajām organizācijām. Ja mēs gribam, tad mēs varam atrisināt saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, jo līguma punkti mums ļauj strādāt ar šo organizāciju. Ja mēs atrisinām jautājumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, tad arī nākamais solis ir pilnīgi reāls, un iespējams sakārtot sarunu sadaļu ar Eiropas Savienību. Diemžēl mēs netikām saprasti. Latvija vēl joprojām ir izvēles priekšā — maksāt advokātiem vienu vai otru summu.

Otrs likumprojekts, ko mēs šodien piedāvājām, bija “Par grozījumiem Izglītības likumā”, kas skar privātskolu finansēšanas veidu valstī. Akreditējot skolas, to skaitā arī privātskolas, valsts nav reglamentējusi un izveidojusi metodiku, kā šīs skolas tiks finansētas. Nav noteiks, cik katra bērna izglītošana izmaksā. Ja bērns iet uz privātskolu vai pašvaldības skolu, tad izglītībai paredzētā naudiņa varētu iet līdzi bērnam. Neatrisinot šo jautājumu, valdība strikti noteica, ka tādā gadījumā atbildība par privātskolu uzturēšanu obligāti jāuzņemas pašvaldībām. Mūsuprāt, tāds piedāvājums nav racionāls.

Mums bija ļoti ilgstoša un asa diskusija par lauksaimniecības tēmu. Diemžēl mūsu piedāvājums, ka Latvijas valstij jānosaka desmit gadu pārejas periods un ka ārzemnieki nevar brīvi pirkt mūsu zemi nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, neguva atbalstu. Valdība uzņēmās papildu saistības — līdz šā gada 1.maijam iesniegt parlamentam programmu, kādā veidā zemniekam palīdzēt būt konkurētspējīgam un attīstīt viņa saimniecību. Mums ir jāveido savs konkurētspējīgs zemnieku slānis. Ja būs nepieciešams, vēlreiz atgriezīsimies pie šā jautājuma, lai līdzīgi kā Polijā, Čehijā, Ungārijā arī Latvijā būtu pārejas periods saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, lai garantētu savu zemnieku aizsardzību.

Saeimas preses dienests